Apakšpozīcija · Nodaļa 17 · Pozīcija 1702
1702.20: kļavu cukurs un kļavu sīrups
1702.20 ir pozīcijas 1702 (citādi cukuri) sešciparu apakšpozīcija 17. nodaļā.
Kas jāmaksā
Imports: ES
Likmes pa valsts tarifa pozīcijām · ES kombinētā nomenklatūra
ES: tarifa pozīcijas →- 1702 20 kļavu cukurs un kļavu sīrups:
- 1702 20 10 aromatizēts vai iekrāsots kļavu cukurs cietā veidā 0,4 €/100 kg/net—
- 1702 20 90 citādi 8%—
Papildu muitas nodokļi un importa noteikumi
Maksājumi papildus muitas nodoklim un prasības, kas precēm jāizpilda uz robežas.
Papildu nodokļi un maksājumi 5
- Papildu muitas nodoklisPapildus nodokļi 50% ar dokumentu Y-155 (Ražojumi, ko tieši vai netieši eksportē no Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas) · citādi bez muitas
- Izcelsmes valstis
- visas valstis, izņemot Baltkrievija, Krievija
- Tiesību akts
- Regulation 1227/25
- Dokumenti
- Y155 Ražojumi, ko tieši vai netieši eksportē no Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas
- Papildu muitas nodoklisPapildus nodokļi 50%
- Izcelsmes valstis
- Baltkrievija, Krievija
- Tiesību akts
- Regulation 1227/25
- Muitas nodoklis mazvērtīgiem sūtījumiemZemas vērtības sūtījuma muitas nodoklis 3 EUR
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Spēkā
- līdz 2026. gada 31. oktobris
- Tiesību akts
- Regulation 0382/26
- Muitas nodoklis mazvērtīgiem sūtījumiemZemas vērtības sūtījuma muitas nodoklis 3 EUR
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Spēkā
- no 2026. gada 1. novembris
- Tiesību akts
- Regulation 0382/26
- Apstrādes maksaSavienības apstrādes maksa 2 EUR
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Spēkā
- no 2026. gada 1. novembris
- Tiesību akts
- Regulation 2108/26
- Dokumenti
- Y126 Goods sold in distance sales
Importa prasības 3
- Importa kontroleBioloģisko produktu importa kontrole
- Izcelsmes valstis
- visas valstis, izņemot Šveice, Islande, Lihtenšteina, Norvēģija
- Tiesību akts
- Regulation 2306/21
- Importa kontrole
- Izcelsmes valstis
- Ukraina
- Tiesību akts
- Regulation 0692/14
- Dokumenti
- Y997 Preces, kuru izcelsme nav Krimā vai Sevastopolē vai kuru galamērķis nav Krima vai Sevastopole (Padomes Regulas (ES) Nr. 692/2014 2 un 2.b.1. pants)
- N864 Rēķindeklarācija vai izcelsmes deklarācija, ko uz rēķina vai cita komercdokumenta sagatavojis ikviens eksportētājs
- N954 Preču pārvadājumu apliecība EUR.1
- Importa kontrole
- Izcelsmes valstis
- Ukraina
- Tiesību akts
- Regulation 0263/22
- Dokumenti
- Y984 Preces, kuru izcelsme nav vai nav paredzētas Ukrainas valdības nekontrolētajās teritorijās Doneckas, Hersonas, Luhanskas un Zaporižjas apgabalos
- N954 Preču pārvadājumu apliecība EUR.1
- N864 Rēķindeklarācija vai izcelsmes deklarācija, ko uz rēķina vai cita komercdokumenta sagatavojis ikviens eksportētājs
