Apakšpozīcija · Nodaļa 39 · Pozīcija 3903
3903.30: akrilnitrila, butadiēna un stirola (ABS) kopolimēri
ABS plastmasa pirmformās
Apakšpozīcija 3903.30 – ABS plastmasa pirmformās – ietilpst pozīcijā 3903, 39. nodaļā.
Kas jāmaksā
Imports: ES
Likmes pa valsts tarifa pozīcijām · ES kombinētā nomenklatūra
ES: tarifa pozīcijas →- 3903 30 00 akrilnitrila, butadiēna un stirola (ABS) kopolimēri 6,5%—
Papildu muitas nodokļi un importa noteikumi
Maksājumi papildus muitas nodoklim un prasības, kas precēm jāizpilda uz robežas.
Papildu nodokļi un maksājumi 6
- Antidempinga maksājumsGalīgais antidempinga nodoklis 7,5%
- Izcelsmes valstis
- Dienvidkoreja
- Tiesību akts
- Regulation 0316/26
Likmes konkrētiem eksportētājiem (4)
Uzņēmums Likme LG Chem 89UC 7,5% Lotte Chemical Corporation 89UD 5,2% KUMHO PETROCHEMICAL Co., Ltd. 89UG 6,8% INEOS Styrolution Korea Ltd. 89UH 6,8% - Antidempinga maksājumsGalīgais antidempinga nodoklis 21,7%
- Izcelsmes valstis
- Taivāna
- Tiesību akts
- Regulation 0316/26
Likmes konkrētiem eksportētājiem (2)
Uzņēmums Likme Chimei Corporation Grand Pacific Petrochemical Corporation 89UE 10,9% Formosa Chemicals & Fibre Corporation 89UF 21,7% - Muitas nodokļu piemērošanas apturēšanaTarifu atlikšana precēm, kas tiek izmantotas civilās aviācijas transportlīdzekļu būvē Bez muitas
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Tiesību akts
- Regulation 1517/18
- Dokumenti
- C119 Autorizēts izmantošanas sertifikāts — EASA 1. veidlapa (Regulas (ES) Nr. 748/2012 I pielikuma I papildinājums) vai līdzvērtīgs sertifikāts
- Muitas nodoklis mazvērtīgiem sūtījumiemZemas vērtības sūtījuma muitas nodoklis 3 EUR
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Spēkā
- līdz 2026. gada 31. oktobris
- Tiesību akts
- Regulation 0382/26
- Muitas nodoklis mazvērtīgiem sūtījumiemZemas vērtības sūtījuma muitas nodoklis 3 EUR
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Spēkā
- no 2026. gada 1. novembris
- Tiesību akts
- Regulation 0382/26
- Apstrādes maksaSavienības apstrādes maksa 2 EUR
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Spēkā
- no 2026. gada 1. novembris
- Tiesību akts
- Regulation 2108/26
- Dokumenti
- Y126 Goods sold in distance sales
Importa prasības 6
- Importa kontrolePreču un tehnoloģiju, uz kurām attiecas aizliegums vai ierobežojums, importa kontrole
- Izcelsmes valstis
- Irāna
- Tiesību akts
- Regulation 0267/12
- Dokumenti
- Y966 Preces, izņemot tās preces, kuras aprakstītas zemsvītras piezīmēs “MG”, kas attiecas uz pasākumu (Regulas (ES) 267/2012 III pielikuma)
- Importa kontroleFluorētu siltumnīcefekta gāzu importa kontrole
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Tiesību akts
- Regulation 0573/24
- Dokumenti
- Y160 Preces, uz kurām neattiecas Regulas (ES) Nr. 2024/573 noteikumi
- Y169 Produkti un aprīkojums, tostarp to sastāvdaļas, kuri satur fluorētas siltumnīcefekta gāzes vai kuru darbība ir atkarīga no šādām gāzēm un uz kuriem neattiecas aizliegums, kas noteikts 11. panta 1. punktā (izņemot atbrīvojumus attiecībā uz militāro aprīkojumu un remontu) un IV pielikumā (Reg. 2024/573)
