Pozīcija · Nodaļa 20
2007: Džemi, augļu želejas, marmelādes, augļu vai riekstu biezeņi un augļu vai riekstu pastas, termiski apstrādātas, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai bez tās
Pozīcija 2007 ir sadalīta 3 sešciparu apakšpozīcijās un ietilpst 20. nodaļā (dārzeņu, augļu, riekstu vai citu augu daļu izstrādājumi).
Muitas nodokļa likmju salīdzinājums
Apakšpozīcijas 3
ES: imports pa mēnešiem
Pasaules tirdzniecība 2024. gadā
Tirdzniecības vērtība (USD) tirdzniecība nav reģistrēta < 676,4 tūkst. $676,4 tūkst. $+14,9 milj. $+60,8 milj. $+> 275,5 milj. $
Eksports: 179
- Francija: 565,8 milj. $
- Itālija: 361,3 milj. $
- Turcija: 342 milj. $
- Vācija: 285,6 milj. $
- Beļģija: 278,8 milj. $
- Spānija: 275,5 milj. $
- Čīle: 160 milj. $
- Amerikas Savienotās Valstis: 151,4 milj. $
- Nīderlande: 147 milj. $
- Polija: 145,7 milj. $
- Indija: 121,5 milj. $
- Austrija: 116,8 milj. $
- Grieķija: 101,6 milj. $
- Kanāda: 97,8 milj. $
- Ķīna: 86,2 milj. $
- Meksika: 80 milj. $
- Ēģipte: 64,9 milj. $
- Kostarika: 60,8 milj. $
- Taizeme: 58,4 milj. $
- Dienvidāfrikas Republika: 54,1 milj. $
- Dānija: 53,6 milj. $
- Ekvadora: 42,4 milj. $
- Apvienotā Karaliste: 41,5 milj. $
- Zviedrija: 39 milj. $
- Serbija: 35,9 milj. $
- Jaunzēlande: 35,1 milj. $
- Čehija: 33 milj. $
- Krievija: 32,9 milj. $
- Argentīna: 30 milj. $
- Taivāna: 29,8 milj. $
- Šveice: 28,3 milj. $
- Malaizija: 26,6 milj. $
- Indonēzija: 26 milj. $
- Horvātija: 25,8 milj. $
- Brazīlija: 25,4 milj. $
- Vjetnama: 21,7 milj. $
- Filipīnas: 21,3 milj. $
- Gvatemala: 21,2 milj. $
- Apvienotie Arābu Emirāti: 19 milj. $
- Ukraina: 18,5 milj. $
- Bulgārija: 17,6 milj. $
- Slovākija: 16,9 milj. $
- Kolumbija: 15,7 milj. $
- Latvija: 14,9 milj. $
- Ungārija: 14,1 milj. $
- Svatini: 13,1 milj. $
- Peru: 10,8 milj. $
- Austrālija: 10,7 milj. $
- Sīrija: 10,6 milj. $
- Dienvidkoreja: 9,3 milj. $
- Moldova: 9,1 milj. $
- Portugāle: 8,7 milj. $
- Armēnija: 8 milj. $
- Izraēla: 7,7 milj. $
- Irāna: 7,4 milj. $
- Rumānija: 7,4 milj. $
- Īrija: 7 milj. $
- Japāna: 6,5 milj. $
- Saūda Arābija: 6,1 milj. $
- Libāna: 5,8 milj. $
Tirdzniecības vērtība (USD) tirdzniecība nav reģistrēta < 2,4 milj. $2,4 milj. $+13,9 milj. $+40,2 milj. $+> 153,6 milj. $
Imports: 220
- Amerikas Savienotās Valstis: 640,5 milj. $
- Vācija: 497,6 milj. $
- Francija: 289,8 milj. $
- Nīderlande: 210,3 milj. $
- Apvienotā Karaliste: 200,2 milj. $
