Apakšpozīcija · Nodaļa 48 · Pozīcija 4810
4810.13: Papīrs un kartons rakstīšanai, apdrukai vai citiem: ruļļos
Krītots bezkoksnes papīrs ruļļos
Oficiālais apraksts ruļļos
Apakšpozīcija 4810.13 – krītots bezkoksnes papīrs ruļļos – ietilpst pozīcijā 4810, 48. nodaļā.
Kas jāmaksā
Imports: ES
Likmes pa valsts tarifa pozīcijām · ES kombinētā nomenklatūra
ES: tarifa pozīcijas →- 4810 13 00 ruļļos Bez muitas—
Papildu muitas nodokļi un importa noteikumi
Maksājumi papildus muitas nodoklim un prasības, kas precēm jāizpilda uz robežas.
Papildu nodokļi un maksājumi 6
- Antidempinga maksājumsGalīgais antidempinga nodoklis 27,1%
- Tikai
- 4810 13 00 20 With a weight of 70 g/m² or more but not exceeding 400 g/m² and brightness of more than 84 (measured according to ISO 2470-1), excluding multi-ply paper, multi-ply paperboard, kraft paper, kraft paperboard and rolls suitable for use in web-fed presses
- Izcelsmes valstis
- Ķīna
- Tiesību akts
- Regulation 1648/23
Likmes konkrētiem eksportētājiem (2)
Uzņēmums Likme Gold East Paper (Jiangsu) Co., Ltd, Zhenjiang City, Jiangsu Province, CN; Gold Huasheng Paper (Suzhou Industrial Park) Co., Ltd, Suzhou City, Jiangsu Province, CN B001 8% Shangdong Chenming Paper Holdings Limited, Shouguang City, Shandong Province, PRC; Shouguang Chenming Art Paper Co., Ltd, Shouguang City, Shandong Province, PRC B013 35,1% - Kompensācijas maksājumsGalīgais kompensācijas nodoklis 12%
- Tikai
- 4810 13 00 20 With a weight of 70 g/m² or more but not exceeding 400 g/m² and brightness of more than 84 (measured according to ISO 2470-1), excluding multi-ply paper, multi-ply paperboard, kraft paper, kraft paperboard and rolls suitable for use in web-fed presses
- Izcelsmes valstis
- Ķīna
- Tiesību akts
- Regulation 1647/23
Likmes konkrētiem eksportētājiem (2)
Uzņēmums Likme Gold East Paper (Jiangsu) Co., Ltd, Zhenjiang City, Jiangsu Province, CN; Gold Huasheng Paper (Suzhou Industrial Park) Co., Ltd, Suzhou City, Jiangsu Province, CN B001 12% Shangdong Chenming Paper Holdings Limited, Shouguang City, Shandong Province, PRC; Shouguang Chenming Art Paper Co., Ltd, Shouguang City, Shandong Province, PRC B013 4% - Muitas nodokļu piemērošanas apturēšanaAtbrīvojums no nodokļiem - preces dažu kategoriju kuģiem vai citiem kuģošanas līdzekļiem un urbumu vai ieguves platformām. Bez muitas
- Tikai
- 4810 13 00 80 Other
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Tiesību akts
- Regulation 2658/87
- Dokumenti
- C990 Atļauja kuģu un platformu izmantošanai galapatēriņam (Deleģētās Regulas (ES) 2015/2446 A pielikuma 8c sleja)
- Muitas nodoklis mazvērtīgiem sūtījumiemZemas vērtības sūtījuma muitas nodoklis 3 EUR
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Spēkā
- līdz 2026. gada 31. oktobris
- Tiesību akts
- Regulation 0382/26
- Muitas nodoklis mazvērtīgiem sūtījumiemZemas vērtības sūtījuma muitas nodoklis 3 EUR
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Spēkā
- no 2026. gada 1. novembris
- Tiesību akts
- Regulation 0382/26
- Apstrādes maksaSavienības apstrādes maksa 2 EUR
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Spēkā
