Apakšpozīcija · Nodaļa 20 · Pozīcija 2008
2008.60: Augļi, rieksti un citas ēdamas augu daļas, kas citur: ķirši
Oficiālais apraksts ķirši
2008.60 ir pozīcijas 2008 (augļi, rieksti un citas ēdamas augu daļas, kas citur nav minētas un iekļautas…) sešciparu apakšpozīcija 20. nodaļā.
Kas jāmaksā
Imports: ES
Likmes pa valsts tarifa pozīcijām · ES kombinētā nomenklatūra
ES: tarifa pozīcijas →- 2008 60 ķirši:
- ar spirta piedevu:
- kuru cukura saturs pārsniedz 9 % no svara:
- 2008 60 11 ar faktisko spirta masas koncentrāciju līdz 11,85 % mas 25,6%—
- 2008 60 19 citādi 25,6 + 4,2 €/100 kg/net—
- citādi:
- 2008 60 31 ar faktisko spirta masas koncentrāciju līdz 11,85 % mas 24%—
- 2008 60 39 citādi 25,6%—
- bez spirta piedevas:
- ar cukura piedevu, tiešajā iepakojumā, ar tīro svaru:
- 2008 60 50 vairāk nekā 1 kg 17,6%—
- 2008 60 60 ne vairāk kā 1 kg 20,8%—
- bez cukura piedevas, tiešajā iepakojumā, ar tīro svaru:
- 2008 60 70 4,5 kg vai vairāk 18,4%—
- 2008 60 90 mazāk par 4,5 kg 18,4%—
Papildu muitas nodokļi un importa noteikumi
Maksājumi papildus muitas nodoklim un prasības, kas precēm jāizpilda uz robežas.
Papildu nodokļi un maksājumi 6
- Papildu muitas nodoklisPapildus nodokļi 50% ar dokumentu Y-155 (Ražojumi, ko tieši vai netieši eksportē no Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas) · citādi bez muitas
- Izcelsmes valstis
- visas valstis, izņemot Baltkrievija, Krievija
- Tiesību akts
- Regulation 1227/25
- Dokumenti
- Y155 Ražojumi, ko tieši vai netieši eksportē no Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas
- Papildu muitas nodoklisPapildus nodokļi 50%
- Izcelsmes valstis
- Baltkrievija, Krievija
- Tiesību akts
- Regulation 1227/25
- Tarifa kvotaNepreferenciāla tarifu kvota 20%
- Izcelsmes valstis
- visas valstis, izņemot Baltkrievija, Apvienotā Karaliste, Krievija
- Spēkā
- līdz 2026. gada 31. decembris
- Tiesību akts
- Regulation 1988/20
- Tarifa pozīcijas
- 5 no 8 pozīcijām
- Muitas nodoklis mazvērtīgiem sūtījumiemZemas vērtības sūtījuma muitas nodoklis 3 EUR
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Spēkā
- līdz 2026. gada 31. oktobris
- Tiesību akts
- Regulation 0382/26
- Muitas nodoklis mazvērtīgiem sūtījumiemZemas vērtības sūtījuma muitas nodoklis 3 EUR
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Spēkā
- no 2026. gada 1. novembris
- Tiesību akts
- Regulation 0382/26
- Apstrādes maksaSavienības apstrādes maksa 2 EUR
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Spēkā
- no 2026. gada 1. novembris
- Tiesību akts
- Regulation 2108/26
- Dokumenti
- Y126 Goods sold in distance sales
Importa prasības 3
- Importa kontroleBioloģisko produktu importa kontrole
- Izcelsmes valstis
- visas valstis, izņemot Šveice, Islande, Lihtenšteina, Norvēģija
- Tiesību akts
- Regulation 2306/21
- Importa kontrole
- Izcelsmes valstis
- Ukraina
- Tiesību akts
- Regulation 0692/14
- Dokumenti
- Y997 Preces, kuru izcelsme nav Krimā vai Sevastopolē vai kuru galamērķis nav Krima vai Sevastopole (Padomes Regulas (ES) Nr. 692/2014 2 un 2.b.1. pants)
- N864 Rēķindeklarācija vai izcelsmes deklarācija, ko uz rēķina vai cita komercdokumenta sagatavojis ikviens eksportētājs
- N954 Preču pārvadājumu apliecība EUR.1
- Importa kontrole
