Apakšpozīcija · Nodaļa 20 · Pozīcija 2005
2005.10: Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti: homogenizēti dārzeņi
Oficiālais apraksts homogenizēti dārzeņi
2005.10 ir pozīcijas 2005 (bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti, nesasaldēti citi dārzeņi) sešciparu apakšpozīcija 20. nodaļā.
Kas jāmaksā
Imports: ES
Likmes pa valsts tarifa pozīcijām · ES kombinētā nomenklatūra
ES: tarifa pozīcijas →- 2005 10 00 homogenizēti dārzeņi 17,6%—
Papildu muitas nodokļi un importa noteikumi
Maksājumi papildus muitas nodoklim un prasības, kas precēm jāizpilda uz robežas.
Papildu nodokļi un maksājumi 5
- Papildu muitas nodoklisPapildus nodokļi 50% ar dokumentu Y-155 (Ražojumi, ko tieši vai netieši eksportē no Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas) · citādi bez muitas
- Izcelsmes valstis
- visas valstis, izņemot Baltkrievija, Krievija
- Tiesību akts
- Regulation 1227/25
- Dokumenti
- Y155 Ražojumi, ko tieši vai netieši eksportē no Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas
- Papildu muitas nodoklisPapildus nodokļi 50%
- Izcelsmes valstis
- Baltkrievija, Krievija
- Tiesību akts
- Regulation 1227/25
- Muitas nodoklis mazvērtīgiem sūtījumiemZemas vērtības sūtījuma muitas nodoklis 3 EUR
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Spēkā
- līdz 2026. gada 31. oktobris
- Tiesību akts
- Regulation 0382/26
- Muitas nodoklis mazvērtīgiem sūtījumiemZemas vērtības sūtījuma muitas nodoklis 3 EUR
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Spēkā
- no 2026. gada 1. novembris
- Tiesību akts
- Regulation 0382/26
- Apstrādes maksaSavienības apstrādes maksa 2 EUR
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Spēkā
- no 2026. gada 1. novembris
- Tiesību akts
- Regulation 2108/26
- Dokumenti
- Y126 Goods sold in distance sales
Importa prasības 5
- Importa kontroleVeterinārā pārbaude
- Izcelsmes valstis
- visas valstis, izņemot Andora, Šveice, Fēru salas, Grenlande, Islande, Lihtenšteina, Norvēģija, Sanmarīno
- Tiesību akts
- Regulation 0632/21
- Dokumenti
- N853 Vienotais sanitārais ievešanas dokuments produktiem (VSID-P) (kā tas parādīts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2019/1715 II pielikuma 2. daļas B iedaļā (OV L 261))
- Y170 Preces ar trešās valsts izcelsmi no Andoras saskaņā ar attiecīgajiem ES tiesību aktiem
- Y171 Preces ar trešās valsts izcelsmi no Šveices saskaņā ar attiecīgajiem ES tiesību aktiem
- Y174 Preces ar trešās valsts izcelsmi no Islandes saskaņā ar attiecīgajiem ES tiesību aktiem
- Y175 Preces ar trešās valsts izcelsmi no Lihtenšteinas saskaņā ar attiecīgajiem ES tiesību aktiem
- Y176 Preces, kuru izcelsme ir trešā valstī un kuras ieved no Norvēģijas, saskaņā ar attiecīgajiem ES tiesību aktiem
- Y177 Preces ar trešās valsts izcelsmi no Sanmarīno saskaņā ar attiecīgajiem ES tiesību aktiem
- Y931 Preces, kurām piemēro atkāpi no veterinārajām pārbaudēm atbilstīgi Komisijas Deleģētā Regula (ES) 2021/630 3. panta
- Y930 Uz deklarētajām precēm Komisijas Īstenošanas Regula (ES) 2021/632 neattiecas
