Apakšpozīcija · Nodaļa 20 · Pozīcija 2002
2002.10: tomāti, veseli vai sagriezti
Konservēti tomāti, veseli vai gabaliņos
Apakšpozīcija 2002.10 – konservēti tomāti, veseli vai gabaliņos – ietilpst pozīcijā 2002, 20. nodaļā.
Kas jāmaksā
Imports: ES
Likmes pa valsts tarifa pozīcijām · ES kombinētā nomenklatūra
ES: tarifa pozīcijas →- 2002 10 tomāti, veseli vai sagriezti:
- mizoti:
- 2002 10 11 tiešajā iepakojumā, ar tīro svaru virs 1 kg 14,4%—
- 2002 10 19 tiešajā iepakojumā, ar tīro svaru līdz 1 kg 14,4%—
- 2002 10 90 citādi 14,4%—
Papildu muitas nodokļi un importa noteikumi
Maksājumi papildus muitas nodoklim un prasības, kas precēm jāizpilda uz robežas.
Papildu nodokļi un maksājumi 5
- Papildu muitas nodoklisPapildus nodokļi 50% ar dokumentu Y-155 (Ražojumi, ko tieši vai netieši eksportē no Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas) · citādi bez muitas
- Izcelsmes valstis
- visas valstis, izņemot Baltkrievija, Krievija
- Tiesību akts
- Regulation 1227/25
- Dokumenti
- Y155 Ražojumi, ko tieši vai netieši eksportē no Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas
- Papildu muitas nodoklisPapildus nodokļi 50%
- Izcelsmes valstis
- Baltkrievija, Krievija
- Tiesību akts
- Regulation 1227/25
- Muitas nodoklis mazvērtīgiem sūtījumiemZemas vērtības sūtījuma muitas nodoklis 3 EUR
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Spēkā
- līdz 2026. gada 31. oktobris
- Tiesību akts
- Regulation 0382/26
- Muitas nodoklis mazvērtīgiem sūtījumiemZemas vērtības sūtījuma muitas nodoklis 3 EUR
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Spēkā
- no 2026. gada 1. novembris
- Tiesību akts
- Regulation 0382/26
- Apstrādes maksaSavienības apstrādes maksa 2 EUR
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Spēkā
- no 2026. gada 1. novembris
- Tiesību akts
- Regulation 2108/26
- Dokumenti
- Y126 Goods sold in distance sales
Importa prasības 3
- Importa kontroleBioloģisko produktu importa kontrole
- Izcelsmes valstis
- visas valstis, izņemot Šveice, Islande, Lihtenšteina, Norvēģija
- Tiesību akts
- Regulation 2306/21
- Importa kontrole
- Izcelsmes valstis
- Ukraina
- Tiesību akts
- Regulation 0692/14
- Dokumenti
- Y997 Preces, kuru izcelsme nav Krimā vai Sevastopolē vai kuru galamērķis nav Krima vai Sevastopole (Padomes Regulas (ES) Nr. 692/2014 2 un 2.b.1. pants)
- N864 Rēķindeklarācija vai izcelsmes deklarācija, ko uz rēķina vai cita komercdokumenta sagatavojis ikviens eksportētājs
- N954 Preču pārvadājumu apliecība EUR.1
- Importa kontrole
- Izcelsmes valstis
- Ukraina
- Tiesību akts
- Regulation 0263/22
- Dokumenti
- Y984 Preces, kuru izcelsme nav vai nav paredzētas Ukrainas valdības nekontrolētajās teritorijās Doneckas, Hersonas, Luhanskas un Zaporižjas apgabalos
- N954 Preču pārvadājumu apliecība EUR.1
- N864 Rēķindeklarācija vai izcelsmes deklarācija, ko uz rēķina vai cita komercdokumenta sagatavojis ikviens eksportētājs
Preferenciālās likmes pa valstīm
| Nolīgums vai shēma | Valstis | Likme |
|---|---|---|
| trešo valstu likme (bez nolīguma) | — | 14,4% |
