Apakšpozīcija · Nodaļa 20 · Pozīcija 2009
2009.71: kuras Briksa vērtība nepārsniedz 20
Apakšpozīcija 2009.71 ietilpst pozīcijā 2009 (augļu vai riekstu sulas), 20. nodaļā.
Kas jāmaksā
Imports: ES
Likmes pa valsts tarifa pozīcijām · ES kombinētā nomenklatūra
ES: tarifa pozīcijas →- 2009 71 kuras Briksa vērtība nepārsniedz 20:
- 2009 71 20 ar cukura piedevu 18%—
- 2009 71 99 bez cukura piedevas 18%—
Papildu muitas nodokļi un importa noteikumi
Maksājumi papildus muitas nodoklim un prasības, kas precēm jāizpilda uz robežas.
Papildu nodokļi un maksājumi 5
- Papildu muitas nodoklisPapildus nodokļi 50% ar dokumentu Y-155 (Ražojumi, ko tieši vai netieši eksportē no Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas) · citādi bez muitas
- Izcelsmes valstis
- visas valstis, izņemot Baltkrievija, Krievija
- Tiesību akts
- Regulation 1227/25
- Dokumenti
- Y155 Ražojumi, ko tieši vai netieši eksportē no Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas
- Papildu muitas nodoklisPapildus nodokļi 50%
- Izcelsmes valstis
- Baltkrievija, Krievija
- Tiesību akts
- Regulation 1227/25
- Muitas nodoklis mazvērtīgiem sūtījumiemZemas vērtības sūtījuma muitas nodoklis 3 EUR
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Spēkā
- līdz 2026. gada 31. oktobris
- Tiesību akts
- Regulation 0382/26
- Muitas nodoklis mazvērtīgiem sūtījumiemZemas vērtības sūtījuma muitas nodoklis 3 EUR
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Spēkā
- no 2026. gada 1. novembris
- Tiesību akts
- Regulation 0382/26
- Apstrādes maksaSavienības apstrādes maksa 2 EUR
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Spēkā
- no 2026. gada 1. novembris
- Tiesību akts
- Regulation 2108/26
- Dokumenti
- Y126 Goods sold in distance sales
Importa prasības 3
- Importa kontroleBioloģisko produktu importa kontrole
- Izcelsmes valstis
- visas valstis, izņemot Šveice, Islande, Lihtenšteina, Norvēģija
- Tiesību akts
- Regulation 2306/21
- Importa kontrole
- Izcelsmes valstis
- Ukraina
- Tiesību akts
- Regulation 0692/14
- Dokumenti
- Y997 Preces, kuru izcelsme nav Krimā vai Sevastopolē vai kuru galamērķis nav Krima vai Sevastopole (Padomes Regulas (ES) Nr. 692/2014 2 un 2.b.1. pants)
- N864 Rēķindeklarācija vai izcelsmes deklarācija, ko uz rēķina vai cita komercdokumenta sagatavojis ikviens eksportētājs
- N954 Preču pārvadājumu apliecība EUR.1
- Importa kontrole
- Izcelsmes valstis
- Ukraina
- Tiesību akts
- Regulation 0263/22
- Dokumenti
- Y984 Preces, kuru izcelsme nav vai nav paredzētas Ukrainas valdības nekontrolētajās teritorijās Doneckas, Hersonas, Luhanskas un Zaporižjas apgabalos
- N954 Preču pārvadājumu apliecība EUR.1
- N864 Rēķindeklarācija vai izcelsmes deklarācija, ko uz rēķina vai cita komercdokumenta sagatavojis ikviens eksportētājs
Preferenciālās likmes pa valstīm
| Nolīgums vai shēma | Valstis | Likme |
|---|---|---|
| trešo valstu likme (bez nolīguma) | — | 18% |
