Apakšpozīcija · Nodaļa 48 · Pozīcija 4807
4807.00: Kompozītpapīrs un kartons (izgatavots, salīmējot vairākas papīra vai kartona loksnes) bez virskārtas pārklājuma un nepiesūcināts, iekšēji stiegrots vai nestiegrots, ruļļos vai loksnēs
Apakšpozīcija 4807.00 ietilpst pozīcijā 4807 (kompozītpapīrs un kartons), 48. nodaļā.
Kas jāmaksā
Imports: ES
Likmes pa valsts tarifa pozīcijām · ES kombinētā nomenklatūra
ES: tarifa pozīcijas →- 4807 00 Kompozītpapīrs un kartons (izgatavots, salīmējot vairākas papīra vai kartona loksnes) bez virskārtas pārklājuma un nepiesūcināts, iekšēji stiegrots vai nestiegrots, ruļļos vai loksnēs:
- 4807 00 30 izgatavots no makulatūras, pārklāts vai nepārklāts ar papīru Bez muitas—
- 4807 00 80 citāds Bez muitas—
Papildu muitas nodokļi un importa noteikumi
Maksājumi papildus muitas nodoklim un prasības, kas precēm jāizpilda uz robežas.
Papildu nodokļi un maksājumi 3
- Muitas nodoklis mazvērtīgiem sūtījumiemZemas vērtības sūtījuma muitas nodoklis 3 EUR
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Spēkā
- līdz 2026. gada 31. oktobris
- Tiesību akts
- Regulation 0382/26
- Muitas nodoklis mazvērtīgiem sūtījumiemZemas vērtības sūtījuma muitas nodoklis 3 EUR
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Spēkā
- no 2026. gada 1. novembris
- Tiesību akts
- Regulation 0382/26
- Apstrādes maksaSavienības apstrādes maksa 2 EUR
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Spēkā
- no 2026. gada 1. novembris
- Tiesību akts
- Regulation 2108/26
- Dokumenti
- Y126 Goods sold in distance sales
Importa prasības 3
- Importa kontroleTādu koksnes un koksnes izstrādājumu importa kontrole, uz ko attiecas FLEGT licencēšanas sistēma
- Izcelsmes valstis
- Indonēzija
- Tiesību akts
- Decision 0284/14
- Dokumenti
- C690 FLEGT kokmateriālu importa licence
- C631 Oficiāla vēstule, kurā apstiprina nekoksnes vai pārstrādātu materiālu izmantošanu papīra izstrādājumos un kuru izdevusi par rūpniecības jautājumiem atbildīgā ministrija FLEGT BPN partnervalstī, kura ir papīra izstrādājumu izcelsmes valsts
- Y057 Preces, par kurām nav jāuzrāda FLEGT importa licence kokmateriāliem
- Importa kontrole
- Izcelsmes valstis
- Ukraina
- Tiesību akts
- Regulation 0692/14
- Dokumenti
- Y997 Preces, kuru izcelsme nav Krimā vai Sevastopolē vai kuru galamērķis nav Krima vai Sevastopole (Padomes Regulas (ES) Nr. 692/2014 2 un 2.b.1. pants)
- N864 Rēķindeklarācija vai izcelsmes deklarācija, ko uz rēķina vai cita komercdokumenta sagatavojis ikviens eksportētājs
- N954 Preču pārvadājumu apliecība EUR.1
