Apakšpozīcija · Nodaļa 09 · Pozīcija 0904
0904.22: Capsicum ģints vai Pimenta ģints dārzeņi: saberzti vai malti
Malta vai saberzta paprika, čili un smaržīgie pipari
Oficiālais apraksts saberzti vai malti
Apakšpozīcija 0904.22 – malta vai saberzta paprika, čili un smaržīgie pipari – ietilpst pozīcijā 0904, 9. nodaļā.
Kas jāmaksā
Imports: ES
Likmes pa valsts tarifa pozīcijām · ES kombinētā nomenklatūra
ES: tarifa pozīcijas →- 0904 22 00 saberzti vai malti 5%—
Papildu muitas nodokļi un importa noteikumi
Maksājumi papildus muitas nodoklim un prasības, kas precēm jāizpilda uz robežas.
Papildu nodokļi un maksājumi 5
- Papildu muitas nodoklisPapildus nodokļi 50% ar dokumentu Y-155 (Ražojumi, ko tieši vai netieši eksportē no Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas) · citādi bez muitas
- Izcelsmes valstis
- visas valstis, izņemot Baltkrievija, Krievija
- Tiesību akts
- Regulation 1227/25
- Dokumenti
- Y155 Ražojumi, ko tieši vai netieši eksportē no Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas
- Papildu muitas nodoklisPapildus nodokļi 50%
- Izcelsmes valstis
- Baltkrievija, Krievija
- Tiesību akts
- Regulation 1227/25
- Muitas nodoklis mazvērtīgiem sūtījumiemZemas vērtības sūtījuma muitas nodoklis 3 EUR
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Spēkā
- līdz 2026. gada 31. oktobris
- Tiesību akts
- Regulation 0382/26
- Muitas nodoklis mazvērtīgiem sūtījumiemZemas vērtības sūtījuma muitas nodoklis 3 EUR
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Spēkā
- no 2026. gada 1. novembris
- Tiesību akts
- Regulation 0382/26
- Apstrādes maksaSavienības apstrādes maksa 2 EUR
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Spēkā
- no 2026. gada 1. novembris
- Tiesību akts
- Regulation 2108/26
- Dokumenti
- Y126 Goods sold in distance sales
Importa prasības 6
- Importa kontrole
- Izcelsmes valstis
- Etiopija, Indija
- Tiesību akts
- Regulation 1793/19
- Dokumenti
- C678 Vienotais sanitārais ievešanas dokuments barībai un pārtikai, kas nav dzīvnieku izcelsmes barība un pārtika (VSID-D) (kā tas parādīts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2019/1715 II pielikuma 2. daļas D iedaļā (OV L 261))
- Y978 Atbrīvojums saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1793 1. panta 3. punktu
- Y176 Preces, kuru izcelsme ir trešā valstī un kuras ieved no Norvēģijas, saskaņā ar attiecīgajiem ES tiesību aktiem
- Y937 Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/1793 uz deklarētajām precēm neattiecas
- Importa kontroleBioloģisko produktu importa kontrole
- Izcelsmes valstis
- visas valstis, izņemot Šveice, Islande, Lihtenšteina, Norvēģija
- Tiesību akts
- Regulation 2306/21
- Importa kontrole
- Izcelsmes valstis
- Ukraina
- Tiesību akts
- Regulation 0692/14
- Dokumenti
- Y997 Preces, kuru izcelsme nav Krimā vai Sevastopolē vai kuru galamērķis nav Krima vai Sevastopole (Padomes Regulas (ES) Nr. 692/2014 2 un 2.b.1. pants)
- N864 Rēķindeklarācija vai izcelsmes deklarācija, ko uz rēķina vai cita komercdokumenta sagatavojis ikviens eksportētājs
- N954 Preču pārvadājumu apliecība EUR.1
- Importa kontrole
- Izcelsmes valstis
- Ukraina
- Tiesību akts
- Regulation 0263/22
- Dokumenti
- Y984 Preces, kuru izcelsme nav vai nav paredzētas Ukrainas valdības nekontrolētajās teritorijās Doneckas, Hersonas, Luhanskas un Zaporižjas apgabalos
