Apakšpozīcija · Nodaļa 11 · Pozīcija 1101
1101.00: Kviešu vai labības maisījuma milti
Kviešu milti
Apakšpozīcija 1101.00 – kviešu milti – ietilpst pozīcijā 1101, 11. nodaļā.
Kas jāmaksā
Imports: ES
Likmes pa valsts tarifa pozīcijām · ES kombinētā nomenklatūra
ES: tarifa pozīcijas →- 1101 00 Kviešu vai labības maisījuma milti:
- kviešu milti:
- 1101 00 11 cieto kviešu 172 €/t—
- 1101 00 15 parasto un speltas kviešu 172 €/t—
- 1101 00 90 labības maisījuma milti 172 €/t—
Papildu muitas nodokļi un importa noteikumi
Maksājumi papildus muitas nodoklim un prasības, kas precēm jāizpilda uz robežas.
Papildu nodokļi un maksājumi 5
- Papildu muitas nodoklisPapildus nodokļi 50% ar dokumentu Y-155 (Ražojumi, ko tieši vai netieši eksportē no Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas) · citādi bez muitas
- Izcelsmes valstis
- visas valstis, izņemot Baltkrievija, Krievija
- Tiesību akts
- Regulation 1227/25
- Dokumenti
- Y155 Ražojumi, ko tieši vai netieši eksportē no Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas
- Papildu muitas nodoklisPapildus nodokļi 50%
- Izcelsmes valstis
- Baltkrievija, Krievija
- Tiesību akts
- Regulation 1227/25
- Muitas nodoklis mazvērtīgiem sūtījumiemZemas vērtības sūtījuma muitas nodoklis 3 EUR
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Spēkā
- līdz 2026. gada 31. oktobris
- Tiesību akts
- Regulation 0382/26
- Muitas nodoklis mazvērtīgiem sūtījumiemZemas vērtības sūtījuma muitas nodoklis 3 EUR
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Spēkā
- no 2026. gada 1. novembris
- Tiesību akts
- Regulation 0382/26
- Apstrādes maksaSavienības apstrādes maksa 2 EUR
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Spēkā
- no 2026. gada 1. novembris
- Tiesību akts
- Regulation 2108/26
- Dokumenti
- Y126 Goods sold in distance sales
Importa prasības 4
- Importa kontroleAtbilstība pirmseksporta pārbaužu prasībām
- Izcelsmes valstis
- Kanāda
- Tiesību akts
- Regulation 0949/15
- Importa kontroleBioloģisko produktu importa kontrole
- Izcelsmes valstis
- visas valstis, izņemot Šveice, Islande, Lihtenšteina, Norvēģija
- Tiesību akts
- Regulation 2306/21
- Importa kontrole
- Izcelsmes valstis
- Ukraina
- Tiesību akts
- Regulation 0692/14
- Dokumenti
- Y997 Preces, kuru izcelsme nav Krimā vai Sevastopolē vai kuru galamērķis nav Krima vai Sevastopole (Padomes Regulas (ES) Nr. 692/2014 2 un 2.b.1. pants)
- N864 Rēķindeklarācija vai izcelsmes deklarācija, ko uz rēķina vai cita komercdokumenta sagatavojis ikviens eksportētājs
- N954 Preču pārvadājumu apliecība EUR.1
- Importa kontrole
- Izcelsmes valstis
- Ukraina
- Tiesību akts
- Regulation 0263/22
- Dokumenti
- Y984 Preces, kuru izcelsme nav vai nav paredzētas Ukrainas valdības nekontrolētajās teritorijās Doneckas, Hersonas, Luhanskas un Zaporižjas apgabalos
