Apakšpozīcija · Nodaļa 22 · Pozīcija 2202
2202.10: ūdens, ieskaitot minerālūdeņus un gāzētos ūdeņus, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai aromatizēts
Saldināti vai aromatizēti ūdeņi un limonādes
Apakšpozīcija 2202.10 – saldināti vai aromatizēti ūdeņi un limonādes – ietilpst pozīcijā 2202, 22. nodaļā.
Kas jāmaksā
Imports: ES
Likmes pa valsts tarifa pozīcijām · ES kombinētā nomenklatūra
ES: tarifa pozīcijas →- 2202 10 00 ūdens, ieskaitot minerālūdeņus un gāzētos ūdeņus, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai aromatizēts 9,6%l
Papildu muitas nodokļi un importa noteikumi
Maksājumi papildus muitas nodoklim un prasības, kas precēm jāizpilda uz robežas.
Papildu nodokļi un maksājumi 5
- Papildu muitas nodoklisPapildus nodokļi 50% ar dokumentu Y-155 (Ražojumi, ko tieši vai netieši eksportē no Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas) · citādi bez muitas
- Izcelsmes valstis
- visas valstis, izņemot Baltkrievija, Krievija
- Tiesību akts
- Regulation 1227/25
- Dokumenti
- Y155 Ražojumi, ko tieši vai netieši eksportē no Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas
- Papildu muitas nodoklisPapildus nodokļi 50%
- Izcelsmes valstis
- Baltkrievija, Krievija
- Tiesību akts
- Regulation 1227/25
- Muitas nodoklis mazvērtīgiem sūtījumiemZemas vērtības sūtījuma muitas nodoklis 3 EUR
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Spēkā
- līdz 2026. gada 31. oktobris
- Tiesību akts
- Regulation 0382/26
- Muitas nodoklis mazvērtīgiem sūtījumiemZemas vērtības sūtījuma muitas nodoklis 3 EUR
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Spēkā
- no 2026. gada 1. novembris
- Tiesību akts
- Regulation 0382/26
- Apstrādes maksaSavienības apstrādes maksa 2 EUR
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Spēkā
- no 2026. gada 1. novembris
- Tiesību akts
- Regulation 2108/26
- Dokumenti
- Y126 Goods sold in distance sales
Importa prasības 4
- Importa kontroleIzlaišana brīvam apgrozījumam (ierobežojums - pārtikas un barības)
- Izcelsmes valstis
- Albānija, Apvienotā Karaliste, Baltkrievija, Bosnija un Hercegovina, Kosova, Krievija, Melnkalne, Moldova un vēl 5
- Tiesību akts
- Regulation 0256/24
- Dokumenti
- C678 Vienotais sanitārais ievešanas dokuments barībai un pārtikai, kas nav dzīvnieku izcelsmes barība un pārtika (VSID-D) (kā tas parādīts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2019/1715 II pielikuma 2. daļas D iedaļā (OV L 261))
- Y854 Uz deklarētajām precēm neattiecas Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/1158.
- Y855 Atbrīvojums no importa ierobežojumiem saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2020/1158 1. panta 2. punktu (negadījums Černobiļā).
- Importa kontroleBioloģisko produktu importa kontrole
- Izcelsmes valstis
- visas valstis, izņemot Šveice, Islande, Lihtenšteina, Norvēģija
- Tiesību akts
- Regulation 2306/21
- Importa kontrole
- Izcelsmes valstis
- Ukraina
- Tiesību akts
- Regulation 0692/14
- Dokumenti
- Y997 Preces, kuru izcelsme nav Krimā vai Sevastopolē vai kuru galamērķis nav Krima vai Sevastopole (Padomes Regulas (ES) Nr. 692/2014 2 un 2.b.1. pants)
- N864 Rēķindeklarācija vai izcelsmes deklarācija, ko uz rēķina vai cita komercdokumenta sagatavojis ikviens eksportētājs
- N954 Preču pārvadājumu apliecība EUR.1
- Importa kontrole
- Izcelsmes valstis
- Ukraina
- Tiesību akts
- Regulation 0263/22
- Dokumenti
- Y984 Preces, kuru izcelsme nav vai nav paredzētas Ukrainas valdības nekontrolētajās teritorijās Doneckas, Hersonas, Luhanskas un Zaporižjas apgabalos
- N954 Preču pārvadājumu apliecība EUR.1
- N864 Rēķindeklarācija vai izcelsmes deklarācija, ko uz rēķina vai cita komercdokumenta sagatavojis ikviens eksportētājs
Preferenciālās likmes pa valstīm
| Nolīgums vai shēma | Valstis | Likme |
|---|---|---|
| trešo valstu likme (bez nolīguma) | — | 9,6% |
