Pozīcija · Nodaļa 20
2005: Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti, nesasaldēti citi dārzeņi, izņemot pozīcijā 2006 minētos
Pozīcija 2005 ir sadalīta 10 sešciparu apakšpozīcijās un ietilpst 20. nodaļā (dārzeņu, augļu, riekstu vai citu augu daļu izstrādājumi).
Muitas nodokļa likmju salīdzinājums
ES 6,4% – 19,2% Trešo valstu muitas nodoklis 17 tarifa pozīcijas · vidēji 16,1% · 2× specifisks vai kombinēts muitas nodoklis 
Turcija 5,1% – 39% Trešo valstu muitas nodoklis 28 tarifa pozīcijas · vidēji 35,6% 
ASV Bez muitas – 14,9% Vispārējā (MFN) 35 tarifa pozīcijas · vidēji 7,6% · 20× specifisks vai kombinēts muitas nodoklis 
AK 6% – 18% Trešo valstu muitas nodoklis 36 tarifa pozīcijas · vidēji 14,9% · 4× specifisks vai kombinēts muitas nodoklis 
Kanāda Bez muitas – 14,5% Trešo valstu muitas nodoklis 33 tarifa pozīcijas · vidēji 6,3% 
Meksika 20% Trešo valstu muitas nodoklis 11 tarifa pozīcijas 
Brazīlija 12,6% Trešo valstu muitas nodoklis 10 tarifa pozīcijas 
Argentīna 12,6% Trešo valstu muitas nodoklis 39 tarifa pozīcijas 
Peru 6% Trešo valstu muitas nodoklis 15 tarifa pozīcijas 
Jaunzēlande Bez muitas – 5% Trešo valstu muitas nodoklis 14 tarifa pozīcijas · vidēji 4,3% 
Japāna 5,4% – 23,8% Trešo valstu muitas nodoklis 38 tarifa pozīcijas · vidēji 14% 
Taivāna 5% – 38,2% Trešo valstu muitas nodoklis 32 tarifa pozīcijas · vidēji 22,2% · 3× specifisks vai kombinēts muitas nodoklis 
GCC 5% Trešo valstu muitas nodoklis 28 tarifa pozīcijas 
Šveice Bez muitas Trešo valstu muitas nodoklis 31 tarifa pozīcija · 28× specifisks vai kombinēts muitas nodoklis 
Norvēģija Bez muitas Trešo valstu muitas nodoklis 19 tarifa pozīcijas · 13× specifisks vai kombinēts muitas nodoklis 
Ziemeļmaķedonija 5% – 50% Trešo valstu muitas nodoklis 18 tarifa pozīcijas · vidēji 38,6% 
Nigērija 20% – 35% Trešo valstu muitas nodoklis 10 tarifa pozīcijas · vidēji 21,5% Apakšpozīcijas 10
- 2005.10Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti: homogenizēti dārzeņi
- 2005.20Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti: kartupeļiSagatavoti kartupeļi, nesaldēti (piem., čipsi)
- 2005.40Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti: zirņi (Pisum sativum)
- 2005.51Pupiņas (Vigna spp., Phaseolus spp.): lobītas pupiņas
- 2005.59Pupiņas (Vigna spp., Phaseolus spp.): citādas
- 2005.60Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti: sparģeļi
- 2005.70Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti: olīvasKonservētas olīvas
- 2005.80cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata)Konservēta cukurkukurūza
- 2005.91Citādi dārzeņi un dārzeņu maisījumi: bambusa dzinumi