- Kanāda: 196,4 milj. $
- Beļģija: 153,6 milj. $
- Itālija: 142 milj. $
- Spānija: 102,8 milj. $
- Austrija: 95,5 milj. $
- Austrālija: 91,9 milj. $
- Ķīna: 75,4 milj. $
- Čehija: 67,6 milj. $
- Polija: 67,6 milj. $
- Saūda Arābija: 67,4 milj. $
- Krievija: 59 milj. $
- Portugāle: 58,9 milj. $
- Japāna: 52,6 milj. $
- Šveice: 52,3 milj. $
- Zviedrija: 50,7 milj. $
- Apvienotie Arābu Emirāti: 48,1 milj. $
- Meksika: 40,2 milj. $
- Dienvidkoreja: 39,2 milj. $
- Malaizija: 36 milj. $
- Dānija: 35,7 milj. $
- Ķīnas īpašās pārvaldes apgabals Honkonga: 35,3 milj. $
- Somija: 34,3 milj. $
- Izraēla: 34 milj. $
- Īrija: 33,4 milj. $
- Rumānija: 32,2 milj. $
- Ungārija: 31,3 milj. $
- Indonēzija: 30,7 milj. $
- Kazahstāna: 30,7 milj. $
- Gvatemala: 30,1 milj. $
- Slovākija: 29,3 milj. $
- Brazīlija: 25,8 milj. $
- Dominikāna: 24,2 milj. $
- Čīle: 23,8 milj. $
- Singapūra: 20,1 milj. $
- Grieķija: 20 milj. $
- Jaunzēlande: 18,8 milj. $
- Dienvidāfrikas Republika: 17,7 milj. $
- Kuveita: 16,9 milj. $
- Taizeme: 16,7 milj. $
- Horvātija: 16,7 milj. $
- Slovēnija: 16,3 milj. $
- Vjetnama: 15,9 milj. $
- Ekvadora: 15,7 milj. $
- Salvadora: 14,8 milj. $
- Ukraina: 14,8 milj. $
- Turcija: 14,8 milj. $
- Taivāna: 14,3 milj. $
- Lietuva: 14,3 milj. $
- Kolumbija: 14 milj. $
- Norvēģija: 13,9 milj. $
- Indija: 13,3 milj. $
- Maroka: 12,6 milj. $
- Igaunija: 12,6 milj. $
- Filipīnas: 12,6 milj. $
- Serbija: 12 milj. $
Lielākās eksportētājvalstis
| Vieta | Valsts | Vērtība | Daļa |
|---|---|---|---|
| 1 | 565,8 milj. $ | 12,7% | |
| 2 | 361,3 milj. $ | 8,1% | |
| 3 | 342 milj. $ | 7,7% | |
| 4 | 285,6 milj. $ | 6,4% | |
| 5 | 278,8 milj. $ | 6,3% | |
| 6 | 275,5 milj. $ | 6,2% | |
| 7 | 160 milj. $ | 3,6% | |
| 8 | 151,4 milj. $ | 3,4% | |
| 9 | 147 milj. $ | 3,3% | |
| 10 | 145,7 milj. $ | 3,3% |
Lielākās importētājvalstis
| Vieta | Valsts | Vērtība | Daļa |
|---|---|---|---|
| 1 | 640,5 milj. $ | 14,4% | |
| 2 | 497,6 milj. $ | 11,2% | |
| 3 | 289,8 milj. $ | 6,5% | |
| 4 | 210,3 milj. $ | 4,7% | |
| 5 | 200,2 milj. $ | 4,5% | |
| 6 | 196,4 milj. $ | 4,4% | |
| 7 | 153,6 milj. $ | 3,5% | |
| 8 | 142 milj. $ | 3,2% | |
| 9 | 102,8 milj. $ | 2,3% | |
| 10 | 95,5 milj. $ | 2,2% |
ES kombinētajā nomenklatūrā pozīcija 2007 ir sadalīta 15 tarifa pozīcijās; trešo valstu muitas nodokļa likme svārstās no 15% līdz 24% (vidēji 20,3%). 9 pozīcijām noteikts specifisks vai kombinēts muitas nodoklis.
