Apakšpozīcija · Nodaļa 44 · Pozīcija 4418

4418.82

4418.82: krusteniski līmēti kokmateriāli (CLT vai X-lam)

Apakšpozīcija 4418.82 ietilpst pozīcijā 4418 (namdaru un būvgaldnieku darinājumi), 44. nodaļā.

Kas jāmaksā

Imports: ES

Muitas nodoklis Bez muitas trešo valstu likme atkarīgs no izcelsmes valsts
Papildu nodokļi un maksājumi 3 papildu pasākumi Importa prasības: 6
PVN importa dalībvalsts standarta likme, no 17% līdz 27%
Muitas kalkulatorsAprēķināt nodokļus un maksājumus →

Likmes pa valsts tarifa pozīcijām · ES kombinētā nomenklatūra

ES: tarifa pozīcijas →
  1. 4418 82 00 krusteniski līmēti kokmateriāli (CLT vai X-lam) Bez muitas—

Papildu muitas nodokļi un importa noteikumi

Maksājumi papildus muitas nodoklim un prasības, kas precēm jāizpilda uz robežas.

Papildu nodokļi un maksājumi 4

  • Muitas nodokļu piemērošanas apturēšanaAtbrīvojums no nodokļiem - preces dažu kategoriju kuģiem vai citiem kuģošanas līdzekļiem un urbumu vai ieguves platformām. Bez muitas
    Izcelsmes valstis
    visas valstis
    Tiesību akts
    Regulation 2658/87
    Dokumenti
    • C990 Atļauja kuģu un platformu izmantošanai galapatēriņam (Deleģētās Regulas (ES) 2015/2446 A pielikuma 8c sleja)
  • Muitas nodoklis mazvērtīgiem sūtījumiemZemas vērtības sūtījuma muitas nodoklis 3 EUR
    Izcelsmes valstis
    visas valstis
    Spēkā
    līdz 2026. gada 31. oktobris
    Tiesību akts
    Regulation 0382/26
  • Muitas nodoklis mazvērtīgiem sūtījumiemZemas vērtības sūtījuma muitas nodoklis 3 EUR
    Izcelsmes valstis
    visas valstis
    Spēkā
    no 2026. gada 1. novembris
    Tiesību akts
    Regulation 0382/26
    Dokumenti
    • C127 Tirdzniecības produkta identifikators
    • C128 Nestandartizēts ražotāja produkta identifikators
    • C129 Standartizēts ražotāja produkta identifikators
    • Y081 Nav standartizēta ražotāja produkta identifikatora deklarētajam produktam
  • Apstrādes maksaSavienības apstrādes maksa 2 EUR
    Izcelsmes valstis
    visas valstis
    Spēkā
    no 2026. gada 1. novembris
    Tiesību akts
    Regulation 2108/26
    Dokumenti
    • Y126 Goods sold in distance sales