| GSP-EBA (īpašs režīms vismazāk attīstītajām valstīm - Viss, izņemot ieročus) | Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša un vēl 42Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša, Benina, Burkinafaso, Burundija, Butāna, Centrālāfrikas Republika, Čada, Dienvidsudāna, Džibutija, Eritreja, Etiopija, Gambija, Gvineja, Gvineja-Bisava, Haiti, Jemena, Kambodža, Kiribati, Komoru salas, Kongo (Kinšasa), Laosa, Lesoto, Libērija, Madagaskara, Malāvija, Mali, Mauritānija, Mjanma (Birma), Mozambika, Nepāla, Nigēra, Ruanda, Santome un Prinsipi, Senegāla, Sjerraleone, Somālija, Sudāna, Tanzānija, Togo, Tuvalu, Uganda, Zambija, Zālamana salas | Bez muitas |
| CARIFORUM | Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza un vēl 10Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza, Dominika, Dominikāna, Gajāna, Grenāda, Jamaika, Sentkitsa un Nevisa, Sentlūsija, Sentvinsenta un Grenadīnas, Surinama, Trinidāda un Tobāgo | Bez muitas |
| AZT (Aizjūras zemes un teritorijas) | Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija un vēl 8Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija, Grenlande, Jaunkaledonija, Kirasao, Nīderlandes Karību salas, Senbartelmī, Senpjēra un Mikelona, Sintmārtena, Volisa un Futunas salas | Bez muitas |
| GSP+ (īpašu veicināšanas režīmu ilgtspējīgai attīstībai un labai pārvaldībai) | Bolīvija, Filipīnas, Kaboverde, Kirgizstāna un vēl 4Bolīvija, Filipīnas, Kaboverde, Kirgizstāna, Mongolija, Pakistāna, Šrilanka, Uzbekistāna | Bez muitas |
| Centrālā Amerika | Gvatemala, Hondurasa, Kostarika, Nikaragva, Panama, Salvadora | Bez muitas |
| SADC EPA | Botsvāna, Namībija, Svatini | Bez muitas |
| Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas valstis | Maurīcija, Seišelu salas, Zimbabve | Bez muitas |
| ES–Andora nolīgums | Andora | Bez muitas |
| ES–Albānija nolīgums | Albānija | Bez muitas |
| ES–Bosnija un Hercegovina nolīgums | Bosnija un Hercegovina | Bez muitas |
| ES–Kanāda nolīgums | Kanāda | Bez muitas |
| ES–Šveice nolīgums | Šveice | Bez muitas |
| ES–Kotdivuāra nolīgums | Kotdivuāra | Bez muitas |
| ES–Čīle nolīgums | Čīle | Bez muitas |
| ES–Kamerūna nolīgums | Kamerūna | Bez muitas |
| ES–Kolumbija nolīgums | Kolumbija | Bez muitas |
| ES–Alžīrija nolīgums | Alžīrija | Bez muitas |
| ES–Ekvadora nolīgums | Ekvadora | Bez muitas |
| ES–Ēģipte nolīgums | Ēģipte | Bez muitas |
| Preferenciāla izcelsme saskaņā ar Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti par grozījumu izdarīšanu 1. un 4. protokolā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses. | Rietumsahāra | Bez muitas |
| ES–Fidži nolīgums | Fidži | Bez muitas |
| ES–Fēru salas nolīgums | Fēru salas | Bez muitas |
| ES–Apvienotā Karaliste nolīgums | Apvienotā Karaliste | Bez muitas |
| ES–Gruzija nolīgums | Gruzija | Bez muitas |
| ES–Gana nolīgums | Gana | Bez muitas |
| ES–Izraēla nolīgums | Izraēla | Bez muitas |
| Eiropas Ekonomiskā zona | Islande | Bez muitas |
| ES–Jordānija nolīgums | Jordānija | Bez muitas |
| ES–Japāna nolīgums | Japāna | Bez muitas |
| ES–Kenija nolīgums | Kenija | Bez muitas |
| ES–Dienvidkoreja nolīgums | Dienvidkoreja | Bez muitas |
| ES–Libāna nolīgums | Libāna | Bez muitas |
| ES–Lihtenšteina nolīgums | Lihtenšteina | Bez muitas |
| ES–Maroka nolīgums | Maroka | Bez muitas |
| ES–Moldova nolīgums | Moldova | Bez muitas |
| ES–Melnkalne nolīgums | Melnkalne | Bez muitas |
| ES–Ziemeļmaķedonija nolīgums | Ziemeļmaķedonija | Bez muitas |
| ES–Meksika nolīgums | Meksika | Bez muitas |
| ES–Jaunzēlande nolīgums | Jaunzēlande | Bez muitas |
| ES–Peru nolīgums | Peru | Bez muitas |
| ES–Papua-Jaungvineja nolīgums | Papua-Jaungvineja | Bez muitas |
| ES–Palestīnas teritorijas nolīgums | Palestīnas teritorijas | Bez muitas |
| ES–Serbija nolīgums | Serbija | Bez muitas |
| ES–Singapūra nolīgums | Singapūra | Bez muitas |
| ES–Sanmarīno muitas savienība | Sanmarīno | Bez muitas |
| ES–Sīrija nolīgums | Sīrija | Bez muitas |
| ES–Tunisija nolīgums | Tunisija | Bez muitas |
| ES–Turcija muitas savienība | Turcija | Bez muitas |
| ES–Ukraina nolīgums | Ukraina | Bez muitas |
