Pozīcija · Nodaļa 20
2008: Augļi, rieksti un citas ēdamas augu daļas, kas citur nav minētas un iekļautas, sagatavotas vai konservētas ar citu paņēmienu, arī ar cukura vai citu saldinātāju vai spirta piedevu
20. nodaļā (dārzeņu, augļu, riekstu vai citu augu daļu izstrādājumi) pozīcijai 2008 ir 13 apakšpozīcijas.
Muitas nodokļa likmju salīdzinājums
Apakšpozīcijas 13
- 2008.11Rieksti, zemesrieksti un citas sēklas, arī maisījumā: zemesriekstiSagatavoti zemesrieksti
- 2008.19Rieksti, zemesrieksti un citas sēklas, arī maisījumā: citādi, ieskaitot maisījumusCiti sagatavoti rieksti un sēklas, arī maisījumi
- 2008.20Augļi, rieksti un citas ēdamas augu daļas, kas citur: ananasi
- 2008.30Augļi, rieksti un citas ēdamas augu daļas, kas citur: citrusaugļi
- 2008.40Augļi, rieksti un citas ēdamas augu daļas, kas citur: bumbieri
- 2008.50Augļi, rieksti un citas ēdamas augu daļas, kas citur: aprikozes
- 2008.60Augļi, rieksti un citas ēdamas augu daļas, kas citur: ķirši
- 2008.70Augļi, rieksti un citas ēdamas augu daļas, kas citur: persiki, ieskaitot nektarīnus
- 2008.80Augļi, rieksti un citas ēdamas augu daļas, kas citur: zemenes
- 2008.91Citādi, arī maisījumi, izņemot apakšpozīcijā 200819 minētos: palmu galotņu pumpuri
- 2008.93dzērvenes (Vaccinium macrocarpon, Vaccinium oxycoccos); brūklenes (Vaccinium vitis-idaea)
- 2008.97Citādi, arī maisījumi, izņemot apakšpozīcijā 200819 minētos: maisījumi
- 2008.99Citādi, arī maisījumi, izņemot apakšpozīcijā 200819 minētos: citādiCitādi konservēti augļi
ES: imports pa mēnešiem
Pasaules tirdzniecība 2024. gadā
Tirdzniecības vērtība (USD) tirdzniecība nav reģistrēta < 4 milj. $4 milj. $+48,9 milj. $+236,4 milj. $+> 1,1 mljrd. $
Eksports: 195
- Ķīna: 2,7 mljrd. $
- Amerikas Savienotās Valstis: 2 mljrd. $
- Turcija: 1,3 mljrd. $
- Vjetnama: 1,1 mljrd. $
- Vācija: 1,1 mljrd. $
- Taizeme: 1,1 mljrd. $
- Meksika: 1,1 mljrd. $
- Nīderlande: 943,6 milj. $
- Dienvidkoreja: 695,1 milj. $
- Spānija: 616,8 milj. $
- Grieķija: 592,7 milj. $
- Kanāda: 565,7 milj. $
- Itālija: 534,1 milj. $
- Filipīnas: 492,5 milj. $
- Indija: 474,3 milj. $
- Francija: 391,6 milj. $
- Indonēzija: 356,9 milj. $
- Polija: 298,6 milj. $
- Beļģija: 272,1 milj. $
- Austrija: 236,4 milj. $
- Brazīlija: 215,6 milj. $
- Ekvadora: 213,5 milj. $
- Dienvidāfrikas Republika: 209 milj. $
- Argentīna: 206,6 milj. $
- Kostarika: 181,3 milj. $
- Čīle: 173,9 milj. $
- Kolumbija: 159,6 milj. $
- Ungārija: 150,6 milj. $
- Šrilanka: 148 milj. $
- Krievija: 146,2 milj. $
- Bulgārija: 123,3 milj. $