- Izcelsmes valstis
- Ukraina
- Tiesību akts
- Regulation 0263/22
- Dokumenti
- Y984 Preces, kuru izcelsme nav vai nav paredzētas Ukrainas valdības nekontrolētajās teritorijās Doneckas, Hersonas, Luhanskas un Zaporižjas apgabalos
- N954 Preču pārvadājumu apliecība EUR.1
- N864 Rēķindeklarācija vai izcelsmes deklarācija, ko uz rēķina vai cita komercdokumenta sagatavojis ikviens eksportētājs
Preferenciālās likmes pa valstīm
| Nolīgums vai shēma | Valstis | Likme |
|---|---|---|
| trešo valstu likme (bez nolīguma) | — | 17,6% – 25,6% |
| GSP-EBA (īpašs režīms vismazāk attīstītajām valstīm - Viss, izņemot ieročus) | Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša un vēl 42Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša, Benina, Burkinafaso, Burundija, Butāna, Centrālāfrikas Republika, Čada, Dienvidsudāna, Džibutija, Eritreja, Etiopija, Gambija, Gvineja, Gvineja-Bisava, Haiti, Jemena, Kambodža, Kiribati, Komoru salas, Kongo (Kinšasa), Laosa, Lesoto, Libērija, Madagaskara, Malāvija, Mali, Mauritānija, Mjanma (Birma), Mozambika, Nepāla, Nigēra, Ruanda, Santome un Prinsipi, Senegāla, Sjerraleone, Somālija, Sudāna, Tanzānija, Togo, Tuvalu, Uganda, Zambija, Zālamana salas | Bez muitas |
| CARIFORUM | Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza un vēl 10Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza, Dominika, Dominikāna, Gajāna, Grenāda, Jamaika, Sentkitsa un Nevisa, Sentlūsija, Sentvinsenta un Grenadīnas, Surinama, Trinidāda un Tobāgo | Bez muitas |
| AZT (Aizjūras zemes un teritorijas) | Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija un vēl 8Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija, Grenlande, Jaunkaledonija, Kirasao, Nīderlandes Karību salas, Senbartelmī, Senpjēra un Mikelona, Sintmārtena, Volisa un Futunas salas | Bez muitas |
| GSP+ (īpašu veicināšanas režīmu ilgtspējīgai attīstībai un labai pārvaldībai) | Bolīvija, Filipīnas, Kaboverde, Kirgizstāna un vēl 4Bolīvija, Filipīnas, Kaboverde, Kirgizstāna, Mongolija, Pakistāna, Šrilanka, Uzbekistāna | Bez muitas |
| Centrālā Amerika | Gvatemala, Hondurasa, Kostarika, Nikaragva, Panama, Salvadora | Bez muitas |
| SADC EPA | Botsvāna, Namībija, Svatini | Bez muitas |
| Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas valstis | Maurīcija, Seišelu salas, Zimbabve | Bez muitas |
| ES–Andora nolīgums | Andora | Bez muitas |
| ES–Albānija nolīgums | Albānija | Bez muitas |
| ES–Bosnija un Hercegovina nolīgums | Bosnija un Hercegovina | Bez muitas |
| ES–Kanāda nolīgums | Kanāda | Bez muitas |
| ES–Šveice nolīgumsKvota | Šveice | Bez muitas |
| ES–Kotdivuāra nolīgums | Kotdivuāra | Bez muitas |
| ES–Čīle nolīgums | Čīle | Bez muitas |
| ES–Kamerūna nolīgums | Kamerūna | Bez muitas |
| ES–Kolumbija nolīgums | Kolumbija | Bez muitas |
| ES–Ekvadora nolīgums | Ekvadora | Bez muitas |
| ES–Ēģipte nolīgums | Ēģipte | Bez muitas |
| Preferenciāla izcelsme saskaņā ar Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti par grozījumu izdarīšanu 1. un 4. protokolā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses. | Rietumsahāra | Bez muitas |
| ES–Fidži nolīgums | Fidži | Bez muitas |
| ES–Apvienotā Karaliste nolīgums | Apvienotā Karaliste | Bez muitas |