Preferenciālās likmes pa valstīm
| Nolīgums vai shēma | Valstis | Likme |
|---|---|---|
| trešo valstu likme (bez nolīguma) | — | 8% |
| GSP-EBA (īpašs režīms vismazāk attīstītajām valstīm - Viss, izņemot ieročus) | Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša un vēl 42Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša, Benina, Burkinafaso, Burundija, Butāna, Centrālāfrikas Republika, Čada, Dienvidsudāna, Džibutija, Eritreja, Etiopija, Gambija, Gvineja, Gvineja-Bisava, Haiti, Jemena, Kambodža, Kiribati, Komoru salas, Kongo (Kinšasa), Laosa, Lesoto, Libērija, Madagaskara, Malāvija, Mali, Mauritānija, Mjanma (Birma), Mozambika, Nepāla, Nigēra, Ruanda, Santome un Prinsipi, Senegāla, Sjerraleone, Somālija, Sudāna, Tanzānija, Togo, Tuvalu, Uganda, Zambija, Zālamana salas | Bez muitas |
| CARIFORUM | Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza un vēl 10Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza, Dominika, Dominikāna, Gajāna, Grenāda, Jamaika, Sentkitsa un Nevisa, Sentlūsija, Sentvinsenta un Grenadīnas, Surinama, Trinidāda un Tobāgo | Bez muitas |
| AZT (Aizjūras zemes un teritorijas) | Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija un vēl 8Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija, Grenlande, Jaunkaledonija, Kirasao, Nīderlandes Karību salas, Senbartelmī, Senpjēra un Mikelona, Sintmārtena, Volisa un Futunas salas | Bez muitas |
| Centrālā Amerika | Gvatemala, Hondurasa, Kostarika, Nikaragva, Panama, Salvadora | Bez muitas |
| SADC EPA | Botsvāna, Namībija, Svatini | Bez muitas |
| Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas valstis | Maurīcija, Seišelu salas, Zimbabve | Bez muitas |
| ES–Andora nolīgums | Andora | Bez muitas |
| ES–Albānija nolīgumsKvota | Albānija | Bez muitas |
| ES–Bosnija un Hercegovina nolīgumsKvota | Bosnija un Hercegovina | Bez muitas |
| ES–Kanāda nolīgums | Kanāda | Bez muitas |
| ES–Kotdivuāra nolīgums | Kotdivuāra | Bez muitas |
| ES–Čīle nolīgums | Čīle | Bez muitas |
| ES–Kamerūna nolīgums | Kamerūna | Bez muitas |
| ES–Fidži nolīgums | Fidži | Bez muitas |
| ES–Apvienotā Karaliste nolīgums | Apvienotā Karaliste | Bez muitas |
| ES–Gruzija nolīgums | Gruzija | Bez muitas |
| ES–Gana nolīgums | Gana | Bez muitas |
| ES–Islande nolīgums | Islande | Bez muitas |
| ES–Jordānija nolīgums | Jordānija | Bez muitas |
| ES–Japāna nolīgums | Japāna | Bez muitas |
| ES–Kenija nolīgums | Kenija | Bez muitas |
| ES–Dienvidkoreja nolīgums | Dienvidkoreja | Bez muitas |
| ES–Libāna nolīgums | Libāna | Bez muitas |
| ES–Moldova nolīgums | Moldova | Bez muitas |
| ES–Ziemeļmaķedonija nolīgumsKvota | Ziemeļmaķedonija | Bez muitas |
| ES–Jaunzēlande nolīgums | Jaunzēlande | Bez muitas |