| GSP-EBA (īpašs režīms vismazāk attīstītajām valstīm - Viss, izņemot ieročus) | Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša un vēl 42Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša, Benina, Burkinafaso, Burundija, Butāna, Centrālāfrikas Republika, Čada, Dienvidsudāna, Džibutija, Eritreja, Etiopija, Gambija, Gvineja, Gvineja-Bisava, Haiti, Jemena, Kambodža, Kiribati, Komoru salas, Kongo (Kinšasa), Laosa, Lesoto, Libērija, Madagaskara, Malāvija, Mali, Mauritānija, Mjanma (Birma), Mozambika, Nepāla, Nigēra, Ruanda, Santome un Prinsipi, Senegāla, Sjerraleone, Somālija, Sudāna, Tanzānija, Togo, Tuvalu, Uganda, Zambija, Zālamana salas | Bez muitas |
| CARIFORUM | Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza un vēl 10Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza, Dominika, Dominikāna, Gajāna, Grenāda, Jamaika, Sentkitsa un Nevisa, Sentlūsija, Sentvinsenta un Grenadīnas, Surinama, Trinidāda un Tobāgo | Bez muitas |
| AZT (Aizjūras zemes un teritorijas) | Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija un vēl 8Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija, Grenlande, Jaunkaledonija, Kirasao, Nīderlandes Karību salas, Senbartelmī, Senpjēra un Mikelona, Sintmārtena, Volisa un Futunas salas | Bez muitas |
| GSP+ (īpašu veicināšanas režīmu ilgtspējīgai attīstībai un labai pārvaldībai) | Bolīvija, Filipīnas, Kaboverde, Kirgizstāna un vēl 4Bolīvija, Filipīnas, Kaboverde, Kirgizstāna, Mongolija, Pakistāna, Šrilanka, Uzbekistāna | Bez muitas |
| Centrālā Amerika | Gvatemala, Hondurasa, Kostarika, Nikaragva, Panama, Salvadora | Bez muitas |
| SADC EPA | Botsvāna, Namībija, Svatini | Bez muitas |
| Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas valstis | Maurīcija, Seišelu salas, Zimbabve | Bez muitas |
| ES–Andora nolīgums | Andora | Bez muitas |
| ES–Albānija nolīgums | Albānija | Bez muitas |
| ES–Bosnija un Hercegovina nolīgums | Bosnija un Hercegovina | Bez muitas |
| ES–Kanāda nolīgums | Kanāda | Bez muitas |
| ES–Kotdivuāra nolīgums | Kotdivuāra | Bez muitas |
| ES–Čīle nolīgums | Čīle | Bez muitas |
| ES–Kamerūna nolīgums | Kamerūna | Bez muitas |
| ES–Kolumbija nolīgums | Kolumbija | Bez muitas |
| ES–Alžīrija nolīgumsKvota | Alžīrija | Bez muitas |
| ES–Ekvadora nolīgums | Ekvadora | Bez muitas |
| ES–Ēģipte nolīgums | Ēģipte | Bez muitas |
| Preferenciāla izcelsme saskaņā ar Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti par grozījumu izdarīšanu 1. un 4. protokolā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses. | Rietumsahāra | Bez muitas |
| ES–Fidži nolīgums | Fidži | Bez muitas |
| ES–Apvienotā Karaliste nolīgums | Apvienotā Karaliste | Bez muitas |
| ES–Gruzija nolīgums | Gruzija | Bez muitas |
| ES–Gana nolīgums | Gana | Bez muitas |
| ES–Izraēla nolīgums | Izraēla | Bez muitas |
| ES–Islande nolīgums | Islande | Bez muitas |
| ES–Jordānija nolīgums | Jordānija | Bez muitas |
| ES–Japāna nolīgums | Japāna | Bez muitas |
| ES–Kenija nolīgums | Kenija | Bez muitas |
| ES–Dienvidkoreja nolīgums | Dienvidkoreja | Bez muitas |
| ES–Libāna nolīgumsKvota | Libāna | Bez muitas |
| ES–Maroka nolīgums | Maroka | Bez muitas |
| ES–Moldova nolīgums | Moldova | Bez muitas |
| ES–Melnkalne nolīgums | Melnkalne | Bez muitas |
| ES–Ziemeļmaķedonija nolīgums | Ziemeļmaķedonija | Bez muitas |
| ES–Jaunzēlande nolīgums | Jaunzēlande | Bez muitas |
| ES–Peru nolīgums | Peru | Bez muitas |
| ES–Papua-Jaungvineja nolīgums | Papua-Jaungvineja | Bez muitas |
| ES–Palestīnas teritorijas nolīgums | Palestīnas teritorijas | Bez muitas |
