Apakšpozīcija · Nodaļa 23 · Pozīcija 2304
2304.00: Eļļas rauši un citi cietie atlikumi, arī sasmalcināti vai granulēti, kas iegūti, ekstrahējot sojas pupu eļļu
Sojas rauši un spraukumi (sojas šrots)
Apakšpozīcija 2304.00 – sojas rauši un spraukumi (sojas šrots) – ietilpst pozīcijā 2304, 23. nodaļā.
Kas jāmaksā
Imports: ES
Likmes pa valsts tarifa pozīcijām · ES kombinētā nomenklatūra
ES: tarifa pozīcijas →- 2304 00 00 Eļļas rauši un citi cietie atlikumi, arī sasmalcināti vai granulēti, kas iegūti, ekstrahējot sojas pupu eļļu Bez muitas—
Papildu muitas nodokļi un importa noteikumi
Maksājumi papildus muitas nodoklim un prasības, kas precēm jāizpilda uz robežas.
Papildu nodokļi un maksājumi 1
- Apstrādes maksaSavienības apstrādes maksa 2 EUR
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Spēkā
- no 2026. gada 1. novembris
- Tiesību akts
- Regulation 2108/26
- Dokumenti
- Y126 Goods sold in distance sales
Importa prasības 4
- Importa kontroleBioloģisko produktu importa kontrole
- Izcelsmes valstis
- visas valstis, izņemot Šveice, Islande, Lihtenšteina, Norvēģija
- Tiesību akts
- Regulation 2306/21
- Importa kontroleImporta kontrole - atkritumi
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Tiesību akts
- Regulation 1157/24
- Dokumenti
- C672 Informācijas dokuments, ko pievieno atkritumu sūtījumiem, kā minēts Regula (ES) 2024/1157 - 18 Pants un pielikuma VII
- C669 Paziņojuma dokuments kā noteikts Regula (ES) 2024/1157 - 5. Pants un pielikuma IA
- Y923 Uz produktu neattiecas Regula (ES) 2024/1157 noteikumi
- C670 Pārvietošanas dokuments kā noteikts Regula (ES) 2024/1157 - 5. Pants un pielikuma IB
- Importa kontrole
- Izcelsmes valstis
- Ukraina
- Tiesību akts
- Regulation 0692/14
- Dokumenti
- Y997 Preces, kuru izcelsme nav Krimā vai Sevastopolē vai kuru galamērķis nav Krima vai Sevastopole (Padomes Regulas (ES) Nr. 692/2014 2 un 2.b.1. pants)
- N864 Rēķindeklarācija vai izcelsmes deklarācija, ko uz rēķina vai cita komercdokumenta sagatavojis ikviens eksportētājs
- N954 Preču pārvadājumu apliecība EUR.1
- Importa kontrole
- Izcelsmes valstis
- Ukraina
- Tiesību akts
- Regulation 0263/22
- Dokumenti
- Y984 Preces, kuru izcelsme nav vai nav paredzētas Ukrainas valdības nekontrolētajās teritorijās Doneckas, Hersonas, Luhanskas un Zaporižjas apgabalos
- N954 Preču pārvadājumu apliecība EUR.1
- N864 Rēķindeklarācija vai izcelsmes deklarācija, ko uz rēķina vai cita komercdokumenta sagatavojis ikviens eksportētājs
Preferenciālās likmes pa valstīm
| Nolīgums vai shēma | Valstis | Likme |