- Importa kontrole
- Izcelsmes valstis
- Ukraina
- Tiesību akts
- Regulation 0263/22
- Dokumenti
- Y984 Preces, kuru izcelsme nav vai nav paredzētas Ukrainas valdības nekontrolētajās teritorijās Doneckas, Hersonas, Luhanskas un Zaporižjas apgabalos
- N954 Preču pārvadājumu apliecība EUR.1
- N864 Rēķindeklarācija vai izcelsmes deklarācija, ko uz rēķina vai cita komercdokumenta sagatavojis ikviens eksportētājs
ES: imports pa mēnešiem
Galvenie piegādātāji, pēdējie 12 mēneši
| Valsts | Vērtība | Daļa | Izmaiņas |
|---|---|---|---|
| 24,4 milj. € | 29,1% | +54,4% | |
| 21 milj. € | 25% | +99,5% | |
| 9,1 milj. € | 10,9% | +30,7% | |
| 8,4 milj. € | 10,1% | -8,3% | |
| 6,5 milj. € | 7,7% | +43,1% | |
| 4,7 milj. € | 5,7% | +25,8% | |
| 4,7 milj. € | 5,6% | +20% | |
| 4 milj. € | 4,8% | -3,2% |
Tā pati apakšpozīcija citos tarifos
Pasaules tirdzniecība 2024. gadā
Tirdzniecības vērtība (USD) tirdzniecība nav reģistrēta < 635 tūkst. $635 tūkst. $+3 milj. $+23 milj. $+> 59 milj. $
Eksports: 90
- Nīderlande: 254 milj. $
- Vācija: 125 milj. $
- Amerikas Savienotās Valstis: 59 milj. $
- Šveice: 44 milj. $
- Itālija: 41 milj. $
- Ķīna: 41 milj. $
- Zviedrija: 38 milj. $
- Francija: 25 milj. $
- Kanāda: 23 milj. $
- Somija: 22 milj. $
- Turcija: 19 milj. $
- Apvienotā Karaliste: 16 milj. $
- Polija: 16 milj. $
- Spānija: 13 milj. $
- Beļģija: 8 milj. $
- Slovēnija: 7 milj. $
- Dienvidkoreja: 5 milj. $
- Ukraina: 5 milj. $
- Saūda Arābija: 4 milj. $
- Bulgārija: 3 milj. $
- Indija: 3 milj. $
- Taizeme: 3 milj. $
- Čehija: 3 milj. $
- Grieķija: 2 milj. $
- Gvatemala: 2 milj. $
- Norvēģija: 2 milj. $
- Austrija: 2 milj. $
- Jordānija: 2 milj. $
- Ķīnas īpašās pārvaldes apgabals Honkonga: 2 milj. $
- Japāna: 2 milj. $
- Indonēzija: 1 milj. $
- Taivāna: 1 milj. $
- Apvienotie Arābu Emirāti: 1 milj. $
- Lietuva: 1 milj. $
- Krievija: 922 tūkst. $
- Baltkrievija: 914 tūkst. $
- Malaizija: 887 tūkst. $
- Rumānija: 828 tūkst. $
- Dānija: 805 tūkst. $
- Īrija: 717 tūkst. $
- Portugāle: 659 tūkst. $
- Libāna: 635 tūkst. $
- Horvātija: 631 tūkst. $
- Igaunija: 617 tūkst. $
- Slovākija: 560 tūkst. $
- Dienvidāfrikas Republika: 482 tūkst. $
- Singapūra: 290 tūkst. $
- Meksika: 275 tūkst. $
- Luksemburga: 231 tūkst. $
- Brazīlija: 223 tūkst. $
- Serbija: 219 tūkst. $
- Latvija: 212 tūkst. $
- Izraēla: 196 tūkst. $
- Ungārija: 185 tūkst. $
- Vjetnama: 178 tūkst. $
- Uzbekistāna: 166 tūkst. $
- Austrālija: 165 tūkst. $
- Šrilanka: 125 tūkst. $
- Čīle: 114 tūkst. $
- Ēģipte: 101 tūkst. $