Turcijas muitas tarifa pozīcijā 2007 ir 26 tarifa pozīcijas, un likumā noteiktā likme (Likums Nr. 474) svārstās no 0% līdz 58,5%. No tām 2 pozīcijām likme ir 0%.
ASV Harmonizētajā tarifu sarakstā pozīcija 2007 ir sadalīta 20 tarifa pozīcijās; vispārējā muitas nodokļa likme svārstās no 0% līdz 14% (vidēji 5,8%). No tām 1 pozīcijai likme ir 0%.
Apvienotās Karalistes Globālā tarifa pozīcijā 2007 ir 120 tarifa pozīcijas, un trešo valstu muitas nodokļa likme svārstās no 14% līdz 20%. 85 pozīcijām noteikts specifisks vai kombinēts muitas nodoklis.
Kanādas muitas tarifā pozīcija 2007 ir sadalīta 16 tarifa pozīcijās; MFN muitas nodokļa likme svārstās no 0% līdz 12,5% (vidēji 8,1%). No tām 1 pozīcijai likme ir 0%.
Meksikas muitas tarifa pozīcijā 2007 ir 7 tarifa pozīcijas, un importa muitas nodoklis (IGI) ir 20%. 4 pozīcijām noteikts specifisks vai kombinēts muitas nodoklis.
Brazīlijas muitas tarifā pozīcija 2007 ir sadalīta 12 tarifa pozīcijās; TEC likme ir 12,6%.
Argentīnas muitas tarifa pozīcijā 2007 ir 22 tarifa pozīcijas, un ārpuszonas muitas nodoklis (AEC) ir 12,6%.
Peru muitas tarifā pozīcija 2007 ir sadalīta 7 tarifa pozīcijās; ad valorem muitas nodoklis ir 6%.
Jaunzēlandes muitas tarifa pozīcijā 2007 ir 4 tarifa pozīcijas, un parastā muitas nodokļa likme ir 5%.
Japānas muitas tarifā pozīcija 2007 ir sadalīta 16 tarifa pozīcijās; piemērojamā likme svārstās no 12% līdz 34% (vidēji 21%).
Taivānas muitas tarifa pozīcijā 2007 ir 5 tarifa pozīcijas, un 1. slejas likme svārstās no 10% līdz 20%.
Persijas līča sadarbības padomes kopējā muitas tarifā pozīcija 2007 ir sadalīta 21 tarifa pozīcijā; muitas nodoklis ir 5%.
Šveices muitas tarifā visām tarifa pozīcijām, kas ietilpst pozīcijā 2007, noteikts specifisks vai kombinēts muitas nodoklis, nevis procentuāla likme.
Norvēģijas muitas tarifā pozīcija 2007 ir sadalīta 11 tarifa pozīcijās; parastā muitas nodokļa likme ir 0%. No tām 4 pozīcijām likme ir 0%. 7 pozīcijām noteikts specifisks vai kombinēts muitas nodoklis.
Ziemeļmaķedonijas muitas tarifa pozīcijā 2007 ir 23 tarifa pozīcijas, un MFN muitas nodokļa likme svārstās no 5% līdz 30%.
Nigērijas muitas tarifā pozīcija 2007 ir sadalīta 3 tarifa pozīcijās; importa muitas nodoklis ir 20%.
Pozīcijas 2007 preču pasaules eksporta vērtība 2024. gadā bija 4,4 mljrd. $ (+2,1% gada laikā).
Eksportā pirmajā vietā – Francija (565,8 milj. $), otrajā – Itālija.
Importā pirmajā vietā – Amerikas Savienotās Valstis, 640,5 milj. $.
