Apakšpozīcija · Nodaļa 23 · Pozīcija 2308
2308.00: Augu izcelsmes materiāli un augu atkritumi, atliekas un blakusprodukti, granulēti vai negranulēti, izmantojami dzīvnieku barībai, kas citur nav minēti un iekļauti
Apakšpozīcija 2308.00 ietilpst pozīcijā 2308 (augu izcelsmes materiāli un augu atkritumi, atliekas un blakusprodukti…), 23. nodaļā.
Kas jāmaksā
Imports: ES
Likmes pa valsts tarifa pozīcijām · ES kombinētā nomenklatūra
ES: tarifa pozīcijas →- 2308 00 Augu izcelsmes materiāli un augu atkritumi, atliekas un blakusprodukti, granulēti vai negranulēti, izmantojami dzīvnieku barībai, kas citur nav minēti un iekļauti:
- vīnogu čagas:
- 2308 00 11 ar kopējo spirta masas koncentrāciju ne vairāk par 4,3 % mas un ar sausnas saturu ne mazāk par 40 % no svara Bez muitas—
- 2308 00 19 citādas 1,62 €/kg/tot. alc.—
- 2308 00 40 ozolzīles un zirgkastaņi augļu izspaidas vai čagas, izņemot vīnogu Bez muitas—
- 2308 00 90 citādi 1,6%—
Papildu muitas nodokļi un importa noteikumi
Maksājumi papildus muitas nodoklim un prasības, kas precēm jāizpilda uz robežas.
Papildu nodokļi un maksājumi 3
- Papildu muitas nodoklisPapildus nodokļi 50% ar dokumentu Y-155 (Ražojumi, ko tieši vai netieši eksportē no Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas) · citādi bez muitas
- Izcelsmes valstis
- visas valstis, izņemot Baltkrievija, Krievija
- Tiesību akts
- Regulation 1227/25
- Dokumenti
- Y155 Ražojumi, ko tieši vai netieši eksportē no Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas
- Tarifa pozīcijas
- 3 no 4 pozīcijām
- Papildu muitas nodoklisPapildus nodokļi 50%
- Izcelsmes valstis
- Baltkrievija, Krievija
- Tiesību akts
- Regulation 1227/25
- Tarifa pozīcijas
- 3 no 4 pozīcijām
- Apstrādes maksaSavienības apstrādes maksa 2 EUR
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Spēkā
- no 2026. gada 1. novembris
- Tiesību akts
- Regulation 2108/26
- Dokumenti
- Y126 Goods sold in distance sales
Importa prasības 4
- Importa kontroleBioloģisko produktu importa kontrole
- Izcelsmes valstis
- visas valstis, izņemot Šveice, Islande, Lihtenšteina, Norvēģija
- Tiesību akts
- Regulation 2306/21
- Importa kontroleImporta kontrole - atkritumi
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Tiesību akts
- Regulation 1157/24
- Dokumenti
- C672 Informācijas dokuments, ko pievieno atkritumu sūtījumiem, kā minēts Regula (ES) 2024/1157 - 18 Pants un pielikuma VII
- C669 Paziņojuma dokuments kā noteikts Regula (ES) 2024/1157 - 5. Pants un pielikuma IA
- Y923 Uz produktu neattiecas Regula (ES) 2024/1157 noteikumi
- C670 Pārvietošanas dokuments kā noteikts Regula (ES) 2024/1157 - 5. Pants un pielikuma IB
- Importa kontrole
- Izcelsmes valstis
- Ukraina
- Tiesību akts
- Regulation 0692/14
- Dokumenti
- Y997 Preces, kuru izcelsme nav Krimā vai Sevastopolē vai kuru galamērķis nav Krima vai Sevastopole (Padomes Regulas (ES) Nr. 692/2014 2 un 2.b.1. pants)
- N864 Rēķindeklarācija vai izcelsmes deklarācija, ko uz rēķina vai cita komercdokumenta sagatavojis ikviens eksportētājs
- N954 Preču pārvadājumu apliecība EUR.1
- Importa kontrole
- Izcelsmes valstis
- Ukraina
- Tiesību akts