| GSP-EBA (īpašs režīms vismazāk attīstītajām valstīm - Viss, izņemot ieročus) | Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša un vēl 42Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša, Benina, Burkinafaso, Burundija, Butāna, Centrālāfrikas Republika, Čada, Dienvidsudāna, Džibutija, Eritreja, Etiopija, Gambija, Gvineja, Gvineja-Bisava, Haiti, Jemena, Kambodža, Kiribati, Komoru salas, Kongo (Kinšasa), Laosa, Lesoto, Libērija, Madagaskara, Malāvija, Mali, Mauritānija, Mjanma (Birma), Mozambika, Nepāla, Nigēra, Ruanda, Santome un Prinsipi, Senegāla, Sjerraleone, Somālija, Sudāna, Tanzānija, Togo, Tuvalu, Uganda, Zambija, Zālamana salas | Bez muitas |
| CARIFORUM | Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza un vēl 10Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza, Dominika, Dominikāna, Gajāna, Grenāda, Jamaika, Sentkitsa un Nevisa, Sentlūsija, Sentvinsenta un Grenadīnas, Surinama, Trinidāda un Tobāgo | Bez muitas |
| AZT (Aizjūras zemes un teritorijas) | Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija un vēl 8Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija, Grenlande, Jaunkaledonija, Kirasao, Nīderlandes Karību salas, Senbartelmī, Senpjēra un Mikelona, Sintmārtena, Volisa un Futunas salas | Bez muitas |
| GSP+ (īpašu veicināšanas režīmu ilgtspējīgai attīstībai un labai pārvaldībai) | Bolīvija, Filipīnas, Kaboverde, Kirgizstāna un vēl 4Bolīvija, Filipīnas, Kaboverde, Kirgizstāna, Mongolija, Pakistāna, Šrilanka, Uzbekistāna | Bez muitas |
| Centrālā Amerika | Gvatemala, Hondurasa, Kostarika, Nikaragva, Panama, Salvadora | Bez muitas |
| SADC EPA | Botsvāna, Namībija, Svatini | Bez muitas |
| Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas valstis | Maurīcija, Seišelu salas, Zimbabve | Bez muitas |
| ES–Andora nolīgums | Andora | Bez muitas |
| ES–Albānija nolīgums | Albānija | Bez muitas |
| ES–Bosnija un Hercegovina nolīgums | Bosnija un Hercegovina | Bez muitas |
| ES–Kanāda nolīgums | Kanāda | Bez muitas |
| ES–Kotdivuāra nolīgums | Kotdivuāra | Bez muitas |
| ES–Čīle nolīgums | Čīle | Bez muitas |
| ES–Kamerūna nolīgums | Kamerūna | Bez muitas |
| ES–Kolumbija nolīgums | Kolumbija | Bez muitas |
| ES–Ekvadora nolīgums | Ekvadora | Bez muitas |
| ES–Ēģipte nolīgums | Ēģipte | Bez muitas |
| Preferenciāla izcelsme saskaņā ar Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti par grozījumu izdarīšanu 1. un 4. protokolā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses. | Rietumsahāra | Bez muitas |
| ES–Fidži nolīgums | Fidži | Bez muitas |
| ES–Apvienotā Karaliste nolīgums | Apvienotā Karaliste | Bez muitas |
| ES–Gruzija nolīgums | Gruzija | Bez muitas |
| ES–Gana nolīgums | Gana | Bez muitas |
| ES–Izraēla nolīgums | Izraēla | Bez muitas |
| ES–Islande nolīgums | Islande | Bez muitas |
| ES–Jordānija nolīgums | Jordānija | Bez muitas |
| ES–Japāna nolīgums | Japāna | Bez muitas |
| ES–Kenija nolīgums | Kenija | Bez muitas |
| ES–Dienvidkoreja nolīgums | Dienvidkoreja | Bez muitas |
| ES–Libāna nolīgums | Libāna | Bez muitas |
| ES–Maroka nolīgums | Maroka | Bez muitas |
| ES–Moldova nolīgums | Moldova | Bez muitas |