| ES–Serbija nolīgums | Serbija | Bez muitas |
| ES–Singapūra nolīgums | Singapūra | Bez muitas |
| ES–Sanmarīno muitas savienība | Sanmarīno | Bez muitas |
| ES–Tunisija nolīgums | Tunisija | Bez muitas |
| ES–Turcija nolīgumsKvota | Turcija | Bez muitas |
| ES–Ukraina nolīgumsKvota | Ukraina | Bez muitas |
| ES–Vjetnama nolīgums | Vjetnama | Bez muitas |
| ES–Samoa nolīgums | Samoa | Bez muitas |
| ES–Kosova nolīgums | Kosova | Bez muitas |
| Mercosur | Argentīna, Brazīlija, Paragvaja, Urugvaja | 12,6% |
ES: imports pa mēnešiem
Galvenie piegādātāji, pēdējie 12 mēneši
| Valsts | Vērtība | Daļa | Izmaiņas |
|---|---|---|---|
 Turcija | 58,4 milj. € | 63,2% | +26,5% |
 Tunisija | 20,2 milj. € | 21,9% | -8,6% |
 Maroka | 5,3 milj. € | 5,7% | -6,2% |
 Apvienotā Karaliste | 3,7 milj. € | 4% | -1,9% |
 Ukraina | 1,1 milj. € | 1,2% | -8,9% |
 Ķīna | 813 tūkst. € | 0,9% | -15,6% |
 Ēģipte | 649 tūkst. € | 0,7% | +215,7% |
 Ziemeļmaķedonija | 416 tūkst. € | 0,4% | -0,4% |
Tā pati apakšpozīcija citos tarifos
Turcija 135,9% Trešo valstu muitas nodoklis 3 tarifa pozīcijas 
ASV 12,5% Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija AK 14% Trešo valstu muitas nodoklis 3 tarifa pozīcijas 
Kanāda 11,5% Trešo valstu muitas nodoklis 1 tarifa pozīcija 
Meksika 20% Trešo valstu muitas nodoklis 1 tarifa pozīcija 
Brazīlija 12,6% Trešo valstu muitas nodoklis 1 tarifa pozīcija 
Argentīna 12,6% Trešo valstu muitas nodoklis 2 tarifa pozīcijas 
Peru 6% Trešo valstu muitas nodoklis 1 tarifa pozīcija 
Jaunzēlande Bez muitas Trešo valstu muitas nodoklis 1 tarifa pozīcija 
Japāna 9% Trešo valstu muitas nodoklis 1 tarifa pozīcija 
Taivāna 10% Trešo valstu muitas nodoklis 2 tarifa pozīcijas 
GCC 5% Trešo valstu muitas nodoklis 1 tarifa pozīcija 
Šveice specifisks vai kombinēts muitas nodoklis Trešo valstu muitas nodoklis 2 tarifa pozīcijas 
Norvēģija specifisks vai kombinēts muitas nodoklis Trešo valstu muitas nodoklis 2 tarifa pozīcijas Ziemeļmaķedonija 50% Trešo valstu muitas nodoklis 3 tarifa pozīcijas 
Nigērija 35% Trešo valstu muitas nodoklis 1 tarifa pozīcija Pasaules tirdzniecība 2024. gadā
Tirdzniecības vērtība (USD) tirdzniecība nav reģistrēta < 86 tūkst. $86 tūkst. $+863 tūkst. $+10 milj. $+> 77 milj. $
Eksports: 132
- Itālija: 2 mljrd. $
- Spānija: 129 milj. $
- Amerikas Savienotās Valstis: 82 milj. $
- Turcija: 77 milj. $
- Grieķija: 55 milj. $
- Portugāle: 45 milj. $
- Austrija: 43 milj. $
- Vācija: 37 milj. $
- Francija: 28 milj. $
- Tunisija: 24 milj. $
- Nīderlande: 24 milj. $
- Meksika: 23 milj. $
- Polija: 10 milj. $
- Maroka: 9 milj. $
- Beļģija: 9 milj. $
- Ķīna: 9 milj. $
- Kanāda: 9 milj. $
- Argentīna: 6 milj. $
- Apvienotā Karaliste: 5 milj. $
- Ēģipte: 5 milj. $
- Austrālija: 3 milj. $
- Ungārija: 2 milj. $
- Bulgārija: 2 milj. $
- Čehija: 2 milj. $
- Īrija: 2 milj. $
- Ukraina: 1 milj. $
- Taizeme: 1 milj. $
- Zviedrija: 1 milj. $
- Dienvidāfrikas Republika: 1 milj. $
- Dānija: 1 milj. $
- Lietuva: 912 tūkst. $
- Armēnija: 863 tūkst. $
- Vjetnama: 818 tūkst. $
- Ķīnas īpašās pārvaldes apgabals Honkonga: 740 tūkst. $
- Jaunzēlande: 719 tūkst. $
- Krievija: 674 tūkst. $
- Latvija: 628 tūkst. $
- Peru: 618 tūkst. $
- Indija: 511 tūkst. $
- Rumānija: 481 tūkst. $
- Šveice: 401 tūkst. $
- Slovākija: 378 tūkst. $
- Serbija: 352 tūkst. $