- no 2026. gada 1. novembris
- Tiesību akts
- Regulation 2108/26
- Dokumenti
- Y126 Goods sold in distance sales
Importa prasības 4
- Importa kontroleTādu koksnes un koksnes izstrādājumu importa kontrole, uz ko attiecas FLEGT licencēšanas sistēma
- Izcelsmes valstis
- Indonēzija
- Tiesību akts
- Decision 0284/14
- Dokumenti
- C690 FLEGT kokmateriālu importa licence
- C631 Oficiāla vēstule, kurā apstiprina nekoksnes vai pārstrādātu materiālu izmantošanu papīra izstrādājumos un kuru izdevusi par rūpniecības jautājumiem atbildīgā ministrija FLEGT BPN partnervalstī, kura ir papīra izstrādājumu izcelsmes valsts
- Y057 Preces, par kurām nav jāuzrāda FLEGT importa licence kokmateriāliem
- Importa kontrole
- Izcelsmes valstis
- Baltkrievija, Ukraina
- Tiesību akts
- Regulation 0765/06, Regulation 0692/14
- Dokumenti
- Y727 Nepiemēro aizliegumus, kas noteikti Padomes Regulas (ES) Nr. 765/2006 1ra panta 1. punktā (sk. līguma izņēmumus 1ra panta 3. punktā)
- Y728 Nepiemēro aizliegumus, kas noteikti Padomes Regulas (ES) Nr. 765/2006 1ra panta 1. punktā (sk. līguma izņēmumus 1ra panta 4. punktā)
- L152 Importa atļauja saskaņā ar Padomes Regulas (ES) Nr. 765/2006 1ra panta 10 punktu
- Y870 Preces ir ievestas ES muitas savienības teritorijā un uzrādītas muitas dienestiem pirms šīs sankcijas stāšanās spēkā vai piemērošanas datuma, izvēloties vēlāko no šiem datumiem (sk. Regulas (ES) Nr. 765/2006 8.f pantu)
- Y997 Preces, kuru izcelsme nav Krimā vai Sevastopolē vai kuru galamērķis nav Krima vai Sevastopole (Padomes Regulas (ES) Nr. 692/2014 2 un 2.b.1. pants)
- N864 Rēķindeklarācija vai izcelsmes deklarācija, ko uz rēķina vai cita komercdokumenta sagatavojis ikviens eksportētājs
- N954 Preču pārvadājumu apliecība EUR.1
- Importa kontrole
- Izcelsmes valstis
- Krievija
- Spēkā
- līdz 2027. gada 31. decembris
- Tiesību akts
- Regulation 0833/14
- Dokumenti
- L142 Importa atļauja saskaņā ar Padomes Regulas (ES) Nr. 833/2014 3.i panta 3.c punktu
- Y874 Nepiemēro aizliegumus, kas noteikti Padomes Regulas (ES) Nr. 833/2014 3.i panta 1. punktā (sk. izņēmumus 3.i panta 3.aa punktā)
- L143 Importa atļauja saskaņā ar Padomes Regulas (ES) Nr. 833/2014 12.b panta 2. punktu
- Y859 Preces ir ievestas ES muitas savienības teritorijā un uzrādītas muitas dienestiem pirms šīs sankcijas stāšanās spēkā vai piemērošanas datuma, izvēloties vēlāko no šiem datumiem (sk. Regulas (ES) Nr. 833/2014 12.e pantu)
- Importa kontrole
- Izcelsmes valstis
- Ukraina
- Tiesību akts
- Regulation 0263/22
- Dokumenti
- Y984 Preces, kuru izcelsme nav vai nav paredzētas Ukrainas valdības nekontrolētajās teritorijās Doneckas, Hersonas, Luhanskas un Zaporižjas apgabalos
- N954 Preču pārvadājumu apliecība EUR.1
- N864 Rēķindeklarācija vai izcelsmes deklarācija, ko uz rēķina vai cita komercdokumenta sagatavojis ikviens eksportētājs
ES: imports pa mēnešiem
Galvenie piegādātāji, pēdējie 12 mēneši
| Valsts | Vērtība | Daļa | Izmaiņas |
|---|---|---|---|
 Ķīna | 4,5 milj. € | 22,3% | -41,6% |
 Apvienotā Karaliste | 3,5 milj. € | 17,2% | -11,9% |
 Indonēzija | 3,3 milj. € | 16,4% | -27,1% |