| ES–Amerikas Savienotās Valstis nolīgumsKvota | Amerikas Savienotās Valstis | Bez muitas |
| ES–Vjetnama nolīgums | Vjetnama | Bez muitas |
| ES–Samoa nolīgums | Samoa | Bez muitas |
| ES–Kosova nolīgums | Kosova | Bez muitas |
| ES–Dienvidāfrikas Republika nolīgums | Dienvidāfrikas Republika | Bez muitas |
| GSP - Vispārīgās | Indija, Indonēzija, Kongo (Brazavila), Kuka salas un vēl 5Indija, Indonēzija, Kongo (Brazavila), Kuka salas, Mikronēzija, Nigērija, Niue, Tadžikistāna, Vanuatu | 6,1% |
| Mercosur | Argentīna, Brazīlija, Paragvaja, Urugvaja | 7,6% |
| ES–Norvēģija nolīgums | Norvēģija | 4,7 EUR / hl |
ES: imports pa mēnešiem
Galvenie piegādātāji, pēdējie 12 mēneši
| Valsts | Vērtība | Daļa | Izmaiņas |
|---|---|---|---|
| 473,7 milj. € | 34,3% | +13,6% | |
| 430,7 milj. € | 31,2% | -20,8% | |
| 100,3 milj. € | 7,3% | -4,7% | |
| 48,3 milj. € | 3,5% | -24,5% | |
| 38,3 milj. € | 2,8% | -13,5% | |
| 38,1 milj. € | 2,8% | +11,3% | |
| 25,6 milj. € | 1,9% | +22,1% | |
| 16,8 milj. € | 1,2% | +25,7% |
Tā pati apakšpozīcija citos tarifos
Pasaules tirdzniecība 2024. gadā
Tirdzniecības vērtība (USD) tirdzniecība nav reģistrēta < 7 milj. $7 milj. $+39 milj. $+252 milj. $+> 652 milj. $
Eksports: 187
- Austrija: 2 mljrd. $
- Vācija: 1 mljrd. $
- Nīderlande: 1 mljrd. $
- Taizeme: 847 milj. $
- Meksika: 671 milj. $
- Amerikas Savienotās Valstis: 652 milj. $
- Francija: 551 milj. $
- Polija: 538 milj. $
- Apvienotā Karaliste: 520 milj. $
- Itālija: 481 milj. $
- Šveice: 479 milj. $
- Beļģija: 414 milj. $
- Īrija: 383 milj. $
- Ungārija: 356 milj. $
- Spānija: 328 milj. $
- Dānija: 268 milj. $
- Turcija: 268 milj. $
- Čehija: 258 milj. $
- Kanāda: 252 milj. $
- Serbija: 226 milj. $
- Saūda Arābija: 193 milj. $
- Dienvidkoreja: 184 milj. $
- Rumānija: 183 milj. $
- Kazahstāna: 176 milj. $
- Ķīna: 176 milj. $
- Dienvidāfrikas Republika: 157 milj. $
- Malaizija: 156 milj. $
- Jaunzēlande: 150 milj. $
- Krievija: 138 milj. $
- Japāna: 132 milj. $
- Zambija: 124 milj. $
- Portugāle: 106 milj. $
- Horvātija: 87 milj. $
- Gvatemala: 84 milj. $
- Slovākija: 76 milj. $
- Ukraina: 76 milj. $
- Zviedrija: 69 milj. $
- Gruzija: 68 milj. $
- Austrālija: 61 milj. $
- Grieķija: 54 milj. $
- Slovēnija: 50 milj. $
- Bulgārija: 50 milj. $
- Taivāna: 47 milj. $
- Vjetnama: 46 milj. $
- Apvienotie Arābu Emirāti: 46 milj. $
- Tanzānija: 41 milj. $
- Uzbekistāna: 39 milj. $
- Ziemeļmaķedonija: 38 milj. $
- Salvadora: 37 milj. $
- Uganda: 36 milj. $
- Ēģipte: 35 milj. $
- Azerbaidžāna: 34 milj. $
- Bosnija un Hercegovina: 32 milj. $
- Ķīnas īpašās pārvaldes apgabals Honkonga: 29 milj. $
- Somija: 28 milj. $
- Lietuva: 28 milj. $
- Kostarika: 27 milj. $
- Afganistāna: 27 milj. $
- Argentīna: 25 milj. $
- Brazīlija: 24 milj. $
Tirdzniecības vērtība (USD) tirdzniecība nav reģistrēta < 14 milj. $14 milj. $+50 milj. $+164 milj. $+> 508 milj. $
Imports: 224
- Amerikas Savienotās Valstis: 2 mljrd. $
- Vācija: 1 mljrd. $
- Apvienotā Karaliste: 781 milj. $
- Nīderlande: 775 milj. $
- Beļģija: 764 milj. $
- Francija: 649 milj. $
- Kanāda: 508 milj. $
- Vjetnama: 408 milj. $
- Austrālija: 336 milj. $
- Zviedrija: 303 milj. $
- Īrija: 300 milj. $
- Polija: 295 milj. $
- Spānija: 236 milj. $
- Šveice: 222 milj. $
- Kambodža: 205 milj. $
- Slovākija: 193 milj. $
- Krievija: 193 milj. $
- Austrija: 190 milj. $
- Norvēģija: 178 milj. $
- Turcija: 174 milj. $
- Dānija: 167 milj. $
- Kongo (Kinšasa): 164 milj. $
- Brazīlija: 164 milj. $
- Kazahstāna: 159 milj. $
- Bulgārija: 154 milj. $
- Čehija: 153 milj. $
- Rumānija: 148 milj. $
- Grieķija: 147 milj. $
- Somija: 145 milj. $
- Itālija: 138 milj. $
- Luksemburga: 135 milj. $
- Apvienotie Arābu Emirāti: 135 milj. $
- Portugāle: 131 milj. $
- Dienvidāfrikas Republika: 131 milj. $
- Uzbekistāna: 130 milj. $
- Singapūra: 129 milj. $
- Serbija: 129 milj. $
- Mjanma (Birma): 124 milj. $
- Ungārija: 124 milj. $
- Kirgizstāna: 119 milj. $
- Čīle: 119 milj. $