- Y123 Uzņēmums, kas reģistrēts F gāzu portālā saskaņā ar Regulas (ES) 2024/573 20. pantu
- Y054 Preces, kas marķētas saskaņā ar Regulas (ES) 2024/573 12. panta 1. punkta noteikumiem
- Y163 Produktos un aprīkojumā uzpildīto fluorēto siltumnīcefekta gāzu neto masa
- Y121 Nefasētu gāzu, kā arī produktos, aprīkojumā un to daļās esošo gāzu daudzums tonnās CO₂ ekvivalenta
- Importa kontroleImporta kontrole - atkritumi
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Tiesību akts
- Regulation 1157/24
- Dokumenti
- C672 Informācijas dokuments, ko pievieno atkritumu sūtījumiem, kā minēts Regula (ES) 2024/1157 - 18 Pants un pielikuma VII
- C669 Paziņojuma dokuments kā noteikts Regula (ES) 2024/1157 - 5. Pants un pielikuma IA
- Y923 Uz produktu neattiecas Regula (ES) 2024/1157 noteikumi
- C670 Pārvietošanas dokuments kā noteikts Regula (ES) 2024/1157 - 5. Pants un pielikuma IB
- Importa kontrole
- Izcelsmes valstis
- Baltkrievija, Ukraina
- Tiesību akts
- Regulation 0765/06, Regulation 0692/14
- Dokumenti
- Y727 Nepiemēro aizliegumus, kas noteikti Padomes Regulas (ES) Nr. 765/2006 1ra panta 1. punktā (sk. līguma izņēmumus 1ra panta 3. punktā)
- Y728 Nepiemēro aizliegumus, kas noteikti Padomes Regulas (ES) Nr. 765/2006 1ra panta 1. punktā (sk. līguma izņēmumus 1ra panta 4. punktā)
- L152 Importa atļauja saskaņā ar Padomes Regulas (ES) Nr. 765/2006 1ra panta 10 punktu
- Y870 Preces ir ievestas ES muitas savienības teritorijā un uzrādītas muitas dienestiem pirms šīs sankcijas stāšanās spēkā vai piemērošanas datuma, izvēloties vēlāko no šiem datumiem (sk. Regulas (ES) Nr. 765/2006 8.f pantu)
- Y997 Preces, kuru izcelsme nav Krimā vai Sevastopolē vai kuru galamērķis nav Krima vai Sevastopole (Padomes Regulas (ES) Nr. 692/2014 2 un 2.b.1. pants)
- N864 Rēķindeklarācija vai izcelsmes deklarācija, ko uz rēķina vai cita komercdokumenta sagatavojis ikviens eksportētājs
- N954 Preču pārvadājumu apliecība EUR.1
- Importa kontrole
- Izcelsmes valstis
- Krievija
- Spēkā
- līdz 2027. gada 31. decembris
- Tiesību akts
- Regulation 0833/14
- Dokumenti
- L142 Importa atļauja saskaņā ar Padomes Regulas (ES) Nr. 833/2014 3.i panta 3.c punktu
- Y874 Nepiemēro aizliegumus, kas noteikti Padomes Regulas (ES) Nr. 833/2014 3.i panta 1. punktā (sk. izņēmumus 3.i panta 3.aa punktā)
- L143 Importa atļauja saskaņā ar Padomes Regulas (ES) Nr. 833/2014 12.b panta 2. punktu
- Y859 Preces ir ievestas ES muitas savienības teritorijā un uzrādītas muitas dienestiem pirms šīs sankcijas stāšanās spēkā vai piemērošanas datuma, izvēloties vēlāko no šiem datumiem (sk. Regulas (ES) Nr. 833/2014 12.e pantu)
- Importa kontrole
- Izcelsmes valstis
- Ukraina
- Tiesību akts
- Regulation 0263/22
- Dokumenti
- Y984 Preces, kuru izcelsme nav vai nav paredzētas Ukrainas valdības nekontrolētajās teritorijās Doneckas, Hersonas, Luhanskas un Zaporižjas apgabalos
- N954 Preču pārvadājumu apliecība EUR.1
- N864 Rēķindeklarācija vai izcelsmes deklarācija, ko uz rēķina vai cita komercdokumenta sagatavojis ikviens eksportētājs
Preferenciālās likmes pa valstīm
| Nolīgums vai shēma | Valstis | Likme |
|---|---|---|
| trešo valstu likme (bez nolīguma) | — | 6,5% |