| ES–Papua-Jaungvineja nolīgums | Papua-Jaungvineja | Bez muitas |
| ES–Palestīnas teritorijas nolīgums | Palestīnas teritorijas | Bez muitas |
| ES–Serbija nolīgumsKvota | Serbija | Bez muitas |
| ES–Singapūra nolīgums | Singapūra | Bez muitas |
| ES–Sanmarīno muitas savienība | Sanmarīno | Bez muitas |
| ES–Ukraina nolīgumsKvota | Ukraina | Bez muitas |
| ES–Samoa nolīgums | Samoa | Bez muitas |
| ES–Kolumbija nolīgums | Kolumbija | Bez muitas |
| ES–Ekvadora nolīgums | Ekvadora | Bez muitas |
| ES–Peru nolīgums | Peru | Bez muitas |
| ES–Turcija nolīgums | Turcija | Bez muitas |
| ES–Ukraina nolīgums | Ukraina | Bez muitas |
| ES–Vjetnama nolīgums | Vjetnama | 1% |
| Mercosur | Argentīna, Brazīlija, Paragvaja, Urugvaja | 6,4% |
ES: imports pa mēnešiem
Galvenie piegādātāji, pēdējie 12 mēneši
| Valsts | Vērtība | Daļa | Izmaiņas |
|---|---|---|---|
| 100,6 milj. € | 97,8% | -1,2% | |
| 1 milj. € | 1% | +30,5% | |
| 866 tūkst. € | 0,8% | -30,3% | |
| 86 tūkst. € | 0,1% | +317 581,5% | |
| 78 tūkst. € | 0,1% | +941,6% | |
| 55 tūkst. € | 0,1% | -23,9% | |
| 40 tūkst. € | 0% | +117,2% | |
| 27 tūkst. € | 0% | +179,5% |
Tā pati apakšpozīcija citos tarifos
Pasaules tirdzniecība 2024. gadā
Tirdzniecības vērtība (USD) tirdzniecība nav reģistrēta < 45 tūkst. $45 tūkst. $+181 tūkst. $+1 milj. $+> 9 milj. $
Eksports: 107
- Kanāda: 523 milj. $
- Amerikas Savienotās Valstis: 44 milj. $
- Vācija: 9 milj. $
- Dānija: 9 milj. $
- Francija: 8 milj. $
- Nīderlande: 7 milj. $
- Beļģija: 6 milj. $
- Apvienotā Karaliste: 2 milj. $
- Polija: 1 milj. $
- Slovēnija: 1 milj. $
- Ķīna: 1 milj. $
- Spānija: 956 tūkst. $
- Jaunzēlande: 758 tūkst. $
- Čehija: 752 tūkst. $
- Zviedrija: 705 tūkst. $
- Austrija: 525 tūkst. $
- Austrālija: 509 tūkst. $
- Itālija: 492 tūkst. $
- Ungārija: 433 tūkst. $
- Brazīlija: 314 tūkst. $
- Apvienotie Arābu Emirāti: 262 tūkst. $
- Tunisija: 212 tūkst. $
- Īrija: 211 tūkst. $
- Lietuva: 211 tūkst. $
- Japāna: 188 tūkst. $
- Dienvidāfrikas Republika: 181 tūkst. $
- Indija: 174 tūkst. $
- Taivāna: 169 tūkst. $
- Gvatemala: 162 tūkst. $
- Latvija: 159 tūkst. $
- Peru: 155 tūkst. $
- Barbadosa: 151 tūkst. $
- Singapūra: 143 tūkst. $
- Malaizija: 126 tūkst. $
- Meksika: 124 tūkst. $
- Bulgārija: 105 tūkst. $
- Svatini: 103 tūkst. $
- Šrilanka: 102 tūkst. $
- Portugāle: 94 tūkst. $
- Armēnija: 89 tūkst. $
- Turcija: 88 tūkst. $
- Rumānija: 80 tūkst. $
- Ziemeļmaķedonija: 72 tūkst. $
- Čīle: 63 tūkst. $
- Saūda Arābija: 63 tūkst. $
- Grieķija: 60 tūkst. $
- Slovākija: 58 tūkst. $
- Krievija: 55 tūkst. $
- Šveice: 51 tūkst. $
- Indonēzija: 48 tūkst. $
- Taizeme: 45 tūkst. $
- Kipra: 41 tūkst. $
- Ēģipte: 36 tūkst. $
- Izraēla: 31 tūkst. $
- Horvātija: 31 tūkst. $
- Dienvidkoreja: 27 tūkst. $
- Somija: 27 tūkst. $