| ES–Gruzija nolīgums | Gruzija | Bez muitas |
| ES–Gana nolīgums | Gana | Bez muitas |
| ES–Izraēla nolīgums | Izraēla | Bez muitas |
| ES–Islande nolīgums | Islande | Bez muitas |
| ES–Jordānija nolīgums | Jordānija | Bez muitas |
| ES–Japāna nolīgums | Japāna | Bez muitas |
| ES–Kenija nolīgums | Kenija | Bez muitas |
| ES–Dienvidkoreja nolīgums | Dienvidkoreja | Bez muitas |
| ES–Libāna nolīgums | Libāna | Bez muitas |
| ES–Maroka nolīgums | Maroka | Bez muitas |
| ES–Moldova nolīgums | Moldova | Bez muitas |
| ES–Melnkalne nolīgums | Melnkalne | Bez muitas |
| ES–Ziemeļmaķedonija nolīgums | Ziemeļmaķedonija | Bez muitas |
| ES–Meksika nolīgums | Meksika | Bez muitas |
| ES–Jaunzēlande nolīgums | Jaunzēlande | Bez muitas |
| ES–Peru nolīgums | Peru | Bez muitas |
| ES–Papua-Jaungvineja nolīgums | Papua-Jaungvineja | Bez muitas |
| ES–Palestīnas teritorijas nolīgums | Palestīnas teritorijas | Bez muitas |
| ES–Serbija nolīgums | Serbija | Bez muitas |
| ES–Singapūra nolīgums | Singapūra | Bez muitas |
| ES–Sanmarīno muitas savienība | Sanmarīno | Bez muitas |
| ES–Turcija nolīgums | Turcija | Bez muitas |
| ES–Ukraina nolīgums | Ukraina | Bez muitas |
| ES–Vjetnama nolīgums | Vjetnama | Bez muitas |
| ES–Samoa nolīgums | Samoa | Bez muitas |
| ES–Kosova nolīgums | Kosova | Bez muitas |
| ES–Dienvidāfrikas Republika nolīgums | Dienvidāfrikas Republika | Bez muitas |
| GSP - Vispārīgās | Indija, Indonēzija, Kongo (Brazavila), Kuka salas un vēl 6Indija, Indonēzija, Kongo (Brazavila), Kuka salas, Mikronēzija, Nigērija, Niue, Sīrija, Tadžikistāna, Vanuatu | 14,1% – 21,7% |
| Mercosur | Argentīna, Brazīlija, Paragvaja, Urugvaja | 15,9% – 23,2% |
| ES–Turcija nolīgumsKvota | Turcija | 0 % + 4,2 EUR / 100 kg |
ES: imports pa mēnešiem
Galvenie piegādātāji, pēdējie 12 mēneši
| Valsts | Vērtība | Daļa | Izmaiņas |
|---|---|---|---|
| 9,5 milj. € | 52,6% | +62,3% | |
| 4,1 milj. € | 23% | +63,7% | |
| 2,3 milj. € | 12,9% | -7,1% | |
| 594 tūkst. € | 3,3% | -49,1% | |
| 498 tūkst. € | 2,8% | -8,5% | |
| 200 tūkst. € | 1,1% | -32,4% | |
| 167 tūkst. € | 0,9% | -57,3% | |
| 161 tūkst. € | 0,9% | -85,8% |
Tā pati apakšpozīcija citos tarifos
Pasaules tirdzniecība 2024. gadā
Tirdzniecības vērtība (USD) tirdzniecība nav reģistrēta < 82 tūkst. $82 tūkst. $+2 milj. $+12 milj. $+> 34 milj. $
Eksports: 97
- Itālija: 48 milj. $
- Ungārija: 41 milj. $
- Amerikas Savienotās Valstis: 34 milj. $
- Bulgārija: 33 milj. $
- Francija: 25 milj. $
- Vācija: 19 milj. $
- Polija: 15 milj. $
- Čīle: 13 milj. $
- Austrija: 13 milj. $
- Nīderlande: 12 milj. $
- Turcija: 12 milj. $
- Ķīna: 12 milj. $
- Kanāda: 9 milj. $
- Serbija: 8 milj. $
- Spānija: 5 milj. $
- Rumānija: 5 milj. $
- Horvātija: 3 milj. $
- Beļģija: 3 milj. $
- Meksika: 2 milj. $
- Grieķija: 2 milj. $
- Portugāle: 2 milj. $
- Ziemeļmaķedonija: 2 milj. $
- Slovākija: 2 milj. $
- Armēnija: 2 milj. $
- Čehija: 832 tūkst. $
- Apvienotā Karaliste: 743 tūkst. $
- Singapūra: 505 tūkst. $
- Uzbekistāna: 482 tūkst. $
- Gvatemala: 472 tūkst. $
- Ēģipte: 457 tūkst. $
- Moldova: 428 tūkst. $
- Kolumbija: 380 tūkst. $
- Slovēnija: 333 tūkst. $
- Ukraina: 333 tūkst. $
- Tunisija: 306 tūkst. $
- Krievija: 261 tūkst. $
- Taizeme: 228 tūkst. $