- N954 Preču pārvadājumu apliecība EUR.1
- N864 Rēķindeklarācija vai izcelsmes deklarācija, ko uz rēķina vai cita komercdokumenta sagatavojis ikviens eksportētājs
- Importa kontrole
- Tikai
- 0904 22 00 11 Sweet peppers (Capsicum annuum)
- Izcelsmes valstis
- Ķīna, Šrilanka
- Tiesību akts
- Regulation 1793/19
- Dokumenti
- C678 Vienotais sanitārais ievešanas dokuments barībai un pārtikai, kas nav dzīvnieku izcelsmes barība un pārtika (VSID-D) (kā tas parādīts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2019/1715 II pielikuma 2. daļas D iedaļā (OV L 261))
- Y937 Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/1793 uz deklarētajām precēm neattiecas
- Y978 Atbrīvojums saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1793 1. panta 3. punktu
- Y176 Preces, kuru izcelsme ir trešā valstī un kuras ieved no Norvēģijas, saskaņā ar attiecīgajiem ES tiesību aktiem
- Importa kontrole
- Tikai
- 0904 22 00 19 Other
- Izcelsmes valstis
- Šrilanka
- Tiesību akts
- Regulation 1793/19
- Dokumenti
- C678 Vienotais sanitārais ievešanas dokuments barībai un pārtikai, kas nav dzīvnieku izcelsmes barība un pārtika (VSID-D) (kā tas parādīts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2019/1715 II pielikuma 2. daļas D iedaļā (OV L 261))
- Y937 Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/1793 uz deklarētajām precēm neattiecas
- Y978 Atbrīvojums saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1793 1. panta 3. punktu
- Y176 Preces, kuru izcelsme ir trešā valstī un kuras ieved no Norvēģijas, saskaņā ar attiecīgajiem ES tiesību aktiem
Preferenciālās likmes pa valstīm
| Nolīgums vai shēma | Valstis | Likme |
|---|---|---|
| trešo valstu likme (bez nolīguma) | — | 5% |
| GSP-EBA (īpašs režīms vismazāk attīstītajām valstīm - Viss, izņemot ieročus) | Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša un vēl 42Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša, Benina, Burkinafaso, Burundija, Butāna, Centrālāfrikas Republika, Čada, Dienvidsudāna, Džibutija, Eritreja, Etiopija, Gambija, Gvineja, Gvineja-Bisava, Haiti, Jemena, Kambodža, Kiribati, Komoru salas, Kongo (Kinšasa), Laosa, Lesoto, Libērija, Madagaskara, Malāvija, Mali, Mauritānija, Mjanma (Birma), Mozambika, Nepāla, Nigēra, Ruanda, Santome un Prinsipi, Senegāla, Sjerraleone, Somālija, Sudāna, Tanzānija, Togo, Tuvalu, Uganda, Zambija, Zālamana salas | Bez muitas |
| CARIFORUM | Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza un vēl 10Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza, Dominika, Dominikāna, Gajāna, Grenāda, Jamaika, Sentkitsa un Nevisa, Sentlūsija, Sentvinsenta un Grenadīnas, Surinama, Trinidāda un Tobāgo | Bez muitas |
| AZT (Aizjūras zemes un teritorijas) | Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija un vēl 8Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija, Grenlande, Jaunkaledonija, Kirasao, Nīderlandes Karību salas, Senbartelmī, Senpjēra un Mikelona, Sintmārtena, Volisa un Futunas salas | Bez muitas |
| GSP - Vispārīgās | Indija, Indonēzija, Kenija, Kongo (Brazavila) un vēl 7Indija, Indonēzija, Kenija, Kongo (Brazavila), Kuka salas, Mikronēzija, Nigērija, Niue, Sīrija, Tadžikistāna, Vanuatu | Bez muitas |