Latvijas eksports bija 14,9 milj. $ – 44. vieta starp 179 eksportētājvalstīm.
Latvija importēja šīs preces 11,6 milj. $ vērtībā.
Juridiskās piezīmes
Piezīmes
1. Šajā nodaļā neietilpst:
a) dārzeņi, augļi vai rieksti, kas sagatavoti vai konservēti ar 7., 8. vai 11. nodaļā minētajiem paņēmieniem;
b) dārzeņu tauki un eļļas (15. nodaļa);
c) pārtikas izstrādājumi, kas satur vairāk par 20 % no svara desas, gaļu, gaļas subproduktus, asinis, kukaiņus, zivis vai vēžveidīgos, mīkstmiešus un citus ūdens bezmugurkaulniekus vai jebkurus to maisījumus (16. nodaļa);
d) maizes izstrādājumi un citi pozīcijā 1905 minētie produkti, vai
e) homogenizēti jaukti pārtikas izstrādājumi, kas minēti pozīcijā 2104.
2. Pozīcijās 2007 un 2008 nav ietvertas augļu želejas, augļu pastas, iecukurotas mandeles un tamlīdzīgi cukura konditorejas izstrādājumi (pozīcija 1704) un šokolādes konditorejas izstrādājumi (pozīcija 1806).
3. Pozīcijās 2001, 2004 un 2005 ir ietverti tikai tie 7. nodaļas vai pozīcijas 1105 vai 1106 produkti (izņemot 8. nodaļas miltus, rupja maluma miltus un pulverus), kas apstrādāti vai konservēti ar paņēmieniem, kuri nav minēti 1. piezīmes a) apakšpunktā.
4. Tomātu sula ar sausnas saturu 7 % vai vairāk jāklasificē pozīcijā 2002.
5. Pozīcijā 2007 “termiski apstrādāti” ir produkti, kam piemērota termiskā apstrāde atmosfēras spiedienā vai vakuumā, lai paaugstinātu produkta viskozitāti, samazinot ūdens saturu vai citādi.
6. Pozīcijā 2009 “neraudzētas sulas un sulas bez spirta piedevas” ir sulas, kuru spirta tilpumkoncentrācija nepārsniedz 0,5 tilp. % (sk. 22. nodaļas 2. piezīmi).
Piezīmes par apakšpozīcijām
1. Apakšpozīcijā 200510 “homogenizēti dārzeņi” ir homogenizēti dārzeņu izstrādājumi zīdaiņu vai mazu bērnu pārtikai vai diētiskām vajadzībām, kas safasēti mazumtirdzniecībai tarā ar tīro svaru ne vairāk kā 250 g. Šīs definīcijas piemērošanā neņem vērā sastāvdaļas nelielos daudzumos, kas var būt pievienotas izstrādājumam kā garšvielas, konservācijas vai citām vajadzībām. Šajos produktos var nelielā daudzumā būt acīm redzami dārzeņu gabaliņi. Šī apakšpozīcija ir prioritāra salīdzinājumā ar citām pozīcijas 2005 apakšpozīcijām.
2. Apakšpozīcijā 200710 “homogenizēti izstrādājumi” ir homogenizēti izstrādājumi no augļiem zīdaiņu vai mazu bērnu pārtikai vai diētiskām vajadzībām, kas safasēti mazumtirdzniecībai tarā ar tīro svaru ne vairāk kā 250 g. Šīs definīcijas piemērošanā neņem vērā sastāvdaļas nelielos daudzumos, kas var būt pievienotas izstrādājumam kā garšvielas, konservācijas vai citām vajadzībām. Šajos produktos var nelielā daudzumā būt acīm redzami augļu gabaliņi. Apakšpozīcija 200710 ir prioritāra salīdzinājumā ar citām pozīcijas 2007 apakšpozīcijām.