Importa prasības 7

  • Aizliegums vai ierobežojumsImporta aizliegums
    Izcelsmes valstis
    Baltkrievija, Ziemeļkoreja
    Tiesību akts
    Regulation 0355/22, Regulation 0285/18
  • Importa kontroleIerobežojums laišanai brīvā apgrozībā
    Izcelsmes valstis
    Irāka, Sīrija
    Tiesību akts
    Regulation 1210/03, Regulation 1332/13
  • Importa kontroleTādu koksnes un koksnes izstrādājumu importa kontrole, uz ko attiecas FLEGT licencēšanas sistēma
    Izcelsmes valstis
    Indonēzija
    Tiesību akts
    Decision 0284/14
    Dokumenti
    • C690 FLEGT kokmateriālu importa licence
    • Y070 Atbrīvojums no prasības uzrādīt FLEGT licenci atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 2173/2005 4. panta 3. punktam
    • Y057 Preces, par kurām nav jāuzrāda FLEGT importa licence kokmateriāliem
  • Importa kontrole
    Izcelsmes valstis
    Ukraina
    Tiesību akts
    Regulation 0692/14
    Dokumenti
    • Y997 Preces, kuru izcelsme nav Krimā vai Sevastopolē vai kuru galamērķis nav Krima vai Sevastopole (Padomes Regulas (ES) Nr. 692/2014 2 un 2.b.1. pants)
    • N864 Rēķindeklarācija vai izcelsmes deklarācija, ko uz rēķina vai cita komercdokumenta sagatavojis ikviens eksportētājs
    • N954 Preču pārvadājumu apliecība EUR.1
  • Importa kontrole
    Izcelsmes valstis
    Krievija
    Spēkā
    līdz 2027. gada 31. decembris
    Tiesību akts
    Regulation 0833/14
    Dokumenti
    • L142 Importa atļauja saskaņā ar Padomes Regulas (ES) Nr. 833/2014 3.i panta 3.c punktu
    • Y874 Nepiemēro aizliegumus, kas noteikti Padomes Regulas (ES) Nr. 833/2014 3.i panta 1. punktā (sk. izņēmumus 3.i panta 3.aa punktā)
    • L143 Importa atļauja saskaņā ar Padomes Regulas (ES) Nr. 833/2014 12.b panta 2. punktu
    • Y859 Preces ir ievestas ES muitas savienības teritorijā un uzrādītas muitas dienestiem pirms šīs sankcijas stāšanās spēkā vai piemērošanas datuma, izvēloties vēlāko no šiem datumiem (sk. Regulas (ES) Nr. 833/2014 12.e pantu)
  • Importa kontrole
    Izcelsmes valstis
    Ukraina
    Tiesību akts
    Regulation 0263/22
    Dokumenti
    • Y984 Preces, kuru izcelsme nav vai nav paredzētas Ukrainas valdības nekontrolētajās teritorijās Doneckas, Hersonas, Luhanskas un Zaporižjas apgabalos
    • N954 Preču pārvadājumu apliecība EUR.1
    • N864 Rēķindeklarācija vai izcelsmes deklarācija, ko uz rēķina vai cita komercdokumenta sagatavojis ikviens eksportētājs
  • Importa kontroleTādu koksnes un koksnes izstrādājumu importa kontrole, uz ko attiecas FLEGT licencēšanas sistēma-Ghana
    Izcelsmes valstis
    Gana
    Tiesību akts
    Decision 0151/10
    Dokumenti
    • C690 FLEGT kokmateriālu importa licence
    • Y070 Atbrīvojums no prasības uzrādīt FLEGT licenci atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 2173/2005 4. panta 3. punktam
    • Y057 Preces, par kurām nav jāuzrāda FLEGT importa licence kokmateriāliem

ES: imports pa mēnešiem

pēdējie 12 mēneši2,1 milj. €-18,9% · iepriekšējie 12 mēneši
Vidējā importa cena1,92 € par kg
Preferenciālā likme0%
2024. g. janv.: 48 tūkst. €2024. g. febr.: 155 tūkst. €2024. g. marts: 14 tūkst. €2024. g. apr.: 153 tūkst. €2024. g. maijs: 34 tūkst. €2024. g. jūn.: 279 tūkst. €2024. g. jūl.: 79 tūkst. €2024. g. aug.: 121 tūkst. €2024. g. sept.: 79 tūkst. €2024. g. okt.: 108 tūkst. €2024. g. nov.: 122 tūkst. €2024. g. dec.: 66 tūkst. €2025. g. janv.: 215 tūkst. €2025. g. febr.: 207 tūkst. €2025. g. marts: 333 tūkst. €2025. g. apr.: 319 tūkst. €2025. g. maijs: 362 tūkst. €2025. g. jūn.: 134 tūkst. €2025. g. jūl.: 227 tūkst. €2025. g. aug.: 402 tūkst. €2025. g. sept.: 192 tūkst. €2025. g. okt.: 296 tūkst. €2025. g. nov.: 283 tūkst. €2025. g. dec.: 94 tūkst. €2026. g. janv.: 254 tūkst. €2026. g. febr.: 95 tūkst. €2026. g. marts: 95 tūkst. €2026. g. apr.: 147 tūkst. €2026. g. maijs: 90 tūkst. €2026. g. jūn.: 321 tūkst. €2026. g. jūl.: 115 tūkst. €2026. g. aug.: 108 tūkst. € 202420252026
Dati līdz: 2026. g. augusts (provizoriski) · Mēneša dati: Eurostat Comext (CC BY 4.0), HMRC (OGL v3.0)