| GSP-EBA (īpašs režīms vismazāk attīstītajām valstīm - Viss, izņemot ieročus) | Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša un vēl 42Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša, Benina, Burkinafaso, Burundija, Butāna, Centrālāfrikas Republika, Čada, Dienvidsudāna, Džibutija, Eritreja, Etiopija, Gambija, Gvineja, Gvineja-Bisava, Haiti, Jemena, Kambodža, Kiribati, Komoru salas, Kongo (Kinšasa), Laosa, Lesoto, Libērija, Madagaskara, Malāvija, Mali, Mauritānija, Mjanma (Birma), Mozambika, Nepāla, Nigēra, Ruanda, Santome un Prinsipi, Senegāla, Sjerraleone, Somālija, Sudāna, Tanzānija, Togo, Tuvalu, Uganda, Zambija, Zālamana salas | Bez muitas |
| CARIFORUM | Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza un vēl 10Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza, Dominika, Dominikāna, Gajāna, Grenāda, Jamaika, Sentkitsa un Nevisa, Sentlūsija, Sentvinsenta un Grenadīnas, Surinama, Trinidāda un Tobāgo | Bez muitas |
| AZT (Aizjūras zemes un teritorijas) | Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija un vēl 8Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija, Grenlande, Jaunkaledonija, Kirasao, Nīderlandes Karību salas, Senbartelmī, Senpjēra un Mikelona, Sintmārtena, Volisa un Futunas salas | Bez muitas |
| GSP+ (īpašu veicināšanas režīmu ilgtspējīgai attīstībai un labai pārvaldībai) | Bolīvija, Filipīnas, Kaboverde, Kirgizstāna un vēl 4Bolīvija, Filipīnas, Kaboverde, Kirgizstāna, Mongolija, Pakistāna, Šrilanka, Uzbekistāna | Bez muitas |
| Centrālā Amerika | Gvatemala, Hondurasa, Kostarika, Nikaragva, Panama, Salvadora | Bez muitas |
| SADC EPA | Botsvāna, Namībija, Svatini | Bez muitas |
| Eiropas Ekonomiskā zona | Islande, Lihtenšteina, Norvēģija | Bez muitas |
| Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas valstis | Maurīcija, Seišelu salas, Zimbabve | Bez muitas |
| ES–Andora muitas savienība | Andora | Bez muitas |
| ES–Albānija nolīgums | Albānija | Bez muitas |
| ES–Bosnija un Hercegovina nolīgums | Bosnija un Hercegovina | Bez muitas |
| ES–Kanāda nolīgums | Kanāda | Bez muitas |
| ES–Šveice nolīgums | Šveice | Bez muitas |
| ES–Kotdivuāra nolīgums | Kotdivuāra | Bez muitas |
| ES–Čīle nolīgums | Čīle | Bez muitas |
| ES–Kamerūna nolīgums | Kamerūna | Bez muitas |
| ES–Kolumbija nolīgums | Kolumbija | Bez muitas |
| ES–Alžīrija nolīgums | Alžīrija | Bez muitas |
| ES–Ekvadora nolīgums | Ekvadora | Bez muitas |
| ES–Ēģipte nolīgums | Ēģipte | Bez muitas |
| Preferenciāla izcelsme saskaņā ar Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti par grozījumu izdarīšanu 1. un 4. protokolā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses. | Rietumsahāra | Bez muitas |
| ES–Fidži nolīgums | Fidži | Bez muitas |
| ES–Fēru salas nolīgums | Fēru salas | Bez muitas |
| ES–Apvienotā Karaliste nolīgums | Apvienotā Karaliste | Bez muitas |
| ES–Gruzija nolīgums | Gruzija | Bez muitas |
| ES–Gana nolīgums | Gana | Bez muitas |
| ES–Izraēla nolīgums | Izraēla | Bez muitas |
| ES–Jordānija nolīgums | Jordānija | Bez muitas |
| ES–Japāna nolīgums | Japāna | Bez muitas |
| ES–Kenija nolīgums | Kenija | Bez muitas |