- Regulation 0263/22
- Dokumenti
- Y984 Preces, kuru izcelsme nav vai nav paredzētas Ukrainas valdības nekontrolētajās teritorijās Doneckas, Hersonas, Luhanskas un Zaporižjas apgabalos
- N954 Preču pārvadājumu apliecība EUR.1
- N864 Rēķindeklarācija vai izcelsmes deklarācija, ko uz rēķina vai cita komercdokumenta sagatavojis ikviens eksportētājs
Preferenciālās likmes pa valstīm
| Nolīgums vai shēma | Valstis | Likme |
|---|---|---|
| trešo valstu likme (bez nolīguma) | — | Bez muitas – 1,6% |
| GSP-EBA (īpašs režīms vismazāk attīstītajām valstīm - Viss, izņemot ieročus) | Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša un vēl 42Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša, Benina, Burkinafaso, Burundija, Butāna, Centrālāfrikas Republika, Čada, Dienvidsudāna, Džibutija, Eritreja, Etiopija, Gambija, Gvineja, Gvineja-Bisava, Haiti, Jemena, Kambodža, Kiribati, Komoru salas, Kongo (Kinšasa), Laosa, Lesoto, Libērija, Madagaskara, Malāvija, Mali, Mauritānija, Mjanma (Birma), Mozambika, Nepāla, Nigēra, Ruanda, Santome un Prinsipi, Senegāla, Sjerraleone, Somālija, Sudāna, Tanzānija, Togo, Tuvalu, Uganda, Zambija, Zālamana salas | Bez muitas |
| CARIFORUM | Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza un vēl 10Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza, Dominika, Dominikāna, Gajāna, Grenāda, Jamaika, Sentkitsa un Nevisa, Sentlūsija, Sentvinsenta un Grenadīnas, Surinama, Trinidāda un Tobāgo | Bez muitas |
| AZT (Aizjūras zemes un teritorijas) | Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija un vēl 8Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija, Grenlande, Jaunkaledonija, Kirasao, Nīderlandes Karību salas, Senbartelmī, Senpjēra un Mikelona, Sintmārtena, Volisa un Futunas salas | Bez muitas |
| GSP - Vispārīgās | Indija, Indonēzija, Kenija, Kongo (Brazavila) un vēl 7Indija, Indonēzija, Kenija, Kongo (Brazavila), Kuka salas, Mikronēzija, Nigērija, Niue, Sīrija, Tadžikistāna, Vanuatu | Bez muitas |
| GSP+ (īpašu veicināšanas režīmu ilgtspējīgai attīstībai un labai pārvaldībai) | Bolīvija, Filipīnas, Kaboverde, Kirgizstāna un vēl 4Bolīvija, Filipīnas, Kaboverde, Kirgizstāna, Mongolija, Pakistāna, Šrilanka, Uzbekistāna | Bez muitas |
| Centrālā Amerika | Gvatemala, Hondurasa, Kostarika, Nikaragva, Panama, Salvadora | Bez muitas |
| Mercosur | Argentīna, Brazīlija, Paragvaja, Urugvaja | Bez muitas |
| SADC EPA | Botsvāna, Namībija, Svatini | Bez muitas |
| Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas valstis | Maurīcija, Seišelu salas, Zimbabve | Bez muitas |
| ES–Andora nolīgums | Andora | Bez muitas |
| ES–Albānija nolīgums | Albānija | Bez muitas |
| ES–Bosnija un Hercegovina nolīgums | Bosnija un Hercegovina | Bez muitas |
| ES–Kanāda nolīgums | Kanāda | Bez muitas |
| ES–Kotdivuāra nolīgums | Kotdivuāra | Bez muitas |
| ES–Čīle nolīgums | Čīle | Bez muitas |
| ES–Kamerūna nolīgums | Kamerūna | Bez muitas |
| ES–Kolumbija nolīgums | Kolumbija | Bez muitas |
| ES–Ekvadora nolīgums | Ekvadora | Bez muitas |
| ES–Ēģipte nolīgums | Ēģipte | Bez muitas |