- Malaizija: 105 milj. $
- Apvienotā Karaliste: 104,2 milj. $
- Peru: 100,4 milj. $
- Luksemburga: 95,6 milj. $
- Japāna: 91 milj. $
- Hondurasa: 87,7 milj. $
- Čehija: 80,1 milj. $
- Ēģipte: 69,1 milj. $
- Portugāle: 66,6 milj. $
- Taivāna: 64,2 milj. $
- Kenija: 64,1 milj. $
- Dominikāna: 57,3 milj. $
- Gvatemala: 55 milj. $
- Dānija: 50,5 milj. $
- Austrālija: 50,4 milj. $
- Libāna: 49,6 milj. $
- Izraēla: 48,9 milj. $
- Irāna: 48,5 milj. $
- Slovākija: 45,5 milj. $
- Apvienotie Arābu Emirāti: 44 milj. $
- Lietuva: 42,1 milj. $
- Zviedrija: 33,8 milj. $
- Serbija: 29,5 milj. $
- Jaunzēlande: 28 milj. $
- Ķīnas īpašās pārvaldes apgabals Honkonga: 27,9 milj. $
- Singapūra: 27,6 milj. $
- Salvadora: 27,5 milj. $
- Sīrija: 23,6 milj. $
- Rumānija: 20,5 milj. $
Tirdzniecības vērtība (USD) tirdzniecība nav reģistrēta < 7,8 milj. $7,8 milj. $+44,2 milj. $+173,4 milj. $+> 844,9 milj. $
Imports: 221
- Amerikas Savienotās Valstis: 4,3 mljrd. $
- Vācija: 1,6 mljrd. $
- Ķīna: 1,2 mljrd. $
- Francija: 1,1 mljrd. $
- Kanāda: 1,1 mljrd. $
- Japāna: 997,6 milj. $
- Nīderlande: 844,9 milj. $
- Apvienotā Karaliste: 759,6 milj. $
- Dienvidkoreja: 536,1 milj. $
- Meksika: 433,5 milj. $
- Polija: 420,2 milj. $
- Spānija: 407,1 milj. $
- Beļģija: 366,6 milj. $
- Austrālija: 337,2 milj. $
- Itālija: 335 milj. $
- Austrija: 320,9 milj. $
- Krievija: 259,3 milj. $
- Saūda Arābija: 208,4 milj. $
- Šveice: 203 milj. $
- Zviedrija: 197,8 milj. $
- Taivāna: 181,2 milj. $
- Rumānija: 174,5 milj. $
- Apvienotie Arābu Emirāti: 173,4 milj. $
- Čehija: 168,9 milj. $
- Kazahstāna: 168,7 milj. $
- Malaizija: 165,1 milj. $
- Ķīnas īpašās pārvaldes apgabals Honkonga: 162,1 milj. $
- Vjetnama: 155,5 milj. $
- Singapūra: 120,8 milj. $
- Izraēla: 115,4 milj. $
- Dānija: 111,1 milj. $
- Jaunzēlande: 110 milj. $
- Īrija: 109 milj. $
- Indonēzija: 104,7 milj. $
- Indija: 103,6 milj. $
- Taizeme: 102,6 milj. $
- Portugāle: 101,9 milj. $
- Somija: 99,1 milj. $
- Grieķija: 98,9 milj. $
- Norvēģija: 98,7 milj. $
- Ukraina: 93,3 milj. $
- Čīle: 90,8 milj. $
- Ungārija: 89,8 milj. $
- Slovākija: 89 milj. $
- Turcija: 79,6 milj. $
- Filipīnas: 77,9 milj. $
- Irāka: 66,9 milj. $
- Horvātija: 62,4 milj. $
- Gvatemala: 62,2 milj. $
- Dienvidāfrikas Republika: 61,4 milj. $
- Irāna: 59,9 milj. $
- Bulgārija: 59,6 milj. $
- Brazīlija: 54,4 milj. $
- Peru: 49,9 milj. $
- Serbija: 48,8 milj. $
- Kirgizstāna: 44,2 milj. $
- Uzbekistāna: 43,5 milj. $
- Kolumbija: 42,4 milj. $
- Dominikāna: 42 milj. $
- Slovēnija: 41,5 milj. $
Lielākās eksportētājvalstis