3. Apakšpozīcijās 200912, 200921, 200931, 200941, 200961 un 200971 “Briksa vērtība” ir Briksa grādu tiešais nolasījums no Briksa hidrometra vai 20 °C temperatūrā ar refraktometru iegūts atstarošanas indekss, kas izteikts kā saharozes saturs procentos, kuru koriģē atbilstoši 20 °C, ja nolasījums izdarīts atšķirīgā temperatūrā.
Papildu piezīmes
1. Pozīcijā 2001 dārzeņiem, augļiem, riekstiem un citām pārtikā lietojamām augu daļām, kas sagatavotas vai konservētas ar etiķi vai etiķskābi, jāsatur 0,5 % vai vairāk brīvas, gaistošas skābes, kura izteikta kā etiķskābe. Turklāt apakšpozīcijas 20019050 sēņu sāls saturs nedrīkst pārsniegt 2,5 % no svara.
2.
a) Šajā nodaļā klasificēto produktu dažādo cukuru saturs, kas izteikts kā saharoze (cukura saturs), atbilst refraktometra (kurš izmantots saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 974/2014 pielikumā noteikto metodi) rādījumam 20 °C temperatūrā, kas reizināts ar vienu no šādiem koeficientiem:
0,93 produktiem, kas minēti apakšpozīcijās 200820 – 200880, 200893, 200897 un 200899,
0,95 produktiem, kas minēti citās pozīcijās.
Tomēr dažādo cukuru saturs, kas izteikts kā saharoze (cukura saturs), turpmāk minētajos šajā nodaļā klasificētajos produktos:
produkti, kas izgatavoti no jūras aļģēm un citādām aļģēm un apstrādāti vai konservēti ar paņēmieniem, kuri nav minēti 12. nodaļā,
produkti, kas izgatavoti no maniokas, niedru marantas, orhideju gumiem, topinambūriem, batātēm un tamlīdzīgām saknēm un bumbuļiem ar augstu cietes vai inulīna saturu pozīcijā 0714,
produkti, kas izgatavoti no vīnogu lapām,
atbilst skaitlim, kas iegūts aprēķinos, kurus veic, vadoties pēc mērījumiem, kas iegūti, piemērojot augsti efektīvās šķidruma hromatogrāfijas metodi (HPLC metode), un izmantojot šādu formulu:
S + (G + F) × 0,95,
kur:
“S” ir ar HPLC metodi noteiktais saharozes saturs,
“F” ir ar HPLC metodi noteiktais fruktozes saturs,
“G” ir ar HPLC metodi noteiktais glukozes saturs.
b) Pozīcijas 2009 apakšpozīcijās minētā “Briksa vērtība” atbilst refraktometra (kas izmantots saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 974/2014 pielikumā noteikto metodi) rādījumiem 20 °C temperatūrā.
3. Apakšpozīciju 200820–200880, 200893, 200897 un 200899 produkti uzskatāmi par izstrādājumiem ar cukura piedevu, ja “cukura saturs” atkarībā no augļu šķirnes vai pārtikā lietojamo augu daļas tajos pārsniedz šādu masas procentu:
ananasiem un vīnogām: 13 %,
pārējiem augļiem, ieskaitot augļu maisījumus un citas pārtikā lietojamās augu daļas: 9 %.
4. Apakšpozīcijās 20083011–20083039, 20084011–20084039, 20085011–20085059, 20086011–20086039, 20087011–20087059, 20088011–20088039, 20089311–20089329, 20089712–20089738 un 20089911–20089940 lietotajiem formulējumiem ir šāda nozīme:
“faktiskā spirta masas koncentrācija”: tīrā spirta kilogramu skaits 100 kg produkta,
“% mas”: apzīmējums spirta koncentrācijai masas vienībā.