Tirdzniecības vērtība (USD) tirdzniecība nav reģistrēta < 206 tūkst. $206 tūkst. $+3 milj. $+10 milj. $+> 34 milj. $
Imports: 188
- Amerikas Savienotās Valstis: 88 milj. $
- Beļģija: 67 milj. $
- Apvienotā Karaliste: 62 milj. $
- Vācija: 61 milj. $
- Polija: 46 milj. $
- Spānija: 34 milj. $
- Francija: 34 milj. $
- Ķīna: 30 milj. $
- Meksika: 29 milj. $
- Itālija: 28 milj. $
- Nīderlande: 22 milj. $
- Kanāda: 18 milj. $
- Zviedrija: 17 milj. $
- Austrija: 13 milj. $
- Malaizija: 12 milj. $
- Portugāle: 11 milj. $
- Čehija: 11 milj. $
- Indija: 11 milj. $
- Turcija: 10 milj. $
- Saūda Arābija: 10 milj. $
- Šveice: 9 milj. $
- Ungārija: 8 milj. $
- Dānija: 8 milj. $
- Īrija: 7 milj. $
- Horvātija: 7 milj. $
- Brazīlija: 7 milj. $
- Rumānija: 7 milj. $
- Bulgārija: 6 milj. $
- Lietuva: 6 milj. $
- Čīle: 6 milj. $
- Norvēģija: 6 milj. $
- Latvija: 5 milj. $
- Apvienotie Arābu Emirāti: 5 milj. $
- Grieķija: 5 milj. $
- Slovākija: 5 milj. $
- Serbija: 5 milj. $
- Dienvidkoreja: 4 milj. $
- Slovēnija: 4 milj. $
- Vjetnama: 4 milj. $
- Indonēzija: 4 milj. $
- Kolumbija: 3 milj. $
- Jordānija: 3 milj. $
- Izraēla: 3 milj. $
- Austrālija: 3 milj. $
- Dienvidāfrikas Republika: 3 milj. $
- Somija: 3 milj. $
- Bosnija un Hercegovina: 3 milj. $
- Alžīrija: 3 milj. $
- Kostarika: 3 milj. $
- Ukraina: 3 milj. $
- Peru: 2 milj. $
- Maroka: 2 milj. $
- Ķīnas īpašās pārvaldes apgabals Honkonga: 2 milj. $
- Šrilanka: 2 milj. $
- Igaunija: 2 milj. $
- Krievija: 2 milj. $
- Tunisija: 2 milj. $
- Taizeme: 2 milj. $
- Japāna: 2 milj. $
- Filipīnas: 2 milj. $
Lielākās eksportētājvalstis
| Vieta | Valsts | Vērtība | Daļa |
|---|---|---|---|
| 1 | 254 milj. $ | 31,5% | |
| 2 | 125 milj. $ | 15,5% | |
| 3 | 59 milj. $ | 7,4% | |
| 4 | 44 milj. $ | 5,4% | |
| 5 | 41 milj. $ | 5,1% | |
| 6 | 41 milj. $ | 5% | |
| 7 | 38 milj. $ | 4,7% | |
| 8 | 25 milj. $ | 3,1% | |
| 9 | 23 milj. $ | 2,8% | |
| 10 | 22 milj. $ | 2,7% |
Lielākās importētājvalstis
| Vieta | Valsts | Vērtība | Daļa |
|---|---|---|---|
| 1 | 88 milj. $ | 10,9% | |
| 2 | 67 milj. $ | 8,3% | |
| 3 | 62 milj. $ | 7,7% | |
| 4 | 61 milj. $ | 7,5% | |
| 5 | 46 milj. $ | 5,7% | |
| 6 | 34 milj. $ | 4,2% | |
| 7 | 34 milj. $ | 4,2% | |
| 8 | 30 milj. $ | 3,7% | |
| 9 | 29 milj. $ | 3,6% | |
| 10 | 28 milj. $ | 3,5% |
Šī produkta ievedmuita pasaulē 165
Vislielākās labvēlības režīma (MFN) muitas nodoklis, ko katra valsts piemēro šīs HS apakšpozīcijas precēm: tās valsts tarifa pozīciju vidējais rādītājs, ar zemāko un augstāko pozīciju, ja tās atšķiras. Preces no valstīm, ar kurām ir tirdzniecības nolīgums, bieži maksā mazāk.