| ES–Dienvidkoreja nolīgums | Dienvidkoreja | Bez muitas |
| ES–Libāna nolīgums | Libāna | Bez muitas |
| ES–Maroka nolīgums | Maroka | Bez muitas |
| ES–Moldova nolīgums | Moldova | Bez muitas |
| ES–Melnkalne nolīgums | Melnkalne | Bez muitas |
| ES–Ziemeļmaķedonija nolīgums | Ziemeļmaķedonija | Bez muitas |
| ES–Meksika nolīgums | Meksika | Bez muitas |
| ES–Jaunzēlande nolīgums | Jaunzēlande | Bez muitas |
| ES–Peru nolīgums | Peru | Bez muitas |
| ES–Papua-Jaungvineja nolīgums | Papua-Jaungvineja | Bez muitas |
| ES–Palestīnas teritorijas nolīgums | Palestīnas teritorijas | Bez muitas |
| ES–Serbija nolīgums | Serbija | Bez muitas |
| ES–Singapūra nolīgums | Singapūra | Bez muitas |
| ES–Sanmarīno muitas savienība | Sanmarīno | Bez muitas |
| ES–Sīrija nolīgums | Sīrija | Bez muitas |
| ES–Tunisija nolīgums | Tunisija | Bez muitas |
| ES–Turcija muitas savienība | Turcija | Bez muitas |
| ES–Ukraina nolīgums | Ukraina | Bez muitas |
| ES–Amerikas Savienotās Valstis nolīgums | Amerikas Savienotās Valstis | Bez muitas |
| ES–Vjetnama nolīgums | Vjetnama | Bez muitas |
| ES–Samoa nolīgums | Samoa | Bez muitas |
| ES–Kosova nolīgums | Kosova | Bez muitas |
| ES–Dienvidāfrikas Republika nolīgums | Dienvidāfrikas Republika | Bez muitas |
| GSP - Vispārīgās | Indonēzija, Kongo (Brazavila), Kuka salas, Mikronēzija un vēl 4Indonēzija, Kongo (Brazavila), Kuka salas, Mikronēzija, Nigērija, Niue, Tadžikistāna, Vanuatu | 3% |
| Mercosur | Argentīna, Brazīlija, Paragvaja, Urugvaja | 5,2% |
ES: imports pa mēnešiem
Galvenie piegādātāji, pēdējie 12 mēneši
| Valsts | Vērtība | Daļa | Izmaiņas |
|---|---|---|---|
| 249 milj. € | 63% | -30,7% | |
| 50,3 milj. € | 12,7% | +149,9% | |
| 37,9 milj. € | 9,6% | -37,8% | |
| 22,4 milj. € | 5,7% | -31,4% | |
| 9,9 milj. € | 2,5% | -21,7% | |
| 6,7 milj. € | 1,7% | -38,3% | |
| 5,2 milj. € | 1,3% | +15,4% | |
| 2,9 milj. € | 0,7% | +4,1% |
Tā pati apakšpozīcija citos tarifos
Pasaules tirdzniecība 2024. gadā
Tirdzniecības vērtība (USD) tirdzniecība nav reģistrēta < 394 tūkst. $394 tūkst. $+7 milj. $+126 milj. $+> 399 milj. $
Eksports: 115
- Dienvidkoreja: 2 mljrd. $
- Taivāna: 1 mljrd. $
- Malaizija: 421 milj. $
- Ķīna: 399 milj. $
- Beļģija: 331 milj. $
- Nīderlande: 325 milj. $
- Vācija: 314 milj. $
- Amerikas Savienotās Valstis: 306 milj. $
- Japāna: 178 milj. $
- Spānija: 161 milj. $
- Itālija: 131 milj. $
- Taizeme: 126 milj. $
- Saūda Arābija: 106 milj. $
- Meksika: 72 milj. $
- Vjetnama: 52 milj. $
- Ungārija: 50 milj. $
- Francija: 36 milj. $
- Austrija: 31 milj. $
- Apvienotā Karaliste: 30 milj. $
- Polija: 29 milj. $
- Singapūra: 26 milj. $
- Kanāda: 22 milj. $
- Zviedrija: 21 milj. $
- Ķīnas īpašās pārvaldes apgabals Honkonga: 18 milj. $
- Čehija: 15 milj. $
- Indonēzija: 12 milj. $
- Slovēnija: 8 milj. $
- Filipīnas: 7 milj. $
- Turcija: 7 milj. $
- Rumānija: 7 milj. $
- Dānija: 6 milj. $
- Slovākija: 5 milj. $
- Irāna: 4 milj. $
- Šveice: 4 milj. $
- Krievija: 4 milj. $
- Īrija: 3 milj. $
- Apvienotie Arābu Emirāti: 3 milj. $
- Portugāle: 3 milj. $
- Brazīlija: 3 milj. $
- Horvātija: 3 milj. $
- Malta: 2 milj. $
- Izraēla: 2 milj. $
