Apakšpozīcija · Nodaļa 22 · Pozīcija 2209
2209.00: Etiķis un etiķa aizstājēji, kas iegūti no etiķskābes
Apakšpozīcija 2209.00 ietilpst pozīcijā 2209 (etiķis un etiķa aizstājēji, kas iegūti no etiķskābes), 22. nodaļā.
Kas jāmaksā
Imports: ES
Likmes pa valsts tarifa pozīcijām · ES kombinētā nomenklatūra
ES: tarifa pozīcijas →- 2209 00 Etiķis un etiķa aizstājēji, kas iegūti no etiķskābes:
- vīna etiķis, tarā ar tilpumu:
- 2209 00 11 2 litri vai mazāk 6,4 €/hll
- 2209 00 19 vairāk par 2 l 4,8 €/hll
- citādi, tarā ar tilpumu:
- 2209 00 91 2 litri vai mazāk 5,12 €/hll
- 2209 00 99 vairāk par 2 l 3,84 €/hll
Papildu muitas nodokļi un importa noteikumi
Maksājumi papildus muitas nodoklim un prasības, kas precēm jāizpilda uz robežas.
Papildu nodokļi un maksājumi 5
- Papildu muitas nodoklisPapildus nodokļi 50% ar dokumentu Y-155 (Ražojumi, ko tieši vai netieši eksportē no Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas) · citādi bez muitas
- Izcelsmes valstis
- visas valstis, izņemot Baltkrievija, Krievija
- Tiesību akts
- Regulation 1227/25
- Dokumenti
- Y155 Ražojumi, ko tieši vai netieši eksportē no Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas
- Papildu muitas nodoklisPapildus nodokļi 50%
- Izcelsmes valstis
- Baltkrievija, Krievija
- Tiesību akts
- Regulation 1227/25
- Muitas nodoklis mazvērtīgiem sūtījumiemZemas vērtības sūtījuma muitas nodoklis 3 EUR
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Spēkā
- līdz 2026. gada 31. oktobris
- Tiesību akts
- Regulation 0382/26
- Muitas nodoklis mazvērtīgiem sūtījumiemZemas vērtības sūtījuma muitas nodoklis 3 EUR
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Spēkā
- no 2026. gada 1. novembris
- Tiesību akts
- Regulation 0382/26
- Apstrādes maksaSavienības apstrādes maksa 2 EUR
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Spēkā
- no 2026. gada 1. novembris
- Tiesību akts
- Regulation 2108/26
- Dokumenti
- Y126 Goods sold in distance sales
Importa prasības 3
- Importa kontroleBioloģisko produktu importa kontrole
- Izcelsmes valstis
- visas valstis, izņemot Šveice, Islande, Lihtenšteina, Norvēģija
- Tiesību akts
- Regulation 2306/21
- Importa kontrole
- Izcelsmes valstis
- Ukraina
- Tiesību akts
- Regulation 0692/14
- Dokumenti
- Y997 Preces, kuru izcelsme nav Krimā vai Sevastopolē vai kuru galamērķis nav Krima vai Sevastopole (Padomes Regulas (ES) Nr. 692/2014 2 un 2.b.1. pants)
- N864 Rēķindeklarācija vai izcelsmes deklarācija, ko uz rēķina vai cita komercdokumenta sagatavojis ikviens eksportētājs
- N954 Preču pārvadājumu apliecība EUR.1
- Importa kontrole
- Izcelsmes valstis
- Ukraina
- Tiesību akts
- Regulation 0263/22
- Dokumenti
- Y984 Preces, kuru izcelsme nav vai nav paredzētas Ukrainas valdības nekontrolētajās teritorijās Doneckas, Hersonas, Luhanskas un Zaporižjas apgabalos
- N954 Preču pārvadājumu apliecība EUR.1
- N864 Rēķindeklarācija vai izcelsmes deklarācija, ko uz rēķina vai cita komercdokumenta sagatavojis ikviens eksportētājs
Preferenciālās likmes pa valstīm
| Nolīgums vai shēma | Valstis | Likme |
|---|---|---|
| trešo valstu likme (bez nolīguma) | — | — |