Galvenie piegādātāji, pēdējie 12 mēneši

ValstsVērtībaDaļaIzmaiņas
Apvienotā Karaliste 447 tūkst. € 21,4% -39,1%
Ķīna 430 tūkst. € 20,6% +152,5%
Serbija 353 tūkst. € 16,9% +228,4%
Ukraina 306 tūkst. € 14,7% -33,6%
Norvēģija 245 tūkst. € 11,7% +131,9%
Šveice 142 tūkst. € 6,8% -83%
Vjetnama 114 tūkst. € 5,4% -7,1%
Bosnija un Hercegovina 33 tūkst. € 1,6% +37,2%

Tā pati apakšpozīcija citos tarifos

Turcija Bez muitas Trešo valstu muitas nodoklis 1 tarifa pozīcija ASV 3,2% Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija AK Bez muitas Trešo valstu muitas nodoklis 2 tarifa pozīcijas Kanāda 3% Trešo valstu muitas nodoklis 1 tarifa pozīcija Meksika 15% Trešo valstu muitas nodoklis 1 tarifa pozīcija Brazīlija 12,6% Trešo valstu muitas nodoklis 1 tarifa pozīcija Argentīna 12,6% Trešo valstu muitas nodoklis 1 tarifa pozīcija Peru Bez muitas Trešo valstu muitas nodoklis 1 tarifa pozīcija Jaunzēlande Bez muitas Trešo valstu muitas nodoklis 1 tarifa pozīcija Japāna 3,9% – 6% Trešo valstu muitas nodoklis 3 tarifa pozīcijas · vidēji 4,6% Taivāna Bez muitas Trešo valstu muitas nodoklis 1 tarifa pozīcija GCC 5% Trešo valstu muitas nodoklis 1 tarifa pozīcija Šveice Bez muitas Trešo valstu muitas nodoklis 1 tarifa pozīcija Norvēģija Bez muitas Trešo valstu muitas nodoklis 1 tarifa pozīcija Ziemeļmaķedonija Bez muitas – 18% Trešo valstu muitas nodoklis 2 tarifa pozīcijas · vidēji 9% Nigērija 20% Trešo valstu muitas nodoklis 1 tarifa pozīcija

Pasaules tirdzniecība 2024. gadā

4418.82 · 390,1 milj. $

Tirdzniecības vērtība (USD) tirdzniecība nav reģistrēta < 232,8 tūkst. $232,8 tūkst. $+1,4 milj. $+7,4 milj. $+> 46,6 milj. $