- Austrālija: 2 milj. $
- Grieķija: 2 milj. $
- Indija: 2 milj. $
- Dienvidāfrikas Republika: 2 milj. $
- Luksemburga: 2 milj. $
- Bulgārija: 1 milj. $
- Lietuva: 1 milj. $
- Somija: 971 tūkst. $
- Bosnija un Hercegovina: 830 tūkst. $
- Latvija: 759 tūkst. $
- Serbija: 721 tūkst. $
- Igaunija: 704 tūkst. $
- Jordānija: 506 tūkst. $
- Maroka: 485 tūkst. $
- Nigērija: 394 tūkst. $
- Jaunzēlande: 308 tūkst. $
- Ēģipte: 267 tūkst. $
- Austrumtimora: 255 tūkst. $
Tirdzniecības vērtība (USD) tirdzniecība nav reģistrēta < 900 tūkst. $900 tūkst. $+22 milj. $+103 milj. $+> 352 milj. $
Imports: 156
- Ķīna: 1 mljrd. $
- Vjetnama: 451 milj. $
- Amerikas Savienotās Valstis: 398 milj. $
- Vācija: 377 milj. $
- Meksika: 352 milj. $
- Turcija: 272 milj. $
- Ķīnas īpašās pārvaldes apgabals Honkonga: 269 milj. $
- Indija: 247 milj. $
- Taizeme: 243 milj. $
- Malaizija: 241 milj. $
- Itālija: 200 milj. $
- Polija: 191 milj. $
- Indonēzija: 174 milj. $
- Brazīlija: 167 milj. $
- Ungārija: 164 milj. $
- Kanāda: 103 milj. $
- Spānija: 91 milj. $
- Apvienotā Karaliste: 87 milj. $
- Dānija: 78 milj. $
- Čehija: 68 milj. $
- Beļģija: 67 milj. $
- Filipīnas: 64 milj. $
- Austrija: 64 milj. $
- Japāna: 63 milj. $
- Ēģipte: 62 milj. $
- Krievija: 58 milj. $
- Francija: 57 milj. $
- Rumānija: 55 milj. $
- Slovēnija: 44 milj. $
- Nīderlande: 44 milj. $
- Portugāle: 40 milj. $
- Pakistāna: 39 milj. $
- Zviedrija: 30 milj. $
- Bangladeša: 28 milj. $
- Dienvidkoreja: 27 milj. $
- Singapūra: 25 milj. $
- Slovākija: 24 milj. $
- Īrija: 23 milj. $
- Šveice: 22 milj. $
- Apvienotie Arābu Emirāti: 21 milj. $
- Dominikāna: 21 milj. $
- Izraēla: 20 milj. $
- Ukraina: 18 milj. $
- Alžīrija: 16 milj. $
- Dienvidāfrikas Republika: 16 milj. $
- Kolumbija: 15 milj. $
- Austrālija: 15 milj. $
- Argentīna: 14 milj. $
- Taivāna: 12 milj. $
- Bulgārija: 12 milj. $
- Uzbekistāna: 12 milj. $
- Maroka: 11 milj. $
- Serbija: 10 milj. $
- Bosnija un Hercegovina: 9 milj. $
- Tunisija: 8 milj. $
- Grieķija: 8 milj. $
- Malta: 7 milj. $
- Kostarika: 7 milj. $
- Kambodža: 6 milj. $
- Somija: 5 milj. $
Lielākās eksportētājvalstis
| Vieta | Valsts | Vērtība | Daļa |
|---|---|---|---|
| 1 | 2 mljrd. $ | 31,2% | |
| 2 | 1 mljrd. $ | 18,3% | |
| 3 | 421 milj. $ | 6,4% | |
| 4 | 399 milj. $ | 6,1% | |
| 5 | 331 milj. $ | 5,1% | |
| 6 | 325 milj. $ | 5% | |
| 7 | 314 milj. $ | 4,8% | |
| 8 | 306 milj. $ | 4,7% | |
| 9 | 178 milj. $ | 2,7% | |
| 10 | 161 milj. $ | 2,5% |
Lielākās importētājvalstis
| Vieta | Valsts | Vērtība | Daļa |
|---|---|---|---|
| 1 | 1 mljrd. $ | 18,7% | |
| 2 | 451 milj. $ | 6,9% | |
| 3 | 398 milj. $ | 6,1% | |
| 4 | 377 milj. $ | 5,8% | |
| 5 | 352 milj. $ | 5,4% | |
| 6 | 272 milj. $ | 4,2% | |
| 7 | 269 milj. $ | 4,1% | |
| 8 | 247 milj. $ | 3,8% | |
| 9 | 243 milj. $ | 3,7% | |
| 10 | 241 milj. $ | 3,7% |
Šī produkta ievedmuita pasaulē 165
Vislielākās labvēlības režīma (MFN) muitas nodoklis, ko katra valsts piemēro šīs HS apakšpozīcijas precēm: tās valsts tarifa pozīciju vidējais rādītājs, ar zemāko un augstāko pozīciju, ja tās atšķiras. Preces no valstīm, ar kurām ir tirdzniecības nolīgums, bieži maksā mazāk.