- 5%muitas mediāna
- 41valstu skaits bez muitas (MFN)
- 45%augstākais: Bahamu salas, Bermudu salas, Sudāna
165
| Importētājvalsts | MFN muitas nodoklis | pozīcijas no – līdz | datu gads |
|---|---|---|---|
| 2,5% | 2018 · HS 2012 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 15% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 15% | 2021 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5% | 2021 · HS 2007 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 12% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 12% | 2021 · HS 2012 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 15% | 2023 · HS 2017 | ||
| 45% | 2022 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 5% | 2021 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5% | 2022 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 25% | 2023 | ||
| 10% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2022 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 12% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 10% | 2022 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 6% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 7,5% | 2023 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 10% | 2021 · HS 2017 | ||
| 10% | 2019 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 1% | 2023 | ||
| 6% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 5% | 2023 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 12% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 · HS 2012 | ||
| 0% | 2022 · HS 2017 | ||
| 5% | 0% – 10% | 2023 | |
| 10% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 5% | 2020 · HS 2017 | ||
| 5% | 0% – 10% | 2023 | |
| 10% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 5% | 2020 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 6% | 2022 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2017 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2023 · HS 2017 | ||
| 22% | 2021 · HS 2002 | ||
| 7% | 2023 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 5% | 2021 · HS 2017 | ||
| 20% | 2023 · HS 2002 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5% | 2021 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 4,5% | 0% – 9% | 2023 | |
| 10% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5% | 2021 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2022 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 6% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2020 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 7,9%* | 7,7% – 8,2% | 2021 · HS 2017 | |
| 5% | 2021 · HS 2017 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 10% | 2021 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 18% | 2023 | ||
| 10% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 4% | 2021 · HS 2017 | ||
| 3% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 15% | 2023 · HS 2017 | ||
| 7,5% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 10% | 2021 · HS 2017 | ||
| 15% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 5% | 0% – 10% | 2023 | |
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 16% | 2023 | ||
| 3% | 2023 · HS 2012 | ||
| 6% | 2017 · HS 2017 | ||
| 7,5% | 0% – 15% | 2023 | |
| 0% | 2023 | ||
| 12% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 5% | 0% – 10% | 2022 | |
| 8% | 2020 · HS 2017 | ||
| 10% | 2019 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 6% | 2021 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 0% | 2023 · HS 2012 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5% | 2020 · HS 2012 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 15% | 2023 · HS 2017 | ||
| 25% | 2021 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 · HS 2007 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 5,3%* | 5,1% – 5,5% | 2023 | |
| 5% | 2021 · HS 2012 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 15% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 · HS 2012 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 15% | 2017 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 12% | 2023 · HS 2017 | ||
| 10% | 2021 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 12% | 2023 · HS 2017 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 6% | 2021 · HS 2012 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 10% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0,1% | 0,1% – 0,1% | 2023 |
Tarifu datu gadi: 2017–2023; likmes kopš tā laika var būt mainījušās. * īpatnējo muitas nodokļu ad valorem ekvivalents (UNCTAD aplēse) · UNCTAD TRAINS, piekļuve ar WITS (Pasaules Banka)
Klasifikācijas un atbilstības
Kur šī HS apakšpozīcija ir Apvienoto Nāciju Organizācijas statistikas klasifikācijās un kādi kodi tai bija iepriekšējos Harmonizētās sistēmas izdevumos.