- Dienvidāfrikas Republika: 218 tūkst. $
- Brazīlija: 211 tūkst. $
- Azerbaidžāna: 186 tūkst. $
- Dānija: 178 tūkst. $
- Jaunzēlande: 101 tūkst. $
- Filipīnas: 95 tūkst. $
- Gruzija: 92 tūkst. $
- Vjetnama: 86 tūkst. $
- Austrālija: 82 tūkst. $
- Īrija: 79 tūkst. $
- Lietuva: 74 tūkst. $
- Kazahstāna: 68 tūkst. $
- Salvadora: 63 tūkst. $
- Apvienotie Arābu Emirāti: 55 tūkst. $
- Kirgizstāna: 54 tūkst. $
- Igaunija: 50 tūkst. $
- Tadžikistāna: 47 tūkst. $
- Zviedrija: 46 tūkst. $
- Indija: 44 tūkst. $
- Argentīna: 42 tūkst. $
- Baltkrievija: 41 tūkst. $
- Latvija: 41 tūkst. $
- Malaizija: 39 tūkst. $
Tirdzniecības vērtība (USD) tirdzniecība nav reģistrēta < 89 tūkst. $89 tūkst. $+707 tūkst. $+3 milj. $+> 13 milj. $
Imports: 199
- Vācija: 86 milj. $
- Amerikas Savienotās Valstis: 47 milj. $
- Francija: 18 milj. $
- Apvienotā Karaliste: 14 milj. $
- Kanāda: 14 milj. $
- Bulgārija: 13 milj. $
- Beļģija: 11 milj. $
- Brazīlija: 9 milj. $
- Nīderlande: 9 milj. $
- Austrālija: 8 milj. $
- Polija: 6 milj. $
- Grieķija: 6 milj. $
- Krievija: 5 milj. $
- Japāna: 5 milj. $
- Itālija: 5 milj. $
- Rumānija: 4 milj. $
- Austrija: 4 milj. $
- Meksika: 4 milj. $
- Ungārija: 3 milj. $
- Čehija: 3 milj. $
- Indonēzija: 3 milj. $
- Taivāna: 2 milj. $
- Peru: 2 milj. $
- Taizeme: 2 milj. $
- Dienvidkoreja: 2 milj. $
- Slovākija: 2 milj. $
- Filipīnas: 2 milj. $
- Ukraina: 2 milj. $
- Izraēla: 1 milj. $
- Spānija: 1 milj. $
- Dominikāna: 1 milj. $
- Šveice: 1 milj. $
- Horvātija: 1 milj. $
- Singapūra: 1 milj. $
- Panama: 1 milj. $
- Saūda Arābija: 1 milj. $
- Mongolija: 1 milj. $
- Slovēnija: 998 tūkst. $
- Ekvadora: 990 tūkst. $
- Malaizija: 919 tūkst. $
- Indija: 869 tūkst. $
- Argentīna: 845 tūkst. $
- Jaunzēlande: 822 tūkst. $
- Dienvidāfrikas Republika: 817 tūkst. $
- Dānija: 816 tūkst. $
- Lietuva: 767 tūkst. $
- Moldova: 766 tūkst. $
- Urugvaja: 707 tūkst. $
- Serbija: 660 tūkst. $
- Apvienotie Arābu Emirāti: 608 tūkst. $
- Hondurasa: 564 tūkst. $
- Ķīna: 556 tūkst. $
- Bolīvija: 531 tūkst. $
- Gvatemala: 509 tūkst. $
- Kostarika: 488 tūkst. $
- Čīle: 460 tūkst. $
- Īrija: 452 tūkst. $
- Kolumbija: 413 tūkst. $
- Albānija: 372 tūkst. $
- Bahamu salas: 350 tūkst. $
Lielākās eksportētājvalstis
| Vieta | Valsts | Vērtība | Daļa |
|---|---|---|---|
| 1 | 48 milj. $ | 14,6% | |
| 2 | 41 milj. $ | 12,6% | |
| 3 | 34 milj. $ | 10,3% | |
| 4 | 33 milj. $ | 10,2% | |
| 5 | 25 milj. $ | 7,5% | |
| 6 | 19 milj. $ | 5,7% | |
| 7 | 15 milj. $ | 4,5% | |
| 8 | 13 milj. $ | 4,1% | |
| 9 | 13 milj. $ | 3,9% | |
| 10 | 12 milj. $ | 3,6% |
Lielākās importētājvalstis
| Vieta | Valsts | Vērtība | Daļa |
|---|---|---|---|
| 1 | 86 milj. $ | 26,1% | |
| 2 | 47 milj. $ | 14,4% | |
| 3 | 18 milj. $ | 5,4% | |
| 4 | 14 milj. $ | 4,3% | |
| 5 | 14 milj. $ | 4,3% | |
| 6 | 13 milj. $ | 3,9% | |
| 7 | 11 milj. $ | 3,4% | |
| 8 | 9 milj. $ | 2,8% | |
| 9 | 9 milj. $ | 2,7% | |
| 10 | 8 milj. $ | 2,3% |
Šī produkta ievedmuita pasaulē 163
Vislielākās labvēlības režīma (MFN) muitas nodoklis, ko katra valsts piemēro šīs HS apakšpozīcijas precēm: tās valsts tarifa pozīciju vidējais rādītājs, ar zemāko un augstāko pozīciju, ja tās atšķiras. Preces no valstīm, ar kurām ir tirdzniecības nolīgums, bieži maksā mazāk.