- C084 Atbrīvojums saskaņā ar Regulas 2019 / 2122 3. un 4. pantu (zinātniskiem mērķiem paredzēti dzīvnieki, pētniecības un diagnostikas paraugi, un produktu analīzei un kvalitātes testēšanai paraugi)
- Importa kontroleVeterinārā pārbaude
- Izcelsmes valstis
- Fēru salas, Grenlande
- Tiesību akts
- Regulation 0632/21
- Dokumenti
- N853 Vienotais sanitārais ievešanas dokuments produktiem (VSID-P) (kā tas parādīts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2019/1715 II pielikuma 2. daļas B iedaļā (OV L 261))
- Y058 Atbrīvojums saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas 2019/2122 7. pantu (Preces, kas ir daļa no pasažieru personīgās bagāžas un paredzētas personīgam patēriņam vai lietošanai) vai Komisijas Deleģētās regulas 2019/2122 10. pantu (mazi preču sūtījumi, ko sūta fiziskām personām un ko nav paredzēts laist tirgū)
- Y170 Preces ar trešās valsts izcelsmi no Andoras saskaņā ar attiecīgajiem ES tiesību aktiem
- Y171 Preces ar trešās valsts izcelsmi no Šveices saskaņā ar attiecīgajiem ES tiesību aktiem
- Y174 Preces ar trešās valsts izcelsmi no Islandes saskaņā ar attiecīgajiem ES tiesību aktiem
- Y175 Preces ar trešās valsts izcelsmi no Lihtenšteinas saskaņā ar attiecīgajiem ES tiesību aktiem
- Y176 Preces, kuru izcelsme ir trešā valstī un kuras ieved no Norvēģijas, saskaņā ar attiecīgajiem ES tiesību aktiem
- Y177 Preces ar trešās valsts izcelsmi no Sanmarīno saskaņā ar attiecīgajiem ES tiesību aktiem
- Y931 Preces, kurām piemēro atkāpi no veterinārajām pārbaudēm atbilstīgi Komisijas Deleģētā Regula (ES) 2021/630 3. panta
- Y930 Uz deklarētajām precēm Komisijas Īstenošanas Regula (ES) 2021/632 neattiecas
- C084 Atbrīvojums saskaņā ar Regulas 2019 / 2122 3. un 4. pantu (zinātniskiem mērķiem paredzēti dzīvnieki, pētniecības un diagnostikas paraugi, un produktu analīzei un kvalitātes testēšanai paraugi)
- Importa kontroleBioloģisko produktu importa kontrole
- Izcelsmes valstis
- visas valstis, izņemot Šveice, Islande, Lihtenšteina, Norvēģija
- Tiesību akts
- Regulation 2306/21
- Importa kontrole
- Izcelsmes valstis
- Ukraina
- Tiesību akts
- Regulation 0692/14
- Dokumenti
- Y997 Preces, kuru izcelsme nav Krimā vai Sevastopolē vai kuru galamērķis nav Krima vai Sevastopole (Padomes Regulas (ES) Nr. 692/2014 2 un 2.b.1. pants)
- N864 Rēķindeklarācija vai izcelsmes deklarācija, ko uz rēķina vai cita komercdokumenta sagatavojis ikviens eksportētājs
- N954 Preču pārvadājumu apliecība EUR.1
- Importa kontrole
- Izcelsmes valstis
- Ukraina
- Tiesību akts
- Regulation 0263/22
- Dokumenti
- Y984 Preces, kuru izcelsme nav vai nav paredzētas Ukrainas valdības nekontrolētajās teritorijās Doneckas, Hersonas, Luhanskas un Zaporižjas apgabalos
- N954 Preču pārvadājumu apliecība EUR.1
- N864 Rēķindeklarācija vai izcelsmes deklarācija, ko uz rēķina vai cita komercdokumenta sagatavojis ikviens eksportētājs
Preferenciālās likmes pa valstīm
| Nolīgums vai shēma | Valstis | Likme |
|---|---|---|
| trešo valstu likme (bez nolīguma) | — | 17,6% |