| GSP+ (īpašu veicināšanas režīmu ilgtspējīgai attīstībai un labai pārvaldībai) | Bolīvija, Filipīnas, Kaboverde, Kirgizstāna un vēl 4Bolīvija, Filipīnas, Kaboverde, Kirgizstāna, Mongolija, Pakistāna, Šrilanka, Uzbekistāna | Bez muitas |
| Centrālā Amerika | Gvatemala, Hondurasa, Kostarika, Nikaragva, Panama, Salvadora | Bez muitas |
| Mercosur | Argentīna, Brazīlija, Paragvaja, Urugvaja | Bez muitas |
| SADC EPA | Botsvāna, Namībija, Svatini | Bez muitas |
| Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas valstis | Maurīcija, Seišelu salas, Zimbabve | Bez muitas |
| ES–Andora nolīgums | Andora | Bez muitas |
| ES–Albānija nolīgums | Albānija | Bez muitas |
| ES–Bosnija un Hercegovina nolīgums | Bosnija un Hercegovina | Bez muitas |
| ES–Kanāda nolīgums | Kanāda | Bez muitas |
| ES–Kotdivuāra nolīgums | Kotdivuāra | Bez muitas |
| ES–Čīle nolīgums | Čīle | Bez muitas |
| ES–Kamerūna nolīgums | Kamerūna | Bez muitas |
| ES–Kolumbija nolīgums | Kolumbija | Bez muitas |
| ES–Alžīrija nolīgums | Alžīrija | Bez muitas |
| ES–Ekvadora nolīgums | Ekvadora | Bez muitas |
| ES–Ēģipte nolīgums | Ēģipte | Bez muitas |
| Preferenciāla izcelsme saskaņā ar Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti par grozījumu izdarīšanu 1. un 4. protokolā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses. | Rietumsahāra | Bez muitas |
| ES–Fidži nolīgums | Fidži | Bez muitas |
| ES–Apvienotā Karaliste nolīgums | Apvienotā Karaliste | Bez muitas |
| ES–Gruzija nolīgums | Gruzija | Bez muitas |
| ES–Gana nolīgums | Gana | Bez muitas |
| ES–Izraēla nolīgums | Izraēla | Bez muitas |
| ES–Islande nolīgums | Islande | Bez muitas |
| ES–Jordānija nolīgums | Jordānija | Bez muitas |
| ES–Japāna nolīgums | Japāna | Bez muitas |
| ES–Dienvidkoreja nolīgums | Dienvidkoreja | Bez muitas |
| ES–Libāna nolīgums | Libāna | Bez muitas |
| ES–Maroka nolīgums | Maroka | Bez muitas |
| ES–Moldova nolīgums | Moldova | Bez muitas |
| ES–Melnkalne nolīgums | Melnkalne | Bez muitas |
| ES–Ziemeļmaķedonija nolīgums | Ziemeļmaķedonija | Bez muitas |
| ES–Meksika nolīgums | Meksika | Bez muitas |
| ES–Norvēģija nolīgums | Norvēģija | Bez muitas |
| ES–Jaunzēlande nolīgums | Jaunzēlande | Bez muitas |
| ES–Peru nolīgums | Peru | Bez muitas |
| ES–Papua-Jaungvineja nolīgums | Papua-Jaungvineja | Bez muitas |
| ES–Palestīnas teritorijas nolīgums | Palestīnas teritorijas | Bez muitas |
| ES–Serbija nolīgums | Serbija | Bez muitas |
| ES–Singapūra nolīgums | Singapūra | Bez muitas |
| ES–Sanmarīno muitas savienība | Sanmarīno | Bez muitas |
| ES–Tunisija nolīgums | Tunisija | Bez muitas |
| ES–Turcija nolīgums | Turcija | Bez muitas |
| ES–Ukraina nolīgums | Ukraina | Bez muitas |
| ES–Vjetnama nolīgums | Vjetnama | Bez muitas |
| ES–Samoa nolīgums | Samoa | Bez muitas |
| ES–Kosova nolīgums | Kosova | Bez muitas |
| ES–Dienvidāfrikas Republika nolīgums | Dienvidāfrikas Republika | Bez muitas |
ES: imports pa mēnešiem
Galvenie piegādātāji, pēdējie 12 mēneši
| Valsts | Vērtība | Daļa | Izmaiņas |
|---|---|---|---|
| 71,3 milj. € | 61,6% | -12,2% | |
| 17,6 milj. € | 15,2% | -15% | |
| 5,3 milj. € | 4,6% | -11,5% | |
| 3,7 milj. € | 3,2% | +13,9% | |
| 2,4 milj. € | 2% | -37,4% | |
| 2 milj. € | 1,7% | -21,5% | |
| 2 milj. € | 1,7% | +13,9% | |
| 1,3 milj. € | 1,1% | +1,2% |
Tā pati apakšpozīcija citos tarifos
Pasaules tirdzniecība 2024. gadā