- 2005.99Citādi dārzeņi un dārzeņu maisījumi: citādiCiti konservēti dārzeņi (bez etiķa, nesaldēti)
ES: imports pa mēnešiem
Pasaules tirdzniecība 2024. gadā
Tirdzniecības vērtība (USD) tirdzniecība nav reģistrēta < 1,4 milj. $1,4 milj. $+36,3 milj. $+248,2 milj. $+> 644,7 milj. $
Eksports: 184
- Ķīna: 1,8 mljrd. $
- Spānija: 1,7 mljrd. $
- Nīderlande: 1 mljrd. $
- Itālija: 989,8 milj. $
- Grieķija: 822,5 milj. $
- Francija: 644,7 milj. $
- Amerikas Savienotās Valstis: 620,3 milj. $
- Beļģija: 609,1 milj. $
- Vācija: 476,9 milj. $
- Polija: 446,9 milj. $
- Turcija: 412,3 milj. $
- Peru: 410,5 milj. $
- Ungārija: 397,6 milj. $
- Taizeme: 374,4 milj. $
- Kanāda: 358,4 milj. $
- Ēģipte: 343,5 milj. $
- Meksika: 285,9 milj. $
- Maroka: 248,2 milj. $
- Apvienotā Karaliste: 184,1 milj. $
- Dienvidkoreja: 170,9 milj. $
- Portugāle: 163,6 milj. $
- Krievija: 158,5 milj. $
- Argentīna: 125,4 milj. $
- Indija: 123,2 milj. $
- Dienvidāfrikas Republika: 90,6 milj. $
- Serbija: 87,3 milj. $
- Zviedrija: 83,8 milj. $
- Rumānija: 74,5 milj. $
- Austrija: 74,3 milj. $
- Čehija: 68,4 milj. $
- Ziemeļmaķedonija: 66,8 milj. $
- Malaizija: 65,3 milj. $
- Apvienotie Arābu Emirāti: 63,6 milj. $
- Jaunzēlande: 63,2 milj. $
- Vjetnama: 58,8 milj. $
- Gvatemala: 56,3 milj. $
- Lietuva: 54 milj. $
- Saūda Arābija: 42,5 milj. $
- Bulgārija: 42 milj. $
- Brazīlija: 40,7 milj. $
- Horvātija: 40,1 milj. $
- Madagaskara: 39,8 milj. $
- Japāna: 38,9 milj. $
- Hondurasa: 36,4 milj. $
- Taivāna: 36,3 milj. $
- Kenija: 35,7 milj. $
- Albānija: 35,3 milj. $
- Jordānija: 34 milj. $
- Libāna: 31,2 milj. $
- Salvadora: 31 milj. $
- Dānija: 28,9 milj. $
- Dominikāna: 28,7 milj. $
- Īrija: 24,3 milj. $
- Izraēla: 24,2 milj. $
- Latvija: 22 milj. $
- Kolumbija: 21,6 milj. $
- Ekvadora: 17,9 milj. $
- Armēnija: 16,9 milj. $
- Ukraina: 14,8 milj. $
- Austrālija: 14,6 milj. $
Tirdzniecības vērtība (USD) tirdzniecība nav reģistrēta < 8,1 milj. $8,1 milj. $+39,7 milj. $+139,1 milj. $+> 452,3 milj. $
Imports: 224
- Amerikas Savienotās Valstis: 2,1 mljrd. $
- Vācija: 1,4 mljrd. $
- Francija: 1,2 mljrd. $
- Apvienotā Karaliste: 832,3 milj. $
- Japāna: 682,1 milj. $
- Nīderlande: 515,9 milj. $
- Spānija: 452,3 milj. $
- Kanāda: 449,1 milj. $
- Itālija: 433,8 milj. $
- Dienvidkoreja: 420,7 milj. $
- Beļģija: 420,5 milj. $
- Austrālija: 281,7 milj. $
- Saūda Arābija: 204,8 milj. $
- Krievija: 202,3 milj. $
- Austrija: 200,5 milj. $
- Zviedrija: 190,2 milj. $
- Polija: 184,3 milj. $
- Dānija: 173,4 milj. $
- Rumānija: 164,3 milj. $
- Meksika: 149,5 milj. $
- Šveice: 147,4 milj. $
- Brazīlija: 144,2 milj. $
- Čehija: 139,1 milj. $
- Īrija: 125,6 milj. $
- Kazahstāna: 108,3 milj. $
- Portugāle: 108,3 milj. $