- N954 Preču pārvadājumu apliecība EUR.1
- N864 Rēķindeklarācija vai izcelsmes deklarācija, ko uz rēķina vai cita komercdokumenta sagatavojis ikviens eksportētājs
Preferenciālās likmes pa valstīm
| Nolīgums vai shēma | Valstis | Likme |
|---|---|---|
| trešo valstu likme (bez nolīguma) | — | — |
| GSP-EBA (īpašs režīms vismazāk attīstītajām valstīm - Viss, izņemot ieročus) | Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša un vēl 42Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša, Benina, Burkinafaso, Burundija, Butāna, Centrālāfrikas Republika, Čada, Dienvidsudāna, Džibutija, Eritreja, Etiopija, Gambija, Gvineja, Gvineja-Bisava, Haiti, Jemena, Kambodža, Kiribati, Komoru salas, Kongo (Kinšasa), Laosa, Lesoto, Libērija, Madagaskara, Malāvija, Mali, Mauritānija, Mjanma (Birma), Mozambika, Nepāla, Nigēra, Ruanda, Santome un Prinsipi, Senegāla, Sjerraleone, Somālija, Sudāna, Tanzānija, Togo, Tuvalu, Uganda, Zambija, Zālamana salas | Bez muitas |
| CARIFORUM | Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza un vēl 10Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza, Dominika, Dominikāna, Gajāna, Grenāda, Jamaika, Sentkitsa un Nevisa, Sentlūsija, Sentvinsenta un Grenadīnas, Surinama, Trinidāda un Tobāgo | Bez muitas |
| AZT (Aizjūras zemes un teritorijas) | Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija un vēl 8Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija, Grenlande, Jaunkaledonija, Kirasao, Nīderlandes Karību salas, Senbartelmī, Senpjēra un Mikelona, Sintmārtena, Volisa un Futunas salas | Bez muitas |
| SADC EPA | Botsvāna, Namībija, Svatini | Bez muitas |
| Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas valstis | Maurīcija, Seišelu salas, Zimbabve | Bez muitas |
| ES–Andora nolīgums | Andora | Bez muitas |
| ES–Albānija nolīgums | Albānija | Bez muitas |
| ES–Bosnija un Hercegovina nolīgums | Bosnija un Hercegovina | Bez muitas |
| ES–Kanāda nolīgums | Kanāda | Bez muitas |
| ES–Kotdivuāra nolīgums | Kotdivuāra | Bez muitas |
| ES–Kamerūna nolīgums | Kamerūna | Bez muitas |
| ES–Kolumbija nolīgums | Kolumbija | Bez muitas |
| ES–Ekvadora nolīgums | Ekvadora | Bez muitas |
| ES–Ēģipte nolīgums | Ēģipte | Bez muitas |
| Preferenciāla izcelsme saskaņā ar Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti par grozījumu izdarīšanu 1. un 4. protokolā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses. | Rietumsahāra | Bez muitas |
| ES–Fidži nolīgums | Fidži | Bez muitas |
| ES–Apvienotā Karaliste nolīgums | Apvienotā Karaliste | Bez muitas |
| ES–Gruzija nolīgums | Gruzija | Bez muitas |
| ES–Gana nolīgums | Gana | Bez muitas |
| ES–Izraēla nolīgums | Izraēla | Bez muitas |
| ES–Islande nolīgums | Islande | Bez muitas |
| ES–Jordānija nolīgums | Jordānija | Bez muitas |
| ES–Japāna nolīgums | Japāna | Bez muitas |