|---|---|---|
| trešo valstu likme (bez nolīguma) | — | Bez muitas |
| Preferenciāla izcelsme saskaņā ar Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti par grozījumu izdarīšanu 1. un 4. protokolā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses. | Rietumsahāra | Bez muitas |
| ES–Apvienotā Karaliste nolīgums | Apvienotā Karaliste | Bez muitas |
| ES–Maroka nolīgums | Maroka | Bez muitas |
ES: imports pa mēnešiem
Galvenie piegādātāji, pēdējie 12 mēneši
| Valsts | Vērtība | Daļa | Izmaiņas |
|---|---|---|---|
| 3,5 mljrd. € | 52,9% | -4,3% | |
| 1,9 mljrd. € | 28,7% | -22,4% | |
| 388,2 milj. € | 5,9% | +4,9% | |
| 251,4 milj. € | 3,8% | +115,2% | |
| 129 milj. € | 2% | -60,4% | |
| 112,5 milj. € | 1,7% | -11,5% | |
| 81 milj. € | 1,2% | -6,6% | |
| 80,8 milj. € | 1,2% | -1,1% |
Tā pati apakšpozīcija citos tarifos
Pasaules tirdzniecība 2024. gadā
Tirdzniecības vērtība (USD) tirdzniecība nav reģistrēta < 4 milj. $4 milj. $+56 milj. $+311 milj. $+> 1 mljrd. $
Eksports: 124
- Argentīna: 10 mljrd. $
- Brazīlija: 10 mljrd. $
- Amerikas Savienotās Valstis: 6 mljrd. $
- Nīderlande: 1 mljrd. $
- Indija: 975 milj. $
- Ķīna: 841 milj. $
- Vācija: 832 milj. $
- Paragvaja: 774 milj. $
- Bolīvija: 586 milj. $
- Turcija: 541 milj. $
- Ukraina: 339 milj. $
- Krievija: 311 milj. $
- Slovēnija: 256 milj. $
- Nigērija: 214 milj. $
- Beļģija: 190 milj. $
- Itālija: 184 milj. $
- Kanāda: 138 milj. $
- Togo: 114 milj. $
- Norvēģija: 106 milj. $
- Polija: 104 milj. $
- Benina: 95 milj. $
- Dienvidāfrikas Republika: 91 milj. $
- Ungārija: 87 milj. $
- Apvienotie Arābu Emirāti: 84 milj. $
- Spānija: 74 milj. $
- Austrija: 71 milj. $
- Dānija: 67 milj. $
- Rumānija: 57 milj. $
- Zambija: 56 milj. $
- Šveice: 54 milj. $
- Latvija: 49 milj. $
- Taizeme: 44 milj. $
- Portugāle: 42 milj. $
- Īrija: 42 milj. $
- Malaizija: 39 milj. $
- Malāvija: 35 milj. $
- Etiopija: 35 milj. $
- Lietuva: 32 milj. $
- Kazahstāna: 29 milj. $
- Taivāna: 26 milj. $
- Serbija: 26 milj. $
- Grieķija: 23 milj. $
- Horvātija: 23 milj. $
- Apvienotā Karaliste: 22 milj. $
- Francija: 20 milj. $
- Vjetnama: 18 milj. $
- Urugvaja: 17 milj. $
- Dienvidkoreja: 17 milj. $
- Uganda: 15 milj. $
- Čehija: 13 milj. $
- Ēģipte: 10 milj. $
- Slovākija: 10 milj. $
- Gana: 10 milj. $
- Moldova: 6 milj. $
- Bulgārija: 5 milj. $
- Baltkrievija: 4 milj. $
- Luksemburga: 4 milj. $
- Zviedrija: 4 milj. $
- Bosnija un Hercegovina: 3 milj. $
- Kipra: 2 milj. $
Tirdzniecības vērtība (USD) tirdzniecība nav reģistrēta < 39 milj. $39 milj. $+154 milj. $+718 milj. $+> 1 mljrd. $