| GSP-EBA (īpašs režīms vismazāk attīstītajām valstīm - Viss, izņemot ieročus) | Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša un vēl 42Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša, Benina, Burkinafaso, Burundija, Butāna, Centrālāfrikas Republika, Čada, Dienvidsudāna, Džibutija, Eritreja, Etiopija, Gambija, Gvineja, Gvineja-Bisava, Haiti, Jemena, Kambodža, Kiribati, Komoru salas, Kongo (Kinšasa), Laosa, Lesoto, Libērija, Madagaskara, Malāvija, Mali, Mauritānija, Mjanma (Birma), Mozambika, Nepāla, Nigēra, Ruanda, Santome un Prinsipi, Senegāla, Sjerraleone, Somālija, Sudāna, Tanzānija, Togo, Tuvalu, Uganda, Zambija, Zālamana salas | Bez muitas |
| CARIFORUM | Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza un vēl 10Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza, Dominika, Dominikāna, Gajāna, Grenāda, Jamaika, Sentkitsa un Nevisa, Sentlūsija, Sentvinsenta un Grenadīnas, Surinama, Trinidāda un Tobāgo | Bez muitas |
| AZT (Aizjūras zemes un teritorijas) | Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija un vēl 8Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija, Grenlande, Jaunkaledonija, Kirasao, Nīderlandes Karību salas, Senbartelmī, Senpjēra un Mikelona, Sintmārtena, Volisa un Futunas salas | Bez muitas |
| GSP+ (īpašu veicināšanas režīmu ilgtspējīgai attīstībai un labai pārvaldībai) | Bolīvija, Filipīnas, Kaboverde, Kirgizstāna un vēl 4Bolīvija, Filipīnas, Kaboverde, Kirgizstāna, Mongolija, Pakistāna, Šrilanka, Uzbekistāna | Bez muitas |
| Centrālā Amerika | Gvatemala, Hondurasa, Kostarika, Nikaragva, Panama, Salvadora | Bez muitas |
| Mercosur | Argentīna, Brazīlija, Paragvaja, Urugvaja | Bez muitas |
| SADC EPA | Botsvāna, Namībija, Svatini | Bez muitas |
| Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas valstis | Maurīcija, Seišelu salas, Zimbabve | Bez muitas |
| ES–Andora nolīgums | Andora | Bez muitas |
| ES–Albānija nolīgums | Albānija | Bez muitas |
| ES–Bosnija un Hercegovina nolīgums | Bosnija un Hercegovina | Bez muitas |
| ES–Kanāda nolīgums | Kanāda | Bez muitas |
| ES–Šveice nolīgums | Šveice | Bez muitas |
| ES–Kotdivuāra nolīgums | Kotdivuāra | Bez muitas |
| ES–Kamerūna nolīgums | Kamerūna | Bez muitas |
| ES–Kolumbija nolīgums | Kolumbija | Bez muitas |
| ES–Ekvadora nolīgums | Ekvadora | Bez muitas |
| ES–Ēģipte nolīgums | Ēģipte | Bez muitas |
| Preferenciāla izcelsme saskaņā ar Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti par grozījumu izdarīšanu 1. un 4. protokolā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses. | Rietumsahāra | Bez muitas |
| ES–Fidži nolīgums | Fidži | Bez muitas |
| ES–Apvienotā Karaliste nolīgums | Apvienotā Karaliste | Bez muitas |
| ES–Gruzija nolīgums | Gruzija | Bez muitas |
| ES–Gana nolīgums | Gana | Bez muitas |
| ES–Izraēla nolīgums | Izraēla | Bez muitas |
| Eiropas Ekonomiskā zona - Islande | Islande | Bez muitas |
| ES–Jordānija nolīgums | Jordānija | Bez muitas |
| ES–Japāna nolīgums | Japāna | Bez muitas |
| ES–Kenija nolīgums | Kenija | Bez muitas |
| ES–Dienvidkoreja nolīgums | Dienvidkoreja | Bez muitas |
| ES–Libāna nolīgums | Libāna | Bez muitas |
| ES–Lihtenšteina nolīgums | Lihtenšteina | Bez muitas |
| ES–Maroka nolīgums | Maroka | Bez muitas |