- Ķīnas īpašās pārvaldes apgabals Honkonga: 106,1 milj. $
- Apvienotie Arābu Emirāti: 101,3 milj. $
- Filipīnas: 97,8 milj. $
- Ungārija: 94,5 milj. $
- Izraēla: 91,7 milj. $
- Bulgārija: 88,4 milj. $
- Irāka: 84,8 milj. $
- Grieķija: 84,3 milj. $
- Somija: 78,3 milj. $
- Lietuva: 76 milj. $
- Slovākija: 75,3 milj. $
- Singapūra: 72,8 milj. $
- Taivāna: 70,6 milj. $
- Malaizija: 66,4 milj. $
- Norvēģija: 66,2 milj. $
- Gvatemala: 66,2 milj. $
- Horvātija: 59,6 milj. $
- Ukraina: 57,8 milj. $
- Vjetnama: 56,8 milj. $
- Jaunzēlande: 56,6 milj. $
- Serbija: 54,4 milj. $
- Dominikāna: 49 milj. $
- Lībija: 48,7 milj. $
- Kuveita: 46,9 milj. $
- Jemena: 45,6 milj. $
- Slovēnija: 45,4 milj. $
- Kostarika: 41,4 milj. $
- Čīle: 40,5 milj. $
- Albānija: 40,1 milj. $
- Latvija: 39,7 milj. $
- Urugvaja: 38,4 milj. $
- Luksemburga: 35,7 milj. $
- Uzbekistāna: 35,6 milj. $
- Maroka: 35,3 milj. $
Lielākās eksportētājvalstis
| Vieta | Valsts | Vērtība | Daļa |
|---|---|---|---|
| 1 |  Ķīna | 1,8 mljrd. $ | 12,3% |
| 2 |  Spānija | 1,7 mljrd. $ | 11,6% |
| 3 |  Nīderlande | 1 mljrd. $ | 6,9% |
| 4 |  Itālija | 989,8 milj. $ | 6,7% |
| 5 |  Grieķija | 822,5 milj. $ | 5,6% |
| 6 |  Francija | 644,7 milj. $ | 4,4% |
| 7 | Amerikas Savienotās Valstis | 620,3 milj. $ | 4,2% |
| 8 |  Beļģija | 609,1 milj. $ | 4,1% |
| 9 |  Vācija | 476,9 milj. $ | 3,2% |
| 10 |  Polija | 446,9 milj. $ | 3% |
Lielākās importētājvalstis
| Vieta | Valsts | Vērtība | Daļa |
|---|---|---|---|
| 1 | Amerikas Savienotās Valstis | 2,1 mljrd. $ | 14,1% |
| 2 | Vācija | 1,4 mljrd. $ | 9,3% |
| 3 | Francija | 1,2 mljrd. $ | 8,1% |
| 4 | Apvienotā Karaliste | 832,3 milj. $ | 5,7% |
| 5 | Japāna | 682,1 milj. $ | 4,6% |
| 6 | Nīderlande | 515,9 milj. $ | 3,5% |
| 7 | Spānija | 452,3 milj. $ | 3,1% |
| 8 | Kanāda | 449,1 milj. $ | 3,1% |
| 9 | Itālija | 433,8 milj. $ | 2,9% |
| 10 |  Dienvidkoreja | 420,7 milj. $ | 2,9% |
ES kombinētajā nomenklatūrā pozīcija 2005 ir sadalīta 17 tarifa pozīcijās; trešo valstu muitas nodokļa likme svārstās no 6,4% līdz 19,2% (vidēji 16,1%). 2 pozīcijām noteikts specifisks vai kombinēts muitas nodoklis.
Turcijas muitas tarifa pozīcijā 2005 ir 28 tarifa pozīcijas, un likumā noteiktā likme (Likums Nr. 474) svārstās no 5,1% līdz 39%.
ASV Harmonizētajā tarifu sarakstā pozīcija 2005 ir sadalīta 35 tarifa pozīcijās; vispārējā muitas nodokļa likme svārstās no 0% līdz 14,9% (vidēji 7,6%). No tām 3 pozīcijām likme ir 0%. 20 pozīcijām noteikts specifisks vai kombinēts muitas nodoklis.
Apvienotās Karalistes Globālā tarifa pozīcijā 2005 ir 36 tarifa pozīcijas, un trešo valstu muitas nodokļa likme svārstās no 6% līdz 18%. 4 pozīcijām noteikts specifisks vai kombinēts muitas nodoklis.