Tirdzniecības vērtība (USD) tirdzniecība nav reģistrēta < 266 tūkst. $266 tūkst. $+2 milj. $+7 milj. $+> 31 milj. $
Eksports: 158
- Ķīna: 433 milj. $
- Spānija: 314 milj. $
- Indija: 304 milj. $
- Meksika: 51 milj. $
- Tunisija: 31 milj. $
- Vācija: 29 milj. $
- Dienvidkoreja: 20 milj. $
- Peru: 19 milj. $
- Turcija: 19 milj. $
- Amerikas Savienotās Valstis: 19 milj. $
- Ungārija: 13 milj. $
- Austrija: 12 milj. $
- Nīderlande: 12 milj. $
- Taizeme: 9 milj. $
- Francija: 7 milj. $
- Beļģija: 7 milj. $
- Kolumbija: 7 milj. $
- Polija: 7 milj. $
- Vjetnama: 7 milj. $
- Serbija: 7 milj. $
- Apvienotā Karaliste: 5 milj. $
- Izraēla: 4 milj. $
- Itālija: 4 milj. $
- Apvienotie Arābu Emirāti: 4 milj. $
- Malaizija: 4 milj. $
- Uzbekistāna: 4 milj. $
- Maroka: 4 milj. $
- Rumānija: 3 milj. $
- Čehija: 3 milj. $
- Ēģipte: 3 milj. $
- Ziemeļmaķedonija: 3 milj. $
- Japāna: 2 milj. $
- Dienvidāfrikas Republika: 2 milj. $
- Bangladeša: 2 milj. $
- Slovēnija: 2 milj. $
- Slovākija: 2 milj. $
- Kanāda: 2 milj. $
- Zviedrija: 2 milj. $
- Igaunija: 2 milj. $
- Horvātija: 2 milj. $
- Ekvadora: 2 milj. $
- Zambija: 2 milj. $
- Kuveita: 1 milj. $
- Hondurasa: 1 milj. $
- Portugāle: 1 milj. $
- Čīle: 1 milj. $
- Gvatemala: 1 milj. $
- Dominikāna: 1 milj. $
- Malāvija: 1 milj. $
- Latvija: 1 milj. $
- Pakistāna: 1 milj. $
- Bulgārija: 1 milj. $
- Sīrija: 1 milj. $
- Šrilanka: 1 milj. $
- Taivāna: 1 milj. $
- Krievija: 992 tūkst. $
- Austrālija: 902 tūkst. $
- Ķīnas īpašās pārvaldes apgabals Honkonga: 859 tūkst. $
- Šveice: 720 tūkst. $
- Indonēzija: 713 tūkst. $
Tirdzniecības vērtība (USD) tirdzniecība nav reģistrēta < 367 tūkst. $367 tūkst. $+4 milj. $+16 milj. $+> 39 milj. $
Imports: 210
- Amerikas Savienotās Valstis: 338 milj. $
- Vācija: 82 milj. $
- Apvienotā Karaliste: 72 milj. $
- Japāna: 59 milj. $
- Francija: 47 milj. $
- Kanāda: 42 milj. $
- Spānija: 39 milj. $
- Indonēzija: 38 milj. $
- Nīderlande: 34 milj. $
- Apvienotie Arābu Emirāti: 33 milj. $
- Polija: 32 milj. $
- Malaizija: 29 milj. $
- Krievija: 26 milj. $
- Austrālija: 26 milj. $
- Austrija: 23 milj. $
- Dienvidāfrikas Republika: 22 milj. $
- Saūda Arābija: 21 milj. $
- Meksika: 21 milj. $
- Beļģija: 18 milj. $
- Itālija: 17 milj. $
- Ungārija: 16 milj. $
- Alžīrija: 16 milj. $
- Taizeme: 15 milj. $
- Gana: 15 milj. $
- Šveice: 13 milj. $
- Čehija: 13 milj. $
- Lībija: 13 milj. $
- Zviedrija: 12 milj. $
- Vjetnama: 12 milj. $
- Izraēla: 12 milj. $
- Brazīlija: 12 milj. $
- Rumānija: 11 milj. $
- Ķīnas īpašās pārvaldes apgabals Honkonga: 10 milj. $
- Filipīnas: 10 milj. $
- Taivāna: 10 milj. $
- Slovākija: 9 milj. $
- Ēģipte: 9 milj. $
- Singapūra: 8 milj. $
- Indija: 7 milj. $
- Katara: 7 milj. $
- Ukraina: 7 milj. $
- Dānija: 7 milj. $
- Dienvidkoreja: 7 milj. $
- Horvātija: 6 milj. $
- Portugāle: 6 milj. $
- Argentīna: 6 milj. $
- Nigērija: 6 milj. $
- Bulgārija: 5 milj. $
- Omāna: 5 milj. $
- Kuveita: 5 milj. $
- Nepāla: 5 milj. $
- Īrija: 4 milj. $
- Turcija: 4 milj. $
- Grieķija: 4 milj. $
- Kostarika: 4 milj. $
- Tunisija: 4 milj. $
- Irāna: 4 milj. $
- Jaunzēlande: 4 milj. $
- Čīle: 3 milj. $
- Somija: 3 milj. $
Lielākās eksportētājvalstis
| Vieta | Valsts | Vērtība | Daļa |
|---|---|---|---|
| 1 | 433 milj. $ | 30,5% | |
| 2 | 314 milj. $ | 22,1% | |
| 3 | 304 milj. $ | 21,4% | |
| 4 | 51 milj. $ | 3,6% | |
| 5 | 31 milj. $ | 2,2% | |