| ES–Moldova nolīgums | Moldova | Bez muitas |
| ES–Melnkalne nolīgums | Melnkalne | Bez muitas |
| ES–Ziemeļmaķedonija nolīgums | Ziemeļmaķedonija | Bez muitas |
| ES–Jaunzēlande nolīgums | Jaunzēlande | Bez muitas |
| ES–Peru nolīgums | Peru | Bez muitas |
| ES–Papua-Jaungvineja nolīgums | Papua-Jaungvineja | Bez muitas |
| ES–Palestīnas teritorijas nolīgums | Palestīnas teritorijas | Bez muitas |
| ES–Serbija nolīgums | Serbija | Bez muitas |
| ES–Singapūra nolīgums | Singapūra | Bez muitas |
| ES–Sanmarīno muitas savienība | Sanmarīno | Bez muitas |
| ES–Turcija nolīgums | Turcija | Bez muitas |
| ES–Ukraina nolīgums | Ukraina | Bez muitas |
| ES–Vjetnama nolīgums | Vjetnama | Bez muitas |
| ES–Samoa nolīgums | Samoa | Bez muitas |
| ES–Kosova nolīgums | Kosova | Bez muitas |
| GSP - Vispārīgās | Indija, Indonēzija, Kongo (Brazavila), Kuka salas un vēl 6Indija, Indonēzija, Kongo (Brazavila), Kuka salas, Mikronēzija, Nigērija, Niue, Sīrija, Tadžikistāna, Vanuatu | 4,4 EUR / hl / 3,3 EUR / hl / 3,5 EUR / hl / 2,6 EUR / hl |
| ES–Čīle nolīgums | Čīle | 2,2 EUR / hl / 1,65 EUR / hl / 1,75 EUR / hl / 1,3 EUR / hl |
| Eiropas Ekonomiskā zona | Norvēģija | 3,1 EUR / hl / 2,33 EUR / hl / 2,49 EUR / hl / 1,5 EUR / hl |
| ES–Dienvidāfrikas Republika nolīgums | Dienvidāfrikas Republika | 4,4 EUR / hl / 3,3 EUR / hl / 3,5 EUR / hl / 2,6 EUR / hl |
ES: imports pa mēnešiem
Galvenie piegādātāji, pēdējie 12 mēneši
| Valsts | Vērtība | Daļa | Izmaiņas |
|---|---|---|---|
| 23,3 milj. € | 46% | +3,5% | |
| 8,5 milj. € | 16,8% | +6,3% | |
| 6,3 milj. € | 12,4% | +1% | |
| 3,2 milj. € | 6,3% | -11,6% | |
| 2,5 milj. € | 5% | +13,8% | |
| 1,4 milj. € | 2,7% | +20,4% | |
| 985 tūkst. € | 1,9% | -6,1% | |
| 901 tūkst. € | 1,8% | +21,3% |
Tā pati apakšpozīcija citos tarifos
Pasaules tirdzniecība 2024. gadā
Tirdzniecības vērtība (USD) tirdzniecība nav reģistrēta < 223,6 tūkst. $223,6 tūkst. $+1,7 milj. $+9,3 milj. $+> 41,6 milj. $
Eksports: 142
- Itālija: 404,3 milj. $
- Amerikas Savienotās Valstis: 98,1 milj. $
- Spānija: 71,1 milj. $
- Francija: 52,5 milj. $
- Vācija: 41,6 milj. $
- Ķīna: 38,6 milj. $
- Nīderlande: 33 milj. $
- Japāna: 31,3 milj. $
- Apvienotā Karaliste: 28,1 milj. $
- Grieķija: 22,5 milj. $
- Dienvidkoreja: 18,9 milj. $
- Čehija: 18,5 milj. $
- Filipīnas: 13,7 milj. $
- Austrija: 9,3 milj. $
- Slovākija: 8,8 milj. $
- Portugāle: 8,7 milj. $
- Beļģija: 8,5 milj. $
- Kanāda: 7,6 milj. $
- Turcija: 6,1 milj. $
- Taivāna: 4,6 milj. $
- Polija: 4,2 milj. $
- Taizeme: 4 milj. $
- Malaizija: 4 milj. $
- Ķīnas īpašās pārvaldes apgabals Honkonga: 3,6 milj. $
- Apvienotie Arābu Emirāti: 3,3 milj. $
- Singapūra: 2,8 milj. $
- Dienvidāfrikas Republika: 2,7 milj. $
- Lietuva: 2,5 milj. $
- Horvātija: 2 milj. $
- Krievija: 1,9 milj. $
- Libāna: 1,9 milj. $
- Meksika: 1,8 milj. $
- Saūda Arābija: 1,8 milj. $
- Argentīna: 1,7 milj. $
- Īrija: 1,7 milj. $
- Austrālija: 1,5 milj. $
- Dānija: 1,4 milj. $
- Jaunzēlande: 1,3 milj. $
- Brazīlija: 1,3 milj. $
- Dominikāna: 1,2 milj. $
- Slovēnija: 1,2 milj. $
- Panama: 1,2 milj. $
- Maroka: 1,1 milj. $
- Sanmarīno: 1,1 milj. $
- Ziemeļmaķedonija: 1 milj. $