- 15%muitas mediāna
- 13valstu skaits bez muitas (MFN)
- 60%augstākais: Ēģipte, Turcija, Omāna
163
| Importētājvalsts | MFN muitas nodoklis | pozīcijas no – līdz | datu gads |
|---|---|---|---|
| 10% | 2018 · HS 2012 | ||
| 15% | 2023 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 7,1%* | 2023 | ||
| 10% | 2021 · HS 2017 | ||
| 50% | 2023 · HS 2017 | ||
| 20% | 2021 · HS 2007 | ||
| 20% | 16% – 25% | 2023 | |
| 5% | 2023 | ||
| 14% | 2023 · HS 2017 | ||
| 12% | 10% – 13% | 2023 | |
| 19% | 6% – 32% | 2021 · HS 2012 | |
| 5% | 2023 | ||
| 15% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2022 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 12% | 10% – 13% | 2021 · HS 2017 | |
| 25% | 2023 · HS 2017 | ||
| 20% | 2022 · HS 2017 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 20% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5% | 2022 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 14% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 25% | 2023 | ||
| 10% | 2022 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 6% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 45% | 2023 | ||
| 20% | 2023 · HS 2017 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 21% | 18% – 26% | 2023 | |
| 30% | 2023 · HS 2017 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 30% | 2021 · HS 2017 | ||
| 60% | 2019 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 7% | 2023 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 20% | 2023 · HS 2017 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 20% | 2023 · HS 2012 | ||
| 12% | 2022 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 20% | 2020 · HS 2017 | ||
| 15% | 2023 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 40% | 2020 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 8% | 2022 · HS 2017 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 14% | 12% – 15% | 2023 | |
| 2,5% | 0% – 5% | 2023 | |
| 10% | 2017 · HS 2017 | ||
| 25% | 2023 | ||
| 20% | 2023 · HS 2017 | ||
| 22% | 2021 · HS 2002 | ||
| 35% | 2023 · HS 2017 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 9,3% | 6% – 13% | 2023 | |
| 5% | 2023 | ||
| 12% | 10% – 13% | 2023 | |
| 25% | 2023 | ||
| 12% | 10% – 13% | 2021 · HS 2017 | |
| 15% | 2023 · HS 2017 | ||
| 20% | 2021 · HS 2017 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 14% | 2023 | ||
| 20% | 2023 · HS 2017 | ||
| 12% | 10% – 13% | 2021 · HS 2017 | |
| 15% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2022 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 10% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 30% | 2020 · HS 2017 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 11%* | 2021 · HS 2017 | ||
| 5% | 2021 · HS 2017 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 25% | 2021 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 40% | 2023 | ||
| 20% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 20% | 2023 · HS 2017 | ||
| 3% | 2021 · HS 2017 | ||
| 15% | 2023 · HS 2017 | ||
| 20% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 20% | 2023 · HS 2017 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 10% | 2021 · HS 2017 | ||
| 15% | 2023 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 15% | 2023 | ||
| 30%* | 2023 | ||
| 53% | 5% – 100% | 2023 | |
| 16% | 2023 | ||
| 0% | 2023 · HS 2012 | ||
| 8% | 2017 · HS 2017 | ||
| 15% | 2023 | ||
| 15% | 2023 | ||
| 14% | 2023 · HS 2017 | ||
| 6% | 2023 · HS 2017 | ||
| 25% | 2023 | ||
| 15% | 2022 | ||
| 20% | 2020 · HS 2017 | ||
