Apakšpozīcija · Nodaļa 22 · Pozīcija 2204
2204.30: Svaigu vīnogu vīns, ieskaitot stiprinātos vīnus: citāda vīnogu misa
Oficiālais apraksts citāda vīnogu misa
Apakšpozīcija 2204.30 ietilpst pozīcijā 2204 (svaigu vīnogu vīns), 22. nodaļā.
Kas jāmaksā
Imports: ES
Likmes pa valsts tarifa pozīcijām · ES kombinētā nomenklatūra
ES: tarifa pozīcijas →- 2204 30 citāda vīnogu misa:
- 2204 30 10 rūgstoša vai tāda, kam rūgšana apturēta ar citu paņēmienu, nevis pievienojot spirtu 32%l
- citāda:
- ar blīvumu līdz 1,33 g/cm3 20 °C temperatūrā un faktisko spirta tilpumkoncentrāciju līdz 1 tilp. %:
- 2204 30 92 koncentrēta l
- 2204 30 94 citāda l
- citāda:
- 2204 30 96 koncentrēta l
- 2204 30 98 citāda l
Papildu muitas nodokļi un importa noteikumi
Maksājumi papildus muitas nodoklim un prasības, kas precēm jāizpilda uz robežas.
Papildu nodokļi un maksājumi 5
- Papildu muitas nodoklisPapildus nodokļi 50% ar dokumentu Y-155 (Ražojumi, ko tieši vai netieši eksportē no Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas) · citādi bez muitas
- Izcelsmes valstis
- visas valstis, izņemot Baltkrievija, Krievija
- Tiesību akts
- Regulation 1227/25
- Dokumenti
- Y155 Ražojumi, ko tieši vai netieši eksportē no Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas
- Papildu muitas nodoklisPapildus nodokļi 50%
- Izcelsmes valstis
- Baltkrievija, Krievija
- Tiesību akts
- Regulation 1227/25
- Muitas nodoklis mazvērtīgiem sūtījumiemZemas vērtības sūtījuma muitas nodoklis 3 EUR
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Spēkā
- līdz 2026. gada 31. oktobris
- Tiesību akts
- Regulation 0382/26
- Muitas nodoklis mazvērtīgiem sūtījumiemZemas vērtības sūtījuma muitas nodoklis 3 EUR
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Spēkā
- no 2026. gada 1. novembris
- Tiesību akts
- Regulation 0382/26
- Apstrādes maksaSavienības apstrādes maksa 2 EUR
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Spēkā
- no 2026. gada 1. novembris
- Tiesību akts
- Regulation 2108/26
- Dokumenti
- Y126 Goods sold in distance sales
Importa prasības 5
- Importa kontroleIerobežojums laišanai brīvā apgrozībā
- Izcelsmes valstis
- visas valstis, izņemot Šveice, Apvienotā Karaliste, Japāna, Amerikas Savienotās Valstis
- Tiesību akts
- Regulation 0273/18
- Importa kontroleIerobežojums laišanai brīvā apgrozībā
- Izcelsmes valstis
- Amerikas Savienotās Valstis, Apvienotā Karaliste, Japāna, Šveice
- Tiesību akts
- Decision 0394/05, Regulation 0273/18, Decision 0001/19, Decision 0232/06
- Importa kontroleBioloģisko produktu importa kontrole
- Izcelsmes valstis
- visas valstis, izņemot Šveice, Islande, Lihtenšteina, Norvēģija
- Tiesību akts
- Regulation 2306/21
- Importa kontrole
- Izcelsmes valstis
- Ukraina
- Tiesību akts
- Regulation 0692/14
- Dokumenti
- Y997 Preces, kuru izcelsme nav Krimā vai Sevastopolē vai kuru galamērķis nav Krima vai Sevastopole (Padomes Regulas (ES) Nr. 692/2014 2 un 2.b.1. pants)
- N864 Rēķindeklarācija vai izcelsmes deklarācija, ko uz rēķina vai cita komercdokumenta sagatavojis ikviens eksportētājs
- N954 Preču pārvadājumu apliecība EUR.1
- Importa kontrole
- Izcelsmes valstis
- Ukraina
- Tiesību akts
- Regulation 0263/22
- Dokumenti
- Y984 Preces, kuru izcelsme nav vai nav paredzētas Ukrainas valdības nekontrolētajās teritorijās Doneckas, Hersonas, Luhanskas un Zaporižjas apgabalos
- N954 Preču pārvadājumu apliecība EUR.1
- N864 Rēķindeklarācija vai izcelsmes deklarācija, ko uz rēķina vai cita komercdokumenta sagatavojis ikviens eksportētājs
Preferenciālās likmes pa valstīm
| Nolīgums vai shēma | Valstis | Likme |
|---|---|---|
| trešo valstu likme (bez nolīguma) | — | 32% |