- Zviedrija: 845 tūkst. $
- Indija: 800,2 tūkst. $
- Serbija: 675,5 tūkst. $
- Ungārija: 657,6 tūkst. $
- Kostarika: 624,3 tūkst. $
- Jordānija: 601,4 tūkst. $
- Irāna: 572,6 tūkst. $
- Sīrija: 551,1 tūkst. $
- Senegāla: 549,8 tūkst. $
- Bulgārija: 515,7 tūkst. $
- Rumānija: 502,5 tūkst. $
- Peru: 499,4 tūkst. $
- Trinidāda un Tobāgo: 492,8 tūkst. $
- Vjetnama: 485,5 tūkst. $
- Ēģipte: 469,2 tūkst. $
Tirdzniecības vērtība (USD) tirdzniecība nav reģistrēta < 460,7 tūkst. $460,7 tūkst. $+2,1 milj. $+10,4 milj. $+> 38,9 milj. $
Imports: 219
- Amerikas Savienotās Valstis: 175,4 milj. $
- Vācija: 82,7 milj. $
- Francija: 60,2 milj. $
- Kanāda: 47,4 milj. $
- Apvienotā Karaliste: 47,4 milj. $
- Nīderlande: 41,7 milj. $
- Itālija: 38,9 milj. $
- Dienvidkoreja: 35,7 milj. $
- Šveice: 26,7 milj. $
- Spānija: 25,2 milj. $
- Austrālija: 24,7 milj. $
- Japāna: 23,4 milj. $
- Austrija: 22,3 milj. $
- Beļģija: 19,1 milj. $
- Saūda Arābija: 16,2 milj. $
- Zviedrija: 15,1 milj. $
- Meksika: 14 milj. $
- Polija: 13,5 milj. $
- Apvienotie Arābu Emirāti: 11 milj. $
- Čehija: 10,8 milj. $
- Ungārija: 10,8 milj. $
- Singapūra: 10,4 milj. $
- Ķīna: 9,9 milj. $
- Dānija: 9,8 milj. $
- Ķīnas īpašās pārvaldes apgabals Honkonga: 9,5 milj. $
- Īrija: 8 milj. $
- Taivāna: 7,4 milj. $
- Malaizija: 7,2 milj. $
- Krievija: 7,1 milj. $
- Portugāle: 5,9 milj. $
- Norvēģija: 5,6 milj. $
- Vjetnama: 5,4 milj. $
- Izraēla: 5,1 milj. $
- Jaunzēlande: 4,9 milj. $
- Rumānija: 4,9 milj. $
- Horvātija: 4,8 milj. $
- Indonēzija: 4,2 milj. $
- Filipīnas: 4 milj. $
- Gvatemala: 3,7 milj. $
- Maroka: 3,6 milj. $
- Taizeme: 3,6 milj. $
- Somija: 3,5 milj. $
- Kuveita: 3,3 milj. $
- Katara: 3,2 milj. $
- Dienvidāfrikas Republika: 3,1 milj. $
- Kostarika: 3,1 milj. $
- Kolumbija: 3,1 milj. $
- Serbija: 3,1 milj. $
- Brazīlija: 2,9 milj. $
- Slovēnija: 2,9 milj. $
- Dominikāna: 2,8 milj. $
- Čīle: 2,7 milj. $
- Turcija: 2,1 milj. $
- Slovākija: 2,1 milj. $
- Grieķija: 2,1 milj. $
- Omāna: 2 milj. $
- Luksemburga: 1,9 milj. $
- Indija: 1,9 milj. $
- Kipra: 1,8 milj. $
- Kazahstāna: 1,7 milj. $
Lielākās eksportētājvalstis
| Vieta | Valsts | Vērtība | Daļa |
|---|---|---|---|
| 1 | 404,3 milj. $ | 40,8% | |
| 2 | 98,1 milj. $ | 9,9% | |
| 3 | 71,1 milj. $ | 7,2% | |
| 4 | 52,5 milj. $ | 5,3% | |
| 5 | 41,6 milj. $ | 4,2% | |
| 6 | 38,6 milj. $ | 3,9% | |
| 7 | 33 milj. $ | 3,3% | |
| 8 | 31,3 milj. $ | 3,2% | |
| 9 | 28,1 milj. $ | 2,8% | |
| 10 | 22,5 milj. $ | 2,3% |
Lielākās importētājvalstis
| Vieta | Valsts | Vērtība | Daļa |
|---|---|---|---|
| 1 | 175,4 milj. $ | 17,7% | |
| 2 | 82,7 milj. $ | 8,3% | |
| 3 | 60,2 milj. $ | 6,1% | |
| 4 | 47,4 milj. $ | 4,8% | |
| 5 | 47,4 milj. $ | 4,8% | |
| 6 | 41,7 milj. $ | 4,2% | |
| 7 | 38,9 milj. $ | 3,9% | |
| 8 | 35,7 milj. $ | 3,6% | |
| 9 | 26,7 milj. $ | 2,7% | |
| 10 | 25,2 milj. $ | 2,5% |
Šī produkta ievedmuita pasaulē 165
Vislielākās labvēlības režīma (MFN) muitas nodoklis, ko katra valsts piemēro šīs HS apakšpozīcijas precēm: tās valsts tarifa pozīciju vidējais rādītājs, ar zemāko un augstāko pozīciju, ja tās atšķiras. Preces no valstīm, ar kurām ir tirdzniecības nolīgums, bieži maksā mazāk.