- SITC Rev. 4
- 64192 Composite paper & paperboard (made by sticking flat layers of paper/paperboard together with an adhesive), not surface-coated/impregnated, whether/not internally reinforceded, in rolls/sheets
- Galīgais izlietojums (BEC Rev. 5)
- Starppatēriņa preces · BEC 611220
- Produkts CPC 2.1
- 32141 Composite paper and paperboard, not surface-coated or impregnated
- Darbība ISIC Rev. 4
- 1701 Manufacture of pulp, paper and paperboard
Iepriekšējie HS izdevumi
| HS | Kods | |
|---|---|---|
| 2017 | 4807.00 | nemainīts |
| 2012 | 4807.00 | nemainīts |
| 2007 | 4807.00 | nemainīts |
| 2002 | 4807.00 | nemainīts |
| 1996 | 4807.10, 4807.90 | mainīts |
| 1992 | 4807.10, 4807.91, 4807.99 | mainīts |
ANO Statistikas nodaļas (UNSD) atbilstības tabulas
ES atmežošanas regula (EUDR)
Šo preču produktus drīkst laist ES tirgū vai eksportēt tikai tad, ja tie nav saistīti ar atmežošanu, ir likumīgi ražoti un uz tiem attiecas paziņojums par pienācīgu rūpību.
- Koksne piemērošanas sākums: 2026. gada 30. decembris
Paper and Paperboard: Articles of paper pulp, of paper or of paperboard (not including waste as defined in Article 3, point (1), of Directive 2008/98/EC; not including used products and second-hand products; not including recovered (waste and scrap) products and products derived from recovered (waste and scrap) products; not including single use packing material and packing containers used exclusively to support, protect or carry another product made available on the market or exported and presented with that product; not including packing material and packing containers clearly suitable for repetitive use used exclusively to support, protect or carry another product made available on the market or exported and presented with that product from the moment they are used for such purpose and onwards; not including items of correspondence and marketing and information materials exclusively accompanying another product made available on the market or exported, or supplied for marketing or information purposes free of charge)
Regula (ES) 2023/1115, I pielikums (konsolidētais teksts)
ES kombinētajā nomenklatūrā apakšpozīcija 4807.00 ir sadalīta 2 tarifa pozīcijās; trešo valstu muitas nodokļa likme ir 0%.
Turcijas muitas tarifa apakšpozīcijā 4807.00 ir 2 tarifa pozīcijas, un likumā noteiktā likme (Likums Nr. 474) ir 0%.
Periodā 2025. g. septembris – 2026. g. augusts ES importēja šīs apakšpozīcijas preces 83,8 milj. € vērtībā (+41% salīdzinājumā ar iepriekšējiem 12 mēnešiem); lielākais piegādātājs – Šveice ar 29% no importa, otrajā vietā – Turcija.
Šo preču pasaules eksporta vērtība 2024. gadā bija 808 milj. $ (+3,1% gada laikā).
Eksportā pirmajā vietā – Nīderlande (254 milj. $), otrajā – Vācija.
Jautājumi un atbildes
Kompozītpapīrs un kartons – kāds ir preču kods?
Harmonizētajā sistēmā šīs preces klasificē apakšpozīcijā 4807.00 (pozīcija 4807), kas ietilpst X iedaļā. ES kombinētajā nomenklatūrā, ko piemēro arī Latvijā, kodam pievieno vēl divus ciparus.
Kāds ir ievedmuitas nodoklis kodam 4807.00 ES?
ES kombinētajā nomenklatūrā precēm no valstīm bez preferenciāla nolīguma trešo valstu muitas nodokļa likme kodam 4807.00 ir 0%. Preferenciālās likmes, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
Kāds ir ievedmuitas nodoklis kodam 4807.00 Turcijā?
Turcijas muitas tarifā precēm no valstīm bez preferenciāla nolīguma likumā noteiktā likme (Likums Nr. 474) kodam 4807.00 ir 0%. Preferenciālās likmes, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
Kura valsts visvairāk eksportē preces ar kodu 4807.00?
Nīderlande: 254 milj. $ 2024. gadā (31,5% no pasaules eksporta).
No kurām valstīm ES importē apakšpozīcijas 4807.00 preces?
Pēdējos 12 mēnešos (2025. g. septembris – 2026. g. augusts) lielākie piegādātāji bija Šveice (29%), Turcija (25%) un Ukraina (11%); kopējais imports – 83,8 milj. €.