 Amerikas Savienotās Valstis | 2,7 milj. € | 13,4% | +5,1% |
 Ukraina | 2,6 milj. € | 12,6% | -12,1% |
 Japāna | 1,5 milj. € | 7,6% | -6,7% |
 Turcija | 501 tūkst. € | 2,5% | -78,7% |
 Šveice | 347 tūkst. € | 1,7% | +101,9% |
Tā pati apakšpozīcija citos tarifos
Turcija Bez muitas Trešo valstu muitas nodoklis 2 tarifa pozīcijas ASV Bez muitas Vispārējā (MFN) 7 tarifa pozīcijas AK Bez muitas Trešo valstu muitas nodoklis 2 tarifa pozīcijas 
Kanāda Bez muitas Trešo valstu muitas nodoklis 3 tarifa pozīcijas 
Meksika 25% Trešo valstu muitas nodoklis 2 tarifa pozīcijas 
Brazīlija Bez muitas – 14,4% Trešo valstu muitas nodoklis 6 tarifa pozīcijas · vidēji 8,7% 
Argentīna Bez muitas – 16% Trešo valstu muitas nodoklis 15 tarifa pozīcijas · vidēji 11,4% 
Peru Bez muitas Trešo valstu muitas nodoklis 3 tarifa pozīcijas 
Jaunzēlande Bez muitas Trešo valstu muitas nodoklis 8 tarifa pozīcijas Japāna Bez muitas Trešo valstu muitas nodoklis 1 tarifa pozīcija 
Taivāna Bez muitas Trešo valstu muitas nodoklis 12 tarifa pozīcijas 
GCC 5% Trešo valstu muitas nodoklis 1 tarifa pozīcija Šveice Bez muitas Trešo valstu muitas nodoklis 1 tarifa pozīcija 
Norvēģija Bez muitas Trešo valstu muitas nodoklis 1 tarifa pozīcija 
Ziemeļmaķedonija Bez muitas Trešo valstu muitas nodoklis 1 tarifa pozīcija 
Nigērija 10% Trešo valstu muitas nodoklis 2 tarifa pozīcijas Pasaules tirdzniecība 2024. gadā
Tirdzniecības vērtība (USD) tirdzniecība nav reģistrēta < 423,4 tūkst. $423,4 tūkst. $+4,2 milj. $+96,3 milj. $+> 260,8 milj. $
Eksports: 115
- Vācija: 751 milj. $
- Somija: 494,3 milj. $
- Ķīna: 323,7 milj. $
- Japāna: 260,8 milj. $
- Austrija: 243,4 milj. $
- Amerikas Savienotās Valstis: 240,7 milj. $
- Itālija: 225,1 milj. $
- Spānija: 177,8 milj. $
- Zviedrija: 107 milj. $
- Dienvidkoreja: 105 milj. $
- Slovēnija: 96,3 milj. $
- Francija: 59,9 milj. $
- Nīderlande: 49,9 milj. $
- Beļģija: 48,8 milj. $
- Brazīlija: 39,2 milj. $
- Indonēzija: 36,4 milj. $
- Indija: 30,8 milj. $
- Taivāna: 24,4 milj. $
- Malaizija: 14,5 milj. $
- Kanāda: 12,8 milj. $
- Apvienotā Karaliste: 10,1 milj. $
- Polija: 8,9 milj. $
- Turcija: 5,8 milj. $
- Grieķija: 5 milj. $
- Singapūra: 4,9 milj. $
- Hondurasa: 4,2 milj. $
- Vjetnama: 4,2 milj. $
- Luksemburga: 3,9 milj. $
- Portugāle: 3,7 milj. $
- Taizeme: 2,3 milj. $
- Apvienotie Arābu Emirāti: 2 milj. $
- Čehija: 1,8 milj. $
- Bulgārija: 1,7 milj. $
- Katara: 1,5 milj. $
- Horvātija: 1,3 milj. $
- Lietuva: 1,2 milj. $
- Dienvidāfrikas Republika: 1,2 milj. $
- Ķīnas īpašās pārvaldes apgabals Honkonga: 997,9 tūkst. $
- Krievija: 982,1 tūkst. $
- Slovākija: 974 tūkst. $
- Šveice: 930,8 tūkst. $
- Austrālija: 887,9 tūkst. $
- Jaunzēlande: 737,8 tūkst. $
- Īrija: 718,7 tūkst. $
- Ēģipte: 671,5 tūkst. $
- Ukraina: 643,9 tūkst. $
- Kostarika: 639,1 tūkst. $
- Dānija: 623,6 tūkst. $
- Kazahstāna: 618,4 tūkst. $
- Salvadora: 482,4 tūkst. $
- Meksika: 423,4 tūkst. $
- Armēnija: 411,5 tūkst. $
- Čīle: 389,9 tūkst. $
- Saūda Arābija: 378,2 tūkst. $
- Ungārija: 351,6 tūkst. $
- Norvēģija: 303,3 tūkst. $
- Rumānija: 294,9 tūkst. $