5. Uz produktiem aprakstītajā stāvoklī attiecas šādi norādījumi:
a) pievienotā cukura saturs pozīcijas 2009 produktos atbilst “cukura saturam”, kurš atkarībā no attiecīgās sulas nepārsniedz turpmāk minētos skaitļus:
citronu vai tomātu sula: 3,
vīnogu sula: 15,
citu augļu vai dārzeņu sulas, ieskaitot sulu maisījumus: 13;
b) augļu sulas ar cukura piedevu, kuru Briksa vērtība nepārsniedz 67 un kuras satur mazāk par 50 svara % augļu sulu, zaudē pozīcijā 2009 minēto augļu sulu sākotnējās raksturīgās īpašības.
Apakšpunktu b) nepiemēro koncentrētām dabīgām augļu sulām. Tādējādi koncentrētas dabīgas augļu sulas neizslēdz no pozīcijas 2009.
6. Apakšpozīcijās 20096951 un 20096971 “koncentrēta vīnogu sula (ieskaitot vīnogu misu)” ir vīnogu sula (ieskaitot vīnogu misu), kurai refraktometra uzrādītais lielums (saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 974/2014 pielikumā noteikto metodi) 20 °C temperatūrā nav mazāks par 50,9 %.
7. Apakšpozīcijās 20019092, 20060035, 20060091, 20071091, 20079993, 20089703, 20089705, 20089712, 20089716, 20089732, 20089736, 20089751, 20089772, 20089776, 20089792, 20089794, 20089797, 20089924, 20089931, 20089936, 20089938, 20089948, 20089963, 20098934, 20098936, 20098973, 20098985, 20098988, 20098997, 20099092, 20099095 un 20099097 “tropu augļi” ir gvajaves, mango, mangostāni, papaijas, tamarindi, kešjukoku augļi, ličī, džekfrūti, sapodillas, pasifloru augļi, karambolas un pitahajas.
8. Apakšpozīcijās 20019092, 20060035, 20060091, 20079993, 20081912, 20081992, 20089703, 20089705, 20089712, 20089716, 20089732, 20089736, 20089751, 20089772, 20089776, 20089792, 20089794 un 20089797 “tropu rieksti” ir kokosrieksti, Indijas rieksti, Brazīlijas rieksti, beteļrieksti, kolu un makadāmiju rieksti.
9. Jūras aļģes un citādas aļģes, kas sagatavotas vai konservētas ar paņēmieniem, kas nav paredzēti 12. nodaļā, piemēram, termiska apstrāde, grauzdēšana, garšvielu vai cukura pievienošana, ietilpst 20. nodaļā kā izstrādājumi no citām augu daļām. Jūras aļģes un citādas aļģes, svaigas, dzesinātas, saldētas vai žāvētas, arī samaltas, ir jāklasificē pozīcijā 1212.
Jautājumi un atbildes
Džemi, augļu želejas, marmelādes, augļu vai riekstu biezeņi un augļu… – kāds ir preču kods?
Harmonizētajā sistēmā šīs preces klasificē pozīcijā 2007 (20. nodaļa), kas ietilpst IV iedaļā. ES kombinētajā nomenklatūrā, ko piemēro arī Latvijā, kodam pievieno vēl divus ciparus.
Kāds ir ievedmuitas nodoklis kodam 2007 ES?
ES kombinētajā nomenklatūrā precēm no valstīm bez preferenciāla nolīguma trešo valstu muitas nodokļa likme kodam 2007 svārstās no 15% līdz 24% atkarībā no tarifa pozīcijas. Preferenciālās likmes, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
Kāds ir ievedmuitas nodoklis kodam 2007 Turcijā?
Turcijas muitas tarifā precēm no valstīm bez preferenciāla nolīguma likumā noteiktā likme (Likums Nr. 474) kodam 2007 svārstās no 0% līdz 58,5% atkarībā no tarifa pozīcijas. Preferenciālās likmes, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
Kura valsts visvairāk eksportē preces ar kodu 2007?
Francija: 565,8 milj. $ 2024. gadā (12,7% no pasaules eksporta).