| GSP-EBA (īpašs režīms vismazāk attīstītajām valstīm - Viss, izņemot ieročus) | Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša un vēl 42Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša, Benina, Burkinafaso, Burundija, Butāna, Centrālāfrikas Republika, Čada, Dienvidsudāna, Džibutija, Eritreja, Etiopija, Gambija, Gvineja, Gvineja-Bisava, Haiti, Jemena, Kambodža, Kiribati, Komoru salas, Kongo (Kinšasa), Laosa, Lesoto, Libērija, Madagaskara, Malāvija, Mali, Mauritānija, Mjanma (Birma), Mozambika, Nepāla, Nigēra, Ruanda, Santome un Prinsipi, Senegāla, Sjerraleone, Somālija, Sudāna, Tanzānija, Togo, Tuvalu, Uganda, Zambija, Zālamana salas | Bez muitas |
| CARIFORUM | Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza un vēl 10Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza, Dominika, Dominikāna, Gajāna, Grenāda, Jamaika, Sentkitsa un Nevisa, Sentlūsija, Sentvinsenta un Grenadīnas, Surinama, Trinidāda un Tobāgo | Bez muitas |
| AZT (Aizjūras zemes un teritorijas) | Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija un vēl 8Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija, Grenlande, Jaunkaledonija, Kirasao, Nīderlandes Karību salas, Senbartelmī, Senpjēra un Mikelona, Sintmārtena, Volisa un Futunas salas | Bez muitas |
| GSP+ (īpašu veicināšanas režīmu ilgtspējīgai attīstībai un labai pārvaldībai) | Bolīvija, Filipīnas, Kaboverde, Kirgizstāna un vēl 4Bolīvija, Filipīnas, Kaboverde, Kirgizstāna, Mongolija, Pakistāna, Šrilanka, Uzbekistāna | Bez muitas |
| Centrālā Amerika | Gvatemala, Hondurasa, Kostarika, Nikaragva, Panama, Salvadora | Bez muitas |
| SADC EPA | Botsvāna, Namībija, Svatini | Bez muitas |
| Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas valstis | Maurīcija, Seišelu salas, Zimbabve | Bez muitas |
| ES–Andora nolīgums | Andora | Bez muitas |
| ES–Albānija nolīgums | Albānija | Bez muitas |
| ES–Bosnija un Hercegovina nolīgums | Bosnija un Hercegovina | Bez muitas |
| ES–Kanāda nolīgums | Kanāda | Bez muitas |
| ES–Kotdivuāra nolīgums | Kotdivuāra | Bez muitas |
| ES–Čīle nolīgums | Čīle | Bez muitas |
| ES–Kamerūna nolīgums | Kamerūna | Bez muitas |
| ES–Kolumbija nolīgums | Kolumbija | Bez muitas |
| ES–Alžīrija nolīgums | Alžīrija | Bez muitas |
| ES–Ekvadora nolīgums | Ekvadora | Bez muitas |
| ES–Ēģipte nolīgums | Ēģipte | Bez muitas |
| Preferenciāla izcelsme saskaņā ar Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti par grozījumu izdarīšanu 1. un 4. protokolā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses. | Rietumsahāra | Bez muitas |
| ES–Fidži nolīgums | Fidži | Bez muitas |
| ES–Apvienotā Karaliste nolīgums | Apvienotā Karaliste | Bez muitas |
| ES–Gruzija nolīgums | Gruzija | Bez muitas |
| ES–Gana nolīgums | Gana | Bez muitas |
| ES–Izraēla nolīgums | Izraēla | Bez muitas |
| ES–Islande nolīgums | Islande | Bez muitas |
| ES–Jordānija nolīgums | Jordānija | Bez muitas |
| ES–Japāna nolīgums | Japāna | Bez muitas |
| ES–Kenija nolīgums | Kenija | Bez muitas |
| ES–Dienvidkoreja nolīgums | Dienvidkoreja | Bez muitas |
| ES–Libāna nolīgums | Libāna | Bez muitas |