- Igaunija: 26 tūkst. $
- Ķīnas īpašās pārvaldes apgabals Honkonga: 26 tūkst. $
- Luksemburga: 22 tūkst. $
Tirdzniecības vērtība (USD) tirdzniecība nav reģistrēta < 70 tūkst. $70 tūkst. $+440 tūkst. $+4 milj. $+> 22 milj. $
Imports: 186
- Amerikas Savienotās Valstis: 330 milj. $
- Vācija: 37 milj. $
- Apvienotā Karaliste: 35 milj. $
- Francija: 23 milj. $
- Austrālija: 22 milj. $
- Japāna: 22 milj. $
- Meksika: 18 milj. $
- Kanāda: 15 milj. $
- Nīderlande: 14 milj. $
- Itālija: 9 milj. $
- Dānija: 8 milj. $
- Šveice: 7 milj. $
- Dienvidkoreja: 6 milj. $
- Beļģija: 5 milj. $
- Zviedrija: 5 milj. $
- Īrija: 5 milj. $
- Polija: 4 milj. $
- Slovēnija: 4 milj. $
- Izraēla: 4 milj. $
- Apvienotie Arābu Emirāti: 4 milj. $
- Jaunzēlande: 4 milj. $
- Austrija: 3 milj. $
- Spānija: 3 milj. $
- Čehija: 2 milj. $
- Slovākija: 2 milj. $
- Ķīna: 2 milj. $
- Norvēģija: 1 milj. $
- Saūda Arābija: 1 milj. $
- Kuveita: 1 milj. $
- Bulgārija: 1 milj. $
- Portugāle: 1 milj. $
- Somija: 1 milj. $
- Ungārija: 1 milj. $
- Grieķija: 1 milj. $
- Rumānija: 950 tūkst. $
- Singapūra: 926 tūkst. $
- Taivāna: 904 tūkst. $
- Katara: 782 tūkst. $
- Indija: 766 tūkst. $
- Gvatemala: 734 tūkst. $
- Dienvidāfrikas Republika: 677 tūkst. $
- Taizeme: 634 tūkst. $
- Ķīnas īpašās pārvaldes apgabals Honkonga: 575 tūkst. $
- Filipīnas: 565 tūkst. $
- Indonēzija: 538 tūkst. $
- Lietuva: 509 tūkst. $
- Bahamu salas: 440 tūkst. $
- Horvātija: 437 tūkst. $
- Kostarika: 433 tūkst. $
- Čīle: 419 tūkst. $
- Panama: 418 tūkst. $
- Serbija: 392 tūkst. $
- Luksemburga: 375 tūkst. $
- Latvija: 372 tūkst. $
- Bahreina: 370 tūkst. $
- Malaizija: 370 tūkst. $
- Kipra: 357 tūkst. $
- Krievija: 349 tūkst. $
- Omāna: 331 tūkst. $
- Vjetnama: 304 tūkst. $
Lielākās eksportētājvalstis
| Vieta | Valsts | Vērtība | Daļa |
|---|---|---|---|
| 1 | 523 milj. $ | 84% | |
| 2 | 44 milj. $ | 7,1% | |
| 3 | 9 milj. $ | 1,5% | |
| 4 | 9 milj. $ | 1,4% | |
| 5 | 8 milj. $ | 1,3% | |
| 6 | 7 milj. $ | 1,2% | |
| 7 | 6 milj. $ | 1% | |
| 8 | 2 milj. $ | 0,3% | |
| 9 | 1 milj. $ | 0,2% | |
| 10 | 1 milj. $ | 0,2% |
Lielākās importētājvalstis
| Vieta | Valsts | Vērtība | Daļa |
|---|---|---|---|
| 1 | 330 milj. $ | 53% | |
| 2 | 37 milj. $ | 5,9% | |
| 3 | 35 milj. $ | 5,6% | |
| 4 | 23 milj. $ | 3,7% | |
| 5 | 22 milj. $ | 3,6% | |
| 6 | 22 milj. $ | 3,6% | |
| 7 | 18 milj. $ | 2,8% | |
| 8 | 15 milj. $ | 2,4% | |
| 9 | 14 milj. $ | 2,3% | |
| 10 | 9 milj. $ | 1,5% |
Šī produkta ievedmuita pasaulē 165
Vislielākās labvēlības režīma (MFN) muitas nodoklis, ko katra valsts piemēro šīs HS apakšpozīcijas precēm: tās valsts tarifa pozīciju vidējais rādītājs, ar zemāko un augstāko pozīciju, ja tās atšķiras. Preces no valstīm, ar kurām ir tirdzniecības nolīgums, bieži maksā mazāk.