| 10% | 2019 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 7,5% | 5% – 10% | 2021 · HS 2017 | |
| 25% | 2023 | ||
| 20% | 2023 · HS 2012 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 30% | 2020 · HS 2012 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 25% | 2023 · HS 2017 | ||
| 40% | 2021 · HS 2017 | ||
| 20% | 2023 · HS 2007 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 11%* | 2023 | ||
| 15% | 2021 · HS 2012 | ||
| 30%* | 2023 | ||
| 25% | 2023 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 15% | 2023 · HS 2017 | ||
| 20% | 2023 · HS 2012 | ||
| 59% | 2023 | ||
| 15% | 2017 · HS 2017 | ||
| 25% | 2023 | ||
| 8,8% | 0% – 10% | 2023 · HS 2017 | |
| 14% | 2023 · HS 2017 | ||
| 20% | 2021 · HS 2017 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 14% | 2023 · HS 2017 | ||
| 40% | 2023 | ||
| 4% | 2021 · HS 2012 | ||
| 25% | 2023 | ||
| 10% | 2023 · HS 2017 | ||
| 27% | 5% – 30% | 2023 | |
| 0,3% | 2023 |
Tarifu datu gadi: 2017–2023; likmes kopš tā laika var būt mainījušās. * īpatnējo muitas nodokļu ad valorem ekvivalents (UNCTAD aplēse) · UNCTAD TRAINS, piekļuve ar WITS (Pasaules Banka)
Klasifikācijas un atbilstības
Kur šī HS apakšpozīcija ir Apvienoto Nāciju Organizācijas statistikas klasifikācijās un kādi kodi tai bija iepriekšējos Harmonizētās sistēmas izdevumos.
- SITC Rev. 4
- 05895 Apricots, cherries & peaches, prepared/preserved
- Galīgais izlietojums (BEC Rev. 5)
- Patēriņa preces · BEC 113201
- Produkts CPC 2.1
- 21499 Other prepared and preserved fruits and nuts, n.e.c.
- Darbība ISIC Rev. 4
- 1030 Processing and preserving of fruit and vegetables
Iepriekšējie HS izdevumi
| HS | Kods | |
|---|---|---|
| 2017 | 2008.60 | nemainīts |
| 2012 | 2008.60 | nemainīts |
| 2007 | 2008.60 | nemainīts |
| 2002 | 2008.60 | nemainīts |
| 1996 | 2008.60 | nemainīts |
| 1992 | 2008.60 | nemainīts |
ANO Statistikas nodaļas (UNSD) atbilstības tabulas
Saistoši klasifikācijas lēmumi līdzīgām precēm 1
ASV muitas (CBP, CROSS) un Apvienotās Karalistes HMRC (Advance Tariff Rulings) lēmumi par šim kodam klasificētām precēm. Lēmums ir saistošs tikai tā turētājam, taču parāda, kā iestādes klasificē līdzīgas preces. Preču apraksti ir iestāžu angliskie teksti.
- N316848 U.S. CBP
The tariff classification of fruit preserves from Switzerland
Nesenās normatīvo aktu izmaiņas, kurās minēts šis kods
Tiesību akti, kuru tekstā minēts šis kods vai tā pozīcija. Pārbaudiet pašu aktu: kods var būt minēts arī citu iemeslu dēļ, ne tikai muitas nodokļa izmaiņu dēļ.
-
CELEX 32026R2327 · Avots: eur-lex.europa.eu
ES kombinētās nomenklatūras apakšpozīcijā 2008.60 ir 8 tarifa pozīcijas, un trešo valstu muitas nodokļa likme svārstās no 17,6% līdz 25,6%. 1 pozīcijai noteikts specifisks vai kombinēts muitas nodoklis.
Turcijas muitas tarifā apakšpozīcija 2008.60 ir sadalīta 8 tarifa pozīcijās; likumā noteiktā likme (Likums Nr. 474) ir 58,5%.
Precēm no 147 valstīm, ievedot tās ES, var piemērot preferenciālo likmi (piemēram, GSP-EBA, CARIFORUM) trešo valstu muitas nodokļa likmes (17,6% – 25,6%) vietā; 118 valstu precēm muitas nodokli nepiemēro vispār.
Precēm, kuru izcelsmes valsts ir Baltkrievija vai Krievija, ES papildus muitas nodoklim ir noteikusi papildu muitas nodokli; tā likme ir 50%.
ES imports šajā apakšpozīcijā pēdējos 12 mēnešos (2025. g. septembris – 2026. g. augusts) bija 18,1 milj. € (+20% salīdzinājumā ar iepriekšējiem 12 mēnešiem), vidēji 2,57 € par kilogramu; lielākais piegādātājs – Serbija ar 53% no importa, otrajā vietā – Turcija.