| Vieta | Valsts | Vērtība | Daļa |
|---|---|---|---|
| 1 | 2,7 mljrd. $ | 12,8% | |
| 2 | 2 mljrd. $ | 9,7% | |
| 3 | 1,3 mljrd. $ | 6,1% | |
| 4 | 1,1 mljrd. $ | 5,5% | |
| 5 | 1,1 mljrd. $ | 5,3% | |
| 6 | 1,1 mljrd. $ | 5,3% | |
| 7 | 1,1 mljrd. $ | 5,2% | |
| 8 | 943,6 milj. $ | 4,5% | |
| 9 | 695,1 milj. $ | 3,3% | |
| 10 | 616,8 milj. $ | 2,9% |
Lielākās importētājvalstis
| Vieta | Valsts | Vērtība | Daļa |
|---|---|---|---|
| 1 | 4,3 mljrd. $ | 20,5% | |
| 2 | 1,6 mljrd. $ | 7,8% | |
| 3 | 1,2 mljrd. $ | 5,6% | |
| 4 | 1,1 mljrd. $ | 5,2% | |
| 5 | 1,1 mljrd. $ | 5,1% | |
| 6 | 997,6 milj. $ | 4,8% | |
| 7 | 844,9 milj. $ | 4% | |
| 8 | 759,6 milj. $ | 3,6% | |
| 9 | 536,1 milj. $ | 2,6% | |
| 10 | 433,5 milj. $ | 2,1% |
Nesenās normatīvo aktu izmaiņas, kurās minēts šis kods
Tiesību akti, kuru tekstā minēts šis kods vai tā pozīcija. Pārbaudiet pašu aktu: kods var būt minēts arī citu iemeslu dēļ, ne tikai muitas nodokļa izmaiņu dēļ.
-
CELEX 32026R2327 · Avots: eur-lex.europa.eu
ES kombinētās nomenklatūras pozīcijā 2008 ir 136 tarifa pozīcijas, un trešo valstu muitas nodokļa likme svārstās no 0% līdz 25,6%. No tām 2 pozīcijām likme ir 0%. 19 pozīcijām noteikts specifisks vai kombinēts muitas nodoklis.
Turcijas muitas tarifā pozīcija 2008 ir sadalīta 169 tarifa pozīcijās; likumā noteiktā likme (Likums Nr. 474) svārstās no 3% līdz 58,5% (vidēji 55,4%).
ASV Harmonizētā tarifu saraksta pozīcijā 2008 ir 66 tarifa pozīcijas, un vispārējā muitas nodokļa likme svārstās no 0% līdz 131,8%. No tām 6 pozīcijām likme ir 0%. 21 pozīcijai noteikts specifisks vai kombinēts muitas nodoklis.
Apvienotās Karalistes Globālajā tarifā pozīcija 2008 ir sadalīta 309 tarifa pozīcijās; trešo valstu muitas nodokļa likme svārstās no 0% līdz 25% (vidēji 16,4%). No tām 2 pozīcijām likme ir 0%. 26 pozīcijām noteikts specifisks vai kombinēts muitas nodoklis.
Kanādas muitas tarifa pozīcijā 2008 ir 39 tarifa pozīcijas, un MFN muitas nodokļa likme svārstās no 0% līdz 12,5%. No tām 9 pozīcijām likme ir 0%.
Meksikas muitas tarifā pozīcija 2008 ir sadalīta 19 tarifa pozīcijās; importa muitas nodoklis (IGI) ir 20%.
Brazīlijas muitas tarifa pozīcijā 2008 ir 19 tarifa pozīcijas, un TEC likme svārstās no 12,6% līdz 35%.
Argentīnas muitas tarifā pozīcija 2008 ir sadalīta 66 tarifa pozīcijās; ārpuszonas muitas nodoklis (AEC) svārstās no 12,6% līdz 35% (vidēji 14,6%).
Peru muitas tarifa pozīcijā 2008 ir 21 tarifa pozīcija, un ad valorem muitas nodoklis svārstās no 0% līdz 6%. No tām 1 pozīcijai likme ir 0%.