| GSP-EBA (īpašs režīms vismazāk attīstītajām valstīm - Viss, izņemot ieročus) | Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša un vēl 42Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša, Benina, Burkinafaso, Burundija, Butāna, Centrālāfrikas Republika, Čada, Dienvidsudāna, Džibutija, Eritreja, Etiopija, Gambija, Gvineja, Gvineja-Bisava, Haiti, Jemena, Kambodža, Kiribati, Komoru salas, Kongo (Kinšasa), Laosa, Lesoto, Libērija, Madagaskara, Malāvija, Mali, Mauritānija, Mjanma (Birma), Mozambika, Nepāla, Nigēra, Ruanda, Santome un Prinsipi, Senegāla, Sjerraleone, Somālija, Sudāna, Tanzānija, Togo, Tuvalu, Uganda, Zambija, Zālamana salas | Bez muitas |
| CARIFORUM | Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza un vēl 10Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza, Dominika, Dominikāna, Gajāna, Grenāda, Jamaika, Sentkitsa un Nevisa, Sentlūsija, Sentvinsenta un Grenadīnas, Surinama, Trinidāda un Tobāgo | Bez muitas |
| AZT (Aizjūras zemes un teritorijas) | Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija un vēl 8Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija, Grenlande, Jaunkaledonija, Kirasao, Nīderlandes Karību salas, Senbartelmī, Senpjēra un Mikelona, Sintmārtena, Volisa un Futunas salas | Bez muitas |
| Centrālā Amerika | Gvatemala, Hondurasa, Kostarika, Nikaragva, Panama, Salvadora | Bez muitas |
| SADC EPA | Botsvāna, Namībija, Svatini | Bez muitas |
| Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas valstis | Maurīcija, Seišelu salas, Zimbabve | Bez muitas |
| ES–Andora nolīgums | Andora | Bez muitas |
| ES–Kanāda nolīgums | Kanāda | Bez muitas |
| ES–Kotdivuāra nolīgums | Kotdivuāra | Bez muitas |
| ES–Čīle nolīgums | Čīle | Bez muitas |
| ES–Kamerūna nolīgums | Kamerūna | Bez muitas |
| ES–Kolumbija nolīgums | Kolumbija | Bez muitas |
| ES–Ekvadora nolīgums | Ekvadora | Bez muitas |
| ES–Ēģipte nolīgums | Ēģipte | Bez muitas |
| Preferenciāla izcelsme saskaņā ar Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti par grozījumu izdarīšanu 1. un 4. protokolā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses. | Rietumsahāra | Bez muitas |
| ES–Fidži nolīgums | Fidži | Bez muitas |
| ES–Apvienotā Karaliste nolīgums | Apvienotā Karaliste | Bez muitas |
| ES–Gruzija nolīgums | Gruzija | Bez muitas |
| ES–Gana nolīgums | Gana | Bez muitas |
| ES–Izraēla nolīgumsKvota | Izraēla | Bez muitas |
| ES–Islande nolīgums | Islande | Bez muitas |
| ES–Jordānija nolīgums | Jordānija | Bez muitas |
| ES–Japāna nolīgums | Japāna | Bez muitas |
| ES–Kenija nolīgums | Kenija | Bez muitas |
| ES–Dienvidkoreja nolīgums | Dienvidkoreja | Bez muitas |
| ES–Maroka nolīgums | Maroka | Bez muitas |
| ES–Moldova nolīgums | Moldova | Bez muitas |
| ES–Peru nolīgums | Peru | Bez muitas |
| ES–Papua-Jaungvineja nolīgums | Papua-Jaungvineja | Bez muitas |
| ES–Palestīnas teritorijas nolīgums | Palestīnas teritorijas | Bez muitas |
| ES–Singapūra nolīgums | Singapūra | Bez muitas |
| ES–Sanmarīno muitas savienība | Sanmarīno | Bez muitas |
| ES–Turcija nolīgums | Turcija | Bez muitas |
| ES–Ukraina nolīgums | Ukraina | Bez muitas |
| ES–Vjetnama nolīgums | Vjetnama | Bez muitas |
| ES–Samoa nolīgums | Samoa | Bez muitas |
| ES–Dienvidāfrikas Republika nolīgums | Dienvidāfrikas Republika | Bez muitas |
| ES–Jaunzēlande nolīgums | Jaunzēlande | 8% |
| Mercosur | Argentīna, Brazīlija, Paragvaja, Urugvaja | 29% |
| GSP - Vispārīgās | Indija, Indonēzija, Kongo (Brazavila), Kuka salas un vēl 6Indija, Indonēzija, Kongo (Brazavila), Kuka salas, Mikronēzija, Nigērija, Niue, Sīrija, Tadžikistāna, Vanuatu | V 209.400 EUR/HLT(01):18.900 % + 20.600 EUR DTN; V 205.200 EUR/HLT(01):18.900 % + 4.200 EUR HLT + 20.600 EUR DTN; V 201.000 EUR/HLT(01):18.900 % + 8.400 EUR HLT + 20.600 EUR DTN; V 196.800 EUR/HLT(01):18.900 % + 12.600 EUR HLT + 20.600 EUR DTN; V 192.600 EUR/HLT(01):18.900 % + 16.800 EUR HLT + 20.600 EUR DTN; V 0.000 EUR/HLT(01):18.900 % + 131.000 EUR HLT + 20.600 EUR DTN / V 42.500 EUR/HLT(01):18.900 % + 20.600 EUR DTN; V 41.700 EUR/HLT(01):18.900 % + 0.800 EUR HLT + 20.600 EUR DTN; V 40.800 EUR/HLT(01):18.900 % + 1.700 EUR HLT + 20.600 EUR DTN; V 40.000 EUR/HLT(01):18.900 % + 2.500 EUR HLT + 20.600 EUR DTN; V 39.100 