2024. gadā šo preču eksports pasaulē sasniedza 329 milj. $, par 0,1% vairāk nekā 2023. gadā.
Visvairāk eksportēja Itālija (14,6% no kopapjoma), otrajā vietā – Ungārija.
Juridiskās piezīmes
Papildu piezīmes
1. Pozīcijā 2001 dārzeņiem, augļiem, riekstiem un citām pārtikā lietojamām augu daļām, kas sagatavotas vai konservētas ar etiķi vai etiķskābi, jāsatur 0,5 % vai vairāk brīvas, gaistošas skābes, kura izteikta kā etiķskābe. Turklāt apakšpozīcijas 20019050 sēņu sāls saturs nedrīkst pārsniegt 2,5 % no svara.
2.
a) Šajā nodaļā klasificēto produktu dažādo cukuru saturs, kas izteikts kā saharoze (cukura saturs), atbilst refraktometra (kurš izmantots saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 974/2014 pielikumā noteikto metodi) rādījumam 20 °C temperatūrā, kas reizināts ar vienu no šādiem koeficientiem:
0,93 produktiem, kas minēti apakšpozīcijās 200820 – 200880, 200893, 200897 un 200899,
0,95 produktiem, kas minēti citās pozīcijās.
Tomēr dažādo cukuru saturs, kas izteikts kā saharoze (cukura saturs), turpmāk minētajos šajā nodaļā klasificētajos produktos:
produkti, kas izgatavoti no jūras aļģēm un citādām aļģēm un apstrādāti vai konservēti ar paņēmieniem, kuri nav minēti 12. nodaļā,
produkti, kas izgatavoti no maniokas, niedru marantas, orhideju gumiem, topinambūriem, batātēm un tamlīdzīgām saknēm un bumbuļiem ar augstu cietes vai inulīna saturu pozīcijā 0714,
produkti, kas izgatavoti no vīnogu lapām,
atbilst skaitlim, kas iegūts aprēķinos, kurus veic, vadoties pēc mērījumiem, kas iegūti, piemērojot augsti efektīvās šķidruma hromatogrāfijas metodi (HPLC metode), un izmantojot šādu formulu:
S + (G + F) × 0,95,
kur:
“S” ir ar HPLC metodi noteiktais saharozes saturs,
“F” ir ar HPLC metodi noteiktais fruktozes saturs,
“G” ir ar HPLC metodi noteiktais glukozes saturs.
b) Pozīcijas 2009 apakšpozīcijās minētā “Briksa vērtība” atbilst refraktometra (kas izmantots saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 974/2014 pielikumā noteikto metodi) rādījumiem 20 °C temperatūrā.
3. Apakšpozīciju 200820–200880, 200893, 200897 un 200899 produkti uzskatāmi par izstrādājumiem ar cukura piedevu, ja “cukura saturs” atkarībā no augļu šķirnes vai pārtikā lietojamo augu daļas tajos pārsniedz šādu masas procentu:
ananasiem un vīnogām: 13 %,
pārējiem augļiem, ieskaitot augļu maisījumus un citas pārtikā lietojamās augu daļas: 9 %.
4. Apakšpozīcijās 20083011–20083039, 20084011–20084039, 20085011–20085059, 20086011–20086039, 20087011–20087059, 20088011–20088039, 20089311–20089329, 20089712–20089738 un 20089911–20089940 lietotajiem formulējumiem ir šāda nozīme:
“faktiskā spirta masas koncentrācija”: tīrā spirta kilogramu skaits 100 kg produkta,
“% mas”: apzīmējums spirta koncentrācijai masas vienībā.
5. Uz produktiem aprakstītajā stāvoklī attiecas šādi norādījumi:
a) pievienotā cukura saturs pozīcijas 2009 produktos atbilst “cukura saturam”, kurš atkarībā no attiecīgās sulas nepārsniedz turpmāk minētos skaitļus:
citronu vai tomātu sula: 3,
vīnogu sula: 15,
citu augļu vai dārzeņu sulas, ieskaitot sulu maisījumus: 13;
b) augļu sulas ar cukura piedevu, kuru Briksa vērtība nepārsniedz 67 un kuras satur mazāk par 50 svara % augļu sulu, zaudē pozīcijā 2009 minēto augļu sulu sākotnējās raksturīgās īpašības.
Apakšpunktu b) nepiemēro koncentrētām dabīgām augļu sulām. Tādējādi koncentrētas dabīgas augļu sulas neizslēdz no pozīcijas 2009.