- Angola: 348 tūkst. $
- Jordānija: 337 tūkst. $
- Apvienotie Arābu Emirāti: 333 tūkst. $
- Moldova: 287 tūkst. $
- Luksemburga: 279 tūkst. $
- Irāna: 260 tūkst. $
- Izraēla: 257 tūkst. $
- Singapūra: 229 tūkst. $
- Horvātija: 222 tūkst. $
- Japāna: 197 tūkst. $
- Slovēnija: 195 tūkst. $
- Ziemeļmaķedonija: 152 tūkst. $
- Saūda Arābija: 151 tūkst. $
- Albānija: 148 tūkst. $
- Brazīlija: 146 tūkst. $
- Kamerūna: 132 tūkst. $
- Azerbaidžāna: 119 tūkst. $
Tirdzniecības vērtība (USD) tirdzniecība nav reģistrēta < 361 tūkst. $361 tūkst. $+3 milj. $+23 milj. $+> 88 milj. $
Imports: 212
- Apvienotā Karaliste: 385 milj. $
- Vācija: 311 milj. $
- Amerikas Savienotās Valstis: 228 milj. $
- Francija: 176 milj. $
- Japāna: 130 milj. $
- Nīderlande: 89 milj. $
- Austrālija: 88 milj. $
- Kanāda: 83 milj. $
- Beļģija: 76 milj. $
- Austrija: 71 milj. $
- Zviedrija: 67 milj. $
- Polija: 59 milj. $
- Dānija: 42 milj. $
- Itālija: 40 milj. $
- Šveice: 39 milj. $
- Portugāle: 33 milj. $
- Īrija: 29 milj. $
- Spānija: 28 milj. $
- Dienvidkoreja: 28 milj. $
- Saūda Arābija: 25 milj. $
- Krievija: 24 milj. $
- Brazīlija: 23 milj. $
- Rumānija: 22 milj. $
- Izraēla: 20 milj. $
- Norvēģija: 20 milj. $
- Čehija: 20 milj. $
- Somija: 19 milj. $
- Apvienotie Arābu Emirāti: 17 milj. $
- Meksika: 17 milj. $
- Jaunzēlande: 17 milj. $
- Dienvidāfrikas Republika: 13 milj. $
- Ķīna: 11 milj. $
- Maurīcija: 9 milj. $
- Grieķija: 9 milj. $
- Horvātija: 8 milj. $
- Taivāna: 8 milj. $
- Bulgārija: 7 milj. $
- Ungārija: 6 milj. $
- Slovākija: 6 milj. $
- Ķīnas īpašās pārvaldes apgabals Honkonga: 5 milj. $
- Kostarika: 5 milj. $
- Serbija: 5 milj. $
- Filipīnas: 5 milj. $
- Singapūra: 5 milj. $
- Slovēnija: 5 milj. $
- Lietuva: 4 milj. $
- Luksemburga: 4 milj. $
- Taizeme: 4 milj. $
- Malaizija: 4 milj. $
- Ukraina: 4 milj. $
- Indija: 3 milj. $
- Kuveita: 3 milj. $
- Katara: 3 milj. $
- Albānija: 3 milj. $
- Dominikāna: 3 milj. $
- Gabona: 3 milj. $
- Malta: 3 milj. $
- Kolumbija: 3 milj. $
- Latvija: 3 milj. $
- Kipra: 3 milj. $
Lielākās eksportētājvalstis
| Vieta | Valsts | Vērtība | Daļa |
|---|---|---|---|
| 1 |  Itālija | 2 mljrd. $ | 73% |
| 2 |  Spānija | 129 milj. $ | 5,3% |
| 3 | Amerikas Savienotās Valstis | 82 milj. $ | 3,4% |
| 4 | Turcija | 77 milj. $ | 3,1% |
| 5 |  Grieķija | 55 milj. $ | 2,3% |
| 6 |  Portugāle | 45 milj. $ | 1,8% |
| 7 |  Austrija | 43 milj. $ | 1,8% |
| 8 |  Vācija | 37 milj. $ | 1,5% |
| 9 |  Francija | 28 milj. $ | 1,1% |
| 10 | Tunisija | 24 milj. $ | 1% |
Lielākās importētājvalstis
| Vieta | Valsts | Vērtība | Daļa |
|---|---|---|---|
| 1 | Apvienotā Karaliste | 385 milj. $ | 15,8% |
| 2 | Vācija | 311 milj. $ | 12,7% |
| 3 | Amerikas Savienotās Valstis | 228 milj. $ | 9,3% |
| 4 | Francija | 176 milj. $ | 7,2% |
| 5 | Japāna | 130 milj. $ | 5,3% |
| 6 |  Nīderlande | 89 milj. $ | 3,6% |
| 7 |  Austrālija | 88 milj. $ | 3,6% |
| 8 | Kanāda | 83 milj. $ | 3,4% |
| 9 |  Beļģija | 76 milj. $ | 3,1% |
| 10 | Austrija | 71 milj. $ | 2,9% |
Šī produkta ievedmuita pasaulē 164
Vislielākās labvēlības režīma (MFN) muitas nodoklis, ko katra valsts piemēro šīs HS apakšpozīcijas precēm: tās valsts tarifa pozīciju vidējais rādītājs, ar zemāko un augstāko pozīciju, ja tās atšķiras. Preces no valstīm, ar kurām ir tirdzniecības nolīgums, bieži maksā mazāk.