| ES–Kenija nolīgums | Kenija | Bez muitas |
| ES–Dienvidkoreja nolīgums | Dienvidkoreja | Bez muitas |
| ES–Libāna nolīgums | Libāna | Bez muitas |
| ES–Maroka nolīgums | Maroka | Bez muitas |
| ES–Moldova nolīgums | Moldova | Bez muitas |
| ES–Melnkalne nolīgums | Melnkalne | Bez muitas |
| ES–Ziemeļmaķedonija nolīgums | Ziemeļmaķedonija | Bez muitas |
| ES–Peru nolīgums | Peru | Bez muitas |
| ES–Papua-Jaungvineja nolīgums | Papua-Jaungvineja | Bez muitas |
| ES–Palestīnas teritorijas nolīgums | Palestīnas teritorijas | Bez muitas |
| ES–Serbija nolīgums | Serbija | Bez muitas |
| ES–Singapūra nolīgums | Singapūra | Bez muitas |
| ES–Sanmarīno muitas savienība | Sanmarīno | Bez muitas |
| ES–Ukraina nolīgums | Ukraina | Bez muitas |
| ES–Vjetnama nolīgums | Vjetnama | Bez muitas |
| ES–Samoa nolīgums | Samoa | Bez muitas |
| ES–Kosova nolīgums | Kosova | Bez muitas |
| ES–Dienvidāfrikas Republika nolīgums | Dienvidāfrikas Republika | Bez muitas |
| ES–Ukraina nolīgumsKvota | Ukraina | Bez muitas |
| Mercosur | Argentīna, Brazīlija, Paragvaja, Urugvaja | 156,34 EUR / t |
| ES–Čīle nolīgums | Čīle | 129 EUR / t |
| ES–Jaunzēlande nolīgums | Jaunzēlande | 43 EUR / t |
ES: imports pa mēnešiem
Galvenie piegādātāji, pēdējie 12 mēneši
| Valsts | Vērtība | Daļa | Izmaiņas |
|---|---|---|---|
| 108,2 milj. € | 68,1% | -3,5% | |
| 10,3 milj. € | 6,5% | +30,2% | |
| 8,9 milj. € | 5,6% | -14,9% | |
| 8,9 milj. € | 5,6% | +13,7% | |
| 5,1 milj. € | 3,2% | -46,2% | |
| 3,7 milj. € | 2,3% | -15,6% | |
| 3 milj. € | 1,9% | -2,1% | |
| 2,2 milj. € | 1,4% | -24,7% |
Tā pati apakšpozīcija citos tarifos
Pasaules tirdzniecība 2024. gadā
Tirdzniecības vērtība (USD) tirdzniecība nav reģistrēta < 3 milj. $3 milj. $+21,5 milj. $+81,4 milj. $+> 321,8 milj. $
Eksports: 167
- Turcija: 1,2 mljrd. $
- Vācija: 521,1 milj. $
- Kazahstāna: 507,5 milj. $
- Ēģipte: 460,9 milj. $
- Uzbekistāna: 321,8 milj. $
- Itālija: 306,4 milj. $
- Kanāda: 186,5 milj. $
- Argentīna: 172,1 milj. $
- Beļģija: 152,3 milj. $
- Amerikas Savienotās Valstis: 148,4 milj. $
- Francija: 135,7 milj. $
- Apvienotā Karaliste: 126,6 milj. $
- Japāna: 101,4 milj. $
- Vjetnama: 98,4 milj. $
- Indija: 90,1 milj. $
- Nīderlande: 81,4 milj. $
- Krievija: 80,1 milj. $
- Spānija: 65,6 milj. $
- Ķīna: 65,3 milj. $
- Ungārija: 62,9 milj. $
- Serbija: 59,4 milj. $
- Polija: 53,2 milj. $
- Austrija: 52,5 milj. $
- Apvienotie Arābu Emirāti: 50 milj. $
- Dominikāna: 45,5 milj. $
- Kuveita: 41,2 milj. $
- Meksika: 40,9 milj. $
- Singapūra: 36,9 milj. $
- Slovākija: 35,3 milj. $
- Uganda: 34,9 milj. $
- Bulgārija: 34,2 milj. $
- Malaizija: 33,1 milj. $
- Portugāle: 29,6 milj. $
- Dienvidāfrikas Republika: 26 milj. $
- Luksemburga: 22,9 milj. $
- Čehija: 22,9 milj. $
- Indonēzija: 22,6 milj. $
- Tanzānija: 22,5 milj. $
