Apakšpozīcija · Nodaļa 25 · Pozīcija 2520
2520.10: Ģipšakmens: ģipšakmens; anhidrīts
Oficiālais apraksts ģipšakmens; anhidrīts
2520.10 ir pozīcijas 2520 (ģipšakmens; anhidrīts; ģipsis (no dedzinātā ģipšakmens vai kalcija sulfāta)…) sešciparu apakšpozīcija 25. nodaļā.
Kas jāmaksā
Imports: ES
Likmes pa valsts tarifa pozīcijām · ES kombinētā nomenklatūra
ES: tarifa pozīcijas →- 2520 10 00 ģipšakmens; anhidrīts Bez muitas—
Papildu muitas nodokļi un importa noteikumi
Maksājumi papildus muitas nodoklim un prasības, kas precēm jāizpilda uz robežas.
Papildu nodokļi un maksājumi 3
- Muitas nodoklis mazvērtīgiem sūtījumiemZemas vērtības sūtījuma muitas nodoklis 3 EUR
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Spēkā
- līdz 2026. gada 31. oktobris
- Tiesību akts
- Regulation 0382/26
- Muitas nodoklis mazvērtīgiem sūtījumiemZemas vērtības sūtījuma muitas nodoklis 3 EUR
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Spēkā
- no 2026. gada 1. novembris
- Tiesību akts
- Regulation 0382/26
- Apstrādes maksaSavienības apstrādes maksa 2 EUR
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Spēkā
- no 2026. gada 1. novembris
- Tiesību akts
- Regulation 2108/26
- Dokumenti
- Y126 Goods sold in distance sales
Importa prasības 5
- Aizliegums vai ierobežojumsImporta aizliegums
- Izcelsmes valstis
- Ziemeļkoreja
- Tiesību akts
- Regulation 0285/18
- Importa kontroleImporta kontrole - atkritumi
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Tiesību akts
- Regulation 1157/24
- Dokumenti
- C672 Informācijas dokuments, ko pievieno atkritumu sūtījumiem, kā minēts Regula (ES) 2024/1157 - 18 Pants un pielikuma VII
- C669 Paziņojuma dokuments kā noteikts Regula (ES) 2024/1157 - 5. Pants un pielikuma IA
- Y923 Uz produktu neattiecas Regula (ES) 2024/1157 noteikumi
- C670 Pārvietošanas dokuments kā noteikts Regula (ES) 2024/1157 - 5. Pants un pielikuma IB
- Importa kontrole
- Izcelsmes valstis
- Ukraina
- Tiesību akts
- Regulation 0692/14
- Dokumenti
- Y997 Preces, kuru izcelsme nav Krimā vai Sevastopolē vai kuru galamērķis nav Krima vai Sevastopole (Padomes Regulas (ES) Nr. 692/2014 2 un 2.b.1. pants)
- N864 Rēķindeklarācija vai izcelsmes deklarācija, ko uz rēķina vai cita komercdokumenta sagatavojis ikviens eksportētājs
- N954 Preču pārvadājumu apliecība EUR.1
- Importa kontroleImporta kontrole par REACH
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Tiesību akts
- Regulation 1907/06
- Importa kontrole
- Izcelsmes valstis
- Ukraina
- Tiesību akts
- Regulation 0263/22
- Dokumenti
- Y984 Preces, kuru izcelsme nav vai nav paredzētas Ukrainas valdības nekontrolētajās teritorijās Doneckas, Hersonas, Luhanskas un Zaporižjas apgabalos
- N954 Preču pārvadājumu apliecība EUR.1
- N864 Rēķindeklarācija vai izcelsmes deklarācija, ko uz rēķina vai cita komercdokumenta sagatavojis ikviens eksportētājs
ES: imports pa mēnešiem
Galvenie piegādātāji, pēdējie 12 mēneši
| Valsts | Vērtība | Daļa | Izmaiņas |
|---|---|---|---|
| 10,8 milj. € | 34,6% | -21,6% | |
| 5,9 milj. € | 19% | +2853,8% | |
| 4,7 milj. € | 15% | -12,9% | |
| 3,2 milj. € | 10,1% | -42,6% | |
| 2,1 milj. € | 6,8% | -39,8% | |
| 1,3 milj. € | 4,1% | +531,9% | |
| 840 tūkst. € | 2,7% | -4,8% | |
| 830 tūkst. € | 2,7% | +11,4% |
Tā pati apakšpozīcija citos tarifos
Pasaules tirdzniecība 2024. gadā
Tirdzniecības vērtība (USD) tirdzniecība nav reģistrēta < 885 tūkst. $885 tūkst. $+4 milj. $+18 milj. $+> 72 milj. $
Eksports: 113
- Omāna: 207 milj. $
- Spānija: 204 milj. $
- Taizeme: 162 milj. $
- Vācija: 72 milj. $
- Meksika: 71 milj. $
- Maroka: 49 milj. $
- Kanāda: 42 milj. $
- Austrālija: 36 milj. $
- Ēģipte: 30 milj. $
- Irāna: 23 milj. $
- Amerikas Savienotās Valstis: 18 milj. $
- Kipra: 15 milj. $
- Francija: 13 milj. $
- Ķīna: 13 milj. $
- Turcija: 11 milj. $
- Itālija: 10 milj. $
- Butāna: 10 milj. $
- Apvienotā Karaliste: 9 milj. $
- Kenija: 8 milj. $
- Apvienotie Arābu Emirāti: 6 milj. $
- Azerbaidžāna: 6 milj. $
- Tanzānija: 5 milj. $
- Argentīna: 5 milj. $