- 15%muitas mediāna
- 17valstu skaits bez muitas (MFN)
- 60%augstākais: Taizeme, Bahamu salas, Angola
165
| Importētājvalsts | MFN muitas nodoklis | pozīcijas no – līdz | datu gads |
|---|---|---|---|
| 10% | 2018 · HS 2012 | ||
| 15% | 2023 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 0,1%* | 2023 | ||
| 5% | 2021 · HS 2017 | ||
| 40% | 2023 · HS 2017 | ||
| 20% | 2021 · HS 2007 | ||
| 3,6%* | 2,8% – 4,6% | 2023 | |
| 5% | 2023 | ||
| 20% | 2023 · HS 2017 | ||
| 11% | 2023 | ||
| 12% | 2021 · HS 2012 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 15% | 2023 · HS 2017 | ||
| 45% | 2022 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 11% | 2021 · HS 2017 | ||
| 25% | 2023 · HS 2017 | ||
| 20% | 2022 · HS 2017 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 25% | 2023 | ||
| 20% | 2023 · HS 2017 | ||
| 10% | 2022 | ||
| 0,3%* | 2023 | ||
| 20% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 35% | 2023 | ||
| 10% | 2022 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 6% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0,2%* | 2023 | ||
| 8% | 2023 | ||
| 20% | 2023 · HS 2017 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 3,8%* | 2,9% – 4,9% | 2023 | |
| 20% | 2023 · HS 2017 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 35% | 2021 · HS 2017 | ||
| 30% | 2019 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 15% | 2023 | ||
| 15% | 2023 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 20% | 2023 · HS 2017 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 20% | 2023 · HS 2012 | ||
| 32%* | 2022 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 15% | 2020 · HS 2017 | ||
| 15% | 2023 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 15% | 10% – 20% | 2020 · HS 2017 | |
| 18% | 2023 | ||
| 0% | 2022 · HS 2017 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 7,5% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 10% | 2017 · HS 2017 | ||
| 7,5% | 0% – 15% | 2023 | |
| 5% | 2023 · HS 2017 | ||
| 22% | 2021 · HS 2002 | ||
| 7% | 2023 · HS 2017 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 9,5% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 11% | 2023 | ||
| 35% | 2023 | ||
| 11% | 2021 · HS 2017 | ||
| 20% | 2023 · HS 2002 | ||
| 15% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5% | 2021 · HS 2017 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 14% | 2023 | ||
| 20% | 2023 · HS 2017 | ||
| 11% | 2021 · HS 2017 | ||
| 30% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2022 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0,2%* | 2023 | ||
| 38% | 5% – 70% | 2020 · HS 2017 | |
| 20% | 2023 | ||
| 22%* | 2021 · HS 2017 | ||
| 5% | 2021 · HS 2017 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 25% | 2021 · HS 2017 | ||
| 25% | 0% – 50% | 2023 | |
| 20% | 2023 | ||
| 40% | 2023 | ||
| 20% | 2023 · HS 2017 | ||
| 15% | 2023 | ||
| 20% | 2023 · HS 2017 | ||
| 3% | 2021 · HS 2017 | ||
| 15% | 2023 · HS 2017 | ||
| 15% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 10% | 2023 · HS 2017 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 0,2%* | 2023 | ||
| 10% | 2021 · HS 2017 | ||
| 15% | 2023 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 15% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 0% | 2023 · HS 2012 | ||
| 0% | 2017 · HS 2017 | ||
| 15% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 20% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 35% | 2023 | ||
| 15% | 2022 | ||
| 20% | 2020 · HS 2017 | ||
| 5% | 2019 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 5% | 2021 · HS 2017 | ||
| 25% | 2023 | ||
| 20% | 2023 · HS 2012 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 30% | 2020 · HS 2012 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 25% | 2023 · HS 2017 | ||
| 40% | 2021 · HS 2017 | ||
| 20% | 2023 · HS 2007 | ||
| 0,2%* | 2023 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 17%* | 2023 | ||
| 15% | 2021 · HS 2012 | ||
| 60% | 2023 | ||
| 35% | 2023 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 20% | 2023 · HS 2017 | ||
| 20% | 2023 · HS 2012 | ||
| 39% | 2023 | ||
| 15% | 2017 · HS 2017 | ||
| 35% | 2023 | ||
| 10% | 2023 · HS 2017 | ||
| 20% | 2023 · HS 2017 | ||
| 10% | 2021 · HS 2017 | ||
| 25% | 2023 | ||
| 20% | 2023 · HS 2017 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 10% | 2021 · HS 2012 | ||
| 25% | 2023 | ||
| 10% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0,3% | 2023 |
Tarifu datu gadi: 2017–2023; likmes kopš tā laika var būt mainījušās. * īpatnējo muitas nodokļu ad valorem ekvivalents (UNCTAD aplēse) · UNCTAD TRAINS, piekļuve ar WITS (Pasaules Banka)
Klasifikācijas un atbilstības
Kur šī HS apakšpozīcija ir Apvienoto Nāciju Organizācijas statistikas klasifikācijās un kādi kodi tai bija iepriekšējos Harmonizētās sistēmas izdevumos.
- SITC Rev. 4
- 09844 Vinegar & substitutes for vinegar obtained from acetic acid
- Galīgais izlietojums (BEC Rev. 5)
- Patēriņa preces · BEC 113101
- Produkts CPC 2.1
- 23994 Vinegar and substitutes therefor obtained from acetic acid
- Darbība ISIC Rev. 4
- 1079 Manufacture of other food products n.e.c.