- Ukraina: 21,5 milj. $
- Šrilanka: 21,5 milj. $
- Dienvidkoreja: 21,3 milj. $
- Fidži: 19,5 milj. $
- Salvadora: 19,1 milj. $
- Taivāna: 18,1 milj. $
- Alžīrija: 17,8 milj. $
- Austrālija: 16,7 milj. $
- Lesoto: 15,5 milj. $
- Bosnija un Hercegovina: 15,4 milj. $
- Taizeme: 15,2 milj. $
- Kenija: 13,9 milj. $
- Grieķija: 13,6 milj. $
- Hondurasa: 13 milj. $
- Šveice: 10,5 milj. $
- Latvija: 9,9 milj. $
- Slovēnija: 7,8 milj. $
- Moldova: 7,7 milj. $
- Lietuva: 7,4 milj. $
- Dānija: 7,1 milj. $
- Maurīcija: 6,6 milj. $
- Horvātija: 6,4 milj. $
Tirdzniecības vērtība (USD) tirdzniecība nav reģistrēta < 6,1 milj. $6,1 milj. $+20,5 milj. $+60,9 milj. $+> 164,6 milj. $
Imports: 222
- Afganistāna: 640,5 milj. $
- Irāka: 456,2 milj. $
- Amerikas Savienotās Valstis: 311,4 milj. $
- Nīderlande: 311,3 milj. $
- Sudāna: 252,2 milj. $
- Francija: 250 milj. $
- Īrija: 164,6 milj. $
- Uzbekistāna: 155,1 milj. $
- Brazīlija: 133,2 milj. $
- Somālija: 119,3 milj. $
- Sīrija: 103,9 milj. $
- Ķīnas īpašās pārvaldes apgabals Honkonga: 98,4 milj. $
- Spānija: 89,6 milj. $
- Beļģija: 88,6 milj. $
- Vācija: 86,7 milj. $
- Ķīna: 86,1 milj. $
- Meksika: 74,8 milj. $
- Palestīnas teritorijas: 72,4 milj. $
- Madagaskara: 72,1 milj. $
- Taizeme: 71,2 milj. $
- Kanāda: 69,9 milj. $
- Džibutija: 67,5 milj. $
- Apvienotā Karaliste: 60,9 milj. $
- Rumānija: 59,3 milj. $
- Venecuēla: 59,1 milj. $
- Kuba: 57,7 milj. $
- Jemena: 55,2 milj. $
- Malaizija: 53,7 milj. $
- Austrija: 53 milj. $
- Polija: 50,6 milj. $
- Singapūra: 48,7 milj. $
- Haiti: 48,5 milj. $
- Šrilanka: 47,2 milj. $
- Čehija: 46,3 milj. $
- Portugāle: 46 milj. $
- Bolīvija: 45,3 milj. $
- Dānija: 44,2 milj. $
- Saūda Arābija: 41,3 milj. $
- Dienvidsudāna: 40,6 milj. $
- Kongo (Kinšasa): 39,5 milj. $
- Gana: 38,7 milj. $
- Slovākija: 36,9 milj. $
- Apvienotie Arābu Emirāti: 35,7 milj. $
- Ungārija: 33,7 milj. $
- Filipīnas: 30,4 milj. $
- Indonēzija: 28,9 milj. $
- Itālija: 28,7 milj. $
- Grieķija: 28,4 milj. $
- Sjerraleone: 27,7 milj. $
- Gvatemala: 27,5 milj. $
- Dienvidāfrikas Republika: 27,2 milj. $
- Horvātija: 21,8 milj. $
- Nigēra: 21,8 milj. $
- Bosnija un Hercegovina: 21,8 milj. $
- Eritreja: 21 milj. $
- Austrālija: 20,5 milj. $
- Kenija: 19,9 milj. $
- Ziemeļmaķedonija: 19,8 milj. $
- Lesoto: 19,3 milj. $
- Melnkalne: 19,2 milj. $
Lielākās eksportētājvalstis
| Vieta | Valsts | Vērtība | Daļa |
|---|---|---|---|
| 1 | 1,2 mljrd. $ | 19,6% | |
| 2 | 521,1 milj. $ | 8,8% | |
| 3 | 507,5 milj. $ | 8,6% | |
| 4 | 460,9 milj. $ | 7,8% | |
| 5 | 321,8 milj. $ | 5,4% | |
| 6 | 306,4 milj. $ | 5,2% | |
| 7 | 186,5 milj. $ | 3,1% | |
| 8 | 172,1 milj. $ | 2,9% | |
| 9 | 152,3 milj. $ | 2,6% | |
| 10 | 148,4 milj. $ | 2,5% |
Lielākās importētājvalstis
| Vieta | Valsts | Vērtība | Daļa |
|---|---|---|---|
| 1 | 640,5 milj. $ | 10,8% | |