Jaunzēlandes muitas tarifā pozīcija 2008 ir sadalīta 49 tarifa pozīcijās; parastā muitas nodokļa likme svārstās no 0% līdz 5% (vidēji 2,6%). No tām 24 pozīcijām likme ir 0%.
Japānas muitas tarifa pozīcijā 2008 ir 104 tarifa pozīcijas, un piemērojamā likme svārstās no 5% līdz 46,8%. 9 pozīcijām noteikts specifisks vai kombinēts muitas nodoklis.
Taivānas muitas tarifā pozīcija 2008 ir sadalīta 40 tarifa pozīcijās; 1. slejas likme svārstās no 5% līdz 34% (vidēji 16,5%). 5 pozīcijām noteikts specifisks vai kombinēts muitas nodoklis.
Persijas līča sadarbības padomes kopējā muitas tarifa pozīcijā 2008 ir 32 tarifa pozīcijas, un muitas nodoklis ir 5%.
Šveices muitas tarifā visām tarifa pozīcijām, kas ietilpst pozīcijā 2008, noteikts specifisks vai kombinēts muitas nodoklis, nevis procentuāla likme.
Norvēģijas muitas tarifa pozīcijā 2008 ir 22 tarifa pozīcijas, un parastā muitas nodokļa likme svārstās no 0% līdz 6%. No tām 9 pozīcijām likme ir 0%. 11 pozīcijām noteikts specifisks vai kombinēts muitas nodoklis.
Ziemeļmaķedonijas muitas tarifā pozīcija 2008 ir sadalīta 152 tarifa pozīcijās; MFN muitas nodokļa likme svārstās no 0% līdz 40% (vidēji 22,5%). No tām 5 pozīcijām likme ir 0%.
Nigērijas muitas tarifa pozīcijā 2008 ir 14 tarifa pozīcijas, un importa muitas nodoklis ir 20%.
2024. gadā pozīcijas 2008 preču eksports pasaulē sasniedza 20,9 mljrd. $, par 6,1% vairāk nekā 2023. gadā.
Visvairāk eksportēja Ķīna (12,8% no kopapjoma), otrajā vietā – Amerikas Savienotās Valstis.
Visvairāk importēja Amerikas Savienotās Valstis (4,3 mljrd. $).
Latvija ar 10,6 milj. $ ieņēma 81. vietu starp 195 eksportētājvalstīm.
Latvija importēja šīs preces 39,2 milj. $ vērtībā.
Juridiskās piezīmes
Piezīmes
1. Šajā nodaļā neietilpst:
a) dārzeņi, augļi vai rieksti, kas sagatavoti vai konservēti ar 7., 8. vai 11. nodaļā minētajiem paņēmieniem;
b) dārzeņu tauki un eļļas (15. nodaļa);
c) pārtikas izstrādājumi, kas satur vairāk par 20 % no svara desas, gaļu, gaļas subproduktus, asinis, kukaiņus, zivis vai vēžveidīgos, mīkstmiešus un citus ūdens bezmugurkaulniekus vai jebkurus to maisījumus (16. nodaļa);
d) maizes izstrādājumi un citi pozīcijā 1905 minētie produkti, vai
e) homogenizēti jaukti pārtikas izstrādājumi, kas minēti pozīcijā 2104.
2. Pozīcijās 2007 un 2008 nav ietvertas augļu želejas, augļu pastas, iecukurotas mandeles un tamlīdzīgi cukura konditorejas izstrādājumi (pozīcija 1704) un šokolādes konditorejas izstrādājumi (pozīcija 1806).
3. Pozīcijās 2001, 2004 un 2005 ir ietverti tikai tie 7. nodaļas vai pozīcijas 1105 vai 1106 produkti (izņemot 8. nodaļas miltus, rupja maluma miltus un pulverus), kas apstrādāti vai konservēti ar paņēmieniem, kuri nav minēti 1. piezīmes a) apakšpunktā.