Iepriekšējie HS izdevumi
| HS | Kods | |
|---|---|---|
| 2017 | 2209.00 | nemainīts |
| 2012 | 2209.00 | nemainīts |
| 2007 | 2209.00 | nemainīts |
| 2002 | 2209.00 | nemainīts |
| 1996 | 2209.00 | nemainīts |
| 1992 | 2209.00 | nemainīts |
ANO Statistikas nodaļas (UNSD) atbilstības tabulas
Saistoši klasifikācijas lēmumi līdzīgām precēm 3
ASV muitas (CBP, CROSS) un Apvienotās Karalistes HMRC (Advance Tariff Rulings) lēmumi par šim kodam klasificētām precēm. Lēmums ir saistošs tikai tā turētājam, taču parāda, kā iestādes klasificē līdzīgas preces. Preču apraksti ir iestāžu angliskie teksti.
- N295236 U.S. CBP
The tariff classification of “Ball-Samico” Grateable Balsamic Vinegar from Italy
- 600011432 HMRC
Apple cider vinegar. This is used as a pest control for fruit crops. This is packaged into 10l cans and 200l drum.
- 600010795 HMRC
Apple cider vinegar flavoured with ginger, honey, lime, and lemon. The vinegar can be used for cooking, in salad dressings or as a drink when diluted with water. 5% acidity. Ingredients: organic apple cider vinegar, organic honey, organic citrus base (ginger/citrus essences), natural grapefruit…
Nesenās normatīvo aktu izmaiņas, kurās minēts šis kods
Tiesību akti, kuru tekstā minēts šis kods vai tā pozīcija. Pārbaudiet pašu aktu: kods var būt minēts arī citu iemeslu dēļ, ne tikai muitas nodokļa izmaiņu dēļ.
-
Harmonized Tariff Schedule of the United States — 2026 HTS Revision 11
2026HTSRev11 · Avots: hts.usitc.gov
ES kombinētajā nomenklatūrā visām tarifa pozīcijām, kas ietilpst apakšpozīcijā 2209.00, noteikts specifisks vai kombinēts muitas nodoklis, nevis procentuāla likme.
Turcijas muitas tarifa apakšpozīcijā 2209.00 ir 4 tarifa pozīcijas, un likumā noteiktā likme (Likums Nr. 474) ir 39%.
Precēm, kuru izcelsmes valsts ir Baltkrievija vai Krievija, ES papildus muitas nodoklim ir noteikusi papildu muitas nodokli; tā likme ir 50%.
Periodā 2025. g. septembris – 2026. g. augusts ES importēja šīs apakšpozīcijas preces 50,6 milj. € vērtībā (+3% salīdzinājumā ar iepriekšējiem 12 mēnešiem); lielākais piegādātājs – Apvienotā Karaliste ar 46% no importa, otrajā vietā – Ķīna.
Šo preču pasaules eksporta vērtība 2024. gadā bija 991,5 milj. $ (+10,7% gada laikā).
Eksportā pirmajā vietā – Itālija (404,3 milj. $), otrajā – Amerikas Savienotās Valstis.
Juridiskās piezīmes
Papildu piezīmes
1. Apakšpozīcijā 22021000 ietilpst ūdens, ieskaitot minerālūdeņus un gāzētos ūdeņus, ar cukura vai citu saldinātāju piedevām vai aromatizēts, kas gatavs lietošanai kā dzēriens.
2. Pozīcijās 2204 un 2205 un apakšpozīcijā 22060010:
a) “faktiskā spirta tilpumkoncentrācija” ir tīrā spirta daudzums 20 °C temperatūrā 100 produkta tilpumos minētajā temperatūrā;
b) “potenciālā spirta tilpumkoncentrācija” ir tīrā spirta daudzums 20 °C temperatūrā, ko iespējams iegūt pilnīgā cukuru fermentācijas procesā 100 produkta tilpumos minētajā temperatūrā;
c) “kopējā spirta tilpumkoncentrācija” ir faktiskās un potenciālās spirta tilpumkoncentrācijas summa;
d) “dabiskā spirta tilpumkoncentrācija” ir produkta kopējā spirta tilpumkoncentrācija pirms bagātināšanas;
e) apzīmējums “tilp. %” attiecas uz spirta tilpumkoncentrāciju.
3. Apakšpozīcijā 22043010 “rūgstoša vīnogu misa” ir vīnogu misas rūgšanas produkts, kura faktiskā spirta tilpumkoncentrācija ir vairāk nekā 1 % un mazāk nekā 3/5 no kopējās spirta tilpumkoncentrācijas.
4. Apakšpozīcijās 220421, 220422 un 220429:
A. “Kopējais sausais ekstrakts” ir visu to sastāvdaļu saturs gramos vienā litrā produkta, kuras konkrētajos fizikālajos apstākļos neizgaist.
Kopējais sausais ekstrakts jānosaka ar blīvummēru 20 °C.