Eksports: 53
  1. Austrija: 266,9 milj. $
  2. Vācija: 46,6 milj. $
  3. Čehija: 18 milj. $
  4. Kanāda: 10,7 milj. $
  5. Zviedrija: 9,9 milj. $
  6. Austrālija: 7,4 milj. $
  7. Latvija: 5,6 milj. $
  8. Igaunija: 4,2 milj. $
  9. Beļģija: 2,9 milj. $
  10. Spānija: 2,6 milj. $
  11. Krievija: 2,5 milj. $
  12. Amerikas Savienotās Valstis: 2,1 milj. $
  13. Itālija: 1,4 milj. $
  14. Francija: 1,4 milj. $
  15. Jaunzēlande: 1,3 milj. $
  16. Polija: 1,3 milj. $
  17. Japāna: 792,6 tūkst. $
  18. Somija: 478,4 tūkst. $
  19. Nīderlande: 451,7 tūkst. $
  20. Ķīna: 378,2 tūkst. $
  21. Ukraina: 284,8 tūkst. $
  22. Indija: 281,2 tūkst. $
  23. Šveice: 268,2 tūkst. $
  24. Serbija: 253,6 tūkst. $
  25. Rumānija: 245,1 tūkst. $
  26. Dienvidāfrikas Republika: 232,8 tūkst. $
  27. Apvienotā Karaliste: 232,2 tūkst. $
  28. Urugvaja: 200,8 tūkst. $
  29. Vjetnama: 196,3 tūkst. $
  30. Slovākija: 145 tūkst. $
  31. Horvātija: 138,2 tūkst. $
  32. Bosnija un Hercegovina: 138,1 tūkst. $
  33. Lietuva: 120,6 tūkst. $
  34. Singapūra: 91,4 tūkst. $
  35. Turcija: 81,5 tūkst. $
  36. Indonēzija: 69,9 tūkst. $
  37. Čīle: 47,7 tūkst. $
  38. Dānija: 41,6 tūkst. $
  39. Slovēnija: 41,5 tūkst. $
  40. Ungārija: 29,8 tūkst. $
  41. Malaizija: 22,3 tūkst. $
  42. Maurīcija: 16,8 tūkst. $
  43. Īrija: 13,8 tūkst. $
  44. Peru: 12,7 tūkst. $
  45. Portugāle: 6,4 tūkst. $
  46. Bulgārija: 4,1 tūkst. $
  47. Grieķija: 600 $
  48. Luksemburga: 300 $
  49. Malta: 200 $
  50. Brazīlija: 100 $
  51. Kipra: 100 $
  52. Nigērija: 0 $
  53. Taizeme: 0 $

Lielākās eksportētājvalstis

VietaValstsVērtībaDaļa
1 Austrija 266,9 milj. $ 68,4%
2 Vācija 46,6 milj. $ 11,9%
3 Čehija 18 milj. $ 4,6%
4 Kanāda 10,7 milj. $ 2,7%
5 Zviedrija 9,9 milj. $ 2,5%
6 Austrālija 7,4 milj. $ 1,9%
7 Latvija 5,6 milj. $ 1,4%
8 Igaunija 4,2 milj. $ 1,1%
9 Beļģija 2,9 milj. $ 0,7%
10 Spānija 2,6 milj. $ 0,7%

Lielākās importētājvalstis

VietaValstsVērtībaDaļa
1 Vācija 83,1 milj. $ 21,3%
2 Itālija 46,4 milj. $ 11,9%
3 Šveice 31,1 milj. $ 8%
4 Nīderlande 30,2 milj. $ 7,8%
5 Apvienotā Karaliste 27,3 milj. $ 7%
6 Francija 22,9 milj. $ 5,9%
7 Amerikas Savienotās Valstis 19,4 milj. $ 5%
8 Beļģija 17,9 milj. $ 4,6%
9 Austrija 13,3 milj. $ 3,4%
10 Norvēģija 12,2 milj. $ 3,1%

Šī produkta ievedmuita pasaulē 93

Vislielākās labvēlības režīma (MFN) muitas nodoklis, ko katra valsts piemēro šīs HS apakšpozīcijas precēm: tās valsts tarifa pozīciju vidējais rādītājs, ar zemāko un augstāko pozīciju, ja tās atšķiras. Preces no valstīm, ar kurām ir tirdzniecības nolīgums, bieži maksā mazāk.

  • 15%muitas mediāna
  • 9valstu skaits bez muitas (MFN)
  • 40%augstākais: Maroka, Zambija, Alžīrija