- 5%muitas mediāna
- 60valstu skaits bez muitas (MFN)
- 45%augstākais: Bahamu salas, Bermudu salas, Kaimanu salas
165
| Importētājvalsts | MFN muitas nodoklis | pozīcijas no – līdz | datu gads |
|---|---|---|---|
| 5% | 2018 · HS 2012 | ||
| 2% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 6,5% | 2023 | ||
| 10% | 2021 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5% | 2021 · HS 2007 | ||
| 6% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 14% | 2023 · HS 2017 | ||
| 6,5% | 2023 | ||
| 12% | 2021 · HS 2012 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 45% | 2022 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 6,5% | 2021 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5% | 2022 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 25% | 2023 | ||
| 5% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2022 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 8% | 2% – 14% | 2023 · HS 2017 | |
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 10% | 2022 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 6% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 6,5% | 2023 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 6,5% | 2023 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 5% | 2021 · HS 2017 | ||
| 0% | 2019 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 3% | 2023 | ||
| 13% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 5% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 12% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 · HS 2012 | ||
| 0% | 2022 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 0% | 2020 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 7,5% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 15% | 2020 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2022 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 3,1% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2017 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2023 · HS 2017 | ||
| 22% | 2021 · HS 2002 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 6,5% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 6,5% | 2021 · HS 2017 | ||
| 20% | 2023 · HS 2002 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 20% | 2021 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2023 · HS 2017 | ||
| 6,5% | 2021 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2022 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 6,5% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2020 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 3,7%* | 2021 · HS 2017 | ||
| 5% | 2021 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 5% | 0% – 10% | 2023 | |
| 0% | 2021 · HS 2017 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 2,5% | 2023 | ||
| 5% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2023 · HS 2017 | ||
| 4% | 2021 · HS 2017 | ||
| 1,5% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 2,5% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 10% | 2021 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 3% | 2023 · HS 2012 | ||
| 0% | 2017 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 14% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2022 | ||
| 8% | 2020 · HS 2017 | ||
| 10% | 2019 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 5% | 2021 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2023 · HS 2012 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 1% | 2020 · HS 2012 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 5% | 2023 · HS 2017 | ||
| 3% | 2021 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 · HS 2007 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 3,4%* | 2023 | ||
| 6,5% | 2021 · HS 2012 | ||
| 4% | 3% – 5% | 2023 | |
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 15% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 · HS 2012 | ||
| 6,5% | 2023 | ||
| 0% | 2017 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 7% | 0% – 14% | 2023 · HS 2017 | |
| 0% | 2021 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 14% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5,3% | 3% – 8% | 2023 | |
| 6% | 2021 · HS 2012 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 10% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0,1% | 2023 |
Tarifu datu gadi: 2017–2023; likmes kopš tā laika var būt mainījušās. * īpatnējo muitas nodokļu ad valorem ekvivalents (UNCTAD aplēse) · UNCTAD TRAINS, piekļuve ar WITS (Pasaules Banka)
Klasifikācijas un atbilstības
Kur šī HS apakšpozīcija ir Apvienoto Nāciju Organizācijas statistikas klasifikācijās un kādi kodi tai bija iepriekšējos Harmonizētās sistēmas izdevumos.