| 6 | 29 milj. $ | 2,1% | |
| 7 | 20 milj. $ | 1,4% | |
| 8 | 19 milj. $ | 1,4% | |
| 9 | 19 milj. $ | 1,4% | |
| 10 | 19 milj. $ | 1,3% |
Lielākās importētājvalstis
| Vieta | Valsts | Vērtība | Daļa |
|---|---|---|---|
| 1 | 338 milj. $ | 23,8% | |
| 2 | 82 milj. $ | 5,8% | |
| 3 | 72 milj. $ | 5,1% | |
| 4 | 59 milj. $ | 4,1% | |
| 5 | 47 milj. $ | 3,3% | |
| 6 | 42 milj. $ | 3% | |
| 7 | 39 milj. $ | 2,8% | |
| 8 | 38 milj. $ | 2,7% | |
| 9 | 34 milj. $ | 2,4% | |
| 10 | 33 milj. $ | 2,3% |
Šī produkta ievedmuita pasaulē 161
Vislielākās labvēlības režīma (MFN) muitas nodoklis, ko katra valsts piemēro šīs HS apakšpozīcijas precēm: tās valsts tarifa pozīciju vidējais rādītājs, ar zemāko un augstāko pozīciju, ja tās atšķiras. Preces no valstīm, ar kurām ir tirdzniecības nolīgums, bieži maksā mazāk.
- 12%muitas mediāna
- 20valstu skaits bez muitas (MFN)
- 270%augstākais: Dienvidkoreja, Turcija, Indija
161
| Importētājvalsts | MFN muitas nodoklis | pozīcijas no – līdz | datu gads |
|---|---|---|---|
| 10% | 2018 · HS 2012 | ||
| 15% | 2023 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2021 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 · HS 2017 | ||
| 4% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 10% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 0% | 2021 · HS 2012 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 15% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5% | 2022 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 5% | 2021 · HS 2017 | ||
| 25% | 2023 · HS 2017 | ||
| 17% | 5% – 40% | 2022 · HS 2017 | |
| 17% | 5% – 40% | 2023 | |
| 20% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 15% | 2023 · HS 2017 | ||
| 10% | 2022 | ||
| 13% | 0% – 25% | 2023 | |
| 10% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 35% | 2023 | ||
| 10% | 2022 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 6% | 2023 · HS 2017 | ||
| 13% | 0% – 25% | 2023 | |
| 270%* | 2023 | ||
| 17% | 5% – 40% | 2023 · HS 2017 | |
| 10% | 0% – 20% | 2023 | |
| 5% | 2023 | ||
| 25% | 2023 · HS 2017 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 30% | 2021 · HS 2017 | ||
| 2% | 2019 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 6% | 2023 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 17% | 5% – 40% | 2023 · HS 2017 | |
| 20% | 2023 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 17% | 5% – 40% | 2023 · HS 2012 | |
| 0% | 2022 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 0% | 2020 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 70% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 30% | 5% – 55% | 2020 · HS 2017 | |
| 0% | 2023 | ||
| 12% | 2022 · HS 2017 | ||
| 17% | 5% – 40% | 2023 | |
| 3% | 0% – 6% | 2023 | |
| 5% | 2023 | ||
| 5% | 2017 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 30% | 2023 · HS 2017 | ||
| 15% | 2023 · HS 2017 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 35% | 2023 | ||
| 5% | 2021 · HS 2017 | ||
| 15% | 2023 · HS 2017 | ||
| 20% | 2021 · HS 2017 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 20% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5% | 2021 · HS 2017 | ||
| 18% | 5% – 30% | 2023 · HS 2017 | |
| 0% | 2022 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 30% | 2023 · HS 2017 | ||
| 13% | 0% – 25% | 2023 | |