- Horvātija: 114 milj. $
- Kuveita: 112 milj. $
- Slovēnija: 111 milj. $
- Ķīna: 91 milj. $
- Izraēla: 91 milj. $
- Indija: 87 milj. $
- Bosnija un Hercegovina: 83 milj. $
- Malaizija: 82 milj. $
- Kipra: 78 milj. $
- Lietuva: 64 milj. $
- Albānija: 63 milj. $
- Ukraina: 57 milj. $
- Hondurasa: 54 milj. $
- Ķīnas īpašās pārvaldes apgabals Honkonga: 52 milj. $
- Ēģipte: 50 milj. $
- Jaunzēlande: 46 milj. $
- Meksika: 45 milj. $
- Islande: 44 milj. $
- Jordānija: 44 milj. $
Lielākās eksportētājvalstis
| Vieta | Valsts | Vērtība | Daļa |
|---|---|---|---|
| 1 | 2 mljrd. $ | 12,7% | |
| 2 | 1 mljrd. $ | 7,8% | |
| 3 | 1 mljrd. $ | 7,5% | |
| 4 | 847 milj. $ | 5,5% | |
| 5 | 671 milj. $ | 4,3% | |
| 6 | 652 milj. $ | 4,2% | |
| 7 | 551 milj. $ | 3,5% | |
| 8 | 538 milj. $ | 3,5% | |
| 9 | 520 milj. $ | 3,3% | |
| 10 | 481 milj. $ | 3,1% |
Lielākās importētājvalstis
| Vieta | Valsts | Vērtība | Daļa |
|---|---|---|---|
| 1 | 2 mljrd. $ | 10,5% | |
| 2 | 1 mljrd. $ | 7,3% | |
| 3 | 781 milj. $ | 5% | |
| 4 | 775 milj. $ | 5% | |
| 5 | 764 milj. $ | 4,9% | |
| 6 | 649 milj. $ | 4,2% | |
| 7 | 508 milj. $ | 3,3% | |
| 8 | 408 milj. $ | 2,6% | |
| 9 | 336 milj. $ | 2,2% | |
| 10 | 303 milj. $ | 2% |
Šī produkta ievedmuita pasaulē 164
Vislielākās labvēlības režīma (MFN) muitas nodoklis, ko katra valsts piemēro šīs HS apakšpozīcijas precēm: tās valsts tarifa pozīciju vidējais rādītājs, ar zemāko un augstāko pozīciju, ja tās atšķiras. Preces no valstīm, ar kurām ir tirdzniecības nolīgums, bieži maksā mazāk.
- 20%muitas mediāna
- 9valstu skaits bez muitas (MFN)
- 533%augstākais: Kuka salas, Barbadosa, Beliza
164
| Importētājvalsts | MFN muitas nodoklis | pozīcijas no – līdz | datu gads |
|---|---|---|---|
| 20% | 2018 · HS 2012 | ||
| 15% | 2023 | ||
| 60% | 2023 | ||
| 0,2%* | 2023 | ||
| 13% | 5% – 20% | 2021 · HS 2017 | |
| 60% | 2023 · HS 2017 | ||
| 20% | 2021 · HS 2007 | ||
| 8% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 20% | 2023 · HS 2017 | ||
| 8%* | 2023 | ||
| 18%* | 2021 · HS 2012 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 27%* | 2023 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 8%* | 2021 · HS 2017 | ||
| 25% | 2023 · HS 2017 | ||
| 112% | 100% – 123% | 2022 · HS 2017 | |
| 100% | 2023 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 38% | 15% – 75% | 2023 | |
| 10% | 2023 · HS 2017 | ||
| 20%* | 2022 | ||
| 0,3%* | 0,2% – 0,3% | 2023 | |
| 20% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 35% | 2023 | ||
| 10% | 2022 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 6% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0,2%* | 0,2% – 0,2% | 2023 | |
| 8% | 2023 | ||
| 78% | 20% – 145% | 2023 · HS 2017 | |
| 20% | 2023 | ||
| 9,6% | 2023 | ||
| 30% | 2023 · HS 2017 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 35% | 2021 · HS 2017 | ||
| 30% | 2019 · HS 2017 | ||
| 32% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 20% | 2023 · HS 2017 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 10% | 2023 · HS 2017 | ||
| 20% | 2023 · HS 2012 | ||
| 12% | 2022 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 20% | 2020 · HS 2017 | ||
| 15% | 2023 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 55% | 2020 · HS 2017 | ||
| 15% | 0% – 20% | 2023 | |
| 0% | 2022 · HS 2017 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 12% | 9,6% – 13% | 2023 | |
| 5% | 2023 | ||
| 10% | 2017 · HS 2017 | ||
| 15% | 2023 | ||
| 55% | 2023 · HS 2017 | ||
| 25% | 22% – 27% | 2021 · HS 2002 | |
| 35% | 2023 · HS 2017 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 11% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 8%* | 2023 | ||
| 35% | 2023 | ||
| 8%* | 2021 · HS 2017 | ||
| 70% | 2023 · HS 2002 | ||
| 15% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5% | 2021 · HS 2017 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 14% | 2023 | ||
| 20% | 2023 · HS 2017 | ||
| 8%* | 2021 · HS 2017 | ||
| 30% | 2023 · HS 2017 | ||