Kanādas muitas tarifā pozīcija 2005 ir sadalīta 33 tarifa pozīcijās; MFN muitas nodokļa likme svārstās no 0% līdz 14,5% (vidēji 6,3%). No tām 8 pozīcijām likme ir 0%.
Meksikas muitas tarifa pozīcijā 2005 ir 11 tarifa pozīcijas, un importa muitas nodoklis (IGI) ir 20%.
Brazīlijas muitas tarifā pozīcija 2005 ir sadalīta 10 tarifa pozīcijās; TEC likme ir 12,6%.
Argentīnas muitas tarifa pozīcijā 2005 ir 39 tarifa pozīcijas, un ārpuszonas muitas nodoklis (AEC) ir 12,6%.
Peru muitas tarifā pozīcija 2005 ir sadalīta 15 tarifa pozīcijās; ad valorem muitas nodoklis ir 6%.
Jaunzēlandes muitas tarifa pozīcijā 2005 ir 14 tarifa pozīcijas, un parastā muitas nodokļa likme svārstās no 0% līdz 5%. No tām 2 pozīcijām likme ir 0%.
Japānas muitas tarifā pozīcija 2005 ir sadalīta 38 tarifa pozīcijās; piemērojamā likme svārstās no 5,4% līdz 23,8% (vidēji 14%).
Taivānas muitas tarifa pozīcijā 2005 ir 32 tarifa pozīcijas, un 1. slejas likme svārstās no 5% līdz 38,2%. 3 pozīcijām noteikts specifisks vai kombinēts muitas nodoklis.
Persijas līča sadarbības padomes kopējā muitas tarifā pozīcija 2005 ir sadalīta 28 tarifa pozīcijās; muitas nodoklis ir 5%.
Šveices muitas tarifa pozīcijā 2005 ir 31 tarifa pozīcija, un normālā tarifa likme ir 0%. No tām 3 pozīcijām likme ir 0%. 28 pozīcijām noteikts specifisks vai kombinēts muitas nodoklis.
Norvēģijas muitas tarifā pozīcija 2005 ir sadalīta 19 tarifa pozīcijās; parastā muitas nodokļa likme ir 0%. No tām 6 pozīcijām likme ir 0%. 13 pozīcijām noteikts specifisks vai kombinēts muitas nodoklis.
Ziemeļmaķedonijas muitas tarifa pozīcijā 2005 ir 18 tarifa pozīcijas, un MFN muitas nodokļa likme svārstās no 5% līdz 50%.
Nigērijas muitas tarifā pozīcija 2005 ir sadalīta 10 tarifa pozīcijās; importa muitas nodoklis svārstās no 20% līdz 35% (vidēji 21,5%).
Pozīcijas 2005 preču pasaules eksporta vērtība 2024. gadā bija 14,7 mljrd. $ (+5,4% gada laikā).
Eksportā pirmajā vietā – Ķīna (1,8 mljrd. $), otrajā – Spānija.
Importā pirmajā vietā – Amerikas Savienotās Valstis, 2,1 mljrd. $.
Latvijas eksports bija 22 milj. $ – 55. vieta starp 184 eksportētājvalstīm.
Latvija importēja šīs preces 39,7 milj. $ vērtībā.
Juridiskās piezīmes
Piezīmes
1. Šajā nodaļā neietilpst:
a) dārzeņi, augļi vai rieksti, kas sagatavoti vai konservēti ar 7., 8. vai 11. nodaļā minētajiem paņēmieniem;
b) dārzeņu tauki un eļļas (15. nodaļa);
c) pārtikas izstrādājumi, kas satur vairāk par 20 % no svara desas, gaļu, gaļas subproduktus, asinis, kukaiņus, zivis vai vēžveidīgos, mīkstmiešus un citus ūdens bezmugurkaulniekus vai jebkurus to maisījumus (16. nodaļa);
d) maizes izstrādājumi un citi pozīcijā 1905 minētie produkti, vai
e) homogenizēti jaukti pārtikas izstrādājumi, kas minēti pozīcijā 2104.
2. Pozīcijās 2007 un 2008 nav ietvertas augļu želejas, augļu pastas, iecukurotas mandeles un tamlīdzīgi cukura konditorejas izstrādājumi (pozīcija 1704) un šokolādes konditorejas izstrādājumi (pozīcija 1806).