EUR/HLT(01):18.900 % + 3.400 EUR HLT + 20.600 EUR DTN; V 0.000 EUR/HLT(01):18.900 % + 27.000 EUR HLT + 20.600 EUR DTN / V 212.400 EUR/HLT(01):36.500 % + 20.600 EUR DTN; V 208.200 EUR/HLT(01):36.500 % + 4.200 EUR HLT + 20.600 EUR DTN; V 203.900 EUR/HLT(01):36.500 % + 8.500 EUR HLT + 20.600 EUR DTN; V 199.700 EUR/HLT(01):36.500 % + 12.700 EUR HLT + 20.600 EUR DTN; V 195.400 EUR/HLT(01):36.500 % + 17.000 EUR HLT + 20.600 EUR DTN; V 0.000 EUR/HLT(01):36.500 % + 121.000 EUR HLT + 20.600 EUR DTN / V 42.500 EUR/HLT(01):36.500 % + 20.600 EUR DTN; V 41.700 EUR/HLT(01):36.500 % + 0.800 EUR HLT + 20.600 EUR DTN; V 40.800 EUR/HLT(01):36.500 % + 1.700 EUR HLT + 20.600 EUR DTN; V 40.000 EUR/HLT(01):36.500 % + 2.500 EUR HLT + 20.600 EUR DTN; V 39.100 EUR/HLT(01):36.500 % + 3.400 EUR HLT + 20.600 EUR DTN; V 0.000 EUR/HLT(01):36.500 % + 27.000 EUR HLT + 20.600 EUR DTN |
| GSP+ (īpašu veicināšanas režīmu ilgtspējīgai attīstībai un labai pārvaldībai) | Bolīvija, Filipīnas, Kaboverde, Kirgizstāna un vēl 4Bolīvija, Filipīnas, Kaboverde, Kirgizstāna, Mongolija, Pakistāna, Šrilanka, Uzbekistāna | V 209.400 EUR/HLT(01):0.000 % + 20.600 EUR DTN; V 205.200 EUR/HLT(01):0.000 % + 4.200 EUR HLT + 20.600 EUR DTN; V 201.000 EUR/HLT(01):0.000 % + 8.400 EUR HLT + 20.600 EUR DTN; V 196.800 EUR/HLT(01):0.000 % + 12.600 EUR HLT + 20.600 EUR DTN; V 192.600 EUR/HLT(01):0.000 % + 16.800 EUR HLT + 20.600 EUR DTN; V 0.000 EUR/HLT(01):0.000 % + 131.000 EUR HLT + 20.600 EUR DTN / V 42.500 EUR/HLT(01):0.000 % + 20.600 EUR DTN; V 41.700 EUR/HLT(01):0.000 % + 0.800 EUR HLT + 20.600 EUR DTN; V 40.800 EUR/HLT(01):0.000 % + 1.700 EUR HLT + 20.600 EUR DTN; V 40.000 EUR/HLT(01):0.000 % + 2.500 EUR HLT + 20.600 EUR DTN; V 39.100 EUR/HLT(01):0.000 % + 3.400 EUR HLT + 20.600 EUR DTN; V 0.000 EUR/HLT(01):0.000 % + 27.000 EUR HLT + 20.600 EUR DTN / V 212.400 EUR/HLT(01):0.000 % + 20.600 EUR DTN; V 208.200 EUR/HLT(01):0.000 % + 4.200 EUR HLT + 20.600 EUR DTN; V 203.900 EUR/HLT(01):0.000 % + 8.500 EUR HLT + 20.600 EUR DTN; V 199.700 EUR/HLT(01):0.000 % + 12.700 EUR HLT + 20.600 EUR DTN; V 195.400 EUR/HLT(01):0.000 % + 17.000 EUR HLT + 20.600 EUR DTN; V 0.000 EUR/HLT(01):0.000 % + 121.000 EUR HLT + 20.600 EUR DTN |
ES: imports pa mēnešiem
Galvenie piegādātāji, pēdējie 12 mēneši
| Valsts | Vērtība | Daļa | Izmaiņas |
|---|---|---|---|
| 146 tūkst. € | 69,5% | -46,4% | |
| 29 tūkst. € | 13,8% | +28,9% | |
| 12 tūkst. € | 5,7% | +9812,5% | |
| 7 tūkst. € | 3,4% | -54,8% | |
| 5 tūkst. € | 2,3% | — | |
| 3 tūkst. € | 1,6% | -48,1% | |
| 1 tūkst. € | 0,6% | — | |
| 1 tūkst. € | 0,6% | — |
Tā pati apakšpozīcija citos tarifos
Pasaules tirdzniecība 2024. gadā
Tirdzniecības vērtība (USD) tirdzniecība nav reģistrēta < 16,7 tūkst. $16,7 tūkst. $+282,3 tūkst. $+1 milj. $+> 10,1 milj. $
Eksports: 84
- Spānija: 83,2 milj. $
- Itālija: 34,3 milj. $
- Francija: 10,1 milj. $
- Ungārija: 3,5 milj. $
- Beļģija: 3 milj. $
- Čīle: 2,4 milj. $
- Nīderlande: 1,5 milj. $
- Vācija: 1 milj. $
- Austrālija: 891,2 tūkst. $
- Amerikas Savienotās Valstis: 594,8 tūkst. $
- Slovākija: 448,6 tūkst. $
- Portugāle: 403 tūkst. $
- Uzbekistāna: 403 tūkst. $
- Apvienotā Karaliste: 354,1 tūkst. $
- Čehija: 344,1 tūkst. $
- Dienvidāfrikas Republika: 325,9 tūkst. $
- Argentīna: 288,9 tūkst. $
- Dānija: 282,3 tūkst. $
- Austrija: 236,7 tūkst. $
- Polija: 232,7 tūkst. $
- Dominikāna: 211,5 tūkst. $
- Brazīlija: 194,6 tūkst. $
- Jaunzēlande: 192,5 tūkst. $
- Izraēla: 114,9 tūkst. $
- Lietuva: 102,4 tūkst. $
- Dienvidkoreja: 59,5 tūkst. $
- Šveice: 41,8 tūkst. $
- Rumānija: 38,5 tūkst. $
- Kanāda: 24,9 tūkst. $
- Kirgizstāna: 24,5 tūkst. $
- Meksika: 24,1 tūkst. $
- Ķīna: 23,8 tūkst. $
- Melnkalne: 21,8 tūkst. $
- Krievija: 18,8 tūkst. $
- Horvātija: 18,7 tūkst. $
- Somija: 16,7 tūkst. $
- Grieķija: 12,1 tūkst. $
- Singapūra: 11,7 tūkst. $
- Zviedrija: 11,3 tūkst. $
- Japāna: 10,5 tūkst. $
- Īrija: 10,1 tūkst. $
- Bulgārija: 8,4 tūkst. $