| 533%* | 2022 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 30% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0,2%* | 0,2% – 0,2% | 2023 | |
| 20% | 2020 · HS 2017 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 2,4%* | 2021 · HS 2017 | ||
| 5% | 2021 · HS 2017 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 25% | 2021 · HS 2017 | ||
| 86% | 46% – 169% | 2023 | |
| 20% | 2023 | ||
| 40% | 2023 | ||
| 20% | 2023 · HS 2017 | ||
| 12% | 0% – 15% | 2023 | |
| 52%* | 2023 · HS 2017 | ||
| 25% | 2021 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 · HS 2017 | ||
| 15% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 20% | 2023 · HS 2017 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 0,2%* | 0,2% – 0,2% | 2023 | |
| 50% | 2021 · HS 2017 | ||
| 40% | 2023 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 15% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 0% | 2023 · HS 2012 | ||
| 0% | 2017 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 72%* | 2023 | ||
| 20% | 2023 · HS 2017 | ||
| 6% | 2023 · HS 2017 | ||
| 35% | 2023 | ||
| 15% | 2022 | ||
| 40%* | 2020 · HS 2017 | ||
| 10% | 2019 · HS 2017 | ||
| 5,4% | 5% – 6% | 2023 | |
| 68%* | 2023 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 5% | 2021 · HS 2017 | ||
| 38% | 25% – 50% | 2023 | |
| 20% | 2023 · HS 2012 | ||
| 89% | 20% – 100% | 2023 | |
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 30% | 2020 · HS 2012 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 25% | 2023 · HS 2017 | ||
| 40% | 2021 · HS 2017 | ||
| 20% | 2023 · HS 2007 | ||
| 0,2%* | 0,2% – 0,2% | 2023 | |
| 20% | 2023 | ||
| 2%* | 2023 | ||
| 20%* | 2021 · HS 2012 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 35% | 2023 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 3,8% | 0% – 15% | 2023 · HS 2017 | |
| 20% | 2023 · HS 2012 | ||
| 9,6% | 2023 | ||
| 25% | 2017 · HS 2017 | ||
| 35% | 2023 | ||
| 5% | 2023 · HS 2017 | ||
| 20% | 2023 · HS 2017 | ||
| 54%* | 2021 · HS 2017 | ||
| 75% | 2023 | ||
| 20% | 2023 · HS 2017 | ||
| 35% | 2023 | ||
| 30% | 2021 · HS 2012 | ||
| 25%* | 2023 | ||
| 22%* | 2023 · HS 2017 | ||
| 40% | 2023 | ||
| 46%* | 2023 |
Tarifu datu gadi: 2017–2023; likmes kopš tā laika var būt mainījušās. * īpatnējo muitas nodokļu ad valorem ekvivalents (UNCTAD aplēse) · UNCTAD TRAINS, piekļuve ar WITS (Pasaules Banka)
Klasifikācijas un atbilstības
Kur šī HS apakšpozīcija ir Apvienoto Nāciju Organizācijas statistikas klasifikācijās un kādi kodi tai bija iepriekšējos Harmonizētās sistēmas izdevumos.
- SITC Rev. 4
- 11102 Waters (including mineral waters & aerated waters) containing added sugar/other sweetening matter/flavoured, & other non-alcoholic beverages, n.e.s.
- Galīgais izlietojums (BEC Rev. 5)
- Patēriņa preces · BEC 113101
- Produkts CPC 2.1
- 24490 Other non-alcoholic caloric beverages
- Darbība ISIC Rev. 4
- 1104 Manufacture of soft drinks; production of mineral waters and other bottled waters
Iepriekšējie HS izdevumi
| HS | Kods | |
|---|---|---|
| 2017 | 2202.10 | nemainīts |
| 2012 | 2202.10 | nemainīts |
| 2007 | 2202.10 | nemainīts |
| 2002 | 2202.10 | nemainīts |
| 1996 | 2202.10 | nemainīts |
| 1992 | 2202.10 | nemainīts |
ANO Statistikas nodaļas (UNSD) atbilstības tabulas
Saistoši klasifikācijas lēmumi līdzīgām precēm 21
ASV muitas (CBP, CROSS) un Apvienotās Karalistes HMRC (Advance Tariff Rulings) lēmumi par šim kodam klasificētām precēm. Lēmums ir saistošs tikai tā turētājam, taču parāda, kā iestādes klasificē līdzīgas preces. Preču apraksti ir iestāžu angliskie teksti.
- N333062 U.S. CBP
The tariff classification of Juice Drinks from the Philippines
- N325497 U.S. CBP
The tariff classification of Soft Drinks from Japan
- N325217 U.S. CBP
The tariff classification of fruit juice beverages from Chile
- N324304 U.S. CBP
The tariff classification of Lime Fruit Tea from China.
- N305356 U.S. CBP
The tariff classification of flavored water from Canada.