- 8%muitas mediāna
- 29valstu skaits bez muitas (MFN)
- 135%augstākais: Turcija, Kiribati, Nauru
165
| Importētājvalsts | MFN muitas nodoklis | pozīcijas no – līdz | datu gads |
|---|---|---|---|
| 8% | 2018 · HS 2012 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 4% | 0% – 6% | 2023 | |
| 10% | 2021 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 · HS 2017 | ||
| 40% | 2021 · HS 2007 | ||
| 8% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 16% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 6% | 2021 · HS 2012 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 15% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2022 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 5% | 2021 · HS 2017 | ||
| 25% | 2023 · HS 2017 | ||
| 40% | 2022 · HS 2017 | ||
| 40% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 25% | 2023 | ||
| 10% | 2023 · HS 2017 | ||
| 10% | 2022 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 16% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 10% | 2022 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 6% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 8% | 2023 | ||
| 40% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 8% | 2023 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 5% | 2021 · HS 2017 | ||
| 6% | 2% – 10% | 2019 · HS 2017 | |
| 5% | 2023 | ||
| 7% | 2023 | ||
| 8% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 40% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 40% | 2023 · HS 2012 | ||
| 12% | 2022 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 15% | 2020 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 32% | 2020 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2022 · HS 2017 | ||
| 40% | 2023 | ||
| 9,9%* | 2,3% – 18% | 2023 | |
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2017 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 5% | 2023 · HS 2017 | ||
| 22% | 2021 · HS 2002 | ||
| 7% | 2023 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 5% | 2021 · HS 2017 | ||
| 55% | 2023 · HS 2002 | ||
| 10% | 2023 · HS 2017 | ||
| 20% | 2021 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 9% | 2023 | ||
| 5% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5% | 2021 · HS 2017 | ||
| 15% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2022 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 10% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2020 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 0% | 2021 · HS 2017 | ||
| 5% | 2021 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 10% | 2021 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 5% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 15% | 2023 · HS 2017 | ||
| 3% | 2021 · HS 2017 | ||
| 3% | 2023 · HS 2017 | ||
| 15% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 40% | 2023 · HS 2017 | ||
| 7,5% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 50% | 2021 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 14% | 11% – 16% | 2023 | |
| 0% | 2023 · HS 2012 | ||
| 0% | 2017 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 16% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 10% | 2022 | ||
| 8% | 2020 · HS 2017 | ||
| 5% | 2019 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 10% | 2021 · HS 2017 | ||
| 40% | 2023 | ||
| 40% | 2023 · HS 2012 | ||
| 40% | 2023 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 1% | 2020 · HS 2012 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 15% | 2023 · HS 2017 | ||
| 25% | 2021 · HS 2017 | ||
| 40% | 2023 · HS 2007 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2021 · HS 2012 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 15% | 2023 · HS 2017 | ||
| 40% | 2023 · HS 2012 | ||
| 135% | 2023 | ||
| 30% | 2017 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 5% | 2023 · HS 2017 | ||
| 16% | 2023 · HS 2017 | ||
| 10% | 2021 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 15% | 2023 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 4% | 2021 · HS 2012 | ||
| 25% | 2023 | ||
| 1,8%* | 2023 · HS 2017 | ||
| 2% | 2023 | ||
| 0,1% | 2023 |
Tarifu datu gadi: 2017–2023; likmes kopš tā laika var būt mainījušās. * īpatnējo muitas nodokļu ad valorem ekvivalents (UNCTAD aplēse) · UNCTAD TRAINS, piekļuve ar WITS (Pasaules Banka)
Klasifikācijas un atbilstības
Kur šī HS apakšpozīcija ir Apvienoto Nāciju Organizācijas statistikas klasifikācijās un kādi kodi tai bija iepriekšējos Harmonizētās sistēmas izdevumos.
- SITC Rev. 4
- 06192 Maple sugar & maple syrup
- Galīgais izlietojums (BEC Rev. 5)
- Patēriņa preces · BEC 113201
- Produkts CPC 2.1
- 23530 Refined cane or beet sugar, in solid form, containing added flavouring or colouring matter; maple sugar and maple syrup
- Darbība ISIC Rev. 4
- 1072 Manufacture of sugar
Iepriekšējie HS izdevumi
| HS | Kods | |
|---|---|---|
| 2017 | 1702.20 | nemainīts |
| 2012 | 1702.20 | nemainīts |
| 2007 | 1702.20 | nemainīts |
| 2002 | 1702.20 | nemainīts |
| 1996 | 1702.20 | nemainīts |
| 1992 | 1702.20 | nemainīts |
ANO Statistikas nodaļas (UNSD) atbilstības tabulas
Saistoši klasifikācijas lēmumi līdzīgām precēm 2
ASV muitas (CBP, CROSS) un Apvienotās Karalistes HMRC (Advance Tariff Rulings) lēmumi par šim kodam klasificētām precēm. Lēmums ir saistošs tikai tā turētājam, taču parāda, kā iestādes klasificē līdzīgas preces. Preču apraksti ir iestāžu angliskie teksti.