- Ķīnas īpašās pārvaldes apgabals Honkonga: 8,3 tūkst. $
- Indija: 5,8 tūkst. $
- Slovēnija: 5,1 tūkst. $
- Dominika: 4,7 tūkst. $
- Panama: 2,8 tūkst. $
- Bahamu salas: 2,5 tūkst. $
- Serbija: 2,4 tūkst. $
- Malaizija: 2,1 tūkst. $
- Francijas Polinēzija: 1,7 tūkst. $
- Gruzija: 1 tūkst. $
- Haiti: 1 tūkst. $
- Taivāna: 1 tūkst. $
- Apvienotie Arābu Emirāti: 900 $
- Zambija: 600 $
- Libāna: 500 $
- Peru: 500 $
- Luksemburga: 400 $
- Angola: 300 $
Tirdzniecības vērtība (USD) tirdzniecība nav reģistrēta < 51,6 tūkst. $51,6 tūkst. $+296,3 tūkst. $+1,8 milj. $+> 4,6 milj. $
Imports: 151
- Itālija: 38 milj. $
- Francija: 27,1 milj. $
- Vācija: 12 milj. $
- Portugāle: 6,7 milj. $
- Šveice: 4,6 milj. $
- Amerikas Savienotās Valstis: 4,5 milj. $
- Izraēla: 3,8 milj. $
- Japāna: 3,6 milj. $
- Slovēnija: 2,9 milj. $
- Somija: 2,5 milj. $
- Rumānija: 2,5 milj. $
- Grieķija: 2,2 milj. $
- Meksika: 2 milj. $
- Čehija: 1,8 milj. $
- Nīderlande: 1,8 milj. $
- Apvienotā Karaliste: 1,8 milj. $
- Beļģija: 1,7 milj. $
- Ķīna: 1,7 milj. $
- Slovākija: 1,6 milj. $
- Polija: 1,6 milj. $
- Spānija: 1,5 milj. $
- Dienvidkoreja: 1,4 milj. $
- Horvātija: 1,3 milj. $
- Luksemburga: 1,2 milj. $
- Ukraina: 1,1 milj. $
- Nigērija: 1,1 milj. $
- Austrija: 994,4 tūkst. $
- Taivāna: 878,9 tūkst. $
- Singapūra: 846,5 tūkst. $
- Dānija: 559,6 tūkst. $
- Jaunzēlande: 494,7 tūkst. $
- Ķīnas īpašās pārvaldes apgabals Honkonga: 462,6 tūkst. $
- Baltkrievija: 416,5 tūkst. $
- Ungārija: 410,2 tūkst. $
- Hondurasa: 354,4 tūkst. $
- Panama: 332,2 tūkst. $
- Urugvaja: 326,8 tūkst. $
- Īrija: 296,3 tūkst. $
- Kanāda: 290,2 tūkst. $
- Serbija: 287,6 tūkst. $
- Kazahstāna: 276,1 tūkst. $
- Kirasao: 274,9 tūkst. $
- Ekvadora: 264,1 tūkst. $
- Brazīlija: 263,3 tūkst. $
- Apvienotie Arābu Emirāti: 241,3 tūkst. $
- Lietuva: 231 tūkst. $
- Latvija: 222,1 tūkst. $
- Gana: 218,5 tūkst. $
- Moldova: 191,2 tūkst. $
- Kirgizstāna: 188,3 tūkst. $
- Tanzānija: 174,9 tūkst. $
- Taizeme: 171,5 tūkst. $
- Zviedrija: 170,7 tūkst. $
- Vjetnama: 160,9 tūkst. $
- Malaizija: 155,6 tūkst. $
- Grenlande: 132,9 tūkst. $
- Togo: 125,7 tūkst. $
- Kolumbija: 122,7 tūkst. $
- Angola: 113,6 tūkst. $
- Austrālija: 105,3 tūkst. $
Lielākās eksportētājvalstis
| Vieta | Valsts | Vērtība | Daļa |
|---|---|---|---|
| 1 | 83,2 milj. $ | 57,4% | |
| 2 | 34,3 milj. $ | 23,6% | |
| 3 | 10,1 milj. $ | 6,9% | |
| 4 | 3,5 milj. $ | 2,4% | |
| 5 | 3 milj. $ | 2% | |
| 6 | 2,4 milj. $ | 1,6% | |
| 7 | 1,5 milj. $ | 1% | |
| 8 | 1 milj. $ | 0,7% | |
| 9 | 891,2 tūkst. $ | 0,6% | |
| 10 | 594,8 tūkst. $ | 0,4% |
Lielākās importētājvalstis
| Vieta | Valsts | Vērtība | Daļa |
|---|---|---|---|
| 1 | 38 milj. $ | 26,2% | |
| 2 | 27,1 milj. $ | 18,7% | |
| 3 | 12 milj. $ | 8,3% | |
| 4 | 6,7 milj. $ | 4,6% | |
| 5 | 4,6 milj. $ | 3,2% | |
| 6 | 4,5 milj. $ | 3,1% | |
| 7 | 3,8 milj. $ | 2,7% | |
| 8 | 3,6 milj. $ | 2,5% | |
| 9 | 2,9 milj. $ | 2% | |
| 10 | 2,5 milj. $ | 1,7% |
Šī produkta ievedmuita pasaulē 155
Vislielākās labvēlības režīma (MFN) muitas nodoklis, ko katra valsts piemēro šīs HS apakšpozīcijas precēm: tās valsts tarifa pozīciju vidējais rādītājs, ar zemāko un augstāko pozīciju, ja tās atšķiras. Preces no valstīm, ar kurām ir tirdzniecības nolīgums, bieži maksā mazāk.
- 20%muitas mediāna
- 16valstu skaits bez muitas (MFN)
- 1263%augstākais: Jordānija, Kuka salas, Ēģipte
155
| Importētājvalsts | MFN muitas nodoklis | pozīcijas no – līdz | datu gads |
|---|---|---|---|
| 15% | 2023 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 13%* | 2023 | ||
| 15% | 2021 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 20% | 2021 · HS 2007 | ||
| 30% | 20% – 40% | 2023 | |
| 20% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 186%* | 2021 · HS 2012 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 12% | 0% – 15% | 2023 · HS 2017 | |
| 0% | 2022 | ||
| 5% | 2021 · HS 2017 | ||
| 25% | 2023 · HS 2017 | ||
| 1,3% | 2022 · HS 2017 | ||