| ES–Melnkalne nolīgums | Melnkalne | Bez muitas |
| ES–Ziemeļmaķedonija nolīgums | Ziemeļmaķedonija | Bez muitas |
| ES–Jaunzēlande nolīgums | Jaunzēlande | Bez muitas |
| ES–Peru nolīgums | Peru | Bez muitas |
| ES–Papua-Jaungvineja nolīgums | Papua-Jaungvineja | Bez muitas |
| ES–Palestīnas teritorijas nolīgums | Palestīnas teritorijas | Bez muitas |
| ES–Serbija nolīgums | Serbija | Bez muitas |
| ES–Singapūra nolīgums | Singapūra | Bez muitas |
| ES–Sanmarīno muitas savienība | Sanmarīno | Bez muitas |
| ES–Turcija nolīgums | Turcija | Bez muitas |
| ES–Ukraina nolīgumsKvota | Ukraina | Bez muitas |
| ES–Vjetnama nolīgums | Vjetnama | Bez muitas |
| ES–Samoa nolīgums | Samoa | Bez muitas |
| ES–Kosova nolīgums | Kosova | Bez muitas |
| ES–Dienvidāfrikas Republika nolīgumsKvota | Dienvidāfrikas Republika | 9% |
| GSP - Vispārīgās | Indija, Indonēzija, Kongo (Brazavila), Kuka salas un vēl 6Indija, Indonēzija, Kongo (Brazavila), Kuka salas, Mikronēzija, Nigērija, Niue, Sīrija, Tadžikistāna, Vanuatu | 14,5% |
| Mercosur | Argentīna, Brazīlija, Paragvaja, Urugvaja | 16,3% |
ES: imports pa mēnešiem
Galvenie piegādātāji, pēdējie 12 mēneši
| Valsts | Vērtība | Daļa | Izmaiņas |
|---|---|---|---|
| 16,4 milj. € | 82,8% | +105,7% | |
| 1 milj. € | 5,2% | -8,7% | |
| 784 tūkst. € | 4% | -16,7% | |
| 328 tūkst. € | 1,7% | +154,4% | |
| 325 tūkst. € | 1,6% | +291% | |
| 289 tūkst. € | 1,5% | +87,4% | |
| 166 tūkst. € | 0,8% | +101,6% | |
| 131 tūkst. € | 0,7% | -38,2% |
Tā pati apakšpozīcija citos tarifos
Pasaules tirdzniecība 2024. gadā
Tirdzniecības vērtība (USD) tirdzniecība nav reģistrēta < 470,7 tūkst. $470,7 tūkst. $+3,1 milj. $+22,5 milj. $+> 54,2 milj. $
Eksports: 115
- Vācija: 154,9 milj. $
- Polija: 131 milj. $
- Itālija: 68,7 milj. $
- Īrija: 54,2 milj. $
- Austrija: 52,5 milj. $
- Spānija: 45,5 milj. $
- Kanāda: 40 milj. $
- Beļģija: 37,6 milj. $
- Nīderlande: 31,4 milj. $
- Apvienotā Karaliste: 23,3 milj. $
- Amerikas Savienotās Valstis: 22,5 milj. $
- Francija: 21 milj. $
- Gvatemala: 17,6 milj. $
- Krievija: 13,9 milj. $
- Ungārija: 12,4 milj. $
- Dienvidāfrikas Republika: 11 milj. $
- Kipra: 8,3 milj. $
- Čehija: 7,9 milj. $
- Salvadora: 7,1 milj. $
- Dānija: 6,7 milj. $
- Kuveita: 5,5 milj. $
- Jaunzēlande: 5,1 milj. $
- Turcija: 4,6 milj. $
- Meksika: 4,4 milj. $
- Hondurasa: 4,2 milj. $
- Čīle: 3,8 milj. $
- Ķīna: 3,6 milj. $
- Serbija: 3,1 milj. $
- Japāna: 3,1 milj. $
- Austrālija: 2,7 milj. $
- Somija: 2,2 milj. $
- Kolumbija: 2 milj. $
- Saūda Arābija: 2 milj. $
- Grieķija: 1,7 milj. $
- Apvienotie Arābu Emirāti: 1,6 milj. $
- Slovēnija: 1,4 milj. $
- Portugāle: 1,4 milj. $
- Taizeme: 1,4 milj. $
- Zviedrija: 1,1 milj. $
- Kazahstāna: 1 milj. $
- Rumānija: 940,7 tūkst. $
- Brazīlija: 937,9 tūkst. $
- Gruzija: 889,3 tūkst. $
- Taivāna: 851,2 tūkst. $
- Latvija: 830,9 tūkst. $
- Ukraina: 791,7 tūkst. $
- Lietuva: 775,5 tūkst. $
- Slovākija: 737,6 tūkst. $
- Uzbekistāna: 653,8 tūkst. $
- Moldova: 642,1 tūkst. $