- Čehija: 5 milj. $
- Grieķija: 5 milj. $
- Malaizija: 4 milj. $
- Dienvidāfrikas Republika: 4 milj. $
- Gvatemala: 4 milj. $
- Slovēnija: 4 milj. $
- Austrija: 3 milj. $
- Šveice: 3 milj. $
- Indija: 3 milj. $
- Nīderlande: 3 milj. $
- Norvēģija: 3 milj. $
- Beļģija: 3 milj. $
- Dienvidkoreja: 3 milj. $
- Dominikāna: 3 milj. $
- Latvija: 3 milj. $
- Ziemeļmaķedonija: 2 milj. $
- Saūda Arābija: 2 milj. $
- Mauritānija: 2 milj. $
- Zviedrija: 2 milj. $
- Polija: 2 milj. $
- Andora: 2 milj. $
- Brazīlija: 2 milj. $
- Mozambika: 1 milj. $
- Peru: 1 milj. $
- Portugāle: 1 milj. $
- Ungārija: 1 milj. $
- Īrija: 992 tūkst. $
- Bosnija un Hercegovina: 939 tūkst. $
- Pakistāna: 928 tūkst. $
- Zambija: 920 tūkst. $
- Dānija: 885 tūkst. $
- Tunisija: 727 tūkst. $
- Igaunija: 452 tūkst. $
- Kazahstāna: 444 tūkst. $
- Indonēzija: 411 tūkst. $
- Slovākija: 350 tūkst. $
- Rumānija: 295 tūkst. $
Tirdzniecības vērtība (USD) tirdzniecība nav reģistrēta < 442 tūkst. $442 tūkst. $+4 milj. $+12 milj. $+> 38 milj. $
Imports: 183
- Amerikas Savienotās Valstis: 162 milj. $
- Indija: 152 milj. $
- Japāna: 85 milj. $
- Indonēzija: 69 milj. $
- Kanāda: 51 milj. $
- Apvienotā Karaliste: 38 milj. $
- Malaizija: 35 milj. $
- Beļģija: 31 milj. $
- Ķīna: 29 milj. $
- Nīderlande: 27 milj. $
- Nigērija: 25 milj. $
- Vjetnama: 20 milj. $
- Gana: 20 milj. $
- Izraēla: 18 milj. $
- Dienvidkoreja: 17 milj. $
- Francija: 16 milj. $
- Čehija: 15 milj. $
- Jaunzēlande: 12 milj. $
- Dānija: 12 milj. $
- Filipīnas: 10 milj. $
- Brazīlija: 10 milj. $
- Īrija: 10 milj. $
- Uganda: 9 milj. $
- Kuveita: 9 milj. $
- Zviedrija: 9 milj. $
- Kolumbija: 9 milj. $
- Vācija: 8 milj. $
- Bulgārija: 7 milj. $
- Kambodža: 7 milj. $
- Šveice: 7 milj. $
- Taivāna: 7 milj. $
- Kotdivuāra: 7 milj. $
- Portugāle: 6 milj. $
- Gruzija: 6 milj. $
- Dienvidāfrikas Republika: 6 milj. $
- Šrilanka: 5 milj. $
- Malāvija: 5 milj. $
- Paragvaja: 5 milj. $
- Benina: 5 milj. $
- Lietuva: 5 milj. $
- Spānija: 5 milj. $
- Senegāla: 4 milj. $
- Norvēģija: 4 milj. $
- Ekvadora: 4 milj. $
- Urugvaja: 4 milj. $
- Somija: 3 milj. $
- Singapūra: 3 milj. $
- Armēnija: 3 milj. $
- Ungārija: 3 milj. $
- Rumānija: 3 milj. $
- Slovākija: 3 milj. $
- Zimbabve: 3 milj. $
- Čīle: 3 milj. $
- Salvadora: 3 milj. $
- Turcija: 3 milj. $
- Austrija: 3 milj. $
- Austrālija: 3 milj. $
- Kamerūna: 3 milj. $
- Nepāla: 3 milj. $
- Kostarika: 2 milj. $
Lielākās eksportētājvalstis
| Vieta | Valsts | Vērtība | Daļa |
|---|---|---|---|
| 1 | 207 milj. $ | 18,7% | |
| 2 | 204 milj. $ | 18,4% | |
| 3 | 162 milj. $ | 14,7% | |
| 4 | 72 milj. $ | 6,5% | |
| 5 | 71 milj. $ | 6,5% | |
| 6 | 49 milj. $ | 4,5% | |
| 7 | 42 milj. $ | 3,8% | |
| 8 | 36 milj. $ | 3,2% | |
| 9 | 30 milj. $ | 2,7% | |
| 10 | 23 milj. $ | 2,1% |
Lielākās importētājvalstis
| Vieta | Valsts | Vērtība | Daļa |
|---|---|---|---|
| 1 | 162 milj. $ | 14,7% | |
| 2 | 152 milj. $ | 13,7% | |
| 3 | 85 milj. $ | 7,7% | |
| 4 | 69 milj. $ | 6,3% | |
| 5 | 51 milj. $ | 4,6% | |
| 6 | 38 milj. $ | 3,4% | |
| 7 | 35 milj. $ | 3,1% | |
| 8 | 31 milj. $ | 2,8% | |
| 9 | 29 milj. $ | 2,6% | |
| 10 | 27 milj. $ | 2,4% |
Šī produkta ievedmuita pasaulē 164
Vislielākās labvēlības režīma (MFN) muitas nodoklis, ko katra valsts piemēro šīs HS apakšpozīcijas precēm: tās valsts tarifa pozīciju vidējais rādītājs, ar zemāko un augstāko pozīciju, ja tās atšķiras. Preces no valstīm, ar kurām ir tirdzniecības nolīgums, bieži maksā mazāk.
- 5%muitas mediāna
- 46valstu skaits bez muitas (MFN)
- 50%augstākais: Angola, Bahamu salas, Afganistāna
164
| Importētājvalsts | MFN muitas nodoklis | pozīcijas no – līdz | datu gads |
|---|---|---|---|
| 30% | 2018 · HS 2012 | ||
| 2% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 10% | 2021 · HS 2017 | ||
| 50% | 2023 · HS 2017 | ||
| 7,5% | 0% – 15% | 2021 · HS 2007 | |
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 4% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 6% | 2021 · HS 2012 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 15% | 2023 · HS 2017 | ||