| 252%* | 2023 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 458%* | 2023 | ||
| 40% | 2023 · HS 2017 | ||
| 15% | 2022 | ||
| 25% | 2023 | ||
| 20% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 35% | 2023 | ||
| 100% | 2022 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 6% | 2023 · HS 2017 | ||
| 25% | 2023 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 30% | 2023 · HS 2017 | ||
| 14% | 2023 | ||
| 32% | 2023 | ||
| 25% | 2023 · HS 2017 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 35% | 2021 · HS 2017 | ||
| 600% | 2019 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 15% | 2023 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 100% | 2023 · HS 2017 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 35% | 2023 · HS 2012 | ||
| 15%* | 2022 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 20% | 2020 · HS 2017 | ||
| 15% | 2023 | ||
| 150% | 2023 | ||
| 90% | 2023 | ||
| 5% | 2020 · HS 2017 | ||
| 5% | 0% – 10% | 2023 | |
| 12% | 2022 · HS 2017 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 23% | 19% – 26% | 2023 | |
| 5% | 2023 | ||
| 1263%* | 428% – 2444% | 2023 | |
| 20% | 2023 · HS 2017 | ||
| 403%* | 2021 · HS 2002 | ||
| 35% | 2023 · HS 2017 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 35% | 2023 | ||
| 5% | 2021 · HS 2017 | ||
| 52%* | 2023 · HS 2002 | ||
| 10% | 2023 · HS 2017 | ||
| 20% | 2021 · HS 2017 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 14% | 2023 | ||
| 20% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5% | 2021 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 · HS 2017 | ||
| 623%* | 539% – 792% | 2022 · HS 2017 | |
| 30% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 25% | 2023 | ||
| 5% | 2020 · HS 2017 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 29%* | 2021 · HS 2017 | ||
| 5% | 2021 · HS 2017 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 25% | 2021 · HS 2017 | ||
| 25% | 2023 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 49% | 2023 | ||
| 20% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 20% | 2023 · HS 2017 | ||
| 30% | 2021 · HS 2017 | ||
| 30% | 2023 · HS 2017 | ||
| 41%* | 2023 · HS 2017 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 65% | 2023 · HS 2017 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 25% | 2023 | ||
| 499%* | 470% – 532% | 2021 · HS 2017 | |
| 171%* | 2023 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 100% | 2023 | ||
| 90% | 2023 | ||
| 532%* | 2023 · HS 2012 | ||
| 48%* | 2017 · HS 2017 | ||
| 15% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 20% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 35% | 2023 | ||
| 20% | 2022 | ||
| 54%* | 2020 · HS 2017 | ||
| 20% | 2019 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 10% | 2021 · HS 2017 | ||
| 25% | 2023 | ||
| 30% | 2023 · HS 2012 | ||
| 96%* | 2023 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 30% | 2020 · HS 2012 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 40% | 2021 · HS 2017 | ||
| 50% | 2023 · HS 2007 | ||
| 25% | 2023 | ||
| 102%* | 2023 | ||
| 29%* | 2023 | ||
| 45%* | 2021 · HS 2012 | ||
| 60% | 2023 | ||
| 35% | 2023 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 99%* | 2023 · HS 2012 | ||
| 21% | 2023 | ||
| 25% | 2017 · HS 2017 | ||
| 35% | 2023 | ||
| 10% | 2023 · HS 2017 | ||
| 20% | 2023 · HS 2017 | ||
| 77%* | 2021 · HS 2017 | ||
| 40% | 2023 | ||
| 20% | 2023 · HS 2017 | ||
| 50% | 2023 | ||
| 55% | 2021 · HS 2012 | ||
| 25% | 2023 | ||
| 540%* | 103% – 1591% | 2023 · HS 2017 | |
| 50% | 2023 |
Tarifu datu gadi: 2017–2023; likmes kopš tā laika var būt mainījušās. * īpatnējo muitas nodokļu ad valorem ekvivalents (UNCTAD aplēse) · UNCTAD TRAINS, piekļuve ar WITS (Pasaules Banka)
Klasifikācijas un atbilstības
Kur šī HS apakšpozīcija ir Apvienoto Nāciju Organizācijas statistikas klasifikācijās un kādi kodi tai bija iepriekšējos Harmonizētās sistēmas izdevumos.