| 2 | 456,2 milj. $ | 7,7% | |
| 3 | 311,4 milj. $ | 5,2% | |
| 4 | 311,3 milj. $ | 5,2% | |
| 5 | 252,2 milj. $ | 4,3% | |
| 6 | 250 milj. $ | 4,2% | |
| 7 | 164,6 milj. $ | 2,8% | |
| 8 | 155,1 milj. $ | 2,6% | |
| 9 | 133,2 milj. $ | 2,2% | |
| 10 | 119,3 milj. $ | 2% |
Šī produkta ievedmuita pasaulē 164
Vislielākās labvēlības režīma (MFN) muitas nodoklis, ko katra valsts piemēro šīs HS apakšpozīcijas precēm: tās valsts tarifa pozīciju vidējais rādītājs, ar zemāko un augstāko pozīciju, ja tās atšķiras. Preces no valstīm, ar kurām ir tirdzniecības nolīgums, bieži maksā mazāk.
- 10%muitas mediāna
- 44valstu skaits bez muitas (MFN)
- 101%augstākais: Gvatemala, Sentvinsenta un Grenadīnas, Turcija
164
| Importētājvalsts | MFN muitas nodoklis | pozīcijas no – līdz | datu gads |
|---|---|---|---|
| 5% | 2018 · HS 2012 | ||
| 3,3% | 0% – 10% | 2023 | |
| 30% | 2023 | ||
| 1,1%* | 2023 | ||
| 0% | 2021 · HS 2017 | ||
| 50% | 2023 · HS 2017 | ||
| 15% | 5% – 25% | 2021 · HS 2007 | |
| 28%* | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 12% | 2023 · HS 2017 | ||
| 9% | 7,5% – 10% | 2023 | |
| 0% | 2021 · HS 2012 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 15% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2022 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 9% | 7,5% – 10% | 2021 · HS 2017 | |
| 10% | 2023 · HS 2017 | ||
| 43% | 25% – 60% | 2022 · HS 2017 | |
| 38% | 5% – 70% | 2023 | |
| 20% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 10% | 2023 · HS 2017 | ||
| 27%* | 2022 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 12% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 50% | 2023 | ||
| 10% | 2022 | ||
| 18% | 5% – 30% | 2023 | |
| 18% | 5% – 30% | 2023 | |
| 6% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 4% | 3% – 5% | 2023 | |
| 35% | 30% – 40% | 2023 · HS 2017 | |
| 14% | 2023 | ||
| 29%* | 2023 | ||
| 20% | 2023 · HS 2017 | ||
| 18% | 5% – 30% | 2023 | |
| 10% | 2021 · HS 2017 | ||
| 2% | 2019 · HS 2017 | ||
| 15% | 2023 | ||
| 7% | 2023 | ||
| 18% | 5% – 30% | 2023 | |
| 15% | 5% – 25% | 2023 · HS 2017 | |
| 20% | 2023 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 12% | 5% – 25% | 2023 · HS 2012 | |
| 12% | 2022 · HS 2017 | ||
| 101% | 2023 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 15% | 2020 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 6,7% | 5% – 10% | 2023 | |
| 55% | 2020 · HS 2017 | ||
| 18% | 0% – 55% | 2023 | |
| 6% | 0% – 12% | 2022 · HS 2017 | |
| 20% | 5% – 25% | 2023 | |
| 19% | 13% – 25% | 2023 | |
| 5% | 2023 | ||
| 5% | 2017 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 10% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2021 · HS 2002 | ||
| 7% | 2023 · HS 2017 | ||
| 18% | 5% – 30% | 2023 | |