- Armēnija: 609,8 tūkst. $
- Bahreina: 593,6 tūkst. $
- Ziemeļmaķedonija: 587,6 tūkst. $
- Ēģipte: 567,2 tūkst. $
- Argentīna: 470,7 tūkst. $
- Šveice: 454,9 tūkst. $
- Dienvidkoreja: 421 tūkst. $
- Singapūra: 420 tūkst. $
- Malaizija: 412,5 tūkst. $
- Bulgārija: 401,9 tūkst. $
Tirdzniecības vērtība (USD) tirdzniecība nav reģistrēta < 223,7 tūkst. $223,7 tūkst. $+1,5 milj. $+7,5 milj. $+> 26,2 milj. $
Imports: 210
- Apvienotā Karaliste: 153,4 milj. $
- Francija: 106,5 milj. $
- Vācija: 82,2 milj. $
- Nīderlande: 81,8 milj. $
- Amerikas Savienotās Valstis: 51,5 milj. $
- Beļģija: 42,5 milj. $
- Īrija: 26,2 milj. $
- Kanāda: 19,1 milj. $
- Ķīna: 15 milj. $
- Čehija: 14,3 milj. $
- Spānija: 14,2 milj. $
- Austrija: 11,5 milj. $
- Kazahstāna: 11,4 milj. $
- Zviedrija: 10,4 milj. $
- Nikaragva: 10 milj. $
- Saūda Arābija: 9,3 milj. $
- Polija: 9 milj. $
- Dānija: 8,3 milj. $
- Ungārija: 8,3 milj. $
- Hondurasa: 7,5 milj. $
- Dienvidkoreja: 7,5 milj. $
- Itālija: 6,9 milj. $
- Slovākija: 6,6 milj. $
- Portugāle: 5 milj. $
- Filipīnas: 4,8 milj. $
- Japāna: 4,6 milj. $
- Gvatemala: 4,6 milj. $
- Ķīnas īpašās pārvaldes apgabals Honkonga: 4 milj. $
- Horvātija: 3,9 milj. $
- Meksika: 3,8 milj. $
- Somija: 3,5 milj. $
- Taivāna: 3,5 milj. $
- Bulgārija: 3,3 milj. $
- Rumānija: 3,3 milj. $
- Slovēnija: 3 milj. $
- Botsvāna: 2,9 milj. $
- Panama: 2,6 milj. $
- Norvēģija: 2,6 milj. $
- Jamaika: 2,5 milj. $
- Bahamu salas: 2,3 milj. $
- Luksemburga: 2,2 milj. $
- Singapūra: 2,1 milj. $
- Venecuēla: 2 milj. $
- Šveice: 1,9 milj. $
- Latvija: 1,8 milj. $
- Apvienotie Arābu Emirāti: 1,8 milj. $
- Bahreina: 1,7 milj. $
- Islande: 1,6 milj. $
- Kirgizstāna: 1,6 milj. $
- Lietuva: 1,6 milj. $
- Igaunija: 1,6 milj. $
- Krievija: 1,5 milj. $
- Uzbekistāna: 1,5 milj. $
- Kostarika: 1,4 milj. $
- Katara: 1,3 milj. $
- Izraēla: 1,3 milj. $
- Armēnija: 1,3 milj. $
- Salvadora: 1,3 milj. $
- Čīle: 1,1 milj. $
- Seišelu salas: 1,1 milj. $
Lielākās eksportētājvalstis
| Vieta | Valsts | Vērtība | Daļa |
|---|---|---|---|
| 1 | 154,9 milj. $ | 18,5% | |
| 2 | 131 milj. $ | 15,6% | |
| 3 | 68,7 milj. $ | 8,2% | |
| 4 | 54,2 milj. $ | 6,5% | |
| 5 | 52,5 milj. $ | 6,3% | |
| 6 | 45,5 milj. $ | 5,4% | |
| 7 | 40 milj. $ | 4,8% | |
| 8 | 37,6 milj. $ | 4,5% | |
| 9 | 31,4 milj. $ | 3,7% | |
| 10 | 23,3 milj. $ | 2,8% |
Lielākās importētājvalstis
| Vieta | Valsts | Vērtība | Daļa |
|---|---|---|---|
| 1 | 153,4 milj. $ | 18,3% | |
| 2 | 106,5 milj. $ | 12,7% | |
| 3 | 82,2 milj. $ | 9,8% | |
| 4 | 81,8 milj. $ | 9,7% | |
| 5 | 51,5 milj. $ | 6,1% | |
| 6 | 42,5 milj. $ | 5,1% | |
| 7 | 26,2 milj. $ | 3,1% | |
| 8 | 19,1 milj. $ | 2,3% | |
| 9 | 15 milj. $ | 1,8% | |
| 10 | 14,3 milj. $ | 1,7% |
Šī produkta ievedmuita pasaulē 164
Vislielākās labvēlības režīma (MFN) muitas nodoklis, ko katra valsts piemēro šīs HS apakšpozīcijas precēm: tās valsts tarifa pozīciju vidējais rādītājs, ar zemāko un augstāko pozīciju, ja tās atšķiras. Preces no valstīm, ar kurām ir tirdzniecības nolīgums, bieži maksā mazāk.