4. Tomātu sula ar sausnas saturu 7 % vai vairāk jāklasificē pozīcijā 2002.
5. Pozīcijā 2007 “termiski apstrādāti” ir produkti, kam piemērota termiskā apstrāde atmosfēras spiedienā vai vakuumā, lai paaugstinātu produkta viskozitāti, samazinot ūdens saturu vai citādi.
6. Pozīcijā 2009 “neraudzētas sulas un sulas bez spirta piedevas” ir sulas, kuru spirta tilpumkoncentrācija nepārsniedz 0,5 tilp. % (sk. 22. nodaļas 2. piezīmi).
Papildu piezīmes
1. Pozīcijā 2001 dārzeņiem, augļiem, riekstiem un citām pārtikā lietojamām augu daļām, kas sagatavotas vai konservētas ar etiķi vai etiķskābi, jāsatur 0,5 % vai vairāk brīvas, gaistošas skābes, kura izteikta kā etiķskābe. Turklāt apakšpozīcijas 20019050 sēņu sāls saturs nedrīkst pārsniegt 2,5 % no svara.
2.
a) Šajā nodaļā klasificēto produktu dažādo cukuru saturs, kas izteikts kā saharoze (cukura saturs), atbilst refraktometra (kurš izmantots saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 974/2014 pielikumā noteikto metodi) rādījumam 20 °C temperatūrā, kas reizināts ar vienu no šādiem koeficientiem:
0,93 produktiem, kas minēti apakšpozīcijās 200820 – 200880, 200893, 200897 un 200899,
0,95 produktiem, kas minēti citās pozīcijās.
Tomēr dažādo cukuru saturs, kas izteikts kā saharoze (cukura saturs), turpmāk minētajos šajā nodaļā klasificētajos produktos:
produkti, kas izgatavoti no jūras aļģēm un citādām aļģēm un apstrādāti vai konservēti ar paņēmieniem, kuri nav minēti 12. nodaļā,
produkti, kas izgatavoti no maniokas, niedru marantas, orhideju gumiem, topinambūriem, batātēm un tamlīdzīgām saknēm un bumbuļiem ar augstu cietes vai inulīna saturu pozīcijā 0714,
produkti, kas izgatavoti no vīnogu lapām,
atbilst skaitlim, kas iegūts aprēķinos, kurus veic, vadoties pēc mērījumiem, kas iegūti, piemērojot augsti efektīvās šķidruma hromatogrāfijas metodi (HPLC metode), un izmantojot šādu formulu:
S + (G + F) × 0,95,
kur:
“S” ir ar HPLC metodi noteiktais saharozes saturs,
“F” ir ar HPLC metodi noteiktais fruktozes saturs,
“G” ir ar HPLC metodi noteiktais glukozes saturs.
b) Pozīcijas 2009 apakšpozīcijās minētā “Briksa vērtība” atbilst refraktometra (kas izmantots saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 974/2014 pielikumā noteikto metodi) rādījumiem 20 °C temperatūrā.
3. Apakšpozīciju 200820–200880, 200893, 200897 un 200899 produkti uzskatāmi par izstrādājumiem ar cukura piedevu, ja “cukura saturs” atkarībā no augļu šķirnes vai pārtikā lietojamo augu daļas tajos pārsniedz šādu masas procentu:
ananasiem un vīnogām: 13 %,
pārējiem augļiem, ieskaitot augļu maisījumus un citas pārtikā lietojamās augu daļas: 9 %.
4. Apakšpozīcijās 20083011–20083039, 20084011–20084039, 20085011–20085059, 20086011–20086039, 20087011–20087059, 20088011–20088039, 20089311–20089329, 20089712–20089738 un 20089911–20089940 lietotajiem formulējumiem ir šāda nozīme:
“faktiskā spirta masas koncentrācija”: tīrā spirta kilogramu skaits 100 kg produkta,
“% mas”: apzīmējums spirta koncentrācijai masas vienībā.