- SITC Rev. 4
- 57292 Acrylonitrile-butadiene-styrene (ABS) copolymers
- Galīgais izlietojums (BEC Rev. 5)
- Starppatēriņa preces · BEC 211210
- Produkts CPC 2.1
- 34720 Polymers of styrene, in primary forms
- Darbība ISIC Rev. 4
- 2013 Manufacture of plastics and synthetic rubber in primary forms
Iepriekšējie HS izdevumi
| HS | Kods | |
|---|---|---|
| 2017 | 3903.30 | nemainīts |
| 2012 | 3903.30 | nemainīts |
| 2007 | 3903.30 | nemainīts |
| 2002 | 3903.30 | nemainīts |
| 1996 | 3903.30 | nemainīts |
| 1992 | 3903.30 | nemainīts |
ANO Statistikas nodaļas (UNSD) atbilstības tabulas
Saistoši klasifikācijas lēmumi līdzīgām precēm 2
ASV muitas (CBP, CROSS) un Apvienotās Karalistes HMRC (Advance Tariff Rulings) lēmumi par šim kodam klasificētām precēm. Lēmums ir saistošs tikai tā turētājam, taču parāda, kā iestādes klasificē līdzīgas preces. Preču apraksti ir iestāžu angliskie teksti.
- N278871 U.S. CBP
The tariff classification of nine copolymers of acrylonitrile-butadiene-styrene (ABS) CAS-9003-56-9 and two copolymer blends of ABS CAS-9003-56-9 and methylstyrene-acrylonitrile-styrene CAS-9010-96-2 from Korea
- 600009139 HMRC
Acrylonitrile butadiene-styrene (ABS) copolymer Polymers: around 50% of styrene, & 10-30% of acrylonitrile Form: granules Use: for injection moulding & extrusion to produce plastic articles Packaged in 25kg bags
Nesenās normatīvo aktu izmaiņas, kurās minēts šis kods
Tiesību akti, kuru tekstā minēts šis kods vai tā pozīcija. Pārbaudiet pašu aktu: kods var būt minēts arī citu iemeslu dēļ, ne tikai muitas nodokļa izmaiņu dēļ.
-
CELEX 32026R1395 · Avots: eur-lex.europa.eu
-
CELEX 32026R0316 · Avots: eur-lex.europa.eu
ES kombinētās nomenklatūras apakšpozīcija 3903.30 ir viena pati tarifa pozīcija, un trešo valstu muitas nodokļa likme ir 6,5%.
Turcijas muitas tarifā apakšpozīcijā 3903.30 ir tikai viena tarifa pozīcija; likumā noteiktā likme (Likums Nr. 474) ir 6,5%.
Precēm no 152 valstīm, ievedot tās ES, var piemērot preferenciālo likmi (piemēram, GSP-EBA, CARIFORUM) trešo valstu muitas nodokļa likmes (6,5%) vietā; 140 valstu precēm muitas nodokli nepiemēro vispār.
Precēm, kuru izcelsmes valsts ir Dienvidkoreja, ES papildus muitas nodoklim ir noteikusi antidempinga maksājumu; tā likme ir 7,5%.
Precēm, kuru izcelsmes valsts ir Taivāna, ES papildus muitas nodoklim ir noteikusi antidempinga maksājumu; tā likme ir 21,7%.
ES imports šajā apakšpozīcijā pēdējos 12 mēnešos (2025. g. septembris – 2026. g. augusts) bija 395,6 milj. € (−24% salīdzinājumā ar iepriekšējiem 12 mēnešiem), vidēji 1,82 € par kilogramu; lielākais piegādātājs – Dienvidkoreja ar 63% no importa, otrajā vietā – Ķīna.
2024. gadā šo preču eksports pasaulē sasniedza 7 mljrd. $, par 6,6% vairāk nekā 2023. gadā.
Visvairāk eksportēja Dienvidkoreja (31,2% no kopapjoma), otrajā vietā – Taivāna.