93

ImportētājvalstsMFN muitas nodoklispozīcijas no – līdzdatu gads
Albānija 0% 2023
Alžīrija 30% 2023
Amerikas Savienotās Valstis 3,2% 2023
Apvienotā Karaliste 0% 2023
Apvienotie Arābu Emirāti 5% 2023
Armēnija 11% 2023
Austrālija 5% 2023
Bahamu salas 25% 2022
Bahreina 5% 2023
Beliza 15% 2023
Benina 20% 2023
Bermudu salas 13% 2023
Bosnija un Hercegovina 5% 2022
Botsvāna 15% 2023
Burkinafaso 20% 2023
Burundija 25% 2023
Butāna 10% 2022
Centrālāfrikas Republika 30% 2023
Čada 30% 2023
Dienvidāfrikas Republika 15% 2023
Dienvidkoreja 8% 2023
Dominikāna 20% 2023
Eiropas Savienība (27 valstis) 0% 2023
Ekvatoriālā Gvineja 30% 2023
Fidži 5% 2023
Filipīnas 5% 2023
Francijas Polinēzija 8% 2023
Gabona 30% 2023
Gambija 20% 2023
Gana 20% 2023
Gvatemala 15% 2023
Gvineja 20% 2023
Gvineja-Bisava 20% 2023
Hondurasa 15% 2023
Indija 10% 2023
Indonēzija 5% 2023
Islande 0% 2023
Jamaika 15% 2023
Japāna 4,6% 3,9% – 6% 2023
Jaunzēlande 5% 2023
Jordānija 3,3% 0% – 5% 2023
Kamerūna 30% 2023
Kanāda 3% 2023
Katara 5% 2023
Kazahstāna 10% 2023
Kenija 25% 2023
Kongo (Brazavila) 30% 2023
Kostarika 14% 2023
Kuveita 5% 2023
Ķīna 4% 2023
Ķīnas īpašās pārvaldes apgabals Honkonga 0% 2023
ĶTR īpašais administratīvais reģions Makao 0% 2023
Lesoto 15% 2023
Libērija 20% 2023
Madagaskara 20% 2023
Malaizija 20% 2023
Maldīvija 5% 2023
Mali 20% 2023
Maroka 40% 2023
Maurīcija 15% 2023
Mongolija 5% 2023
Mozambika 7,5% 2023
Namībija 15% 2023
Nepāla 15% 2023
Nigēra 20% 2023
Nigērija 20% 2023
Nikaragva 15% 2023
Norvēģija 0% 2023
Omāna 5% 2023
Pakistāna 20% 2023
Panama 13% 10% – 15% 2023
Papua-Jaungvineja 15% 2023
Ruanda 25% 2023
Salvadora 15% 2022
Saūda Arābija 5% 2023
Seišelu salas 0% 2023
Senegāla 20% 2023
Sentkitsa un Nevisa 15% 2023
Sentvinsenta un Grenadīnas 15% 2023
Sjerraleone 20% 2023
Svatini 15% 2023
Šrilanka 20% 2023
Šveice 8,5%* 2023
Taizeme 10% 2023
Tanzānija 25% 2023
Togo 20% 2023
Turcija 0% 2023
Uganda 25% 2023
Vanuatu 15% 2023
Vjetnama 3% 2023
Zambija 40% 2023
Ziemeļmaķedonija 9% 0% – 18% 2023
Zimbabve 0,4% 2023

Tarifu datu gadi: 2022–2023; likmes kopš tā laika var būt mainījušās. * īpatnējo muitas nodokļu ad valorem ekvivalents (UNCTAD aplēse) · UNCTAD TRAINS, piekļuve ar WITS (Pasaules Banka)

Klasifikācijas un atbilstības

Kur šī HS apakšpozīcija ir Apvienoto Nāciju Organizācijas statistikas klasifikācijās un kādi kodi tai bija iepriekšējos Harmonizētās sistēmas izdevumos.

SITC Rev. 4
63539 Other builders' joinery & carpentry of wood
Galīgais izlietojums (BEC Rev. 5)
Starppatēriņa preces · BEC 311210
Produkts CPC 2.1
31600 Builders' joinery and carpentry of wood (including cellular wood panels, assembled parquet panels, shingles and shakes)
Darbība ISIC Rev. 4
1622 Manufacture of builders' carpentry and joinery

Iepriekšējie HS izdevumi

HSKods
20174418.60, 4418.91, 4418.99mainīts
20124418.60, 4418.90mainīts
20074418.60, 4418.90mainīts
20024418.90mainīts
19964418.90mainīts
19924418.90mainīts

ANO Statistikas nodaļas (UNSD) atbilstības tabulas

ES atmežošanas regula (EUDR)

Šo preču produktus drīkst laist ES tirgū vai eksportēt tikai tad, ja tie nav saistīti ar atmežošanu, ir likumīgi ražoti un uz tiem attiecas paziņojums par pienācīgu rūpību.