- N296323 U.S. CBP
The tariff classification, marking and status under the African Growth and Opportunity Act (AGOA) of “BREVA Fine Malt Beverage” from South Africa
- 600013370 HMRC
A 250 ml carbonated canned beverage. This is an energy drink for immediate consumption. Ingredients: Carbonated Water Multifloral Manuka Honey Coconut Water Powder Citric Acid Monkfruit Juice Concentrate ‘Natural Flavours’ Guarna Extract Pink Himalayan Salt Carthamus Concentrate Naturally Sourced…
- 600013038 HMRC
A non-alcoholic drink. Ingredients include carbonated water, fructose corn syrup or sugar, caramel color (E150d), phosphoric acid, natural flavours, caffeine and citric acid. Packaged in glass bottles (35cl and 50cl sizes), plastic bottles (PET) – 35cl, 50cl, 1L, 1.5L, and 2L or cans (33cl).
- 600013039 HMRC
A non-alcoholic carbonated soft drink. Ingredients include carbonated water, fructose corn syrup or sugar, orange flavouring, citric acid, preservatives, colouring, stabilizers, emulsifiers and ascorbic acid. Packaged in glass bottles (35cl and 50cl sizes), plastic bottles (PET) – 35cl, 50cl, 1L,…
- 600013040 HMRC
A lemon-lime flavoured carbonated soft drink. Ingredients include carbonated water, fructose corn syrup or sugar, citric acid, natural flavours, sodium citrate, preservatives, and ascorbic acid. Packaged in glass bottles (35cl and 50cl sizes), plastic bottles (PET) – 35cl, 50cl, 1L, 1.5L, and 2L…
- 600012558 HMRC
Freezable Ice Pop that are imported in an unfrozen state. 75ml of liquid contained in plastic tubular wrap, packed 8 Ice Pops per display wrap, 12 displays per shipping case and 72 cases per pallet. The case has the following dimensions: 340 mm x 290 mm x 65 mm. The item is then frozen for sale as…
- 600011282 HMRC
Lychee juice soft drink containing water, lychee puree, sugar, acid (malic acid), flavourings, stabilisers (guar gum, xanthan gum) and antioxidant (ascorbic acid). It is packaged in 1 Litre cartons in boxes of 12 units for retail sale.
kopā 21 lēmumi par šo kodu
Nesenās normatīvo aktu izmaiņas, kurās minēts šis kods
Tiesību akti, kuru tekstā minēts šis kods vai tā pozīcija. Pārbaudiet pašu aktu: kods var būt minēts arī citu iemeslu dēļ, ne tikai muitas nodokļa izmaiņu dēļ.
-
CELEX 32026R1455 · Avots: eur-lex.europa.eu
ES kombinētajā nomenklatūrā apakšpozīcijā 2202.10 ir tikai viena tarifa pozīcija; trešo valstu muitas nodokļa likme ir 9,6%.
Turcijas muitas tarifa apakšpozīcijā 2202.10 ir 4 tarifa pozīcijas, un likumā noteiktā likme (Likums Nr. 474) ir 9,6%.
Preces no 139 valstīm var ievest ES bez muitas nodokļa saskaņā ar tirdzniecības nolīgumiem un preferenču shēmām (piemēram, GSP-EBA, CARIFORUM); trešo valstu muitas nodokļa likme ir 9,6%.
Precēm, kuru izcelsmes valsts ir Baltkrievija vai Krievija, ES papildus muitas nodoklim ir noteikusi papildu muitas nodokli; tā likme ir 50%.
Periodā 2025. g. septembris – 2026. g. augusts ES importēja šīs apakšpozīcijas preces 1,4 mljrd. € vērtībā (−4% salīdzinājumā ar iepriekšējiem 12 mēnešiem); lielākais piegādātājs – Apvienotā Karaliste ar 34% no importa, otrajā vietā – Šveice.
Šo preču pasaules eksporta vērtība 2024. gadā bija 16 mljrd. $ (+3,6% gada laikā).
Eksportā pirmajā vietā – Austrija (2 mljrd. $), otrajā – Vācija.
Juridiskās piezīmes
Papildu piezīmes
1. Apakšpozīcijā 22021000 ietilpst ūdens, ieskaitot minerālūdeņus un gāzētos ūdeņus, ar cukura vai citu saldinātāju piedevām vai aromatizēts, kas gatavs lietošanai kā dzēriens.
2. Pozīcijās 2204 un 2205 un apakšpozīcijā 22060010:
a) “faktiskā spirta tilpumkoncentrācija” ir tīrā spirta daudzums 20 °C temperatūrā 100 produkta tilpumos minētajā temperatūrā;
b) “potenciālā spirta tilpumkoncentrācija” ir tīrā spirta daudzums 20 °C temperatūrā, ko iespējams iegūt pilnīgā cukuru fermentācijas procesā 100 produkta tilpumos minētajā temperatūrā;
c) “kopējā spirta tilpumkoncentrācija” ir faktiskās un potenciālās spirta tilpumkoncentrācijas summa;
d) “dabiskā spirta tilpumkoncentrācija” ir produkta kopējā spirta tilpumkoncentrācija pirms bagātināšanas;
e) apzīmējums “tilp. %” attiecas uz spirta tilpumkoncentrāciju.
3. Apakšpozīcijā 22043010 “rūgstoša vīnogu misa” ir vīnogu misas rūgšanas produkts, kura faktiskā spirta tilpumkoncentrācija ir vairāk nekā 1 % un mazāk nekā 3/5 no kopējās spirta tilpumkoncentrācijas.