| 5% | 2020 · HS 2017 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 3,4%* | 2021 · HS 2017 | ||
| 5% | 2021 · HS 2017 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 25% | 2021 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 40% | 2023 | ||
| 20% | 2023 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 20% | 2023 · HS 2017 | ||
| 3% | 2021 · HS 2017 | ||
| 3% | 2023 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 23% | 15% – 40% | 2023 · HS 2017 | |
| 20% | 2023 | ||
| 13% | 0% – 25% | 2023 | |
| 10% | 2021 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 16% | 2023 | ||
| 0% | 2023 · HS 2012 | ||
| 12% | 2017 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 25% | 2023 | ||
| 10% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 35% | 2023 | ||
| 5% | 2022 | ||
| 20% | 2020 · HS 2017 | ||
| 20% | 2019 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 5% | 2021 · HS 2017 | ||
| 17% | 5% – 40% | 2023 | |
| 17% | 5% – 40% | 2023 · HS 2012 | |
| 17% | 5% – 40% | 2023 | |
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 10% | 2020 · HS 2012 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 25% | 2023 · HS 2017 | ||
| 40% | 2021 · HS 2017 | ||
| 13% | 0% – 25% | 2023 | |
| 9,4%* | 2023 | ||
| 2,6%* | 2023 | ||
| 5% | 2021 · HS 2012 | ||
| 27% | 2023 | ||
| 35% | 2023 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 15% | 2023 · HS 2017 | ||
| 13% | 0% – 40% | 2023 · HS 2012 | |
| 75% | 2023 | ||
| 23% | 2017 · HS 2017 | ||
| 35% | 2023 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 · HS 2017 | ||
| 10% | 2021 · HS 2017 | ||
| 25% | 2023 | ||
| 10% | 2023 · HS 2017 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 4% | 2021 · HS 2012 | ||
| 25% | 2023 | ||
| 10% | 2023 · HS 2017 | ||
| 45% | 2023 | ||
| 0,1% | 2023 |
Tarifu datu gadi: 2017–2023; likmes kopš tā laika var būt mainījušās. * īpatnējo muitas nodokļu ad valorem ekvivalents (UNCTAD aplēse) · UNCTAD TRAINS, piekļuve ar WITS (Pasaules Banka)
Klasifikācijas un atbilstības
Kur šī HS apakšpozīcija ir Apvienoto Nāciju Organizācijas statistikas klasifikācijās un kādi kodi tai bija iepriekšējos Harmonizētās sistēmas izdevumos.
- SITC Rev. 4
- 07513 Fruits of the genus Capsicum/of the genus Pimenta, dried/crushed/ground
- Galīgais izlietojums (BEC Rev. 5)
- Patēriņa preces · BEC 113101
- Produkts CPC 2.1
- 23922 Chillies and peppers, dry (capsicum spp., pimenta), processed
- Darbība ISIC Rev. 4
- 1079 Manufacture of other food products n.e.c.
Iepriekšējie HS izdevumi
| HS | Kods | |
|---|---|---|
| 2017 | 0904.22 | nemainīts |
| 2012 | 0904.22 | nemainīts |
| 2007 | 0904.20 | mainīts |
| 2002 | 0904.20 | mainīts |
| 1996 | 0904.20 | mainīts |
| 1992 | 0904.20 | mainīts |
ANO Statistikas nodaļas (UNSD) atbilstības tabulas
Saistoši klasifikācijas lēmumi līdzīgām precēm 2
ASV muitas (CBP, CROSS) un Apvienotās Karalistes HMRC (Advance Tariff Rulings) lēmumi par šim kodam klasificētām precēm. Lēmums ir saistošs tikai tā turētājam, taču parāda, kā iestādes klasificē līdzīgas preces. Preču apraksti ir iestāžu angliskie teksti.
Nesenās normatīvo aktu izmaiņas, kurās minēts šis kods
Tiesību akti, kuru tekstā minēts šis kods vai tā pozīcija. Pārbaudiet pašu aktu: kods var būt minēts arī citu iemeslu dēļ, ne tikai muitas nodokļa izmaiņu dēļ.