B.
a) Turpmākajā 1., 2., 3. un 4. punktā norādītais sausā ekstrakta daudzums neietekmē apakšpozīcijās 22042111–22042198 , 22042222–22042298 un 22042922–22042998 minēto produktu klasifikāciju:
1. Izstrādājumi, kuru faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nepārsniedz 13 tilp. %: 90 g vai mazāk no kopējā ekstrakta vienā litrā.
2. Izstrādājumi, kuru faktiskā spirta tilpumkoncentrācija ir lielāka par 13 tilp. %, bet nepārsniedz 15 tilp. %: 130 g vai mazāk no kopējā sausā ekstrakta vienā litrā.
3. Izstrādājumi, kuru faktiskā spirta tilpumkoncentrācija ir lielāka par 15 tilp. %, bet nepārsniedz 18 tilp. %: 130 g vai mazāk no kopējā sausā ekstrakta vienā litrā.
4. Izstrādājumi, kuru faktiskā spirta tilpumkoncentrācija ir lielāka par 18 tilp. %, bet nepārsniedz 22 tilp. %: 330 g vai mazāk no kopējā sausā ekstrakta vienā litrā.
Produkti, kuros kopējais sausā ekstrakta daudzums pārsniedz maksimālo lielumu, kas minēts iepriekš katrā kategorijā, klasificējami nākamajā tuvākajā kategorijā, izņemot gadījumu, kad kopējais sausā ekstrakta daudzums pārsniedz 330 g/l un produkti klasificējami apakšpozīcijā 22042198, 22042298 un 22042998;
b) iepriekš minētie noteikumi neattiecas uz produktiem, kas minēti apakšpozīcijās 22042123 un 22042233.
5. Apakšpozīcijas 22042111–22042198, 22042222–22042298 un 22042922–22042998 attiecas uz:
a) vīnogu misu, kuras rūgšana ir pārtraukta, pievienojot spirtu, t. i., produktu:
kura faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 12 tilp. %, bet ir mazāka par 15 tilp. %, un
kas iegūts, pievienojot vīna destilācijā iegūtu produktu neraudzētai vīnogu misai, kuras dabiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 8,5 tilp. %;
b) destilācijai spirtotu vīnu, t. i., produktu:
kura faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 18 tilp. %, bet nepārsniedz 24 tilp. %,
kas iegūts, tikai pievienojot vīnam, kurā nav atlieku cukura, nerektificētu produktu, kas iegūts vīna destilācijā un kura maksimālā faktiskā spirta tilpumkoncentrācija ir 86 tilp. %, un
kurā maksimālais gaistošais skābums, kas izteikts kā etiķskābe, ir 1,5 g/l;
c) desertvīniem, t. i., produktiem:
kuru kopējā spirta tilpumkoncentrācija ir vismaz 17,5 tilp. % un faktiskā spirta tilpumkoncentrācija ir vismaz 15 tilp. %, bet ne vairāk kā 22 tilp. %, un
kuri ražoti no vīnogu misas vai vīna, kas iegūstams no vīnogu šķirnēm, kuras akceptētas izcelsmes trešā valstī desertvīna ražošanai, un kuru dabiskā spirta tilpumkoncentrācija ir vismaz 12 tilp. %,
sasaldējot, vai
rūgšanas laikā vai pēc rūgšanas pievienojot:
produktus, kas iegūti vīna destilācijā, vai
no koncentrētas vīnogu misas vai attiecībā uz noteiktiem deserta vīniem ar cilmes vietas nosaukumu vai ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kas minēti Komisijas Deleģētās regulas (EK) Nr. 2019/934 (OV L 149, 7.6.2019., 1. lpp.), kuriem šī metode ir tradicionāla, no vīnogu misas, kas koncentrēta ar tiešu karsēšanu, kura, izņemot šo darbību, atbilst koncentrētas vīnogu misas definīcijai, vai
šo produktu maisījumu.
Tomēr noteiktus deserta vīnus ar cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kas minēti Deleģētās regulas (ES) Nr. 2019/934 sarakstā, var ražot no neraudzētas svaigas vīnogu misas, kuras minimālā dabiskā spirta tilpumkoncentrācija nav 12 tilp. %.
6. Apakšpozīcijās 220410, 220421, 220422 un 220429:
a) “vīni ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)” un “vīni ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi AĢIN)” ir vīni, kas atbilst 93.–108. pantu noteikumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1308/2013 (OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.), un noteikumiem, kas pieņemti minētās regulas īstenošanai un definēti valstu noteikumos;
b) “vienas vīnogu šķirnes vīni” ir vīni, kas atbilst 120. panta noteikumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1308/2013 un noteikumiem, kas pieņemti minētās regulas īstenošanai un definēti valstu noteikumos;
c) “Eiropas Savienībā ražoti vīni” ir tādi vīni, kuri atbilst noteikumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1308/2013 un 45. pantā Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2019/33, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013.