- SITC Rev. 4
- 11211 Grape must in fermentation/with fermentation arrested othw. than by the addition of alcohol.
- Galīgais izlietojums (BEC Rev. 5)
- Patēriņa preces · BEC 113101
- Produkts CPC 2.1
- 24212 Wine of fresh grapes, except sparkling wine; grape must
- Darbība ISIC Rev. 4
- 1102 Manufacture of wines
Iepriekšējie HS izdevumi
| HS | Kods | |
|---|---|---|
| 2017 | 2204.30 | nemainīts |
| 2012 | 2204.30 | nemainīts |
| 2007 | 2204.30 | nemainīts |
| 2002 | 2204.30 | nemainīts |
| 1996 | 2204.30 | nemainīts |
| 1992 | 2204.30 | nemainīts |
ANO Statistikas nodaļas (UNSD) atbilstības tabulas
Nesenās normatīvo aktu izmaiņas, kurās minēts šis kods
Tiesību akti, kuru tekstā minēts šis kods vai tā pozīcija. Pārbaudiet pašu aktu: kods var būt minēts arī citu iemeslu dēļ, ne tikai muitas nodokļa izmaiņu dēļ.
-
CELEX 32026R1395 · Avots: eur-lex.europa.eu
ES kombinētajā nomenklatūrā apakšpozīcija 2204.30 ir sadalīta 5 tarifa pozīcijās; trešo valstu muitas nodokļa likme ir 32%.
Turcijas muitas tarifa apakšpozīcijā 2204.30 ir 5 tarifa pozīcijas, un likumā noteiktā likme (Likums Nr. 474) ir 21,3%.
Preces no 92 valstīm var ievest ES bez muitas nodokļa saskaņā ar tirdzniecības nolīgumiem un preferenču shēmām (piemēram, GSP-EBA, CARIFORUM); trešo valstu muitas nodokļa likme ir 32%.
Precēm, kuru izcelsmes valsts ir Baltkrievija vai Krievija, ES papildus muitas nodoklim ir noteikusi papildu muitas nodokli; tā likme ir 50%.
Periodā 2025. g. septembris – 2026. g. augusts ES importēja šīs apakšpozīcijas preces 210,1 tūkst. € vērtībā (−38% salīdzinājumā ar iepriekšējiem 12 mēnešiem); lielākais piegādātājs – Apvienotā Karaliste ar 70% no importa, otrajā vietā – Šveice.
Šo preču pasaules eksporta vērtība 2024. gadā bija 144,9 milj. $ (+13,5% gada laikā).
Eksportā pirmajā vietā – Spānija (83,2 milj. $), otrajā – Itālija.
Juridiskās piezīmes
Papildu piezīmes
1. Apakšpozīcijā 22021000 ietilpst ūdens, ieskaitot minerālūdeņus un gāzētos ūdeņus, ar cukura vai citu saldinātāju piedevām vai aromatizēts, kas gatavs lietošanai kā dzēriens.
2. Pozīcijās 2204 un 2205 un apakšpozīcijā 22060010:
a) “faktiskā spirta tilpumkoncentrācija” ir tīrā spirta daudzums 20 °C temperatūrā 100 produkta tilpumos minētajā temperatūrā;
b) “potenciālā spirta tilpumkoncentrācija” ir tīrā spirta daudzums 20 °C temperatūrā, ko iespējams iegūt pilnīgā cukuru fermentācijas procesā 100 produkta tilpumos minētajā temperatūrā;
c) “kopējā spirta tilpumkoncentrācija” ir faktiskās un potenciālās spirta tilpumkoncentrācijas summa;
d) “dabiskā spirta tilpumkoncentrācija” ir produkta kopējā spirta tilpumkoncentrācija pirms bagātināšanas;
e) apzīmējums “tilp. %” attiecas uz spirta tilpumkoncentrāciju.
3. Apakšpozīcijā 22043010 “rūgstoša vīnogu misa” ir vīnogu misas rūgšanas produkts, kura faktiskā spirta tilpumkoncentrācija ir vairāk nekā 1 % un mazāk nekā 3/5 no kopējās spirta tilpumkoncentrācijas.