-
RG 09.10.2026 sayı 33395 · Tebliğ 2022/1 · Avots: resmigazete.gov.tr
-
FR Doc. 2026-14542 · 91 FR 45516 · Avots: federalregister.gov
-
CELEX 32026R1395 · Avots: eur-lex.europa.eu
-
FR Doc. 2026-11158 · 91 FR 33854 · Avots: federalregister.gov
-
Update to CHED-D Measures for China and Paraguay – 7 January 2026
Trade Tariff news 3894 · Avots: trade-tariff.service.gov.uk
ES kombinētajā nomenklatūrā apakšpozīcijā 0904.22 ir tikai viena tarifa pozīcija; trešo valstu muitas nodokļa likme ir 5%.
Turcijas muitas tarifa apakšpozīcijā 0904.22 ir 3 tarifa pozīcijas, un likumā noteiktā likme (Likums Nr. 474) svārstās no 35% līdz 75%.
Preces no 149 valstīm var ievest ES bez muitas nodokļa saskaņā ar tirdzniecības nolīgumiem un preferenču shēmām (piemēram, GSP-EBA, CARIFORUM); trešo valstu muitas nodokļa likme ir 5%.
Precēm, kuru izcelsmes valsts ir Baltkrievija vai Krievija, ES papildus muitas nodoklim ir noteikusi papildu muitas nodokli; tā likme ir 50%.
Periodā 2025. g. septembris – 2026. g. augusts ES importēja šīs apakšpozīcijas preces 115,7 milj. € vērtībā (−10% salīdzinājumā ar iepriekšējiem 12 mēnešiem); lielākais piegādātājs – Ķīna ar 62% no importa, otrajā vietā – Indija.
Šo preču pasaules eksporta vērtība 2024. gadā bija 1 mljrd. $ (+7,8% gada laikā).
Eksportā pirmajā vietā – Ķīna (433 milj. $), otrajā – Spānija.
Jautājumi un atbildes
Capsicum ģints vai Pimenta ģints dārzeņi: saberzti vai malti – kāds ir preču kods?
Harmonizētajā sistēmā šīs preces klasificē apakšpozīcijā 0904.22 (pozīcija 0904), kas ietilpst II iedaļā. ES kombinētajā nomenklatūrā, ko piemēro arī Latvijā, kodam pievieno vēl divus ciparus.
Kāds ir ievedmuitas nodoklis kodam 0904.22 ES?
ES kombinētajā nomenklatūrā precēm no valstīm bez preferenciāla nolīguma trešo valstu muitas nodokļa likme kodam 0904.22 ir 5%. Preferenciālās likmes, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
Kāds ir ievedmuitas nodoklis kodam 0904.22 Turcijā?
Turcijas muitas tarifā precēm no valstīm bez preferenciāla nolīguma likumā noteiktā likme (Likums Nr. 474) kodam 0904.22 svārstās no 35% līdz 75% atkarībā no tarifa pozīcijas. Preferenciālās likmes, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
Kura valsts visvairāk eksportē preces ar kodu 0904.22?
Ķīna: 433 milj. $ 2024. gadā (30,5% no pasaules eksporta).
No kurām valstīm apakšpozīcijas 0904.22 preces var ievest ES bez muitas nodokļa?
Precēm no 149 valstīm saskaņā ar tirdzniecības nolīgumu vai preferenču shēmu piemēro 0% likmi (piemēram, GSP-EBA, CARIFORUM, AZT). Precēm jāatbilst nolīguma izcelsmes noteikumiem, un importētājam jābūt izcelsmes apliecinājumam; pretējā gadījumā piemēro trešo valstu muitas nodokļa likmi (5%). Augstāk izvēlieties izcelsmes valsti, lai redzētu tās likmi.
Vai apakšpozīcijas 0904.22 precēm piemēro antidempinga maksājumu vai citu papildu muitas nodokli?
Precēm, kuru izcelsmes valsts ir Baltkrievija vai Krievija, ES papildus muitas nodoklim ir noteikusi papildu muitas nodokli; tā likme ir 50%. Pasākumā nosauktajiem eksportētājiem var būt noteiktas atšķirīgas likmes.
No kurām valstīm ES importē apakšpozīcijas 0904.22 preces?
Pēdējos 12 mēnešos (2025. g. septembris – 2026. g. augusts) lielākie piegādātāji bija Ķīna (62%), Indija (15%) un Turcija (5%); kopējais imports – 115,7 milj. €.