- 15%muitas mediāna
- 19valstu skaits bez muitas (MFN)
- 401%augstākais: Norvēģija, Lihtenšteina, Šveice
164
| Importētājvalsts | MFN muitas nodoklis | pozīcijas no – līdz | datu gads |
|---|---|---|---|
| 30% | 2018 · HS 2012 | ||
| 15% | 2023 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2021 · HS 2017 | ||
| 60% | 2023 · HS 2017 | ||
| 18% | 10% – 20% | 2021 · HS 2007 | |
| 18% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 14% | 2023 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 6% | 2021 · HS 2012 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 15% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2022 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 10% | 2021 · HS 2017 | ||
| 25% | 2023 · HS 2017 | ||
| 34% | 5% – 100% | 2022 · HS 2017 | |
| 78% | 10% – 100% | 2023 | |
| 15% | 10% – 20% | 2023 | |
| 5% | 2023 | ||
| 20% | 2023 · HS 2017 | ||
| 51%* | 2022 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 14% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 15% | 10% – 20% | 2023 | |
| 35% | 2023 | ||
| 10% | 2022 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 6% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 45% | 2023 | ||
| 104% | 10% – 135% | 2023 · HS 2017 | |
| 20% | 2023 | ||
| 18% | 2023 | ||
| 20% | 2023 · HS 2017 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 35% | 2021 · HS 2017 | ||
| 60% | 2019 · HS 2017 | ||
| 32% | 2023 | ||
| 7% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 14% | 5% – 20% | 2023 · HS 2017 | |
| 15% | 10% – 20% | 2023 | |
| 15% | 10% – 20% | 2023 | |
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 14% | 5% – 20% | 2023 · HS 2012 | |
| 12% | 2022 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 15% | 10% – 20% | 2023 | |
| 15% | 10% – 20% | 2023 | |
| 10% | 2020 · HS 2017 | ||
| 15% | 2023 | ||
| 50% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 55% | 2020 · HS 2017 | ||
| 18% | 0% – 20% | 2023 | |
| 12% | 2022 · HS 2017 | ||
| 14% | 5% – 20% | 2023 | |
| 24% | 19% – 30% | 2023 | |
| 5% | 2023 | ||
| 7,5% | 5% – 10% | 2017 · HS 2017 | |
| 7,5% | 0% – 15% | 2023 | |
| 35% | 2023 · HS 2017 | ||
| 22% | 2021 · HS 2002 | ||
| 35% | 2023 · HS 2017 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 6,3% | 4% – 8,5% | 2023 | |
| 5% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 35% | 2023 | ||
| 10% | 2021 · HS 2017 | ||
| 15% | 2023 · HS 2017 | ||
| 20% | 2021 · HS 2017 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 14% | 2023 | ||
| 15% | 10% – 20% | 2023 · HS 2017 | |
| 10% | 2021 · HS 2017 | ||
| 20% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2022 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 10% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 40% | 2020 · HS 2017 | ||
| 15% | 10% – 20% | 2023 | |
| 119%* | 58% – 160% | 2021 · HS 2017 | |
| 5% | 2021 · HS 2017 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 25% | 2021 · HS 2017 | ||
| 17% | 0% – 50% | 2023 | |
| 15% | 10% – 20% | 2023 | |
| 21% | 2,5% – 40% | 2023 | |
| 15% | 10% – 20% | 2023 · HS 2017 | |
| 0% | 2023 | ||
| 20% | 2023 · HS 2017 | ||
| 14% | 3% – 25% | 2021 · HS 2017 | |
| 15% | 2023 · HS 2017 | ||
| 15% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 19% | 5% – 50% | 2023 · HS 2017 | |
| 14% | 7,5% – 20% | 2023 | |
| 0% | 2023 | ||