4. Apakšpozīcijās 220421, 220422 un 220429:
A. “Kopējais sausais ekstrakts” ir visu to sastāvdaļu saturs gramos vienā litrā produkta, kuras konkrētajos fizikālajos apstākļos neizgaist.
Kopējais sausais ekstrakts jānosaka ar blīvummēru 20 °C.
B.
a) Turpmākajā 1., 2., 3. un 4. punktā norādītais sausā ekstrakta daudzums neietekmē apakšpozīcijās 22042111–22042198 , 22042222–22042298 un 22042922–22042998 minēto produktu klasifikāciju:
1. Izstrādājumi, kuru faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nepārsniedz 13 tilp. %: 90 g vai mazāk no kopējā ekstrakta vienā litrā.
2. Izstrādājumi, kuru faktiskā spirta tilpumkoncentrācija ir lielāka par 13 tilp. %, bet nepārsniedz 15 tilp. %: 130 g vai mazāk no kopējā sausā ekstrakta vienā litrā.
3. Izstrādājumi, kuru faktiskā spirta tilpumkoncentrācija ir lielāka par 15 tilp. %, bet nepārsniedz 18 tilp. %: 130 g vai mazāk no kopējā sausā ekstrakta vienā litrā.
4. Izstrādājumi, kuru faktiskā spirta tilpumkoncentrācija ir lielāka par 18 tilp. %, bet nepārsniedz 22 tilp. %: 330 g vai mazāk no kopējā sausā ekstrakta vienā litrā.
Produkti, kuros kopējais sausā ekstrakta daudzums pārsniedz maksimālo lielumu, kas minēts iepriekš katrā kategorijā, klasificējami nākamajā tuvākajā kategorijā, izņemot gadījumu, kad kopējais sausā ekstrakta daudzums pārsniedz 330 g/l un produkti klasificējami apakšpozīcijā 22042198, 22042298 un 22042998;
b) iepriekš minētie noteikumi neattiecas uz produktiem, kas minēti apakšpozīcijās 22042123 un 22042233.
5. Apakšpozīcijas 22042111–22042198, 22042222–22042298 un 22042922–22042998 attiecas uz:
a) vīnogu misu, kuras rūgšana ir pārtraukta, pievienojot spirtu, t. i., produktu:
kura faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 12 tilp. %, bet ir mazāka par 15 tilp. %, un
kas iegūts, pievienojot vīna destilācijā iegūtu produktu neraudzētai vīnogu misai, kuras dabiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 8,5 tilp. %;
b) destilācijai spirtotu vīnu, t. i., produktu:
kura faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 18 tilp. %, bet nepārsniedz 24 tilp. %,
kas iegūts, tikai pievienojot vīnam, kurā nav atlieku cukura, nerektificētu produktu, kas iegūts vīna destilācijā un kura maksimālā faktiskā spirta tilpumkoncentrācija ir 86 tilp. %, un
kurā maksimālais gaistošais skābums, kas izteikts kā etiķskābe, ir 1,5 g/l;
c) desertvīniem, t. i., produktiem:
kuru kopējā spirta tilpumkoncentrācija ir vismaz 17,5 tilp. % un faktiskā spirta tilpumkoncentrācija ir vismaz 15 tilp. %, bet ne vairāk kā 22 tilp. %, un
kuri ražoti no vīnogu misas vai vīna, kas iegūstams no vīnogu šķirnēm, kuras akceptētas izcelsmes trešā valstī desertvīna ražošanai, un kuru dabiskā spirta tilpumkoncentrācija ir vismaz 12 tilp. %,
sasaldējot, vai
rūgšanas laikā vai pēc rūgšanas pievienojot:
produktus, kas iegūti vīna destilācijā, vai
no koncentrētas vīnogu misas vai attiecībā uz noteiktiem deserta vīniem ar cilmes vietas nosaukumu vai ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kas minēti Komisijas Deleģētās regulas (EK) Nr. 2019/934 (OV L 149, 7.6.2019., 1. lpp.), kuriem šī metode ir tradicionāla, no vīnogu misas, kas koncentrēta ar tiešu karsēšanu, kura, izņemot šo darbību, atbilst koncentrētas vīnogu misas definīcijai, vai
šo produktu maisījumu.
Tomēr noteiktus deserta vīnus ar cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kas minēti Deleģētās regulas (ES) Nr. 2019/934 sarakstā, var ražot no neraudzētas svaigas vīnogu misas, kuras minimālā dabiskā spirta tilpumkoncentrācija nav 12 tilp. %.
6. Apakšpozīcijās 220410, 220421, 220422 un 220429:
a) “vīni ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)” un “vīni ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi AĢIN)” ir vīni, kas atbilst 93.–108. pantu noteikumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1308/2013 (OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.), un noteikumiem, kas pieņemti minētās regulas īstenošanai un definēti valstu noteikumos;
b) “vienas vīnogu šķirnes vīni” ir vīni, kas atbilst 120. panta noteikumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1308/2013 un noteikumiem, kas pieņemti minētās regulas īstenošanai un definēti valstu noteikumos;
c) “Eiropas Savienībā ražoti vīni” ir tādi vīni, kuri atbilst noteikumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1308/2013 un 45. pantā Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2019/33, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013.