| 45% | 2022 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 5% | 2021 · HS 2017 | ||
| 2,5% | 0% – 5% | 2023 · HS 2017 | |
| 10% | 5% – 15% | 2022 · HS 2017 | |
| 10% | 5% – 15% | 2023 | |
| 5% | 2023 | ||
| 25% | 2023 | ||
| 5% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2022 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 4% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 10% | 2022 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 6% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 10% | 5% – 15% | 2023 · HS 2017 | |
| 8% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 5% | 2021 · HS 2017 | ||
| 10% | 2019 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 3% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 10% | 5% – 15% | 2023 · HS 2017 | |
| 5% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 12% | 2023 · HS 2017 | ||
| 10% | 5% – 15% | 2023 · HS 2012 | |
| 12% | 2022 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 5% | 2020 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 5% | 2020 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2022 · HS 2017 | ||
| 7,5% | 0% – 15% | 2023 | |
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 10% | 2017 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2023 · HS 2017 | ||
| 22% | 2021 · HS 2002 | ||
| 7% | 2023 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2021 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 · HS 2002 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 20% | 2021 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 5% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5% | 2021 · HS 2017 | ||
| 3% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2022 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2020 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 4,7%* | 2021 · HS 2017 | ||
| 5% | 2021 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 10% | 2021 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 18% | 2023 | ||
| 5% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 4% | 2021 · HS 2017 | ||
| 3% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 10% | 5% – 15% | 2023 · HS 2017 | |
| 7,5% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 10% | 2021 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 3% | 2023 · HS 2012 | ||
| 0% | 2017 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 4% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2022 | ||
| 8% | 2020 · HS 2017 | ||
| 5% | 2019 · HS 2017 | ||
| 15% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 5% | 2021 · HS 2017 | ||
| 7,5% | 0% – 15% | 2023 | |
| 7,5% | 0% – 15% | 2023 · HS 2012 | |
| 10% | 5% – 15% | 2023 | |
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 1% | 2020 · HS 2012 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 5% | 2023 · HS 2017 | ||
| 10% | 2021 · HS 2017 | ||
| 10% | 5% – 15% | 2023 · HS 2007 | |
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 4,2%* | 2023 | ||
| 5% | 2021 · HS 2012 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 15% | 2023 · HS 2017 | ||
| 7,5% | 0% – 15% | 2023 · HS 2012 | |
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2017 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 2% | 2023 · HS 2017 | ||
| 4% | 2023 · HS 2017 | ||
| 30% | 2021 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 4% | 2023 · HS 2017 | ||
| 3% | 2023 | ||
| 0% | 2021 · HS 2012 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 10% | 2023 · HS 2017 | ||
| 15% | 2023 | ||
| 0,1% | 2023 |
Tarifu datu gadi: 2017–2023; likmes kopš tā laika var būt mainījušās. * īpatnējo muitas nodokļu ad valorem ekvivalents (UNCTAD aplēse) · UNCTAD TRAINS, piekļuve ar WITS (Pasaules Banka)
Klasifikācijas un atbilstības
Kur šī HS apakšpozīcija ir Apvienoto Nāciju Organizācijas statistikas klasifikācijās un kādi kodi tai bija iepriekšējos Harmonizētās sistēmas izdevumos.