| Preferenciāla izcelsme saskaņā ar Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti par grozījumu izdarīšanu 1. un 4. protokolā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses. | Rietumsahāra | Bez muitas |
| ES–Fidži nolīgums | Fidži | Bez muitas |
| ES–Apvienotā Karaliste nolīgums | Apvienotā Karaliste | Bez muitas |
| ES–Gruzija nolīgums | Gruzija | Bez muitas |
| ES–Gana nolīgums | Gana | Bez muitas |
| ES–Izraēla nolīgums | Izraēla | Bez muitas |
| ES–Jordānija nolīgums | Jordānija | Bez muitas |
| ES–Japāna nolīgums | Japāna | Bez muitas |
| ES–Kenija nolīgums | Kenija | Bez muitas |
| ES–Dienvidkoreja nolīgums | Dienvidkoreja | Bez muitas |
| ES–Libāna nolīgums | Libāna | Bez muitas |
| ES–Maroka nolīgums | Maroka | Bez muitas |
| ES–Moldova nolīgums | Moldova | Bez muitas |
| ES–Melnkalne nolīgums | Melnkalne | Bez muitas |
| ES–Ziemeļmaķedonija nolīgums | Ziemeļmaķedonija | Bez muitas |
| ES–Meksika nolīgums | Meksika | Bez muitas |
| ES–Jaunzēlande nolīgums | Jaunzēlande | Bez muitas |
| ES–Peru nolīgums | Peru | Bez muitas |
| ES–Papua-Jaungvineja nolīgums | Papua-Jaungvineja | Bez muitas |
| ES–Palestīnas teritorijas nolīgums | Palestīnas teritorijas | Bez muitas |
| ES–Serbija nolīgums | Serbija | Bez muitas |
| ES–Singapūra nolīgums | Singapūra | Bez muitas |
| ES–Sanmarīno muitas savienība | Sanmarīno | Bez muitas |
| ES–Ukraina nolīgums | Ukraina | Bez muitas |
| ES–Vjetnama nolīgums | Vjetnama | Bez muitas |
| ES–Samoa nolīgums | Samoa | Bez muitas |
| ES–Kosova nolīgums | Kosova | Bez muitas |
| ES–Dienvidāfrikas Republika nolīgums | Dienvidāfrikas Republika | Bez muitas |
| ES–Turcija nolīgums | Turcija | Bez muitas |
ES: imports pa mēnešiem
Galvenie piegādātāji, pēdējie 12 mēneši
| Valsts | Vērtība | Daļa | Izmaiņas |
|---|---|---|---|
| 183,8 milj. € | 59,4% | +27,8% | |
| 35,1 milj. € | 11,3% | -2,3% | |
| 30,8 milj. € | 9,9% | +26,8% | |
| 14,1 milj. € | 4,6% | -3,4% | |
| 10,6 milj. € | 3,4% | -39% | |
| 7,4 milj. € | 2,4% | +6,3% | |
| 6,7 milj. € | 2,2% | -45,8% | |
| 5,4 milj. € | 1,8% | -1,1% |
Tā pati apakšpozīcija citos tarifos
Pasaules tirdzniecība 2024. gadā
Tirdzniecības vērtība (USD) tirdzniecība nav reģistrēta < 619,4 tūkst. $619,4 tūkst. $+9 milj. $+20,9 milj. $+> 68,9 milj. $
Eksports: 115
- Argentīna: 309,3 milj. $
- Brazīlija: 102,4 milj. $
- Ķīna: 91,4 milj. $
- Vācija: 68,9 milj. $
- Nīderlande: 68,4 milj. $
- Amerikas Savienotās Valstis: 64,7 milj. $
- Kanāda: 36,3 milj. $
- Krievija: 36 milj. $
- Polija: 28,8 milj. $
- Meksika: 23 milj. $
- Taizeme: 20,9 milj. $
- Indija: 20,2 milj. $
- Vjetnama: 19,3 milj. $
- Ungārija: 18,6 milj. $
- Peru: 18,1 milj. $
- Francija: 16,7 milj. $
- Rumānija: 15,5 milj. $
- Zviedrija: 14,4 milj. $
- Indonēzija: 14,1 milj. $
- Beļģija: 13 milj. $
- Īrija: 10,6 milj. $
- Itālija: 10,5 milj. $
- Čehija: 10,1 milj. $
- Ēģipte: 9,9 milj. $
- Portugāle: 9,1 milj. $
- Austrālija: 9 milj. $
- Spānija: 8,3 milj. $
- Pakistāna: 7,6 milj. $
- Ukraina: 6,5 milj. $
- Slovākija: 6,4 milj. $
- Apvienotā Karaliste: 6,4 milj. $
- Dānija: 6,2 milj. $
- Austrija: 5,2 milj. $
- Bolīvija: 4,1 milj. $
- Latvija: 3,2 milj. $
- Lietuva: 2,2 milj. $
- Tanzānija: 1,8 milj. $