Imports: 172
- Indonēzija: 2 mljrd. $
- Vjetnama: 2 mljrd. $
- Filipīnas: 2 mljrd. $
- Nīderlande: 1 mljrd. $
- Polija: 1 mljrd. $
- Vācija: 1 mljrd. $
- Francija: 1 mljrd. $
- Taizeme: 1 mljrd. $
- Irāna: 1 mljrd. $
- Spānija: 1 mljrd. $
- Kolumbija: 886 milj. $
- Apvienotā Karaliste: 886 milj. $
- Japāna: 865 milj. $
- Meksika: 825 milj. $
- Itālija: 800 milj. $
- Dienvidkoreja: 799 milj. $
- Ekvadora: 718 milj. $
- Turcija: 716 milj. $
- Saūda Arābija: 706 milj. $
- Dānija: 657 milj. $
- Malaizija: 640 milj. $
- Beļģija: 563 milj. $
- Kanāda: 561 milj. $
- Čīle: 533 milj. $
- Peru: 528 milj. $
- Austrālija: 436 milj. $
- Amerikas Savienotās Valstis: 409 milj. $
- Slovēnija: 360 milj. $
- Bangladeša: 347 milj. $
- Īrija: 330 milj. $
- Venecuēla: 297 milj. $
- Maroka: 294 milj. $
- Grieķija: 294 milj. $
- Gvatemala: 277 milj. $
- Ungārija: 272 milj. $
- Rumānija: 271 milj. $
- Dominikāna: 252 milj. $
- Irāka: 233 milj. $
- Čehija: 201 milj. $
- Austrija: 183 milj. $
- Izraēla: 180 milj. $
- Apvienotie Arābu Emirāti: 160 milj. $
- Pakistāna: 154 milj. $
- Hondurasa: 154 milj. $
- Šveice: 154 milj. $
- Uzbekistāna: 154 milj. $
- Šrilanka: 149 milj. $
- Jaunzēlande: 142 milj. $
- Zviedrija: 135 milj. $
- Alžīrija: 132 milj. $
- Ēģipte: 129 milj. $
- Argentīna: 118 milj. $
- Salvadora: 111 milj. $
- Azerbaidžāna: 106 milj. $
- Jordānija: 106 milj. $
- Kotdivuāra: 105 milj. $
- Nepāla: 103 milj. $
- Portugāle: 98 milj. $
- Panama: 95 milj. $
- Kipra: 91 milj. $
Lielākās eksportētājvalstis
| Vieta | Valsts | Vērtība | Daļa |
|---|---|---|---|
| 1 | 10 mljrd. $ | 28% | |
| 2 | 10 mljrd. $ | 28% | |
| 3 | 6 mljrd. $ | 18,3% | |
| 4 | 1 mljrd. $ | 3,1% | |
| 5 | 975 milj. $ | 2,8% | |
| 6 | 841 milj. $ | 2,4% | |
| 7 | 832 milj. $ | 2,4% | |
| 8 | 774 milj. $ | 2,2% | |
| 9 | 586 milj. $ | 1,7% | |
| 10 | 541 milj. $ | 1,6% |
Lielākās importētājvalstis
| Vieta | Valsts | Vērtība | Daļa |
|---|---|---|---|
| 1 | 2 mljrd. $ | 6,6% | |
| 2 | 2 mljrd. $ | 6,3% | |
| 3 | 2 mljrd. $ | 4,5% | |
| 4 | 1 mljrd. $ | 4,1% | |
| 5 | 1 mljrd. $ | 4% | |
| 6 | 1 mljrd. $ | 3,9% | |
| 7 | 1 mljrd. $ | 3,6% | |
| 8 | 1 mljrd. $ | 3,6% | |
| 9 | 1 mljrd. $ | 3,3% | |
| 10 | 1 mljrd. $ | 3% |
Šī produkta ievedmuita pasaulē 165
Vislielākās labvēlības režīma (MFN) muitas nodoklis, ko katra valsts piemēro šīs HS apakšpozīcijas precēm: tās valsts tarifa pozīciju vidējais rādītājs, ar zemāko un augstāko pozīciju, ja tās atšķiras. Preces no valstīm, ar kurām ir tirdzniecības nolīgums, bieži maksā mazāk.