4. Apakšpozīcijās 220421, 220422 un 220429:
A. “Kopējais sausais ekstrakts” ir visu to sastāvdaļu saturs gramos vienā litrā produkta, kuras konkrētajos fizikālajos apstākļos neizgaist.
Kopējais sausais ekstrakts jānosaka ar blīvummēru 20 °C.
B.
a) Turpmākajā 1., 2., 3. un 4. punktā norādītais sausā ekstrakta daudzums neietekmē apakšpozīcijās 22042111–22042198 , 22042222–22042298 un 22042922–22042998 minēto produktu klasifikāciju:
1. Izstrādājumi, kuru faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nepārsniedz 13 tilp. %: 90 g vai mazāk no kopējā ekstrakta vienā litrā.
2. Izstrādājumi, kuru faktiskā spirta tilpumkoncentrācija ir lielāka par 13 tilp. %, bet nepārsniedz 15 tilp. %: 130 g vai mazāk no kopējā sausā ekstrakta vienā litrā.
3. Izstrādājumi, kuru faktiskā spirta tilpumkoncentrācija ir lielāka par 15 tilp. %, bet nepārsniedz 18 tilp. %: 130 g vai mazāk no kopējā sausā ekstrakta vienā litrā.
4. Izstrādājumi, kuru faktiskā spirta tilpumkoncentrācija ir lielāka par 18 tilp. %, bet nepārsniedz 22 tilp. %: 330 g vai mazāk no kopējā sausā ekstrakta vienā litrā.
Produkti, kuros kopējais sausā ekstrakta daudzums pārsniedz maksimālo lielumu, kas minēts iepriekš katrā kategorijā, klasificējami nākamajā tuvākajā kategorijā, izņemot gadījumu, kad kopējais sausā ekstrakta daudzums pārsniedz 330 g/l un produkti klasificējami apakšpozīcijā 22042198, 22042298 un 22042998;
b) iepriekš minētie noteikumi neattiecas uz produktiem, kas minēti apakšpozīcijās 22042123 un 22042233.
5. Apakšpozīcijas 22042111–22042198, 22042222–22042298 un 22042922–22042998 attiecas uz:
a) vīnogu misu, kuras rūgšana ir pārtraukta, pievienojot spirtu, t. i., produktu:
kura faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 12 tilp. %, bet ir mazāka par 15 tilp. %, un
kas iegūts, pievienojot vīna destilācijā iegūtu produktu neraudzētai vīnogu misai, kuras dabiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 8,5 tilp. %;
b) destilācijai spirtotu vīnu, t. i., produktu:
kura faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 18 tilp. %, bet nepārsniedz 24 tilp. %,
kas iegūts, tikai pievienojot vīnam, kurā nav atlieku cukura, nerektificētu produktu, kas iegūts vīna destilācijā un kura maksimālā faktiskā spirta tilpumkoncentrācija ir 86 tilp. %, un
kurā maksimālais gaistošais skābums, kas izteikts kā etiķskābe, ir 1,5 g/l;
c) desertvīniem, t. i., produktiem:
kuru kopējā spirta tilpumkoncentrācija ir vismaz 17,5 tilp. % un faktiskā spirta tilpumkoncentrācija ir vismaz 15 tilp. %, bet ne vairāk kā 22 tilp. %, un
kuri ražoti no vīnogu misas vai vīna, kas iegūstams no vīnogu šķirnēm, kuras akceptētas izcelsmes trešā valstī desertvīna ražošanai, un kuru dabiskā spirta tilpumkoncentrācija ir vismaz 12 tilp. %,
sasaldējot, vai
rūgšanas laikā vai pēc rūgšanas pievienojot:
produktus, kas iegūti vīna destilācijā, vai
no koncentrētas vīnogu misas vai attiecībā uz noteiktiem deserta vīniem ar cilmes vietas nosaukumu vai ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kas minēti Komisijas Deleģētās regulas (EK) Nr. 2019/934 (OV L 149, 7.6.2019., 1. lpp.), kuriem šī metode ir tradicionāla, no vīnogu misas, kas koncentrēta ar tiešu karsēšanu, kura, izņemot šo darbību, atbilst koncentrētas vīnogu misas definīcijai, vai
šo produktu maisījumu.
Tomēr noteiktus deserta vīnus ar cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kas minēti Deleģētās regulas (ES) Nr. 2019/934 sarakstā, var ražot no neraudzētas svaigas vīnogu misas, kuras minimālā dabiskā spirta tilpumkoncentrācija nav 12 tilp. %.
6. Apakšpozīcijās 220410, 220421, 220422 un 220429:
a) “vīni ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)” un “vīni ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi AĢIN)” ir vīni, kas atbilst 93.–108. pantu noteikumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1308/2013 (OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.), un noteikumiem, kas pieņemti minētās regulas īstenošanai un definēti valstu noteikumos;
b) “vienas vīnogu šķirnes vīni” ir vīni, kas atbilst 120. panta noteikumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1308/2013 un noteikumiem, kas pieņemti minētās regulas īstenošanai un definēti valstu noteikumos;
c) “Eiropas Savienībā ražoti vīni” ir tādi vīni, kuri atbilst noteikumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1308/2013 un 45. pantā Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2019/33, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013.