5. Uz produktiem aprakstītajā stāvoklī attiecas šādi norādījumi:
a) pievienotā cukura saturs pozīcijas 2009 produktos atbilst “cukura saturam”, kurš atkarībā no attiecīgās sulas nepārsniedz turpmāk minētos skaitļus:
citronu vai tomātu sula: 3,
vīnogu sula: 15,
citu augļu vai dārzeņu sulas, ieskaitot sulu maisījumus: 13;
b) augļu sulas ar cukura piedevu, kuru Briksa vērtība nepārsniedz 67 un kuras satur mazāk par 50 svara % augļu sulu, zaudē pozīcijā 2009 minēto augļu sulu sākotnējās raksturīgās īpašības.
Apakšpunktu b) nepiemēro koncentrētām dabīgām augļu sulām. Tādējādi koncentrētas dabīgas augļu sulas neizslēdz no pozīcijas 2009.
6. Apakšpozīcijās 20096951 un 20096971 “koncentrēta vīnogu sula (ieskaitot vīnogu misu)” ir vīnogu sula (ieskaitot vīnogu misu), kurai refraktometra uzrādītais lielums (saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 974/2014 pielikumā noteikto metodi) 20 °C temperatūrā nav mazāks par 50,9 %.
7. Apakšpozīcijās 20019092, 20060035, 20060091, 20071091, 20079993, 20089703, 20089705, 20089712, 20089716, 20089732, 20089736, 20089751, 20089772, 20089776, 20089792, 20089794, 20089797, 20089924, 20089931, 20089936, 20089938, 20089948, 20089963, 20098934, 20098936, 20098973, 20098985, 20098988, 20098997, 20099092, 20099095 un 20099097 “tropu augļi” ir gvajaves, mango, mangostāni, papaijas, tamarindi, kešjukoku augļi, ličī, džekfrūti, sapodillas, pasifloru augļi, karambolas un pitahajas.
8. Apakšpozīcijās 20019092, 20060035, 20060091, 20079993, 20081912, 20081992, 20089703, 20089705, 20089712, 20089716, 20089732, 20089736, 20089751, 20089772, 20089776, 20089792, 20089794 un 20089797 “tropu rieksti” ir kokosrieksti, Indijas rieksti, Brazīlijas rieksti, beteļrieksti, kolu un makadāmiju rieksti.
9. Jūras aļģes un citādas aļģes, kas sagatavotas vai konservētas ar paņēmieniem, kas nav paredzēti 12. nodaļā, piemēram, termiska apstrāde, grauzdēšana, garšvielu vai cukura pievienošana, ietilpst 20. nodaļā kā izstrādājumi no citām augu daļām. Jūras aļģes un citādas aļģes, svaigas, dzesinātas, saldētas vai žāvētas, arī samaltas, ir jāklasificē pozīcijā 1212.
Jautājumi un atbildes
Augļi, rieksti un citas ēdamas augu daļas, kas citur nav minētas un… – kāds ir preču kods?
Harmonizētajā sistēmā šīs preces klasificē pozīcijā 2008 (20. nodaļa), kas ietilpst IV iedaļā. ES kombinētajā nomenklatūrā, ko piemēro arī Latvijā, kodam pievieno vēl divus ciparus.
Kāds ir ievedmuitas nodoklis kodam 2008 ES?
ES kombinētajā nomenklatūrā precēm no valstīm bez preferenciāla nolīguma trešo valstu muitas nodokļa likme kodam 2008 svārstās no 0% līdz 25,6% atkarībā no tarifa pozīcijas. Preferenciālās likmes, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
Kāds ir ievedmuitas nodoklis kodam 2008 Turcijā?
Turcijas muitas tarifā precēm no valstīm bez preferenciāla nolīguma likumā noteiktā likme (Likums Nr. 474) kodam 2008 svārstās no 3% līdz 58,5% atkarībā no tarifa pozīcijas. Preferenciālās likmes, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
Kura valsts visvairāk eksportē preces ar kodu 2008?
Ķīna: 2,7 mljrd. $ 2024. gadā (12,8% no pasaules eksporta).