| ES–Maroka nolīgums | Maroka | Bez muitas |
| ES–Moldova nolīgums | Moldova | Bez muitas |
| ES–Melnkalne nolīgums | Melnkalne | Bez muitas |
| ES–Ziemeļmaķedonija nolīgums | Ziemeļmaķedonija | Bez muitas |
| ES–Meksika nolīgums | Meksika | Bez muitas |
| ES–Jaunzēlande nolīgums | Jaunzēlande | Bez muitas |
| ES–Peru nolīgums | Peru | Bez muitas |
| ES–Papua-Jaungvineja nolīgums | Papua-Jaungvineja | Bez muitas |
| ES–Palestīnas teritorijas nolīgums | Palestīnas teritorijas | Bez muitas |
| ES–Serbija nolīgums | Serbija | Bez muitas |
| ES–Singapūra nolīgums | Singapūra | Bez muitas |
| ES–Sanmarīno muitas savienība | Sanmarīno | Bez muitas |
| ES–Tunisija nolīgums | Tunisija | Bez muitas |
| ES–Turcija nolīgums | Turcija | Bez muitas |
| ES–Ukraina nolīgums | Ukraina | Bez muitas |
| ES–Vjetnama nolīgums | Vjetnama | Bez muitas |
| ES–Samoa nolīgums | Samoa | Bez muitas |
| ES–Kosova nolīgums | Kosova | Bez muitas |
| ES–Dienvidāfrikas Republika nolīgums | Dienvidāfrikas Republika | Bez muitas |
| GSP - Vispārīgās | Indija, Indonēzija, Kongo (Brazavila), Kuka salas un vēl 6Indija, Indonēzija, Kongo (Brazavila), Kuka salas, Mikronēzija, Nigērija, Niue, Sīrija, Tadžikistāna, Vanuatu | 14,1% |
| Mercosur | Argentīna, Brazīlija, Paragvaja, Urugvaja | 15,9% |
ES: imports pa mēnešiem
Galvenie piegādātāji, pēdējie 12 mēneši
| Valsts | Vērtība | Daļa | Izmaiņas |
|---|---|---|---|
| 1,1 milj. € | 29,2% | -18,3% | |
| 481 tūkst. € | 12,3% | -17,5% | |
| 475 tūkst. € | 12,1% | -71,2% | |
| 339 tūkst. € | 8,7% | -35,5% | |
| 280 tūkst. € | 7,2% | +302,4% | |
| 237 tūkst. € | 6,1% | +58,9% | |
| 159 tūkst. € | 4,1% | -10,5% | |
| 148 tūkst. € | 3,8% | +22,1% |
Tā pati apakšpozīcija citos tarifos
Pasaules tirdzniecība 2024. gadā
Tirdzniecības vērtība (USD) tirdzniecība nav reģistrēta < 108 tūkst. $108 tūkst. $+675 tūkst. $+3 milj. $+> 8 milj. $
Eksports: 100
- Itālija: 10 milj. $
- Spānija: 10 milj. $
- Nīderlande: 8 milj. $
- Francija: 8 milj. $
- Vācija: 8 milj. $
- Polija: 6 milj. $
- Amerikas Savienotās Valstis: 4 milj. $
- Dienvidāfrikas Republika: 3 milj. $
- Taizeme: 3 milj. $
- Bulgārija: 3 milj. $
- Ķīna: 2 milj. $
- Ungārija: 2 milj. $
- Austrija: 2 milj. $
- Apvienotā Karaliste: 2 milj. $
- Ēģipte: 2 milj. $
- Horvātija: 2 milj. $
- Grieķija: 2 milj. $
- Krievija: 1 milj. $
- Beļģija: 1 milj. $
- Singapūra: 1 milj. $
- Somija: 935 tūkst. $
- Rumānija: 929 tūkst. $
- Čehija: 851 tūkst. $
- Meksika: 751 tūkst. $
- Čīle: 675 tūkst. $
- Portugāle: 600 tūkst. $
- Turcija: 577 tūkst. $
- Hondurasa: 542 tūkst. $
- Kanāda: 497 tūkst. $
- Tunisija: 384 tūkst. $
- Indija: 382 tūkst. $
- Latvija: 289 tūkst. $
- Ziemeļmaķedonija: 263 tūkst. $
- Slovākija: 263 tūkst. $
- Taivāna: 259 tūkst. $
- Ķīnas īpašās pārvaldes apgabals Honkonga: 230 tūkst. $
- Izraēla: 226 tūkst. $
- Malaizija: 223 tūkst. $
- Zviedrija: 217 tūkst. $
- Dominikāna: 178 tūkst. $
- Austrālija: 176 tūkst. $
- Šveice: 152 tūkst. $
- Brazīlija: 135 tūkst. $
- Dānija: 118 tūkst. $
- Lietuva: 113 tūkst. $