- Maurīcija: 266,2 tūkst. $
- Šrilanka: 248,5 tūkst. $
- Kolumbija: 240,5 tūkst. $
Tirdzniecības vērtība (USD) tirdzniecība nav reģistrēta < 617,4 tūkst. $617,4 tūkst. $+9,4 milj. $+47,8 milj. $+> 159,1 milj. $
Imports: 200
- Vācija: 269,6 milj. $
- Amerikas Savienotās Valstis: 250,5 milj. $
- Indija: 205,3 milj. $
- Polija: 185,9 milj. $
- Apvienotā Karaliste: 177,1 milj. $
- Francija: 159,1 milj. $
- Ķīna: 155,4 milj. $
- Kanāda: 133,2 milj. $
- Itālija: 129,9 milj. $
- Meksika: 118,4 milj. $
- Beļģija: 111,8 milj. $
- Spānija: 93,6 milj. $
- Taivāna: 84,6 milj. $
- Vjetnama: 80,9 milj. $
- Portugāle: 79,4 milj. $
- Ēģipte: 76,4 milj. $
- Nīderlande: 73,9 milj. $
- Turcija: 63,8 milj. $
- Malaizija: 58,8 milj. $
- Saūda Arābija: 47,8 milj. $
- Luksemburga: 42,6 milj. $
- Taizeme: 41,4 milj. $
- Kolumbija: 39,2 milj. $
- Brazīlija: 36,6 milj. $
- Filipīnas: 35,7 milj. $
- Apvienotie Arābu Emirāti: 34,4 milj. $
- Indonēzija: 33,7 milj. $
- Čehija: 31,7 milj. $
- Dienvidāfrikas Republika: 29,8 milj. $
- Austrija: 29,5 milj. $
- Dienvidkoreja: 28,2 milj. $
- Grieķija: 22,3 milj. $
- Rumānija: 22,1 milj. $
- Zviedrija: 21,6 milj. $
- Čīle: 20,9 milj. $
- Japāna: 20,8 milj. $
- Pakistāna: 19,9 milj. $
- Krievija: 17,4 milj. $
- Austrālija: 17,4 milj. $
- Šveice: 17,2 milj. $
- Baltkrievija: 17 milj. $
- Ukraina: 13 milj. $
- Ungārija: 12,8 milj. $
- Slovēnija: 12,7 milj. $
- Maroka: 11,8 milj. $
- Argentīna: 10,6 milj. $
- Horvātija: 10,6 milj. $
- Singapūra: 10,4 milj. $
- Tunisija: 9,4 milj. $
- Serbija: 9,4 milj. $
- Dānija: 9 milj. $
- Uzbekistāna: 8,7 milj. $
- Alžīrija: 8,4 milj. $
- Izraēla: 7,9 milj. $
- Šrilanka: 7,9 milj. $
- Somija: 7,1 milj. $
- Dominikāna: 6,6 milj. $
- Uganda: 6,6 milj. $
- Lietuva: 6,2 milj. $
- Bulgārija: 6 milj. $
Lielākās eksportētājvalstis
| Vieta | Valsts | Vērtība | Daļa |
|---|---|---|---|
| 1 |  Vācija | 751 milj. $ | 22% |
| 2 |  Somija | 494,3 milj. $ | 14,5% |
| 3 | Ķīna | 323,7 milj. $ | 9,5% |
| 4 | Japāna | 260,8 milj. $ | 7,6% |
| 5 |  Austrija | 243,4 milj. $ | 7,1% |
| 6 | Amerikas Savienotās Valstis | 240,7 milj. $ | 7% |
| 7 |  Itālija | 225,1 milj. $ | 6,6% |
| 8 |  Spānija | 177,8 milj. $ | 5,2% |
| 9 |  Zviedrija | 107 milj. $ | 3,1% |
| 10 |  Dienvidkoreja | 105 milj. $ | 3,1% |
Lielākās importētājvalstis
| Vieta | Valsts | Vērtība | Daļa |
|---|---|---|---|
| 1 | Vācija | 269,6 milj. $ | 7,9% |
| 2 | Amerikas Savienotās Valstis | 250,5 milj. $ | 7,3% |
| 3 |  Indija | 205,3 milj. $ | 6% |
| 4 |  Polija | 185,9 milj. $ | 5,4% |
| 5 | Apvienotā Karaliste | 177,1 milj. $ | 5,2% |
| 6 |  Francija | 159,1 milj. $ | 4,7% |
| 7 | Ķīna | 155,4 milj. $ | 4,5% |
| 8 | Kanāda | 133,2 milj. $ | 3,9% |
| 9 | Itālija | 129,9 milj. $ | 3,8% |
| 10 | Meksika | 118,4 milj. $ | 3,5% |
Šī produkta ievedmuita pasaulē 165
Vislielākās labvēlības režīma (MFN) muitas nodoklis, ko katra valsts piemēro šīs HS apakšpozīcijas precēm: tās valsts tarifa pozīciju vidējais rādītājs, ar zemāko un augstāko pozīciju, ja tās atšķiras. Preces no valstīm, ar kurām ir tirdzniecības nolīgums, bieži maksā mazāk.