- 3%muitas mediāna
- 72valstu skaits bez muitas (MFN)
- 65%augstākais: Taizeme, Islande, Bahamu salas
165
| Importētājvalsts | MFN muitas nodoklis | pozīcijas no – līdz | datu gads |
|---|---|---|---|
| 5% | 2018 · HS 2012 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 0,8%* | 2023 | ||
| 0% | 2021 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2021 · HS 2007 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 6% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 12% | 2021 · HS 2012 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 45% | 2022 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2021 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2022 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 10% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2022 | ||
| 6,6% | 2023 | ||
| 6% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 10% | 2022 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 6% | 2023 · HS 2017 | ||
| 6,6% | 2023 | ||
| 1,8% | 2023 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 10% | 2021 · HS 2017 | ||
| 5% | 2019 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 12% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 · HS 2012 | ||
| 0% | 2022 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 0% | 2020 · HS 2017 | ||
| 2,5% | 0% – 5% | 2023 | |
| 15% | 2023 | ||
| 1,3% | 0% – 5% | 2023 | |
| 20% | 2020 · HS 2017 | ||
| 55% | 2023 | ||
| 7,5% | 2022 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2017 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2021 · HS 2002 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 0% | 2021 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 · HS 2002 | ||
| 15% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2021 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 4,5% | 4% – 5% | 2023 | |
| 10% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2021 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2022 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2023 · HS 2017 | ||
| 6,6% | 2023 | ||
| 5% | 2020 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 0% | 2021 · HS 2017 | ||
| 5% | 2021 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2021 · HS 2017 | ||
| 25% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 2,5% | 2023 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 4% | 2021 · HS 2017 | ||
| 1,5% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 7,5% | 2023 | ||
| 6,6% | 2023 | ||
| 10% | 2021 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 11% | 2023 | ||
| 3% | 2023 · HS 2012 | ||
| 7,5% | 2017 · HS 2017 | ||
| 2,5% | 0% – 5% | 2023 | |
| 0% | 2023 | ||
| 6% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 2,5% | 0% – 5% | 2022 | |
| 8% | 2020 · HS 2017 | ||
| 5% | 2019 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 0% | 2021 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2023 · HS 2012 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5% | 2020 · HS 2012 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 15% | 2023 · HS 2017 | ||
| 25% | 2021 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 · HS 2007 | ||
| 6,6% | 2023 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2021 · HS 2012 | ||
| 65% | 0% – 133% | 2023 | |
| 10% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 · HS 2012 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 0% | 2017 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 3% | 0% – 6% | 2023 · HS 2017 | |
| 0% | 2021 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 40% | 2023 · HS 2017 | ||
| 1,5% | 0% – 2% | 2023 | |
| 6% | 2021 · HS 2012 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 5% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0,1% | 2023 |
Tarifu datu gadi: 2017–2023; likmes kopš tā laika var būt mainījušās. * īpatnējo muitas nodokļu ad valorem ekvivalents (UNCTAD aplēse) · UNCTAD TRAINS, piekļuve ar WITS (Pasaules Banka)
Klasifikācijas un atbilstības
Kur šī HS apakšpozīcija ir Apvienoto Nāciju Organizācijas statistikas klasifikācijās un kādi kodi tai bija iepriekšējos Harmonizētās sistēmas izdevumos.
- SITC Rev. 4
- 08131 Oilcake & other solid residues of oil from soya beans
- Galīgais izlietojums (BEC Rev. 5)
- Starppatēriņa preces · BEC 111210
- Produkts CPC 2.1
- 21910 Oil-cake and other solid residues, of vegetable fats or oils
- Darbība ISIC Rev. 4
- 1040 Manufacture of vegetable and animal oils and fats
Iepriekšējie HS izdevumi
| HS | Kods | |
|---|---|---|
| 2017 | 2304.00 | nemainīts |
| 2012 | 2304.00 | nemainīts |
| 2007 | 2304.00 | nemainīts |
| 2002 | 2304.00 | nemainīts |
| 1996 | 2304.00 | nemainīts |
| 1992 | 2304.00 | nemainīts |
ANO Statistikas nodaļas (UNSD) atbilstības tabulas
ES atmežošanas regula (EUDR)
Šo preču produktus drīkst laist ES tirgū vai eksportēt tikai tad, ja tie nav saistīti ar atmežošanu, ir likumīgi ražoti un uz tiem attiecas paziņojums par pienācīgu rūpību.