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 9% | 7,5% – 10% | 2023 | |
| 50% | 2023 | ||
| 9% | 7,5% – 10% | 2021 · HS 2017 | |
| 1,6%* | 1,1% – 2,2% | 2023 · HS 2002 | |
| 10% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2021 · HS 2017 | ||
| 18% | 5% – 30% | 2023 | |
| 5% | 2023 | ||
| 20% | 2023 · HS 2017 | ||
| 9% | 7,5% – 10% | 2021 · HS 2017 | |
| 4% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2022 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 36% | 6% – 65% | 2023 | |
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2020 · HS 2017 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 0% | 2021 · HS 2017 | ||
| 2,5% | 0% – 5% | 2021 · HS 2017 | |
| 10% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 20% | 2021 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 68% | 66% – 70% | 2023 | |
| 20% | 2023 · HS 2017 | ||
| 15% | 2023 | ||
| 10% | 2023 · HS 2017 | ||
| 3% | 2021 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 12% | 2023 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2021 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 47%* | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 7% | 3% – 11% | 2023 | |
| 0% | 2023 · HS 2012 | ||
| 6% | 0% – 12% | 2017 · HS 2017 | |
| 13% | 0% – 25% | 2023 | |
| 13% | 0% – 25% | 2023 | |
| 12% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 50% | 2023 | ||
| 10% | 2022 | ||
| 0% | 2020 · HS 2017 | ||
| 0% | 2019 · HS 2017 | ||
| 25% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 0% | 2021 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 13% | 0% – 25% | 2023 · HS 2012 | |
| 100% | 2023 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 10% | 2020 · HS 2012 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 35% | 2023 · HS 2017 | ||
| 13% | 0% – 25% | 2021 · HS 2017 | |
| 23% | 5% – 40% | 2023 · HS 2007 | |
| 0% | 2023 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2021 · HS 2012 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 50% | 2023 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 13% | 0% – 25% | 2023 · HS 2012 | |
| 96% | 82% – 103% | 2023 | |
| 0% | 2017 · HS 2017 | ||
| 50% | 2023 | ||
| 15% | 2023 · HS 2017 | ||
| 12% | 2023 · HS 2017 | ||
| 10% | 2021 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 20% | 2023 · HS 2017 | ||
| 15% | 2023 | ||
| 0% | 2021 · HS 2012 | ||
| 25%* | 2023 | ||
| 10% | 2023 · HS 2017 | ||
| 25%* | 2023 | ||
| 0,2% | 0,1% – 0,2% | 2023 |
Tarifu datu gadi: 2017–2023; likmes kopš tā laika var būt mainījušās. * īpatnējo muitas nodokļu ad valorem ekvivalents (UNCTAD aplēse) · UNCTAD TRAINS, piekļuve ar WITS (Pasaules Banka)
Klasifikācijas un atbilstības
Kur šī HS apakšpozīcija ir Apvienoto Nāciju Organizācijas statistikas klasifikācijās un kādi kodi tai bija iepriekšējos Harmonizētās sistēmas izdevumos.