7. Apakšpozīcijās 22043092 un 22043096 “koncentrēta vīnogu misa” ir vīnogu misa, attiecībā uz kuru skaitlis, ko rāda refraktometrs (lietots saskaņā ar metodi, kas norādīta Starptautiskās Vīnkopības un vīna organizācijas apkopojumā par starptautiskajām vīnu un misu analīzes metodēm, kas publicēta “Oficiālā Vēstneša” C sērijā) 20 °C temperatūrā, nav mazāks par 50,9 %.
8. Tikai vermutu un citus svaigo vīnogu vīnus, kuri aromatizēti ar augiem vai aromātiskām vielām un kuru faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 7 tilp. %, uzskata par produktiem, kas iekļaujami pozīcijā 2205.
9. Apakšpozīcijā 22060010 “čagu ekstrakta vīns” ir produkts, kas iegūts, raudzējot neapstrādātas, ūdenī izmērcētas vīnogu čagas vai ekstrahējot raudzēto vīnogu čagas ūdenī.
10. Apakšpozīcijās 22060031 un 22060039 par “dzirkstošiem” uzskatāmi:
raudzēti dzērieni pudelēs ar “galviņkorķiem”, kas nostiprināti ar speciāliem stiprinājumiem,
raudzēti dzērieni citādā tarā ar pārspiedienu 3 bar vai vairāk 20 °C temperatūrā.
11. Apakšpozīcijās 22090011 un 22090019 “vīna etiķis” ir etiķis, kas iegūts vienīgi vīna etiķskābās rūgšanas procesā un kura kopējais skābums, kas izteikts kā etiķskābe, nav mazāks par 60 g/l.
12. Apakšpozīcijā 220720 ietilpst etilspirta maisījumi, ko izmanto kā izejvielu mehānisko transportlīdzekļu degvielas ar spirta tilpumkoncentrāciju 50 % vai vairāk ražošanai un kas denaturēti ar vienu vai vairākām šādām vielām:
a) autobenzīns (saskaņā ar EN 228);
b) terc-butiletilēteris (etil-terc-butil-ēteris, ETBE);
c) metil-terc-butil-ēteris (MTBE);
d) 2-metilpropān-2-ols (terc-butilspirts, TBA);
e) 2-metilpropān-1-ols (2-metil-1-propanols, izobutanols);
f) propān-2-ols (izopropilspirts, 2-propanols, izopropanols).
Denaturanti, kas minēti pirmās daļas e) un f) apakšpunktā, jāizmanto kombinācijā ar vismaz vienu no denaturantiem, kas uzskaitīti pirmās daļas a) līdz d) apakšpunktā.
13. Apakšpozīcijās 22029911 un 22029915 proteīna saturu nosaka, reizinot kopējo slāpekļa saturu, ko aprēķina, izmantojot Komisijas Regulas (EK) Nr. 152/2009 III pielikuma C daļas 2. līdz 8. punktā paredzēto metodi, ar koeficientu 6,25.
Jautājumi un atbildes
Etiķis un etiķa aizstājēji, kas iegūti no etiķskābes – kāds ir preču kods?
Harmonizētajā sistēmā šīs preces klasificē apakšpozīcijā 2209.00 (pozīcija 2209), kas ietilpst IV iedaļā. ES kombinētajā nomenklatūrā, ko piemēro arī Latvijā, kodam pievieno vēl divus ciparus.
Kāds ir ievedmuitas nodoklis kodam 2209.00 Turcijā?
Turcijas muitas tarifā precēm no valstīm bez preferenciāla nolīguma likumā noteiktā likme (Likums Nr. 474) kodam 2209.00 ir 39%. Preferenciālās likmes, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
Kāds ir ievedmuitas nodoklis kodam 2209.00 Kanādā?
Kanādas muitas tarifā MFN muitas nodokļa likme kodam 2209.00 ir 9,5%. Lapā redzama likme, kā to publicējis valsts avots, un, ja avots tās publicē, arī preferenciālās likmes (izvēlieties izcelsmes valsti). Tirdzniecības aizsardzības maksājumi un PVN nav iekļauti.
Kura valsts visvairāk eksportē preces ar kodu 2209.00?
Itālija: 404,3 milj. $ 2024. gadā (40,8% no pasaules eksporta).
Vai apakšpozīcijas 2209.00 precēm piemēro antidempinga maksājumu vai citu papildu muitas nodokli?
Precēm, kuru izcelsmes valsts ir Baltkrievija vai Krievija, ES papildus muitas nodoklim ir noteikusi papildu muitas nodokli; tā likme ir 50%. Pasākumā nosauktajiem eksportētājiem var būt noteiktas atšķirīgas likmes.
No kurām valstīm ES importē apakšpozīcijas 2209.00 preces?
Pēdējos 12 mēnešos (2025. g. septembris – 2026. g. augusts) lielākie piegādātāji bija Apvienotā Karaliste (46%), Ķīna (17%) un Japāna (12%); kopējais imports – 50,6 milj. €.