- Dienvidkoreja: 113 tūkst. $
- Slovēnija: 112 tūkst. $
- Irāna: 111 tūkst. $
- Vjetnama: 108 tūkst. $
- Libāna: 105 tūkst. $
- Japāna: 98 tūkst. $
- Kolumbija: 90 tūkst. $
- Šrilanka: 87 tūkst. $
- Apvienotie Arābu Emirāti: 75 tūkst. $
- Pakistāna: 69 tūkst. $
- Jordānija: 52 tūkst. $
- Norvēģija: 51 tūkst. $
- Baltkrievija: 41 tūkst. $
- Kazahstāna: 37 tūkst. $
- Sīrija: 34 tūkst. $
Tirdzniecības vērtība (USD) tirdzniecība nav reģistrēta < 66 tūkst. $66 tūkst. $+312 tūkst. $+1 milj. $+> 5 milj. $
Imports: 183
- Vācija: 7 milj. $
- Beļģija: 7 milj. $
- Francija: 6 milj. $
- Spānija: 5 milj. $
- Kuveita: 5 milj. $
- Amerikas Savienotās Valstis: 5 milj. $
- Itālija: 4 milj. $
- Apvienotā Karaliste: 4 milj. $
- Nīderlande: 3 milj. $
- Kanāda: 3 milj. $
- Rumānija: 3 milj. $
- Zviedrija: 2 milj. $
- Austrija: 2 milj. $
- Čehija: 2 milj. $
- Kazahstāna: 2 milj. $
- Austrālija: 2 milj. $
- Svatini: 2 milj. $
- Luksemburga: 1 milj. $
- Dānija: 1 milj. $
- Bulgārija: 1 milj. $
- Polija: 1 milj. $
- Lesoto: 1 milj. $
- Izraēla: 1 milj. $
- Krievija: 967 tūkst. $
- Lībija: 947 tūkst. $
- Norvēģija: 939 tūkst. $
- Ķīnas īpašās pārvaldes apgabals Honkonga: 916 tūkst. $
- Ukraina: 856 tūkst. $
- Ungārija: 815 tūkst. $
- Saūda Arābija: 798 tūkst. $
- Šveice: 699 tūkst. $
- Slovēnija: 658 tūkst. $
- Īrija: 639 tūkst. $
- Ķīna: 607 tūkst. $
- Portugāle: 535 tūkst. $
- Islande: 498 tūkst. $
- Slovākija: 497 tūkst. $
- Andora: 484 tūkst. $
- Kipra: 423 tūkst. $
- Horvātija: 383 tūkst. $
- Gibraltārs: 336 tūkst. $
- Singapūra: 322 tūkst. $
- Serbija: 320 tūkst. $
- Lietuva: 315 tūkst. $
- Grieķija: 312 tūkst. $
- Apvienotie Arābu Emirāti: 298 tūkst. $
- Japāna: 288 tūkst. $
- Dominikāna: 256 tūkst. $
- Dienvidkoreja: 256 tūkst. $
- Turcija: 254 tūkst. $
- Gabona: 245 tūkst. $
- Kambodža: 243 tūkst. $
- Maurīcija: 235 tūkst. $
- Moldova: 232 tūkst. $
- Jaunkaledonija: 220 tūkst. $
- Maroka: 214 tūkst. $
- Kuba: 202 tūkst. $
- Uzbekistāna: 195 tūkst. $
- Trinidāda un Tobāgo: 181 tūkst. $
- Somija: 177 tūkst. $
Lielākās eksportētājvalstis
| Vieta | Valsts | Vērtība | Daļa |
|---|---|---|---|
| 1 | 10 milj. $ | 11% | |
| 2 | 10 milj. $ | 10,7% | |
| 3 | 8 milj. $ | 9% | |
| 4 | 8 milj. $ | 8,7% | |
| 5 | 8 milj. $ | 8,3% | |
| 6 | 6 milj. $ | 6,8% | |
| 7 | 4 milj. $ | 4,6% | |
| 8 | 3 milj. $ | 3,7% | |
| 9 | 3 milj. $ | 3,4% | |
| 10 | 3 milj. $ | 3,1% |
Lielākās importētājvalstis
| Vieta | Valsts | Vērtība | Daļa |
|---|---|---|---|
| 1 | 7 milj. $ | 7,7% | |
| 2 | 7 milj. $ | 7,6% | |
| 3 | 6 milj. $ | 6,1% | |
| 4 | 5 milj. $ | 5,6% | |
| 5 | 5 milj. $ | 5,3% | |
| 6 | 5 milj. $ | 5,1% | |
| 7 | 4 milj. $ | 4,6% | |
| 8 | 4 milj. $ | 3,8% | |
| 9 | 3 milj. $ | 3,5% | |
| 10 | 3 milj. $ | 3,4% |
Šī produkta ievedmuita pasaulē 165
Vislielākās labvēlības režīma (MFN) muitas nodoklis, ko katra valsts piemēro šīs HS apakšpozīcijas precēm: tās valsts tarifa pozīciju vidējais rādītājs, ar zemāko un augstāko pozīciju, ja tās atšķiras. Preces no valstīm, ar kurām ir tirdzniecības nolīgums, bieži maksā mazāk.