  • Koksne piemērošanas sākums: 2026. gada 30. decembris

Builders’ joinery and carpentry of wood, including cellular wood panels, assembled flooring panels, shingles and shakes (not including used products and second-hand products)

Regula (ES) 2023/1115, I pielikums (konsolidētais teksts)

Saistoši klasifikācijas lēmumi līdzīgām precēm 1

ASV muitas (CBP, CROSS) un Apvienotās Karalistes HMRC (Advance Tariff Rulings) lēmumi par šim kodam klasificētām precēm. Lēmums ir saistošs tikai tā turētājam, taču parāda, kā iestādes klasificē līdzīgas preces. Preču apraksti ir iestāžu angliskie teksti.

  • N347843 U.S. CBP 2025. gada 22. aprīlis · 4418.82.00.00

    The tariff classification of cross-laminated timber panels from Austria

Nesenās normatīvo aktu izmaiņas, kurās minēts šis kods

Tiesību akti, kuru tekstā minēts šis kods vai tā pozīcija. Pārbaudiet pašu aktu: kods var būt minēts arī citu iemeslu dēļ, ne tikai muitas nodokļa izmaiņu dēļ.

  1. GB Sankcijas · Piemēro no:

    The Russia (Sanctions) (EU Exit) (Amendment) Regulations 2026

    S.I. 2026/543 · Avots: legislation.gov.uk

Normatīvo aktu izmaiņas →

Koda vēsture

Lietots kopš 2022; agrāk šīs preces klasificēja pozīcijā 4418.60, 4418.91, 4418.99.

ES kombinētajā nomenklatūrā apakšpozīcijā 4418.82 ir tikai viena tarifa pozīcija; trešo valstu muitas nodokļa likme ir 0%.

Turcijas muitas tarifa apakšpozīcija 4418.82 ir viena pati tarifa pozīcija, un likumā noteiktā likme (Likums Nr. 474) ir 0%.

Periodā 2025. g. septembris – 2026. g. augusts ES importēja šīs apakšpozīcijas preces 2,1 milj. € vērtībā (−19% salīdzinājumā ar iepriekšējiem 12 mēnešiem); lielākais piegādātājs – Apvienotā Karaliste ar 21% no importa, otrajā vietā – Ķīna.

Šo preču pasaules eksporta vērtība 2024. gadā bija 390,1 milj. $ (+1,1% gada laikā).

Eksportā pirmajā vietā – Austrija (266,9 milj. $), otrajā – Vācija.

Jautājumi un atbildes

Krusteniski līmēti kokmateriāli (CLT vai X-lam) – kāds ir preču kods?

Harmonizētajā sistēmā šīs preces klasificē apakšpozīcijā 4418.82 (pozīcija 4418), kas ietilpst IX iedaļā. ES kombinētajā nomenklatūrā, ko piemēro arī Latvijā, kodam pievieno vēl divus ciparus.

Kāds ir ievedmuitas nodoklis kodam 4418.82 ES?

ES kombinētajā nomenklatūrā precēm no valstīm bez preferenciāla nolīguma trešo valstu muitas nodokļa likme kodam 4418.82 ir 0%. Preferenciālās likmes, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.

Kāds ir ievedmuitas nodoklis kodam 4418.82 Turcijā?

Turcijas muitas tarifā precēm no valstīm bez preferenciāla nolīguma likumā noteiktā likme (Likums Nr. 474) kodam 4418.82 ir 0%. Preferenciālās likmes, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.

Kura valsts visvairāk eksportē preces ar kodu 4418.82?

Austrija: 266,9 milj. $ 2024. gadā (68,4% no pasaules eksporta).

No kurām valstīm ES importē apakšpozīcijas 4418.82 preces?

Pēdējos 12 mēnešos (2025. g. septembris – 2026. g. augusts) lielākie piegādātāji bija Apvienotā Karaliste (21%), Ķīna (21%) un Serbija (17%); kopējais imports – 2,1 milj. €.

Lejupielādēt CSV formātā Sekot izmaiņām (RSS)