- 15%muitas mediāna
- 13valstu skaits bez muitas (MFN)
- 136%augstākais: Turcija, Libāna, Taizeme
164
| Importētājvalsts | MFN muitas nodoklis | pozīcijas no – līdz | datu gads |
|---|---|---|---|
 Afganistāna | 10% | 2018 · HS 2012 | |
 Albānija | 15% | 2023 | |
 Alžīrija | 30% | 2023 | |
| Amerikas Savienotās Valstis | 13% | 2023 | |
 Angilja | 10% | 2021 · HS 2017 | |
 Angola | 50% | 2023 · HS 2017 | |
 Antigva un Barbuda | 13% | 5% – 20% | 2021 · HS 2007 |
| Apvienotā Karaliste | 14% | 2023 | |
 Apvienotie Arābu Emirāti | 5% | 2023 | |
| Argentīna | 14% | 2023 · HS 2017 | |
 Armēnija | 10%* | 2023 | |
 Aruba | 6% | 2021 · HS 2012 | |
| Austrālija | 5% | 2023 | |
 Azerbaidžāna | 15% | 2023 · HS 2017 | |
 Bahreina | 5% | 2023 | |
 Baltkrievija | 10%* | 2021 · HS 2017 | |
 Bangladeša | 25% | 2023 · HS 2017 | |
 Barbadosa | 13% | 5% – 20% | 2022 · HS 2017 |
 Beliza | 13% | 5% – 20% | 2023 |
 Benina | 35% | 2023 | |
 Bermudu salas | 5% | 2023 | |
 Bolīvija | 20% | 2023 · HS 2017 | |
 Bosnija un Hercegovina | 36%* | 2022 | |
 Botsvāna | 25% | 20% – 30% | 2023 |
| Brazīlija | 14% | 2023 · HS 2017 | |
 Bruneja | 0% | 2023 · HS 2017 | |
 Burkinafaso | 35% | 2023 | |
 Burundija | 35% | 2023 | |
 Butāna | 10% | 2022 | |
 Centrālāfrikas Republika | 30% | 2023 | |
 Čada | 30% | 2023 | |
 Čīle | 6% | 2023 · HS 2017 | |
 Dienvidāfrikas Republika | 25% | 20% – 30% | 2023 |
 Dienvidkoreja | 8% | 2023 | |
 Dominika | 13% | 5% – 20% | 2023 · HS 2017 |
 Dominikāna | 20% | 2023 | |
| Eiropas Savienība (27 valstis) | 14% | 2023 | |
 Ekvadora | 30% | 2023 · HS 2017 | |
 Ekvatoriālā Gvineja | 30% | 2023 | |
 Etiopija | 35% | 2021 · HS 2017 | |
| Ēģipte | 20% | 2019 · HS 2017 | |
 Fidži | 15% | 2023 | |
 Filipīnas | 10% | 2023 | |
 Francijas Polinēzija | 5% | 2023 | |
 Gabona | 30% | 2023 | |
 Gajāna | 13% | 5% – 20% | 2023 · HS 2017 |
 Gambija | 35% | 2023 | |
 Gana | 35% | 2023 | |
 Gibraltārs | 0% | 2023 · HS 2017 | |
 Grenāda | 13% | 5% – 20% | 2023 · HS 2012 |
 Gruzija | 12% | 2022 · HS 2017 | |
 Gvatemala | 5% | 2023 | |
 Gvineja | 35% | 2023 | |
 Gvineja-Bisava | 35% | 2023 | |
 Haiti | 5% | 2020 · HS 2017 | |
 Hondurasa | 15% | 2023 | |
 Indija | 30% | 2023 | |
 Indonēzija | 5% | 2023 | |
 Irāna | 55% | 2020 · HS 2017 | |
 Islande | 0% | 2023 | |
 Izraēla | 12% | 2022 · HS 2017 | |
 Jamaika | 13% | 5% – 20% | 2023 |
| Japāna | 9% | 2023 | |
| Jaunzēlande | 0% | 2023 | |
 Jemena | 10% | 2017 · HS 2017 | |
 Jordānija | 15% | 2023 | |
 Kaboverde | 20% | 2023 · HS 2017 | |
 Kaimanu salas | 22% | 2021 · HS 2002 | |
 Kambodža | 35% | 2023 · HS 2017 | |
 Kamerūna | 30% | 2023 | |
| Kanāda | 12% | 2023 | |
 Katara | 5% | 2023 | |
 Kazahstāna | 10%* | 2023 | |
 Kenija | 35%* | 2023 | |
 Kirgizstāna | 10%* | 2021 · HS 2017 | |