- SITC Rev. 4
- 27323 Gypsum; anhydrite
- Galīgais izlietojums (BEC Rev. 5)
- Starppatēriņa preces · BEC 3111
- Produkts CPC 2.1
- 15200 Gypsum; anhydrite; limestone flux; limestone and other calcareous stone, of a kind used for the manufacture of lime or cement
- Darbība ISIC Rev. 4
- 0810 Quarrying of stone, sand and clay
Iepriekšējie HS izdevumi
| HS | Kods | |
|---|---|---|
| 2017 | 2520.10 | nemainīts |
| 2012 | 2520.10 | nemainīts |
| 2007 | 2520.10 | nemainīts |
| 2002 | 2520.10 | nemainīts |
| 1996 | 2520.10 | nemainīts |
| 1992 | 2520.10 | nemainīts |
ANO Statistikas nodaļas (UNSD) atbilstības tabulas
Saistoši klasifikācijas lēmumi līdzīgām precēm 1
ASV muitas (CBP, CROSS) un Apvienotās Karalistes HMRC (Advance Tariff Rulings) lēmumi par šim kodam klasificētām precēm. Lēmums ir saistošs tikai tā turētājam, taču parāda, kā iestādes klasificē līdzīgas preces. Preču apraksti ir iestāžu angliskie teksti.
- H311301 U.S. CBP
Revocation of NY F86134, NY N004112, NY N004200, and NY N015557; Classification of Certain Mineral Stones
ES kombinētās nomenklatūras apakšpozīcija 2520.10 ir viena pati tarifa pozīcija, un trešo valstu muitas nodokļa likme ir 0%.
Turcijas muitas tarifā apakšpozīcijā 2520.10 ir tikai viena tarifa pozīcija; likumā noteiktā likme (Likums Nr. 474) ir 0%.
ES imports šajā apakšpozīcijā pēdējos 12 mēnešos (2025. g. septembris – 2026. g. augusts) bija 31,2 milj. € (−3% salīdzinājumā ar iepriekšējiem 12 mēnešiem), vidēji 0,04 € par kilogramu; lielākais piegādātājs – Maroka ar 35% no importa, otrajā vietā – Tunisija.
2024. gadā šo preču eksports pasaulē sasniedza 1 mljrd. $, par 3,6% mazāk nekā 2023. gadā.
Visvairāk eksportēja Omāna (18,7% no kopapjoma), otrajā vietā – Spānija.
Jautājumi un atbildes
Ģipšakmens: ģipšakmens; anhidrīts – kāds ir preču kods?
Harmonizētajā sistēmā šīs preces klasificē apakšpozīcijā 2520.10 (pozīcija 2520), kas ietilpst V iedaļā. ES kombinētajā nomenklatūrā, ko piemēro arī Latvijā, kodam pievieno vēl divus ciparus.
Kāds ir ievedmuitas nodoklis kodam 2520.10 ES?
ES kombinētajā nomenklatūrā precēm no valstīm bez preferenciāla nolīguma trešo valstu muitas nodokļa likme kodam 2520.10 ir 0%. Preferenciālās likmes, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
Kāds ir ievedmuitas nodoklis kodam 2520.10 Turcijā?
Turcijas muitas tarifā precēm no valstīm bez preferenciāla nolīguma likumā noteiktā likme (Likums Nr. 474) kodam 2520.10 ir 0%. Preferenciālās likmes, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
Kura valsts visvairāk eksportē preces ar kodu 2520.10?
Omāna: 207 milj. $ 2024. gadā (18,7% no pasaules eksporta).
No kurām valstīm ES importē apakšpozīcijas 2520.10 preces?
Pēdējos 12 mēnešos (2025. g. septembris – 2026. g. augusts) lielākie piegādātāji bija Maroka (35%), Tunisija (19%) un Apvienotā Karaliste (15%); kopējais imports – 31,2 milj. €.