- Malaizija: 1,7 milj. $
- Bulgārija: 1,6 milj. $
- Singapūra: 1,6 milj. $
- Taivāna: 1,5 milj. $
- Jaunzēlande: 1,5 milj. $
- Somija: 1,1 milj. $
- Hondurasa: 1 milj. $
- Izraēla: 838,1 tūkst. $
- Čīle: 782,6 tūkst. $
- Ekvadora: 749,3 tūkst. $
- Grieķija: 698 tūkst. $
- Azerbaidžāna: 674,4 tūkst. $
- Serbija: 631,9 tūkst. $
- Kenija: 624,2 tūkst. $
- Igaunija: 619,4 tūkst. $
- Paragvaja: 603,6 tūkst. $
- Dienvidāfrikas Republika: 586,5 tūkst. $
- Laosa: 577,3 tūkst. $
- Kotdivuāra: 576,2 tūkst. $
- Kambodža: 536,2 tūkst. $
- Moldova: 420,7 tūkst. $
- Uzbekistāna: 406,3 tūkst. $
- Japāna: 391 tūkst. $
Tirdzniecības vērtība (USD) tirdzniecība nav reģistrēta < 299,3 tūkst. $299,3 tūkst. $+3,6 milj. $+16 milj. $+> 85,1 milj. $
Imports: 155
- Apvienotā Karaliste: 127,6 milj. $
- Vācija: 103,9 milj. $
- Īrija: 100 milj. $
- Japāna: 93,5 milj. $
- Ķīna: 85,1 milj. $
- Nīderlande: 83,1 milj. $
- Dānija: 56,7 milj. $
- Amerikas Savienotās Valstis: 56,2 milj. $
- Dienvidkoreja: 43,8 milj. $
- Spānija: 40,5 milj. $
- Francija: 34,4 milj. $
- Beļģija: 31,3 milj. $
- Maroka: 25,3 milj. $
- Itālija: 22,6 milj. $
- Čehija: 17,3 milj. $
- Turcija: 16 milj. $
- Ungārija: 15,3 milj. $
- Polija: 12,6 milj. $
- Indija: 9,5 milj. $
- Austrija: 9,2 milj. $
- Kambodža: 8,6 milj. $
- Jaunzēlande: 6,6 milj. $
- Kanāda: 6,3 milj. $
- Šveice: 6,3 milj. $
- Panama: 6,2 milj. $
- Bulgārija: 5,9 milj. $
- Malaizija: 5,9 milj. $
- Taizeme: 5,7 milj. $
- Apvienotie Arābu Emirāti: 5,6 milj. $
- Taivāna: 5,3 milj. $
- Brazīlija: 4,9 milj. $
- Rumānija: 4,9 milj. $
- Slovākija: 4,8 milj. $
- Izraēla: 4,5 milj. $
- Dienvidāfrikas Republika: 4,2 milj. $
- Mjanma (Birma): 3,9 milj. $
- Kolumbija: 3,8 milj. $
- Austrālija: 3,8 milj. $
- Alžīrija: 3,6 milj. $
- Vjetnama: 3,6 milj. $
- Jordānija: 3,2 milj. $
- Afganistāna: 3 milj. $
- Lietuva: 2,9 milj. $
- Krievija: 2,9 milj. $
- Somija: 2,8 milj. $
- Portugāle: 2,6 milj. $
- Indonēzija: 2,3 milj. $
- Katara: 2,3 milj. $
- Meksika: 2,1 milj. $
- Singapūra: 1,8 milj. $
- Slovēnija: 1,7 milj. $
- Baltkrievija: 1,7 milj. $
- Latvija: 1,6 milj. $
- Peru: 1,6 milj. $
- Kuveita: 1,5 milj. $
- Ekvadora: 1,5 milj. $
- Gana: 1,4 milj. $
- Filipīnas: 1,3 milj. $
- Zviedrija: 1,1 milj. $
- Norvēģija: 1 milj. $
Lielākās eksportētājvalstis
| Vieta | Valsts | Vērtība | Daļa |
|---|---|---|---|
| 1 | 309,3 milj. $ | 27,1% | |
| 2 | 102,4 milj. $ | 9% | |
| 3 | 91,4 milj. $ | 8% | |
| 4 | 68,9 milj. $ | 6% | |
| 5 | 68,4 milj. $ | 6% | |
| 6 | 64,7 milj. $ | 5,7% | |
| 7 | 36,3 milj. $ | 3,2% | |
| 8 | 36 milj. $ | 3,2% | |
| 9 | 28,8 milj. $ | 2,5% | |
| 10 | 23 milj. $ | 2% |
Lielākās importētājvalstis
| Vieta | Valsts | Vērtība | Daļa |
|---|---|---|---|
| 1 | 127,6 milj. $ | 11,2% | |
| 2 | 103,9 milj. $ | 9,1% | |
| 3 | 100 milj. $ | 8,8% | |
| 4 | 93,5 milj. $ | 8,2% | |
| 5 | 85,1 milj. $ | 7,5% | |
| 6 | 83,1 milj. $ | 7,3% | |
| 7 | 56,7 milj. $ | 5% | |
| 8 | 56,2 milj. $ | 4,9% | |
| 9 | 43,8 milj. $ | 3,8% | |
| 10 | 40,5 milj. $ | 3,6% |
Šī produkta ievedmuita pasaulē 165