3. Pozīcijās 2001, 2004 un 2005 ir ietverti tikai tie 7. nodaļas vai pozīcijas 1105 vai 1106 produkti (izņemot 8. nodaļas miltus, rupja maluma miltus un pulverus), kas apstrādāti vai konservēti ar paņēmieniem, kuri nav minēti 1. piezīmes a) apakšpunktā.
4. Tomātu sula ar sausnas saturu 7 % vai vairāk jāklasificē pozīcijā 2002.
5. Pozīcijā 2007 “termiski apstrādāti” ir produkti, kam piemērota termiskā apstrāde atmosfēras spiedienā vai vakuumā, lai paaugstinātu produkta viskozitāti, samazinot ūdens saturu vai citādi.
6. Pozīcijā 2009 “neraudzētas sulas un sulas bez spirta piedevas” ir sulas, kuru spirta tilpumkoncentrācija nepārsniedz 0,5 tilp. % (sk. 22. nodaļas 2. piezīmi).
Piezīmes par apakšpozīcijām
1. Apakšpozīcijā 200510 “homogenizēti dārzeņi” ir homogenizēti dārzeņu izstrādājumi zīdaiņu vai mazu bērnu pārtikai vai diētiskām vajadzībām, kas safasēti mazumtirdzniecībai tarā ar tīro svaru ne vairāk kā 250 g. Šīs definīcijas piemērošanā neņem vērā sastāvdaļas nelielos daudzumos, kas var būt pievienotas izstrādājumam kā garšvielas, konservācijas vai citām vajadzībām. Šajos produktos var nelielā daudzumā būt acīm redzami dārzeņu gabaliņi. Šī apakšpozīcija ir prioritāra salīdzinājumā ar citām pozīcijas 2005 apakšpozīcijām.
2. Apakšpozīcijā 200710 “homogenizēti izstrādājumi” ir homogenizēti izstrādājumi no augļiem zīdaiņu vai mazu bērnu pārtikai vai diētiskām vajadzībām, kas safasēti mazumtirdzniecībai tarā ar tīro svaru ne vairāk kā 250 g. Šīs definīcijas piemērošanā neņem vērā sastāvdaļas nelielos daudzumos, kas var būt pievienotas izstrādājumam kā garšvielas, konservācijas vai citām vajadzībām. Šajos produktos var nelielā daudzumā būt acīm redzami augļu gabaliņi. Apakšpozīcija 200710 ir prioritāra salīdzinājumā ar citām pozīcijas 2007 apakšpozīcijām.
3. Apakšpozīcijās 200912, 200921, 200931, 200941, 200961 un 200971 “Briksa vērtība” ir Briksa grādu tiešais nolasījums no Briksa hidrometra vai 20 °C temperatūrā ar refraktometru iegūts atstarošanas indekss, kas izteikts kā saharozes saturs procentos, kuru koriģē atbilstoši 20 °C, ja nolasījums izdarīts atšķirīgā temperatūrā.
Jautājumi un atbildes
Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti, nesasaldēti citi… – kāds ir preču kods?
Harmonizētajā sistēmā šīs preces klasificē pozīcijā 2005 (20. nodaļa), kas ietilpst IV iedaļā. ES kombinētajā nomenklatūrā, ko piemēro arī Latvijā, kodam pievieno vēl divus ciparus.
Kāds ir ievedmuitas nodoklis kodam 2005 ES?
ES kombinētajā nomenklatūrā precēm no valstīm bez preferenciāla nolīguma trešo valstu muitas nodokļa likme kodam 2005 svārstās no 6,4% līdz 19,2% atkarībā no tarifa pozīcijas. Preferenciālās likmes, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
Kāds ir ievedmuitas nodoklis kodam 2005 Turcijā?
Turcijas muitas tarifā precēm no valstīm bez preferenciāla nolīguma likumā noteiktā likme (Likums Nr. 474) kodam 2005 svārstās no 5,1% līdz 39% atkarībā no tarifa pozīcijas. Preferenciālās likmes, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
Kura valsts visvairāk eksportē preces ar kodu 2005?
Ķīna: 1,8 mljrd. $ 2024. gadā (12,3% no pasaules eksporta).