 Kiribati | 30% | 2023 · HS 2002 | |
 Kolumbija | 15% | 2023 · HS 2017 | |
 Komoru salas | 20% | 2021 · HS 2017 | |
 Kongo (Brazavila) | 30% | 2023 | |
 Kostarika | 14% | 2023 | |
 Kotdivuāra | 35% | 2023 · HS 2017 | |
 Krievija | 10%* | 2021 · HS 2017 | |
 Kuba | 30% | 2023 · HS 2017 | |
 Kuka salas | 0% | 2022 · HS 2017 | |
 Kuveita | 5% | 2023 | |
| Ķīna | 5% | 2023 | |
 Ķīnas īpašās pārvaldes apgabals Honkonga | 0% | 2023 | |
 ĶTR īpašais administratīvais reģions Makao | 0% | 2023 | |
 Laosa | 10% | 2023 · HS 2017 | |
 Lesoto | 25% | 20% – 30% | 2023 |
 Libāna | 115%* | 2020 · HS 2017 | |
 Libērija | 35% | 2023 | |
 Lihtenšteina | 15%* | 11% – 19% | 2021 · HS 2017 |
 Lībija | 5% | 2021 · HS 2017 | |
 Madagaskara | 20% | 2023 | |
 Malaizija | 0% | 2023 | |
 Malāvija | 25% | 2021 · HS 2017 | |
 Maldīvija | 0% | 2023 | |
 Mali | 35% | 2023 | |
| Maroka | 40% | 2023 | |
 Mauritānija | 35% | 2023 · HS 2017 | |
 Maurīcija | 0% | 2023 | |
| Meksika | 20% | 2023 · HS 2017 | |
 Mikronēzija | 3% | 2021 · HS 2017 | |
 Mjanma (Birma) | 15% | 2023 · HS 2017 | |
 Moldova | 20% | 2023 · HS 2017 | |
 Mongolija | 5% | 2023 | |
 Montserrata | 18% | 15% – 20% | 2023 · HS 2017 |
 Mozambika | 20% | 2023 | |
 Namībija | 25% | 20% – 30% | 2023 |
 Nauru | 10% | 2021 · HS 2017 | |
 Nepāla | 15% | 2023 | |
 Nigēra | 35% | 2023 | |
| Nigērija | 35% | 2023 | |
 Nikaragva | 15% | 2023 | |
| Norvēģija | 14%* | 12% – 16% | 2023 |
 Omāna | 5% | 2023 | |
 Pakistāna | 20% | 2023 | |
 Palau | 0% | 2023 · HS 2012 | |
 Palestīnas teritorijas | 32%* | 2017 · HS 2017 | |
 Panama | 10% | 2023 | |
 Papua-Jaungvineja | 15% | 2023 | |
 Paragvaja | 14% | 2023 · HS 2017 | |
| Peru | 6% | 2023 · HS 2017 | |
 Ruanda | 35% | 2023 | |
 Salvadora | 15% | 2022 | |
 Samoa | 20% | 2020 · HS 2017 | |
 Santome un Prinsipi | 10% | 2019 · HS 2017 | |
 Saūda Arābija | 5% | 2023 | |
 Seišelu salas | 0% | 2023 | |
 Senegāla | 35% | 2023 | |
 Senpjēra un Mikelona | 5% | 2021 · HS 2017 | |
 Sentkitsa un Nevisa | 10% | 0% – 20% | 2023 |
 Sentlūsija | 13% | 5% – 20% | 2023 · HS 2012 |
 Sentvinsenta un Grenadīnas | 13% | 5% – 20% | 2023 |
 Singapūra | 0% | 2023 · HS 2017 | |
 Sīrija | 30% | 2020 · HS 2012 | |
 Sjerraleone | 35% | 2023 | |
 Somālija | 25% | 2023 · HS 2017 | |
 Sudāna | 40% | 2021 · HS 2017 | |
 Surinama | 13% | 5% – 20% | 2023 · HS 2007 |
 Svatini | 25% | 20% – 30% | 2023 |
 Šrilanka | 20% | 2023 | |
| Šveice | 12%* | 8,4% – 15% | 2023 |
 Tadžikistāna | 20% | 2021 · HS 2012 | |
 Taizeme | 60%* | 2023 | |
 Tanzānija | 35% | 2023 | |
 Togo | 35% | 2023 | |
 Tonga | 15% | 2023 · HS 2017 | |
 Trinidāda un Tobāgo | 10% | 0% – 20% | 2023 · HS 2012 |
| Turcija | 136% | 2023 | |
 Tuvalu | 9% | 2017 · HS 2017 | |
 Uganda | 35% | 2023 | |
| Ukraina | 8% | 2023 · HS 2017 | |