Vislielākās labvēlības režīma (MFN) muitas nodoklis, ko katra valsts piemēro šīs HS apakšpozīcijas precēm: tās valsts tarifa pozīciju vidējais rādītājs, ar zemāko un augstāko pozīciju, ja tās atšķiras. Preces no valstīm, ar kurām ir tirdzniecības nolīgums, bieži maksā mazāk.
- 5%muitas mediāna
- 56valstu skaits bez muitas (MFN)
- 55%augstākais: Islande, Bahamu salas, Norvēģija
165
| Importētājvalsts | MFN muitas nodoklis | pozīcijas no – līdz | datu gads |
|---|---|---|---|
| 5% | 2018 · HS 2012 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 1,2% | 0% – 1,9% | 2023 | |
| 0% | 2021 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2021 · HS 2007 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 6% | 2023 · HS 2017 | ||
| 4,5% | 3% – 5% | 2023 | |
| 12% | 2021 · HS 2012 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 15% | 2023 · HS 2017 | ||
| 45% | 2022 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 4,5% | 3% – 5% | 2021 · HS 2017 | |
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2022 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 15% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2022 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 6% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 10% | 2022 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 6% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 15% | 5% – 46% | 2023 | |
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 2% | 0% – 3% | 2023 | |
| 0,5% | 0% – 1,6% | 2023 | |
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 10% | 2021 · HS 2017 | ||
| 2% | 2019 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 3% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 12% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 · HS 2012 | ||
| 0% | 2022 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 0% | 2020 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 15% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 5% | 2020 · HS 2017 | ||
| 55% | 2023 | ||
| 0% | 2022 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 5% | 2017 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2021 · HS 2002 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 4,5% | 3% – 5% | 2023 | |
| 10% | 2023 | ||
| 4,5% | 3% – 5% | 2021 · HS 2017 | |
| 0% | 2023 · HS 2002 | ||
| 13% | 10% – 15% | 2023 · HS 2017 | |
| 0% | 2021 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 10% | 2023 · HS 2017 | ||
| 4,5% | 3% – 5% | 2021 · HS 2017 | |
| 10% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2022 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2020 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 0% | 2021 · HS 2017 | ||
| 5% | 2021 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2021 · HS 2017 | ||
| 25% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 2,5% | 2023 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 10% | 2023 · HS 2017 | ||
| 4% | 2021 · HS 2017 | ||
| 1,5% | 2023 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 7,5% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 10% | 2021 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 42%* | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 11% | 2023 | ||