| 10% | 2021 · HS 2017 | ||
| 70%* | 2023 | ||
| 15% | 10% – 20% | 2023 | |
| 15% | 10% – 20% | 2023 | |
| 15% | 2023 | ||
| 401%* | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 0% | 2023 · HS 2012 | ||
| 12% | 2017 · HS 2017 | ||
| 15% | 2023 | ||
| 15% | 2023 | ||
| 14% | 2023 · HS 2017 | ||
| 6% | 2023 · HS 2017 | ||
| 35% | 2023 | ||
| 15% | 2022 | ||
| 20% | 2020 · HS 2017 | ||
| 10% | 2019 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 15% | 10% – 20% | 2023 | |
| 5% | 2021 · HS 2017 | ||
| 14% | 0% – 25% | 2023 | |
| 14% | 5% – 20% | 2023 · HS 2012 | |
| 14% | 5% – 20% | 2023 | |
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 25% | 20% – 30% | 2020 · HS 2012 | |
| 15% | 10% – 20% | 2023 | |
| 25% | 2023 · HS 2017 | ||
| 40% | 2021 · HS 2017 | ||
| 14% | 5% – 20% | 2023 · HS 2007 | |
| 0% | 2023 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 106%* | 52% – 142% | 2023 | |
| 15% | 2021 · HS 2012 | ||
| 45%* | 2023 | ||
| 35% | 2023 | ||
| 15% | 10% – 20% | 2023 | |
| 7,5% | 0% – 15% | 2023 · HS 2017 | |
| 14% | 5% – 20% | 2023 · HS 2012 | |
| 59% | 2023 | ||
| 12% | 2017 · HS 2017 | ||
| 35% | 2023 | ||
| 10% | 2023 · HS 2017 | ||
| 14% | 2023 · HS 2017 | ||
| 10% | 2021 · HS 2017 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 14% | 2023 · HS 2017 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 4% | 2021 · HS 2012 | ||
| 25% | 2023 | ||
| 10% | 2023 · HS 2017 | ||
| 62%* | 2023 | ||
| 0,4% | 2023 |
Tarifu datu gadi: 2017–2023; likmes kopš tā laika var būt mainījušās. * īpatnējo muitas nodokļu ad valorem ekvivalents (UNCTAD aplēse) · UNCTAD TRAINS, piekļuve ar WITS (Pasaules Banka)
Klasifikācijas un atbilstības
Kur šī HS apakšpozīcija ir Apvienoto Nāciju Organizācijas statistikas klasifikācijās un kādi kodi tai bija iepriekšējos Harmonizētās sistēmas izdevumos.
- SITC Rev. 4
- 05994 Apple juice
- Galīgais izlietojums (BEC Rev. 5)
- Patēriņa preces · BEC 113101
- Produkts CPC 2.1
- 21435 Apple juice
- Darbība ISIC Rev. 4
- 1030 Processing and preserving of fruit and vegetables
Iepriekšējie HS izdevumi
| HS | Kods | |
|---|---|---|
| 2017 | 2009.71 | nemainīts |
| 2012 | 2009.71 | nemainīts |
| 2007 | 2009.71 | nemainīts |
| 2002 | 2009.71 | nemainīts |
| 1996 | 2009.70 | mainīts |
| 1992 | 2009.70 | mainīts |
ANO Statistikas nodaļas (UNSD) atbilstības tabulas
ES kombinētajā nomenklatūrā apakšpozīcija 2009.71 ir sadalīta 2 tarifa pozīcijās; trešo valstu muitas nodokļa likme ir 18%.
Turcijas muitas tarifa apakšpozīcijā 2009.71 ir 2 tarifa pozīcijas, un likumā noteiktā likme (Likums Nr. 474) ir 58,5%.
Preces no 130 valstīm var ievest ES bez muitas nodokļa saskaņā ar tirdzniecības nolīgumiem un preferenču shēmām (piemēram, GSP-EBA, CARIFORUM); trešo valstu muitas nodokļa likme ir 18%.
Precēm, kuru izcelsmes valsts ir Baltkrievija vai Krievija, ES papildus muitas nodoklim ir noteikusi papildu muitas nodokli; tā likme ir 50%.
Periodā 2025. g. septembris – 2026. g. augusts ES importēja šīs apakšpozīcijas preces 19,8 milj. € vērtībā (+77% salīdzinājumā ar iepriekšējiem 12 mēnešiem); lielākais piegādātājs – Apvienotā Karaliste ar 83% no importa, otrajā vietā – Serbija.
Šo preču pasaules eksporta vērtība 2024. gadā bija 839,1 milj. $ (+15,5% gada laikā).
Eksportā pirmajā vietā – Vācija (154,9 milj. $), otrajā – Polija.