- SITC Rev. 4
- 0461 Flour of wheat/of meslin
- Galīgais izlietojums (BEC Rev. 5)
- Starppatēriņa preces · BEC 111210
- Produkts CPC 2.1
- 23110 Wheat and meslin flour
- Darbība ISIC Rev. 4
- 1061 Manufacture of grain mill products
Iepriekšējie HS izdevumi
| HS | Kods | |
|---|---|---|
| 2017 | 1101.00 | nemainīts |
| 2012 | 1101.00 | nemainīts |
| 2007 | 1101.00 | nemainīts |
| 2002 | 1101.00 | nemainīts |
| 1996 | 1101.00 | nemainīts |
| 1992 | 1101.00 | nemainīts |
ANO Statistikas nodaļas (UNSD) atbilstības tabulas
Saistoši klasifikācijas lēmumi līdzīgām precēm 3
ASV muitas (CBP, CROSS) un Apvienotās Karalistes HMRC (Advance Tariff Rulings) lēmumi par šim kodam klasificētām precēm. Lēmums ir saistošs tikai tā turētājam, taču parāda, kā iestādes klasificē līdzīgas preces. Preču apraksti ir iestāžu angliskie teksti.
ES kombinētajā nomenklatūrā visām tarifa pozīcijām, kas ietilpst apakšpozīcijā 1101.00, noteikts specifisks vai kombinēts muitas nodoklis, nevis procentuāla likme.
Turcijas muitas tarifa apakšpozīcijā 1101.00 ir 3 tarifa pozīcijas, un likumā noteiktā likme (Likums Nr. 474) svārstās no 82% līdz 102,6%.
Precēm, kuru izcelsmes valsts ir Baltkrievija vai Krievija, ES papildus muitas nodoklim ir noteikusi papildu muitas nodokli; tā likme ir 50%.
Periodā 2025. g. septembris – 2026. g. augusts ES importēja šīs apakšpozīcijas preces 158,9 milj. € vērtībā (−6% salīdzinājumā ar iepriekšējiem 12 mēnešiem); lielākais piegādātājs – Apvienotā Karaliste ar 68% no importa, otrajā vietā – Indija.
Šo preču pasaules eksporta vērtība 2024. gadā bija 5,9 mljrd. $ (−13,9% gada laikā).
Eksportā pirmajā vietā – Turcija (1,2 mljrd. $), otrajā – Vācija.
Jautājumi un atbildes
Kviešu vai labības maisījuma milti – kāds ir preču kods?
Harmonizētajā sistēmā šīs preces klasificē apakšpozīcijā 1101.00 (pozīcija 1101), kas ietilpst II iedaļā. ES kombinētajā nomenklatūrā, ko piemēro arī Latvijā, kodam pievieno vēl divus ciparus.
Kāds ir ievedmuitas nodoklis kodam 1101.00 Turcijā?
Turcijas muitas tarifā precēm no valstīm bez preferenciāla nolīguma likumā noteiktā likme (Likums Nr. 474) kodam 1101.00 svārstās no 82% līdz 102,6% atkarībā no tarifa pozīcijas. Preferenciālās likmes, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
Kāds ir ievedmuitas nodoklis kodam 1101.00 Kanādā?
Kanādas muitas tarifā MFN muitas nodokļa likme kodam 1101.00 ir 0%. Lapā redzama likme, kā to publicējis valsts avots, un, ja avots tās publicē, arī preferenciālās likmes (izvēlieties izcelsmes valsti). Tirdzniecības aizsardzības maksājumi un PVN nav iekļauti.
Kura valsts visvairāk eksportē preces ar kodu 1101.00?
Turcija: 1,2 mljrd. $ 2024. gadā (19,6% no pasaules eksporta).
Vai apakšpozīcijas 1101.00 precēm piemēro antidempinga maksājumu vai citu papildu muitas nodokli?
Precēm, kuru izcelsmes valsts ir Baltkrievija vai Krievija, ES papildus muitas nodoklim ir noteikusi papildu muitas nodokli; tā likme ir 50%. Pasākumā nosauktajiem eksportētājiem var būt noteiktas atšķirīgas likmes.
No kurām valstīm ES importē apakšpozīcijas 1101.00 preces?
Pēdējos 12 mēnešos (2025. g. septembris – 2026. g. augusts) lielākie piegādātāji bija Apvienotā Karaliste (68%), Indija (7%) un Šveice (6%); kopējais imports – 158,9 milj. €.