| 3% | 2023 · HS 2012 | ||
| 0% | 2017 · HS 2017 | ||
| 10% | 5% – 15% | 2023 | |
| 0% | 2023 | ||
| 6% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 5% | 2022 | ||
| 5% | 2020 · HS 2017 | ||
| 5% | 2019 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 0% | 2021 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2023 · HS 2012 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5% | 2020 · HS 2012 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 15% | 2023 · HS 2017 | ||
| 25% | 2021 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 · HS 2007 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 15% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2021 · HS 2012 | ||
| 3% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 15% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 · HS 2012 | ||
| 4% | 2023 | ||
| 0% | 2017 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 20% | 2023 · HS 2017 | ||
| 6% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5% | 2021 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 15% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 6% | 2021 · HS 2012 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 5% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 0,2% | 2023 |
Tarifu datu gadi: 2017–2023; likmes kopš tā laika var būt mainījušās. * īpatnējo muitas nodokļu ad valorem ekvivalents (UNCTAD aplēse) · UNCTAD TRAINS, piekļuve ar WITS (Pasaules Banka)
Klasifikācijas un atbilstības
Kur šī HS apakšpozīcija ir Apvienoto Nāciju Organizācijas statistikas klasifikācijās un kādi kodi tai bija iepriekšējos Harmonizētās sistēmas izdevumos.
- SITC Rev. 4
- 08119 Vegetable residues & by-products, vegetable materials & vegetable waste, whether/not in the form of pellets, of a kind used for animal food, n.e.s.
- Galīgais izlietojums (BEC Rev. 5)
- Starppatēriņa preces · BEC 111210
- Produkts CPC 2.1
- 39120 Bran and other residues from the working of cereals or legumes; vegetable materials and vegetable waste, vegetable residues and by-products, whether or not in the form of pellets, of a kind used in animal feeding n.e.c.
- Darbība ISIC Rev. 4
- n/a
Iepriekšējie HS izdevumi
| HS | Kods | |
|---|---|---|
| 2017 | 2308.00 | nemainīts |
| 2012 | 2308.00 | nemainīts |
| 2007 | 2308.00 | nemainīts |
| 2002 | 2308.00 | nemainīts |
| 1996 | 2308.10, 2308.90 | mainīts |
| 1992 | 2308.10, 2308.90 | mainīts |
ANO Statistikas nodaļas (UNSD) atbilstības tabulas
Saistoši klasifikācijas lēmumi līdzīgām precēm 1
ASV muitas (CBP, CROSS) un Apvienotās Karalistes HMRC (Advance Tariff Rulings) lēmumi par šim kodam klasificētām precēm. Lēmums ir saistošs tikai tā turētājam, taču parāda, kā iestādes klasificē līdzīgas preces. Preču apraksti ir iestāžu angliskie teksti.
- H311471 U.S. CBP
Protest and Application for Further Review No. 5301-19-101361; Tariff classification of a certain pea protein product.
Nesenās normatīvo aktu izmaiņas, kurās minēts šis kods
Tiesību akti, kuru tekstā minēts šis kods vai tā pozīcija. Pārbaudiet pašu aktu: kods var būt minēts arī citu iemeslu dēļ, ne tikai muitas nodokļa izmaiņu dēļ.