Juridiskās piezīmes
Piezīmes par apakšpozīcijām
1. Apakšpozīcijā 200510 “homogenizēti dārzeņi” ir homogenizēti dārzeņu izstrādājumi zīdaiņu vai mazu bērnu pārtikai vai diētiskām vajadzībām, kas safasēti mazumtirdzniecībai tarā ar tīro svaru ne vairāk kā 250 g. Šīs definīcijas piemērošanā neņem vērā sastāvdaļas nelielos daudzumos, kas var būt pievienotas izstrādājumam kā garšvielas, konservācijas vai citām vajadzībām. Šajos produktos var nelielā daudzumā būt acīm redzami dārzeņu gabaliņi. Šī apakšpozīcija ir prioritāra salīdzinājumā ar citām pozīcijas 2005 apakšpozīcijām.
2. Apakšpozīcijā 200710 “homogenizēti izstrādājumi” ir homogenizēti izstrādājumi no augļiem zīdaiņu vai mazu bērnu pārtikai vai diētiskām vajadzībām, kas safasēti mazumtirdzniecībai tarā ar tīro svaru ne vairāk kā 250 g. Šīs definīcijas piemērošanā neņem vērā sastāvdaļas nelielos daudzumos, kas var būt pievienotas izstrādājumam kā garšvielas, konservācijas vai citām vajadzībām. Šajos produktos var nelielā daudzumā būt acīm redzami augļu gabaliņi. Apakšpozīcija 200710 ir prioritāra salīdzinājumā ar citām pozīcijas 2007 apakšpozīcijām.
3. Apakšpozīcijās 200912, 200921, 200931, 200941, 200961 un 200971 “Briksa vērtība” ir Briksa grādu tiešais nolasījums no Briksa hidrometra vai 20 °C temperatūrā ar refraktometru iegūts atstarošanas indekss, kas izteikts kā saharozes saturs procentos, kuru koriģē atbilstoši 20 °C, ja nolasījums izdarīts atšķirīgā temperatūrā.
Jautājumi un atbildes
Kuras Briksa vērtība nepārsniedz 20 – kāds ir preču kods?
Harmonizētajā sistēmā šīs preces klasificē apakšpozīcijā 2009.71 (pozīcija 2009), kas ietilpst IV iedaļā. ES kombinētajā nomenklatūrā, ko piemēro arī Latvijā, kodam pievieno vēl divus ciparus.
Kāds ir ievedmuitas nodoklis kodam 2009.71 ES?
ES kombinētajā nomenklatūrā precēm no valstīm bez preferenciāla nolīguma trešo valstu muitas nodokļa likme kodam 2009.71 ir 18%. Preferenciālās likmes, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
Kāds ir ievedmuitas nodoklis kodam 2009.71 Turcijā?
Turcijas muitas tarifā precēm no valstīm bez preferenciāla nolīguma likumā noteiktā likme (Likums Nr. 474) kodam 2009.71 ir 58,5%. Preferenciālās likmes, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
Kura valsts visvairāk eksportē preces ar kodu 2009.71?
Vācija: 154,9 milj. $ 2024. gadā (18,5% no pasaules eksporta).
No kurām valstīm apakšpozīcijas 2009.71 preces var ievest ES bez muitas nodokļa?
Precēm no 130 valstīm saskaņā ar tirdzniecības nolīgumu vai preferenču shēmu piemēro 0% likmi (piemēram, GSP-EBA, CARIFORUM, AZT). Precēm jāatbilst nolīguma izcelsmes noteikumiem, un importētājam jābūt izcelsmes apliecinājumam; pretējā gadījumā piemēro trešo valstu muitas nodokļa likmi (18%). Augstāk izvēlieties izcelsmes valsti, lai redzētu tās likmi.
Vai apakšpozīcijas 2009.71 precēm piemēro antidempinga maksājumu vai citu papildu muitas nodokli?
Precēm, kuru izcelsmes valsts ir Baltkrievija vai Krievija, ES papildus muitas nodoklim ir noteikusi papildu muitas nodokli; tā likme ir 50%. Pasākumā nosauktajiem eksportētājiem var būt noteiktas atšķirīgas likmes.
No kurām valstīm ES importē apakšpozīcijas 2009.71 preces?
Pēdējos 12 mēnešos (2025. g. septembris – 2026. g. augusts) lielākie piegādātāji bija Apvienotā Karaliste (83%), Serbija (5%) un Šveice (4%); kopējais imports – 19,8 milj. €.