 Urugvaja | 14% | 2023 · HS 2017 | |
 Uzbekistāna | 44%* | 2021 · HS 2017 | |
 Vanuatu | 20% | 2023 | |
 Venecuēla | 14% | 2023 · HS 2017 | |
 Vjetnama | 30% | 2023 | |
 Volisa un Futunas salas | 4% | 2021 · HS 2012 | |
 Zambija | 25% | 2023 | |
 Zālamana salas | 10% | 2023 · HS 2017 | |
| Ziemeļmaķedonija | 50% | 2023 | |
 Zimbabve | 0,4% | 2023 |
Tarifu datu gadi: 2017–2023; likmes kopš tā laika var būt mainījušās. * īpatnējo muitas nodokļu ad valorem ekvivalents (UNCTAD aplēse) · UNCTAD TRAINS, piekļuve ar WITS (Pasaules Banka)
Klasifikācijas un atbilstības
Kur šī HS apakšpozīcija ir Apvienoto Nāciju Organizācijas statistikas klasifikācijās un kādi kodi tai bija iepriekšējos Harmonizētās sistēmas izdevumos.
- SITC Rev. 4
- 05672 Tomatoes prepared/preserved othw. than by vinegar/acetic acid, whole/in pieces.
- Galīgais izlietojums (BEC Rev. 5)
- Patēriņa preces · BEC 113201
- Produkts CPC 2.1
- 21399 Other vegetables and pulses, preserved other than by vinegar, acetic acid or sugar, n.e.c.
- Darbība ISIC Rev. 4
- 1030 Processing and preserving of fruit and vegetables
Iepriekšējie HS izdevumi
| HS | Kods | |
|---|---|---|
| 2017 | 2002.10 | nemainīts |
| 2012 | 2002.10 | nemainīts |
| 2007 | 2002.10 | nemainīts |
| 2002 | 2002.10 | nemainīts |
| 1996 | 2002.10 | nemainīts |
| 1992 | 2002.10 | nemainīts |
ANO Statistikas nodaļas (UNSD) atbilstības tabulas
Saistoši klasifikācijas lēmumi līdzīgām precēm 15
ASV muitas (CBP, CROSS) un Apvienotās Karalistes HMRC (Advance Tariff Rulings) lēmumi par šim kodam klasificētām precēm. Lēmums ir saistošs tikai tā turētājam, taču parāda, kā iestādes klasificē līdzīgas preces. Preču apraksti ir iestāžu angliskie teksti.
- H340768 U.S. CBP
Protest and Application for Further Review of Protest No. 4601-24-137284; Tariff Classification of Certain Canned Tomato Products
- N284134 U.S. CBP
The tariff classification of prepared vegetable products from Italy.
- 600015628 HMRC
The product is sliced whole tomato crisps that are vacuum‑fried in rapeseed oil. They are packaged in 2.0 lb vacuum‑packed aluminium foil bags bags, with six bags per carton. Fresh tomatoes are tested, washed, sliced, steam‑disinfected and IQF frozen, then lightly coated in a tapioca starch…
- 600015137 HMRC
Slow Roasted Tomatoes in Oil frozen Weight: 1kg packaged in a vacuum and heat-sealed blue PE bag and then a brown cardboard box
- 600015138 HMRC
Chopped roasted tomatoes in oil. Product is made from tomatoes with herbs and are oven dried for 5 hours. Stored in oil and frozen. Packaged in a vacuum polyethylene bag and in a cardboard box.
- 600015139 HMRC
roasted tomatoes in oil dried tomatoes and seasoning ingredients. Stored in oil and frozen. Weight: 5kg Packaged in a vacuum polyethylene bag and then in a cardboard box.