Juridiskās piezīmes
Piezīmes par apakšpozīcijām
1. Jebkurā šīs nodaļas pozīcijā polimēri (ieskaitot kopolimērus) un ķīmiski modificēti polimēri jāklasificē saskaņā ar šādiem nosacījumiem:
a) ja vienā un tajā pašā sērijā ir apakšpozīcija “citādi”:
1) polimēra apzīmējums ar priedēkli “poli” (piemēram, polietilēns un poliamīds-6,6) nozīmē, ka minētā polimēra sastāvā ietilpstošā monomēra vienībai vai monomēru vienībām kopumā pēc svara ir jāveido 95 % vai vairāk no kopējā polimēra satura;
2) apakšpozīcijās 390130, 390140, 390320, 390330 un 390430 minētie kopolimēri jāklasificē šajās apakšpozīcijās ar nosacījumu, ka minēto kopolimēru komonomēru vienības pēc masas veido 95 % vai vairāk no kopējā polimēru satura;
3) ķīmiski modificēti polimēri jāklasificē apakšpozīcijā “citādi” ar nosacījumu, ka ķīmiski modificētie polimēri nav specifiskāk ietverti citā apakšpozīcijā;
4) polimēri, kas nav minēti 1., 2. vai 3. apakšpunktā, jāklasificē apakšpozīcijā kādā no pārējām atlikušajām apakšpozīcijām sērijā, kas ietver tās monomēra vienības polimērus, kuri pēc svara ir vairāk par pārējām atsevišķajām komonomēru vienībām. Šim nolūkam vienā un tajā pašā apakšpozīcijā esošo polimēru monomēru vienības ir jāskaita kopā. Jāsalīdzina tikai komonomēru vienības, kas veido apskatāmo apakšpozīciju sērijas polimērus;
b) ja vienā un tajā pašā sērijā nav apakšpozīcijas “citādi”:
1) polimēri jāklasificē apakšpozīcijā, kas ietver tās monomēra vienības polimērus, kura pēc svara ir vairāk par pārējām atsevišķajām komonomēru vienībām. Šim nolūkam vienā un tajā pašā apakšpozīcijā esošo polimēru monomēru vienības ir jāskaita kopā. Jāsalīdzina tikai apskatāmajā sērijā minētos polimērus veidojošās komonomēru vienības;
2) ķīmiski modificētie polimēri jāklasificē tajā apakšpozīcijā, kura ir piemērojama nemodificētajam polimēram.
Polimēru sakausējumi jāklasificē tajā pašā apakšpozīcijā, kādā klasificēti tajās pašās proporcijās esošo to pašu monomēru vienību polimēri.
2. Apakšpozīcijā 392043 “plastifikatori” ir sekundārie (papildu) plastifikatori.
Jautājumi un atbildes
Akrilnitrila, butadiēna un stirola (ABS) kopolimēri – kāds ir preču kods?
Harmonizētajā sistēmā šīs preces klasificē apakšpozīcijā 3903.30 (pozīcija 3903), kas ietilpst VII iedaļā. ES kombinētajā nomenklatūrā, ko piemēro arī Latvijā, kodam pievieno vēl divus ciparus.
Kāds ir ievedmuitas nodoklis kodam 3903.30 ES?
ES kombinētajā nomenklatūrā precēm no valstīm bez preferenciāla nolīguma trešo valstu muitas nodokļa likme kodam 3903.30 ir 6,5%. Preferenciālās likmes, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
Kāds ir ievedmuitas nodoklis kodam 3903.30 Turcijā?
Turcijas muitas tarifā precēm no valstīm bez preferenciāla nolīguma likumā noteiktā likme (Likums Nr. 474) kodam 3903.30 ir 6,5%. Preferenciālās likmes, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
Kura valsts visvairāk eksportē preces ar kodu 3903.30?
Dienvidkoreja: 2 mljrd. $ 2024. gadā (31,2% no pasaules eksporta).
No kurām valstīm apakšpozīcijas 3903.30 preces var ievest ES bez muitas nodokļa?
Precēm no 140 valstīm saskaņā ar tirdzniecības nolīgumu vai preferenču shēmu piemēro 0% likmi (piemēram, GSP-EBA, CARIFORUM, AZT). Precēm jāatbilst nolīguma izcelsmes noteikumiem, un importētājam jābūt izcelsmes apliecinājumam; pretējā gadījumā piemēro trešo valstu muitas nodokļa likmi (6,5%). Augstāk izvēlieties izcelsmes valsti, lai redzētu tās likmi.
Vai apakšpozīcijas 3903.30 precēm piemēro antidempinga maksājumu vai citu papildu muitas nodokli?
Precēm, kuru izcelsmes valsts ir Dienvidkoreja, ES papildus muitas nodoklim ir noteikusi antidempinga maksājumu; tā likme ir 7,5%. Precēm, kuru izcelsmes valsts ir Taivāna, ES papildus muitas nodoklim ir noteikusi antidempinga maksājumu; tā likme ir 21,7%. Pasākumā nosauktajiem eksportētājiem var būt noteiktas atšķirīgas likmes.
No kurām valstīm ES importē apakšpozīcijas 3903.30 preces?
Pēdējos 12 mēnešos (2025. g. septembris – 2026. g. augusts) lielākie piegādātāji bija Dienvidkoreja (63%), Ķīna (13%) un Taivāna (10%); kopējais imports – 395,6 milj. €.