- Soja piemērošanas sākums: 2026. gada 30. decembris
Oilcake and other solid residues, whether or not ground or in the form of pellets, resulting from the extraction of soya-bean oil
Regula (ES) 2023/1115, I pielikums (konsolidētais teksts)
ES kombinētajā nomenklatūrā apakšpozīcijā 2304.00 ir tikai viena tarifa pozīcija; trešo valstu muitas nodokļa likme ir 0%.
Turcijas muitas tarifa apakšpozīcija 2304.00 ir viena pati tarifa pozīcija, un likumā noteiktā likme (Likums Nr. 474) ir 5%.
Preces no 3 valstīm var ievest ES bez muitas nodokļa saskaņā ar tirdzniecības nolīgumiem un preferenču shēmām (piemēram, Preferenciāla izcelsme saskaņā ar Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti par grozījumu izdarīšanu 1. un 4. protokolā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses., ES–Apvienotā Karaliste nolīgums); trešo valstu muitas nodokļa likme ir Bez muitas.
Periodā 2025. g. septembris – 2026. g. augusts ES importēja šīs apakšpozīcijas preces 6,6 mljrd. € vērtībā (−11% salīdzinājumā ar iepriekšējiem 12 mēnešiem); lielākais piegādātājs – Brazīlija ar 53% no importa, otrajā vietā – Argentīna.
Šo preču pasaules eksporta vērtība 2024. gadā bija 35 mljrd. $ (−4,1% gada laikā).
Eksportā pirmajā vietā – Argentīna (10 mljrd. $), otrajā – Brazīlija.
Jautājumi un atbildes
Eļļas rauši un citi cietie atlikumi – kāds ir preču kods?
Harmonizētajā sistēmā šīs preces klasificē apakšpozīcijā 2304.00 (pozīcija 2304), kas ietilpst IV iedaļā. ES kombinētajā nomenklatūrā, ko piemēro arī Latvijā, kodam pievieno vēl divus ciparus.
Kāds ir ievedmuitas nodoklis kodam 2304.00 ES?
ES kombinētajā nomenklatūrā precēm no valstīm bez preferenciāla nolīguma trešo valstu muitas nodokļa likme kodam 2304.00 ir 0%. Preferenciālās likmes, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
Kāds ir ievedmuitas nodoklis kodam 2304.00 Turcijā?
Turcijas muitas tarifā precēm no valstīm bez preferenciāla nolīguma likumā noteiktā likme (Likums Nr. 474) kodam 2304.00 ir 5%. Preferenciālās likmes, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
Kura valsts visvairāk eksportē preces ar kodu 2304.00?
Argentīna: 10 mljrd. $ 2024. gadā (28% no pasaules eksporta).
No kurām valstīm apakšpozīcijas 2304.00 preces var ievest ES bez muitas nodokļa?
Precēm no 3 valstīm saskaņā ar tirdzniecības nolīgumu vai preferenču shēmu piemēro 0% likmi (piemēram, Preferenciāla izcelsme saskaņā ar Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti par grozījumu izdarīšanu 1. un 4. protokolā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses., ES–Apvienotā Karaliste nolīgums, ES–Maroka nolīgums). Precēm jāatbilst nolīguma izcelsmes noteikumiem, un importētājam jābūt izcelsmes apliecinājumam; pretējā gadījumā piemēro trešo valstu muitas nodokļa likmi (Bez muitas). Augstāk izvēlieties izcelsmes valsti, lai redzētu tās likmi.
No kurām valstīm ES importē apakšpozīcijas 2304.00 preces?
Pēdējos 12 mēnešos (2025. g. septembris – 2026. g. augusts) lielākie piegādātāji bija Brazīlija (53%), Argentīna (29%) un Ukraina (6%); kopējais imports – 6,6 mljrd. €.