- 600014878 HMRC
Sundried tomatoes in oil. Ingredients include rehydrated sundried tomatoes, sunflower oil, garlic and rosemary. Packed in thermo sealed white plastic tray.
- 600014879 HMRC
Chopped sundried tomatoes cooked in hot oil. Ingredients include sun dried tomato, sunflower oil, salt and white wine vinegar.
kopā 15 lēmumi par šo kodu
Nesenās normatīvo aktu izmaiņas, kurās minēts šis kods
Tiesību akti, kuru tekstā minēts šis kods vai tā pozīcija. Pārbaudiet pašu aktu: kods var būt minēts arī citu iemeslu dēļ, ne tikai muitas nodokļa izmaiņu dēļ.
- Tarifu izmaiņas · Piemēro no:
CELEX 32026R1395 · Avots: eur-lex.europa.eu
ES kombinētajā nomenklatūrā apakšpozīcija 2002.10 ir sadalīta 3 tarifa pozīcijās; trešo valstu muitas nodokļa likme ir 14,4%.
Turcijas muitas tarifa apakšpozīcijā 2002.10 ir 3 tarifa pozīcijas, un likumā noteiktā likme (Likums Nr. 474) ir 135,9%.
Preces no 130 valstīm var ievest ES bez muitas nodokļa saskaņā ar tirdzniecības nolīgumiem un preferenču shēmām (piemēram, GSP-EBA, CARIFORUM); trešo valstu muitas nodokļa likme ir 14,4%.
Precēm, kuru izcelsmes valsts ir Baltkrievija vai Krievija, ES papildus muitas nodoklim ir noteikusi papildu muitas nodokli; tā likme ir 50%.
Periodā 2025. g. septembris – 2026. g. augusts ES importēja šīs apakšpozīcijas preces 92,5 milj. € vērtībā (+11% salīdzinājumā ar iepriekšējiem 12 mēnešiem); lielākais piegādātājs – Turcija ar 63% no importa, otrajā vietā – Tunisija.
Šo preču pasaules eksporta vērtība 2024. gadā bija 2 mljrd. $ (+4,6% gada laikā).
Eksportā pirmajā vietā – Itālija (2 mljrd. $), otrajā – Spānija.
Jautājumi un atbildes
Tomāti, veseli vai sagriezti – kāds ir preču kods?
Harmonizētajā sistēmā šīs preces klasificē apakšpozīcijā 2002.10 (pozīcija 2002), kas ietilpst IV iedaļā. ES kombinētajā nomenklatūrā, ko piemēro arī Latvijā, kodam pievieno vēl divus ciparus.
Kāds ir ievedmuitas nodoklis kodam 2002.10 ES?
ES kombinētajā nomenklatūrā precēm no valstīm bez preferenciāla nolīguma trešo valstu muitas nodokļa likme kodam 2002.10 ir 14,4%. Preferenciālās likmes, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
Kāds ir ievedmuitas nodoklis kodam 2002.10 Turcijā?
Turcijas muitas tarifā precēm no valstīm bez preferenciāla nolīguma likumā noteiktā likme (Likums Nr. 474) kodam 2002.10 ir 135,9%. Preferenciālās likmes, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
Kura valsts visvairāk eksportē preces ar kodu 2002.10?
Itālija: 2 mljrd. $ 2024. gadā (73% no pasaules eksporta).
No kurām valstīm apakšpozīcijas 2002.10 preces var ievest ES bez muitas nodokļa?
Precēm no 130 valstīm saskaņā ar tirdzniecības nolīgumu vai preferenču shēmu piemēro 0% likmi (piemēram, GSP-EBA, CARIFORUM, AZT). Precēm jāatbilst nolīguma izcelsmes noteikumiem, un importētājam jābūt izcelsmes apliecinājumam; pretējā gadījumā piemēro trešo valstu muitas nodokļa likmi (14,4%). Augstāk izvēlieties izcelsmes valsti, lai redzētu tās likmi.
Vai apakšpozīcijas 2002.10 precēm piemēro antidempinga maksājumu vai citu papildu muitas nodokli?
Precēm, kuru izcelsmes valsts ir Baltkrievija vai Krievija, ES papildus muitas nodoklim ir noteikusi papildu muitas nodokli; tā likme ir 50%. Pasākumā nosauktajiem eksportētājiem var būt noteiktas atšķirīgas likmes.
No kurām valstīm ES importē apakšpozīcijas 2002.10 preces?
Pēdējos 12 mēnešos (2025. g. septembris – 2026. g. augusts) lielākie piegādātāji bija Turcija (63%), Tunisija (22%) un Maroka (6%); kopējais imports – 92,5 milj. €.