-
CELEX 32026R1395 · Avots: eur-lex.europa.eu
ES kombinētajā nomenklatūrā apakšpozīcija 2308.00 ir sadalīta 4 tarifa pozīcijās; trešo valstu muitas nodokļa likme svārstās no 0% līdz 1,6% (vidēji 0,5%). No tām 2 pozīcijām likme ir 0%. 1 pozīcijai noteikts specifisks vai kombinēts muitas nodoklis.
Turcijas muitas tarifa apakšpozīcijā 2308.00 ir 4 tarifa pozīcijas, un likumā noteiktā likme (Likums Nr. 474) ir 4%.
Precēm no 145 valstīm ES piemēro samazinātu likmi saskaņā ar tirdzniecības nolīgumiem un preferenču shēmām (piemēram, GSP-EBA, CARIFORUM); trešo valstu muitas nodokļa likme ir Bez muitas – 1,6%.
Precēm, kuru izcelsmes valsts ir Baltkrievija vai Krievija, ES papildus muitas nodoklim ir noteikusi papildu muitas nodokli; tā likme ir 50%.
Periodā 2025. g. septembris – 2026. g. augusts ES importēja šīs apakšpozīcijas preces 309,4 milj. € vērtībā (+13% salīdzinājumā ar iepriekšējiem 12 mēnešiem); lielākais piegādātājs – Argentīna ar 59% no importa, otrajā vietā – Apvienotā Karaliste.
Šo preču pasaules eksporta vērtība 2024. gadā bija 1,1 mljrd. $ (−9,4% gada laikā).
Eksportā pirmajā vietā – Argentīna (309,3 milj. $), otrajā – Brazīlija.
Juridiskās piezīmes
Papildu piezīmes
1. Apakšpozīcijās 23031011 un 23031019 ietilpst tikai kukurūzas cietes ražošanas atlikumi, bet neietilpst šādu atlikumu maisījumi ar produktiem, ko iegūst no citiem augiem vai produktiem, kurus iegūst no kukurūzas citādā veidā nekā cietes ražošana ar mitro paņēmienu.
Šo izstrādājumu cietes saturs sausnā nepārsniedz 28 % no masas, nosakot šo saturu ar metodi, kas ietverta Komisijas Regulas (EK) Nr. 152/2009 III pielikuma K daļā, un tauku saturs nepārsniedz 4,5 % no sausnas svara saskaņā ar metodi, kas izklāstīta Regulas (EK) Nr. 152/2009 III pielikuma G daļā.
2. Apakšpozīcijā 23069005 iekļauti tikai kukurūzas dīgļu eļļas ekstrahēšanas atlikumi, kuru sausnā ir šādas sastāvdaļas norādītajos daudzumos:
a) produkti, kuru eļļas saturs mazāks par 3 %:
cietes saturs: mazāk par 45 %,
proteīnu saturs (slāpekļa saturs × 6,25): ne mazāk kā 11,5 %;
b) produkti, kuru eļļas saturs nav mazāks par 3 % un nav lielāks par 8 %:
cietes saturs: mazāk par 45 %,
proteīnu saturs (slāpekļa saturs × 6,25): ne mazāk par 13 %.
Bez tam atlikumos nedrīkst būt sastāvdaļas, kas nav iegūtas no kukurūzas graudiem.
Cietes un olbaltumvielu satura noteikšanai piemērojamas metodes, kuras izklāstītas Regulas (EK) Nr. 152/2009 III pielikuma K un C daļā.
Eļļas un mitruma satura noteikšanai ir piemērojamas metodes, kas izklāstītas Regulas (EK) Nr. 152/2009 III pielikuma attiecīgi G un A daļā.
Apakšpozīcijā nav ietverti produkti, kuros ir sastāvdaļas no kukurūzas graudu daļām, kuras pievienotas pēc pārstrādes un nav bijušas pakļautas eļļas ekstrahēšanas procesam.
3. Apakšpozīcijās 23070011, 23070019, 23080011 un 23080019 turpmāk minētajiem formulējumiem ir šāda nozīme:
“faktiskā spirta masas koncentrācija” : tīrā spirta kilogramu skaits 100 kg produkta,
“potenciālā spirta masas koncentrācija” : tīrā spirta kilogramu skaits, ko iespējams iegūt 100 kg produktā esošo cukuru pilnīgas rūgšanas procesā,
“kopējā spirta masas koncentrācija” : faktiskās un potenciālās spirta masas koncentrācijas summa,
“% mas” : apzīmējums spirta koncentrācijai masas vienībā.