6. Apakšpozīcijās 20096951 un 20096971 “koncentrēta vīnogu sula (ieskaitot vīnogu misu)” ir vīnogu sula (ieskaitot vīnogu misu), kurai refraktometra uzrādītais lielums (saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 974/2014 pielikumā noteikto metodi) 20 °C temperatūrā nav mazāks par 50,9 %.
7. Apakšpozīcijās 20019092, 20060035, 20060091, 20071091, 20079993, 20089703, 20089705, 20089712, 20089716, 20089732, 20089736, 20089751, 20089772, 20089776, 20089792, 20089794, 20089797, 20089924, 20089931, 20089936, 20089938, 20089948, 20089963, 20098934, 20098936, 20098973, 20098985, 20098988, 20098997, 20099092, 20099095 un 20099097 “tropu augļi” ir gvajaves, mango, mangostāni, papaijas, tamarindi, kešjukoku augļi, ličī, džekfrūti, sapodillas, pasifloru augļi, karambolas un pitahajas.
8. Apakšpozīcijās 20019092, 20060035, 20060091, 20079993, 20081912, 20081992, 20089703, 20089705, 20089712, 20089716, 20089732, 20089736, 20089751, 20089772, 20089776, 20089792, 20089794 un 20089797 “tropu rieksti” ir kokosrieksti, Indijas rieksti, Brazīlijas rieksti, beteļrieksti, kolu un makadāmiju rieksti.
9. Jūras aļģes un citādas aļģes, kas sagatavotas vai konservētas ar paņēmieniem, kas nav paredzēti 12. nodaļā, piemēram, termiska apstrāde, grauzdēšana, garšvielu vai cukura pievienošana, ietilpst 20. nodaļā kā izstrādājumi no citām augu daļām. Jūras aļģes un citādas aļģes, svaigas, dzesinātas, saldētas vai žāvētas, arī samaltas, ir jāklasificē pozīcijā 1212.
Jautājumi un atbildes
Augļi, rieksti un citas ēdamas augu daļas, kas citur: ķirši – kāds ir preču kods?
Harmonizētajā sistēmā šīs preces klasificē apakšpozīcijā 2008.60 (pozīcija 2008), kas ietilpst IV iedaļā. ES kombinētajā nomenklatūrā, ko piemēro arī Latvijā, kodam pievieno vēl divus ciparus.
Kāds ir ievedmuitas nodoklis kodam 2008.60 ES?
ES kombinētajā nomenklatūrā precēm no valstīm bez preferenciāla nolīguma trešo valstu muitas nodokļa likme kodam 2008.60 svārstās no 17,6% līdz 25,6% atkarībā no tarifa pozīcijas. Preferenciālās likmes, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
Kāds ir ievedmuitas nodoklis kodam 2008.60 Turcijā?
Turcijas muitas tarifā precēm no valstīm bez preferenciāla nolīguma likumā noteiktā likme (Likums Nr. 474) kodam 2008.60 ir 58,5%. Preferenciālās likmes, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
Kura valsts visvairāk eksportē preces ar kodu 2008.60?
Itālija: 48 milj. $ 2024. gadā (14,6% no pasaules eksporta).
No kurām valstīm apakšpozīcijas 2008.60 preces var ievest ES bez muitas nodokļa?
Precēm no 118 valstīm saskaņā ar tirdzniecības nolīgumu vai preferenču shēmu piemēro 0% likmi (piemēram, GSP-EBA, CARIFORUM, AZT). Precēm jāatbilst nolīguma izcelsmes noteikumiem, un importētājam jābūt izcelsmes apliecinājumam; pretējā gadījumā piemēro trešo valstu muitas nodokļa likmi (17,6% – 25,6%). Augstāk izvēlieties izcelsmes valsti, lai redzētu tās likmi.
Vai apakšpozīcijas 2008.60 precēm piemēro antidempinga maksājumu vai citu papildu muitas nodokli?
Precēm, kuru izcelsmes valsts ir Baltkrievija vai Krievija, ES papildus muitas nodoklim ir noteikusi papildu muitas nodokli; tā likme ir 50%. Pasākumā nosauktajiem eksportētājiem var būt noteiktas atšķirīgas likmes.
No kurām valstīm ES importē apakšpozīcijas 2008.60 preces?
Pēdējos 12 mēnešos (2025. g. septembris – 2026. g. augusts) lielākie piegādātāji bija Serbija (53%), Turcija (23%) un Amerikas Savienotās Valstis (13%); kopējais imports – 18,1 milj. €.