- 15%muitas mediāna
- 13valstu skaits bez muitas (MFN)
- 114%augstākais: Norvēģija, Angola, Irāna
165
| Importētājvalsts | MFN muitas nodoklis | pozīcijas no – līdz | datu gads |
|---|---|---|---|
| 10% | 2018 · HS 2012 | ||
| 15% | 2023 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 11% | 2023 | ||
| 0% | 2021 · HS 2017 | ||
| 50% | 2023 · HS 2017 | ||
| 12% | 5% – 20% | 2021 · HS 2007 | |
| 16% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 14% | 2023 · HS 2017 | ||
| 6% | 0% – 12% | 2023 | |
| 6% | 2021 · HS 2012 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 7,5% | 0% – 15% | 2023 · HS 2017 | |
| 0% | 2022 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 6% | 0% – 12% | 2021 · HS 2017 | |
| 25% | 2023 · HS 2017 | ||
| 15% | 10% – 20% | 2022 · HS 2017 | |
| 15% | 10% – 20% | 2023 | |
| 20% | 2023 | ||
| 2,5% | 0% – 5% | 2023 | |
| 20% | 2023 · HS 2017 | ||
| 10% | 2022 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 14% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 35% | 2023 | ||
| 10% | 2022 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 6% | 2023 · HS 2017 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 15% | 10% – 20% | 2023 · HS 2017 | |
| 20% | 2023 | ||
| 18% | 2023 | ||
| 30% | 2023 · HS 2017 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 30% | 2021 · HS 2017 | ||
| 13% | 5% – 20% | 2019 · HS 2017 | |
| 15% | 2023 | ||
| 7% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 15% | 10% – 20% | 2023 · HS 2017 | |
| 20% | 2023 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 15% | 10% – 20% | 2023 · HS 2012 | |
| 12% | 2022 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 15% | 2020 · HS 2017 | ||
| 15% | 2023 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 40% | 2020 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 4% | 2022 · HS 2017 | ||
| 15% | 10% – 20% | 2023 | |
| 14% | 12% – 17% | 2023 | |
| 5% | 2023 | ||
| 10% | 2017 · HS 2017 | ||
| 25% | 2023 | ||
| 20% | 2023 · HS 2017 | ||
| 22% | 2021 · HS 2002 | ||
| 35% | 2023 · HS 2017 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 8% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 5% | 0% – 10% | 2023 | |
| 35% | 2023 | ||
| 6% | 0% – 12% | 2021 · HS 2017 | |
| 30% | 2023 · HS 2002 | ||
| 15% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5% | 2021 · HS 2017 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 14% | 2023 | ||
| 20% | 2023 · HS 2017 | ||
| 6% | 0% – 12% | 2021 · HS 2017 | |
| 10% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2022 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 7,5% | 5% – 10% | 2023 · HS 2017 | |
| 20% | 2023 | ||
| 5% | 2020 · HS 2017 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 25%* | 2021 · HS 2017 | ||
| 5% | 2021 · HS 2017 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 4% | 0% – 8% | 2023 | |
| 25% | 2021 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 40% | 2023 | ||
| 20% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 20% | 2023 · HS 2017 | ||
| 3% | 2021 · HS 2017 | ||
| 15% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5% | 0% – 10% | 2023 · HS 2017 | |
| 5% | 2023 | ||
| 20% | 2023 · HS 2017 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 10% | 2021 · HS 2017 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 15% | 2023 | ||
| 114%* | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 0% | 2023 · HS 2012 | ||
| 4% | 2017 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 15% | 2023 | ||
| 14% | 2023 · HS 2017 | ||
| 6% | 2023 · HS 2017 | ||
| 35% | 2023 | ||