7. Apakšpozīcijās 22043092 un 22043096 “koncentrēta vīnogu misa” ir vīnogu misa, attiecībā uz kuru skaitlis, ko rāda refraktometrs (lietots saskaņā ar metodi, kas norādīta Starptautiskās Vīnkopības un vīna organizācijas apkopojumā par starptautiskajām vīnu un misu analīzes metodēm, kas publicēta “Oficiālā Vēstneša” C sērijā) 20 °C temperatūrā, nav mazāks par 50,9 %.
8. Tikai vermutu un citus svaigo vīnogu vīnus, kuri aromatizēti ar augiem vai aromātiskām vielām un kuru faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 7 tilp. %, uzskata par produktiem, kas iekļaujami pozīcijā 2205.
9. Apakšpozīcijā 22060010 “čagu ekstrakta vīns” ir produkts, kas iegūts, raudzējot neapstrādātas, ūdenī izmērcētas vīnogu čagas vai ekstrahējot raudzēto vīnogu čagas ūdenī.
10. Apakšpozīcijās 22060031 un 22060039 par “dzirkstošiem” uzskatāmi:
raudzēti dzērieni pudelēs ar “galviņkorķiem”, kas nostiprināti ar speciāliem stiprinājumiem,
raudzēti dzērieni citādā tarā ar pārspiedienu 3 bar vai vairāk 20 °C temperatūrā.
11. Apakšpozīcijās 22090011 un 22090019 “vīna etiķis” ir etiķis, kas iegūts vienīgi vīna etiķskābās rūgšanas procesā un kura kopējais skābums, kas izteikts kā etiķskābe, nav mazāks par 60 g/l.
12. Apakšpozīcijā 220720 ietilpst etilspirta maisījumi, ko izmanto kā izejvielu mehānisko transportlīdzekļu degvielas ar spirta tilpumkoncentrāciju 50 % vai vairāk ražošanai un kas denaturēti ar vienu vai vairākām šādām vielām:
a) autobenzīns (saskaņā ar EN 228);
b) terc-butiletilēteris (etil-terc-butil-ēteris, ETBE);
c) metil-terc-butil-ēteris (MTBE);
d) 2-metilpropān-2-ols (terc-butilspirts, TBA);
e) 2-metilpropān-1-ols (2-metil-1-propanols, izobutanols);
f) propān-2-ols (izopropilspirts, 2-propanols, izopropanols).
Denaturanti, kas minēti pirmās daļas e) un f) apakšpunktā, jāizmanto kombinācijā ar vismaz vienu no denaturantiem, kas uzskaitīti pirmās daļas a) līdz d) apakšpunktā.
13. Apakšpozīcijās 22029911 un 22029915 proteīna saturu nosaka, reizinot kopējo slāpekļa saturu, ko aprēķina, izmantojot Komisijas Regulas (EK) Nr. 152/2009 III pielikuma C daļas 2. līdz 8. punktā paredzēto metodi, ar koeficientu 6,25.
Jautājumi un atbildes
Ūdens, ieskaitot minerālūdeņus un gāzētos ūdeņus, ar cukura vai citu… – kāds ir preču kods?
Harmonizētajā sistēmā šīs preces klasificē apakšpozīcijā 2202.10 (pozīcija 2202), kas ietilpst IV iedaļā. ES kombinētajā nomenklatūrā, ko piemēro arī Latvijā, kodam pievieno vēl divus ciparus.
Kāds ir ievedmuitas nodoklis kodam 2202.10 ES?
ES kombinētajā nomenklatūrā precēm no valstīm bez preferenciāla nolīguma trešo valstu muitas nodokļa likme kodam 2202.10 ir 9,6%. Preferenciālās likmes, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
Kāds ir ievedmuitas nodoklis kodam 2202.10 Turcijā?
Turcijas muitas tarifā precēm no valstīm bez preferenciāla nolīguma likumā noteiktā likme (Likums Nr. 474) kodam 2202.10 ir 9,6%. Preferenciālās likmes, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
Kura valsts visvairāk eksportē preces ar kodu 2202.10?
Austrija: 2 mljrd. $ 2024. gadā (12,7% no pasaules eksporta).
No kurām valstīm apakšpozīcijas 2202.10 preces var ievest ES bez muitas nodokļa?
Precēm no 139 valstīm saskaņā ar tirdzniecības nolīgumu vai preferenču shēmu piemēro 0% likmi (piemēram, GSP-EBA, CARIFORUM, AZT). Precēm jāatbilst nolīguma izcelsmes noteikumiem, un importētājam jābūt izcelsmes apliecinājumam; pretējā gadījumā piemēro trešo valstu muitas nodokļa likmi (9,6%). Augstāk izvēlieties izcelsmes valsti, lai redzētu tās likmi.
Vai apakšpozīcijas 2202.10 precēm piemēro antidempinga maksājumu vai citu papildu muitas nodokli?
Precēm, kuru izcelsmes valsts ir Baltkrievija vai Krievija, ES papildus muitas nodoklim ir noteikusi papildu muitas nodokli; tā likme ir 50%. Pasākumā nosauktajiem eksportētājiem var būt noteiktas atšķirīgas likmes.
No kurām valstīm ES importē apakšpozīcijas 2202.10 preces?
Pēdējos 12 mēnešos (2025. g. septembris – 2026. g. augusts) lielākie piegādātāji bija Apvienotā Karaliste (34%), Šveice (31%) un Serbija (7%); kopējais imports – 1,4 mljrd. €.