ES kombinētās nomenklatūras apakšpozīcijā 1702.20 ir 2 tarifa pozīcijas, un trešo valstu muitas nodokļa likme ir 8%. 1 pozīcijai noteikts specifisks vai kombinēts muitas nodoklis.
Turcijas muitas tarifā apakšpozīcija 1702.20 ir sadalīta 2 tarifa pozīcijās; likumā noteiktā likme (Likums Nr. 474) ir 135%.
Precēm no 120 valstīm, ievedot tās ES, var piemērot preferenciālo likmi (piemēram, GSP-EBA, CARIFORUM) trešo valstu muitas nodokļa likmes (8%) vietā; 103 valstu precēm muitas nodokli nepiemēro vispār.
Precēm, kuru izcelsmes valsts ir Baltkrievija vai Krievija, ES papildus muitas nodoklim ir noteikusi papildu muitas nodokli; tā likme ir 50%.
ES imports šajā apakšpozīcijā pēdējos 12 mēnešos (2025. g. septembris – 2026. g. augusts) bija 102,9 milj. € (−1% salīdzinājumā ar iepriekšējiem 12 mēnešiem), vidēji 6,87 € par kilogramu; lielākais piegādātājs – Kanāda ar 98% no importa, otrajā vietā – Apvienotā Karaliste.
2024. gadā šo preču eksports pasaulē sasniedza 622 milj. $, par 11% vairāk nekā 2023. gadā.
Visvairāk eksportēja Kanāda (84% no kopapjoma), otrajā vietā – Amerikas Savienotās Valstis.
Juridiskās piezīmes
Papildu piezīmes
1. Apakšpozīcijās 17011210, 17011290, 17011310, 17011390, 17011410 un 17011490 “jēlcukurs” ir cukurs, kas nav aromatizēts un iekrāsots, kā arī bez jebkuru citu vielu piedevas un kura saharozes saturs sausnā, nosakot ar polarimetrisko metodi, ir zemāks par 99,5 % no svara.
2. Nodokli jēlcukuram apakšpozīcijās 17011210, 17011310 un 17011410, no kura iegūtā cukura daudzums nav 92 %, kas noteikts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 (OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.) III pielikuma B daļas III punktu, nosaka šādi:
attiecīgo likmi reizina ar korekcijas koeficientu, ko iegūst, saskaņā ar iepriekš minētajiem noteikumiem noteikto procentuālo daudzumu dalot ar 92.
3. Apakšpozīcijā 17019910 “baltais cukurs” ir cukurs, kas nav aromatizēts un iekrāsots, kā arī bez jebkuru citu vielu piedevas, un kas, nosakot ar polarimetrisko metodi, sausnā satur 99,5 % vai vairāk saharozes.
4. Attiecībā uz produktiem, kas minēti apakšpozīcijās 17022010, 17026095 un 17029071, cukura saturs (saharoze, fruktoze, glikoze un maltoze, kur fruktoze un glikoze ir izteikta saharozes ekvivalentā) ir jānosaka, piemērojot augsti efektīvās šķidruma hromatogrāfijas metodi (“HPLC metode”), izmantojot šādu formulu:
S + 0.95 x (F + G) + M
kur:
“S” ir ar HPLC metodi noteiktais saharozes saturs,
“F” ir ar HPLC metodi noteiktais fruktozes saturs,
“G” ir ar HPLC metodi noteiktais glikozes saturs,
“M” ir ar HPLC metodi noteiktais maltozes saturs.
Attiecībā uz produktiem, kas minēti apakšpozīcijās 17026080, 17029080 un 17029095, saharozes saturs, ieskaitot citus cukurus, kas izteikti kā saharoze, ir jānosaka ar refraktometrijas metodi (izsakot Briksa grādos saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 974/2014 pielikumu). Attiecībā uz produktiem, kas minēti apakšpozīcijās 17026080 un 17029080, rezultātu pārvēršana saharozes ekvivalentā ir jāiegūst, Briksa grādus reizinot ar koeficientu 0,95.
5. Apakšpozīcijās 17023010, 17024010, 17026010 un 17029030 termins “izoglikoze” ir produkts, ko iegūst no glikozes vai tās polimēriem, un kas sausnā satur vismaz 10 % masas fruktozes.