| 15% | 2022 | ||
| 20% | 2020 · HS 2017 | ||
| 10% | 2019 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 2,5% | 0% – 5% | 2021 · HS 2017 | |
| 15% | 10% – 20% | 2023 | |
| 12% | 5% – 20% | 2023 · HS 2012 | |
| 15% | 10% – 20% | 2023 | |
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 30% | 2020 · HS 2012 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 25% | 2023 · HS 2017 | ||
| 40% | 2021 · HS 2017 | ||
| 12% | 5% – 20% | 2023 · HS 2007 | |
| 20% | 2023 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 19%* | 2023 | ||
| 20% | 2021 · HS 2012 | ||
| 30%* | 2023 | ||
| 35% | 2023 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 15% | 2023 · HS 2017 | ||
| 15% | 10% – 20% | 2023 · HS 2012 | |
| 39% | 2023 | ||
| 15% | 2017 · HS 2017 | ||
| 35% | 2023 | ||
| 15% | 2023 · HS 2017 | ||
| 14% | 2023 · HS 2017 | ||
| 10% | 0% – 20% | 2021 · HS 2017 | |
| 20% | 2023 | ||
| 14% | 2023 · HS 2017 | ||
| 40% | 2023 | ||
| 4% | 2021 · HS 2012 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 10% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 0,4% | 2023 |
Tarifu datu gadi: 2017–2023; likmes kopš tā laika var būt mainījušās. * īpatnējo muitas nodokļu ad valorem ekvivalents (UNCTAD aplēse) · UNCTAD TRAINS, piekļuve ar WITS (Pasaules Banka)
Klasifikācijas un atbilstības
Kur šī HS apakšpozīcija ir Apvienoto Nāciju Organizācijas statistikas klasifikācijās un kādi kodi tai bija iepriekšējos Harmonizētās sistēmas izdevumos.
- SITC Rev. 4
- 09812 Homogenized vegetables
- Galīgais izlietojums (BEC Rev. 5)
- Patēriņa preces · BEC 113201
- Produkts CPC 2.1
- 23991 Homogenized preparations of meat, vegetables, fruits or nuts; preparations of milk, flour, meal, starch or malt extract, for infant use n.e.c.; homogenized composite food preparations
- Darbība ISIC Rev. 4
- 1079 Manufacture of other food products n.e.c.
Iepriekšējie HS izdevumi
| HS | Kods | |
|---|---|---|
| 2017 | 2005.10 | nemainīts |
| 2012 | 2005.10 | nemainīts |
| 2007 | 2005.10 | nemainīts |
| 2002 | 2005.10 | nemainīts |
| 1996 | 2005.10 | nemainīts |
| 1992 | 2005.10 | nemainīts |
ANO Statistikas nodaļas (UNSD) atbilstības tabulas
Saistoši klasifikācijas lēmumi līdzīgām precēm 1
ASV muitas (CBP, CROSS) un Apvienotās Karalistes HMRC (Advance Tariff Rulings) lēmumi par šim kodam klasificētām precēm. Lēmums ir saistošs tikai tā turētājam, taču parāda, kā iestādes klasificē līdzīgas preces. Preču apraksti ir iestāžu angliskie teksti.
- N332823 U.S. CBP
The tariff classification of organic plant-based baby foods from Chile
ES kombinētās nomenklatūras apakšpozīcija 2005.10 ir viena pati tarifa pozīcija, un trešo valstu muitas nodokļa likme ir 17,6%.
Turcijas muitas tarifā apakšpozīcijā 2005.10 ir tikai viena tarifa pozīcija; likumā noteiktā likme (Likums Nr. 474) ir 39%.
Precēm no 148 valstīm, ievedot tās ES, var piemērot preferenciālo likmi (piemēram, GSP-EBA, CARIFORUM) trešo valstu muitas nodokļa likmes (17,6%) vietā; 134 valstu precēm muitas nodokli nepiemēro vispār.
Precēm, kuru izcelsmes valsts ir Baltkrievija vai Krievija, ES papildus muitas nodoklim ir noteikusi papildu muitas nodokli; tā likme ir 50%.
ES imports šajā apakšpozīcijā pēdējos 12 mēnešos (2025. g. septembris – 2026. g. augusts) bija 3,9 milj. € (−30% salīdzinājumā ar iepriekšējiem 12 mēnešiem), vidēji 1,54 € par kilogramu; lielākais piegādātājs – Apvienotā Karaliste ar 29% no importa, otrajā vietā – Čīle.
2024. gadā šo preču eksports pasaulē sasniedza 93 milj. $, par 13,1% mazāk nekā 2023. gadā.
Visvairāk eksportēja Itālija (11% no kopapjoma), otrajā vietā – Spānija.