4. Apakšpozīcijās 23091011–23091070 un 23099031–23099070 “piena produkti” ir produkti, kas minēti pozīcijās 0401, 0402, 0404, 0405 un 0406 un apakšpozīcijās 04032011–04032039, 04039011–04039069, 17021100, 17021900 un 21069051.
5. Apakšpozīcijā 23099020 ietilpst tikai kukurūzas cietes ražošanas atlikumi, bet neietilpst šādu atlikumu maisījumi ar produktiem, ko iegūst no citiem augiem vai produktiem, kurus iegūst no kukurūzas citādā veidā nekā cietes ražošana ar mitro paņēmienu, un kas satur:
mitrajā pārstrādes procesā izmantotās kukurūzas atsijas ne vairāk kā 15 % no svara, un/vai
atūdeņu atlikumus, kas rodas kukurūzas mitrās pārstrādes procesā, ieskaitot atūdeņu atlikumus, kurus izmanto spirta vai citu no cietes iegūstama produkta ražošanā.
Šie produkti var saturēt arī atlikumus, kas rodas, ekstrahējot kukurūzas dīgļu eļļu ar mitru graudu mehāniskas frakcionēšanas paņēmienu.
To cietes saturs sausnā nepārsniedz 28 %, nosakot šo saturu saskaņā ar metodi, kas izklāstīta Regulas (EK) Nr. 152/2009 III pielikuma K daļā; to tauku saturs nepārsniedz 4,5 % no sausnas svara saskaņā ar metodi, kas izklāstīta Regulas (EK) Nr. 152/2009 III pielikuma G daļā, un to proteīnu saturs, kas noteikts ar metodi, kura minēta Regulas (EK) Nr. 152/2009 III pielikuma C daļā, sausnā nepārsniedz 40 %.
Jautājumi un atbildes
Augu izcelsmes materiāli un augu atkritumi, atliekas un… – kāds ir preču kods?
Harmonizētajā sistēmā šīs preces klasificē apakšpozīcijā 2308.00 (pozīcija 2308), kas ietilpst IV iedaļā. ES kombinētajā nomenklatūrā, ko piemēro arī Latvijā, kodam pievieno vēl divus ciparus.
Kāds ir ievedmuitas nodoklis kodam 2308.00 ES?
ES kombinētajā nomenklatūrā precēm no valstīm bez preferenciāla nolīguma trešo valstu muitas nodokļa likme kodam 2308.00 svārstās no 0% līdz 1,6% atkarībā no tarifa pozīcijas. Preferenciālās likmes, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
Kāds ir ievedmuitas nodoklis kodam 2308.00 Turcijā?
Turcijas muitas tarifā precēm no valstīm bez preferenciāla nolīguma likumā noteiktā likme (Likums Nr. 474) kodam 2308.00 ir 4%. Preferenciālās likmes, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
Kura valsts visvairāk eksportē preces ar kodu 2308.00?
Argentīna: 309,3 milj. $ 2024. gadā (27,1% no pasaules eksporta).
Vai apakšpozīcijas 2308.00 precēm piemēro antidempinga maksājumu vai citu papildu muitas nodokli?
Precēm, kuru izcelsmes valsts ir Baltkrievija vai Krievija, ES papildus muitas nodoklim ir noteikusi papildu muitas nodokli; tā likme ir 50%. Pasākumā nosauktajiem eksportētājiem var būt noteiktas atšķirīgas likmes.
No kurām valstīm ES importē apakšpozīcijas 2308.00 preces?
Pēdējos 12 mēnešos (2025. g. septembris – 2026. g. augusts) lielākie piegādātāji bija Argentīna (59%), Apvienotā Karaliste (11%) un Brazīlija (10%); kopējais imports – 309,4 milj. €.