Attiecībā uz produktiem, kas norādīti minētajās apakšpozīcijās, saharozes saturs, ieskaitot citus cukurus, kas izteikti kā saharoze, ir jānosaka ar refraktometrijas metodi (izsakot Briksa grādos saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 974/2014 pielikumu).
6. “Inulīna sīrups”:
a) apakšpozīcijā 17026080 ir tiešais produkts, ko iegūst, hidrolizējot inulīnu vai oligofruktozi, kas sausnā satur vairāk nekā 50 % fruktozes brīvā veidā vai saharozes veidā;
b) apakšpozīcijā 17029080 ir tiešais produkts, ko iegūst, hidrolizējot inulīnu vai oligofruktozi, kas sausnā satur vismaz 10 %, bet ne vairāk kā 50 % fruktozes brīvā veidā vai saharozes veidā.
“Fruktozes brīvā veidā vai saharozes veidā” daudzumu nosaka pēc formulas F + 0,5 S / 0,95, aprēķinot sausnā, kur “F” ir fruktozes saturs un “S” ir saharozes saturs, ko nosaka ar augstas izšķirtspējas šķidruma hromatogrāfijas metodi.
7. Ievedot preces sortimenta veidā, uz apakšpozīcijā 170490 minētajām precēm attiecas lauksaimniecības komponente (EA), ko nosaka atbilstīgi piena tauku, piena olbaltumvielu, saharozes, izoglikozes, glikozes un cietes vidējam saturam visā sortimentā.
8. Visā nomenklatūrā cukura maisījumi ar nelielu daudzumu citu vielu ir klasificēti 17. nodaļā, ja vien tiem nepiemīt citur klasificēta izstrādājuma pazīmes.
Jautājumi un atbildes
Kļavu cukurs un kļavu sīrups – kāds ir preču kods?
Harmonizētajā sistēmā šīs preces klasificē apakšpozīcijā 1702.20 (pozīcija 1702), kas ietilpst IV iedaļā. ES kombinētajā nomenklatūrā, ko piemēro arī Latvijā, kodam pievieno vēl divus ciparus.
Kāds ir ievedmuitas nodoklis kodam 1702.20 ES?
ES kombinētajā nomenklatūrā precēm no valstīm bez preferenciāla nolīguma trešo valstu muitas nodokļa likme kodam 1702.20 ir 8%. Preferenciālās likmes, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
Kāds ir ievedmuitas nodoklis kodam 1702.20 Turcijā?
Turcijas muitas tarifā precēm no valstīm bez preferenciāla nolīguma likumā noteiktā likme (Likums Nr. 474) kodam 1702.20 ir 135%. Preferenciālās likmes, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
Kura valsts visvairāk eksportē preces ar kodu 1702.20?
Kanāda: 523 milj. $ 2024. gadā (84% no pasaules eksporta).
No kurām valstīm apakšpozīcijas 1702.20 preces var ievest ES bez muitas nodokļa?
Precēm no 103 valstīm saskaņā ar tirdzniecības nolīgumu vai preferenču shēmu piemēro 0% likmi (piemēram, GSP-EBA, CARIFORUM, AZT). Precēm jāatbilst nolīguma izcelsmes noteikumiem, un importētājam jābūt izcelsmes apliecinājumam; pretējā gadījumā piemēro trešo valstu muitas nodokļa likmi (8%). Augstāk izvēlieties izcelsmes valsti, lai redzētu tās likmi.
Vai apakšpozīcijas 1702.20 precēm piemēro antidempinga maksājumu vai citu papildu muitas nodokli?
Precēm, kuru izcelsmes valsts ir Baltkrievija vai Krievija, ES papildus muitas nodoklim ir noteikusi papildu muitas nodokli; tā likme ir 50%. Pasākumā nosauktajiem eksportētājiem var būt noteiktas atšķirīgas likmes.
No kurām valstīm ES importē apakšpozīcijas 1702.20 preces?
Pēdējos 12 mēnešos (2025. g. septembris – 2026. g. augusts) lielākie piegādātāji bija Kanāda (98%), Apvienotā Karaliste (1%) un Amerikas Savienotās Valstis (1%); kopējais imports – 102,9 milj. €.