Juridiskās piezīmes
Piezīmes par apakšpozīcijām
1. Apakšpozīcijā 200510 “homogenizēti dārzeņi” ir homogenizēti dārzeņu izstrādājumi zīdaiņu vai mazu bērnu pārtikai vai diētiskām vajadzībām, kas safasēti mazumtirdzniecībai tarā ar tīro svaru ne vairāk kā 250 g. Šīs definīcijas piemērošanā neņem vērā sastāvdaļas nelielos daudzumos, kas var būt pievienotas izstrādājumam kā garšvielas, konservācijas vai citām vajadzībām. Šajos produktos var nelielā daudzumā būt acīm redzami dārzeņu gabaliņi. Šī apakšpozīcija ir prioritāra salīdzinājumā ar citām pozīcijas 2005 apakšpozīcijām.
2. Apakšpozīcijā 200710 “homogenizēti izstrādājumi” ir homogenizēti izstrādājumi no augļiem zīdaiņu vai mazu bērnu pārtikai vai diētiskām vajadzībām, kas safasēti mazumtirdzniecībai tarā ar tīro svaru ne vairāk kā 250 g. Šīs definīcijas piemērošanā neņem vērā sastāvdaļas nelielos daudzumos, kas var būt pievienotas izstrādājumam kā garšvielas, konservācijas vai citām vajadzībām. Šajos produktos var nelielā daudzumā būt acīm redzami augļu gabaliņi. Apakšpozīcija 200710 ir prioritāra salīdzinājumā ar citām pozīcijas 2007 apakšpozīcijām.
3. Apakšpozīcijās 200912, 200921, 200931, 200941, 200961 un 200971 “Briksa vērtība” ir Briksa grādu tiešais nolasījums no Briksa hidrometra vai 20 °C temperatūrā ar refraktometru iegūts atstarošanas indekss, kas izteikts kā saharozes saturs procentos, kuru koriģē atbilstoši 20 °C, ja nolasījums izdarīts atšķirīgā temperatūrā.
Jautājumi un atbildes
Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti – kāds ir preču kods?
Harmonizētajā sistēmā šīs preces klasificē apakšpozīcijā 2005.10 (pozīcija 2005), kas ietilpst IV iedaļā. ES kombinētajā nomenklatūrā, ko piemēro arī Latvijā, kodam pievieno vēl divus ciparus.
Kāds ir ievedmuitas nodoklis kodam 2005.10 ES?
ES kombinētajā nomenklatūrā precēm no valstīm bez preferenciāla nolīguma trešo valstu muitas nodokļa likme kodam 2005.10 ir 17,6%. Preferenciālās likmes, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
Kāds ir ievedmuitas nodoklis kodam 2005.10 Turcijā?
Turcijas muitas tarifā precēm no valstīm bez preferenciāla nolīguma likumā noteiktā likme (Likums Nr. 474) kodam 2005.10 ir 39%. Preferenciālās likmes, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
Kura valsts visvairāk eksportē preces ar kodu 2005.10?
Itālija: 10 milj. $ 2024. gadā (11% no pasaules eksporta).
No kurām valstīm apakšpozīcijas 2005.10 preces var ievest ES bez muitas nodokļa?
Precēm no 134 valstīm saskaņā ar tirdzniecības nolīgumu vai preferenču shēmu piemēro 0% likmi (piemēram, GSP-EBA, CARIFORUM, AZT). Precēm jāatbilst nolīguma izcelsmes noteikumiem, un importētājam jābūt izcelsmes apliecinājumam; pretējā gadījumā piemēro trešo valstu muitas nodokļa likmi (17,6%). Augstāk izvēlieties izcelsmes valsti, lai redzētu tās likmi.
Vai apakšpozīcijas 2005.10 precēm piemēro antidempinga maksājumu vai citu papildu muitas nodokli?
Precēm, kuru izcelsmes valsts ir Baltkrievija vai Krievija, ES papildus muitas nodoklim ir noteikusi papildu muitas nodokli; tā likme ir 50%. Pasākumā nosauktajiem eksportētājiem var būt noteiktas atšķirīgas likmes.
No kurām valstīm ES importē apakšpozīcijas 2005.10 preces?
Pēdējos 12 mēnešos (2025. g. septembris – 2026. g. augusts) lielākie piegādātāji bija Apvienotā Karaliste (29%), Čīle (12%) un Ķīna (12%); kopējais imports – 3,9 milj. €.