7. Apakšpozīcijās 22043092 un 22043096 “koncentrēta vīnogu misa” ir vīnogu misa, attiecībā uz kuru skaitlis, ko rāda refraktometrs (lietots saskaņā ar metodi, kas norādīta Starptautiskās Vīnkopības un vīna organizācijas apkopojumā par starptautiskajām vīnu un misu analīzes metodēm, kas publicēta “Oficiālā Vēstneša” C sērijā) 20 °C temperatūrā, nav mazāks par 50,9 %.
8. Tikai vermutu un citus svaigo vīnogu vīnus, kuri aromatizēti ar augiem vai aromātiskām vielām un kuru faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 7 tilp. %, uzskata par produktiem, kas iekļaujami pozīcijā 2205.
9. Apakšpozīcijā 22060010 “čagu ekstrakta vīns” ir produkts, kas iegūts, raudzējot neapstrādātas, ūdenī izmērcētas vīnogu čagas vai ekstrahējot raudzēto vīnogu čagas ūdenī.
10. Apakšpozīcijās 22060031 un 22060039 par “dzirkstošiem” uzskatāmi:
raudzēti dzērieni pudelēs ar “galviņkorķiem”, kas nostiprināti ar speciāliem stiprinājumiem,
raudzēti dzērieni citādā tarā ar pārspiedienu 3 bar vai vairāk 20 °C temperatūrā.
11. Apakšpozīcijās 22090011 un 22090019 “vīna etiķis” ir etiķis, kas iegūts vienīgi vīna etiķskābās rūgšanas procesā un kura kopējais skābums, kas izteikts kā etiķskābe, nav mazāks par 60 g/l.
12. Apakšpozīcijā 220720 ietilpst etilspirta maisījumi, ko izmanto kā izejvielu mehānisko transportlīdzekļu degvielas ar spirta tilpumkoncentrāciju 50 % vai vairāk ražošanai un kas denaturēti ar vienu vai vairākām šādām vielām:
a) autobenzīns (saskaņā ar EN 228);
b) terc-butiletilēteris (etil-terc-butil-ēteris, ETBE);
c) metil-terc-butil-ēteris (MTBE);
d) 2-metilpropān-2-ols (terc-butilspirts, TBA);
e) 2-metilpropān-1-ols (2-metil-1-propanols, izobutanols);
f) propān-2-ols (izopropilspirts, 2-propanols, izopropanols).
Denaturanti, kas minēti pirmās daļas e) un f) apakšpunktā, jāizmanto kombinācijā ar vismaz vienu no denaturantiem, kas uzskaitīti pirmās daļas a) līdz d) apakšpunktā.
13. Apakšpozīcijās 22029911 un 22029915 proteīna saturu nosaka, reizinot kopējo slāpekļa saturu, ko aprēķina, izmantojot Komisijas Regulas (EK) Nr. 152/2009 III pielikuma C daļas 2. līdz 8. punktā paredzēto metodi, ar koeficientu 6,25.
Jautājumi un atbildes
Svaigu vīnogu vīns, ieskaitot stiprinātos vīnus: citāda vīnogu misa – kāds ir preču kods?
Harmonizētajā sistēmā šīs preces klasificē apakšpozīcijā 2204.30 (pozīcija 2204), kas ietilpst IV iedaļā. ES kombinētajā nomenklatūrā, ko piemēro arī Latvijā, kodam pievieno vēl divus ciparus.
Kāds ir ievedmuitas nodoklis kodam 2204.30 ES?
ES kombinētajā nomenklatūrā precēm no valstīm bez preferenciāla nolīguma trešo valstu muitas nodokļa likme kodam 2204.30 ir 32%. Preferenciālās likmes, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
Kāds ir ievedmuitas nodoklis kodam 2204.30 Turcijā?
Turcijas muitas tarifā precēm no valstīm bez preferenciāla nolīguma likumā noteiktā likme (Likums Nr. 474) kodam 2204.30 ir 21,3%. Preferenciālās likmes, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
Kura valsts visvairāk eksportē preces ar kodu 2204.30?
Spānija: 83,2 milj. $ 2024. gadā (57,4% no pasaules eksporta).
No kurām valstīm apakšpozīcijas 2204.30 preces var ievest ES bez muitas nodokļa?
Precēm no 92 valstīm saskaņā ar tirdzniecības nolīgumu vai preferenču shēmu piemēro 0% likmi (piemēram, GSP-EBA, CARIFORUM, AZT). Precēm jāatbilst nolīguma izcelsmes noteikumiem, un importētājam jābūt izcelsmes apliecinājumam; pretējā gadījumā piemēro trešo valstu muitas nodokļa likmi (32%). Augstāk izvēlieties izcelsmes valsti, lai redzētu tās likmi.
Vai apakšpozīcijas 2204.30 precēm piemēro antidempinga maksājumu vai citu papildu muitas nodokli?
Precēm, kuru izcelsmes valsts ir Baltkrievija vai Krievija, ES papildus muitas nodoklim ir noteikusi papildu muitas nodokli; tā likme ir 50%. Pasākumā nosauktajiem eksportētājiem var būt noteiktas atšķirīgas likmes.
No kurām valstīm ES importē apakšpozīcijas 2204.30 preces?
Pēdējos 12 mēnešos (2025. g. septembris – 2026. g. augusts) lielākie piegādātāji bija Apvienotā Karaliste (70%), Šveice (14%) un Čīle (6%); kopējais imports – 210,1 tūkst. €.