- 5%muitas mediāna
- 42valstu skaits bez muitas (MFN)
- 31%augstākais: Sudāna, Bermudu salas, Lihtenšteina
165
| Importētājvalsts | MFN muitas nodoklis | pozīcijas no – līdz | datu gads |
|---|---|---|---|
 Afganistāna | 2,5% | 2018 · HS 2012 | |
 Albānija | 0% | 2023 | |
 Alžīrija | 15% | 2023 | |
| Amerikas Savienotās Valstis | 0% | 2023 | |
 Angilja | 15% | 2021 · HS 2017 | |
 Angola | 0% | 2023 · HS 2017 | |
 Antigva un Barbuda | 5% | 2021 · HS 2007 | |
| Apvienotā Karaliste | 0% | 2023 | |
 Apvienotie Arābu Emirāti | 5% | 2023 | |
| Argentīna | 10% | 2% – 16% | 2023 · HS 2017 |
 Armēnija | 5% | 2023 | |
 Aruba | 12% | 2021 · HS 2012 | |
 Austrālija | 3,8% | 0% – 5% | 2023 |
 Azerbaidžāna | 15% | 2023 · HS 2017 | |
 Bahamu salas | 20% | 2022 | |
 Bahreina | 5% | 2023 | |
 Baltkrievija | 5% | 2021 · HS 2017 | |
 Bangladeša | 15% | 2023 · HS 2017 | |
 Barbadosa | 5% | 2022 · HS 2017 | |
 Beliza | 5% | 2023 | |
 Benina | 10% | 2023 | |
 Bermudu salas | 25% | 2023 | |
 Bolīvija | 10% | 2023 · HS 2017 | |
 Bosnija un Hercegovina | 10% | 2022 | |
 Botsvāna | 0% | 2023 | |
| Brazīlija | 10% | 2% – 16% | 2023 · HS 2017 |
 Bruneja | 0% | 2023 · HS 2017 | |
 Burkinafaso | 10% | 2023 | |
 Burundija | 10% | 2023 | |
 Butāna | 10% | 2022 | |
 Centrālāfrikas Republika | 5% | 2023 | |
 Čada | 5% | 2023 | |
 Čīle | 6% | 2023 · HS 2017 | |
 Dienvidāfrikas Republika | 0% | 2023 | |
| Dienvidkoreja | 0% | 2023 | |
 Dominika | 5% | 2023 · HS 2017 | |
 Dominikāna | 7% | 0% – 14% | 2023 |
| Eiropas Savienība (27 valstis) | 0% | 2023 | |
 Ekvadora | 3,3% | 0% – 10% | 2023 · HS 2017 |
 Ekvatoriālā Gvineja | 5% | 2023 | |
 Etiopija | 5% | 2021 · HS 2017 | |
 Ēģipte | 10% | 2019 · HS 2017 | |
 Fidži | 19% | 5% – 32% | 2023 |
 Filipīnas | 1% | 2023 | |
 Francijas Polinēzija | 6% | 2023 | |
 Gabona | 5% | 2023 | |
 Gajāna | 5% | 2023 · HS 2017 | |
 Gambija | 10% | 2023 | |
 Gana | 10% | 2023 | |
 Gibraltārs | 12% | 2023 · HS 2017 | |
 Grenāda | 5% | 2023 · HS 2012 | |
 Gruzija | 0% | 2022 · HS 2017 | |
 Gvatemala | 5% | 0% – 10% | 2023 |
 Gvineja | 10% | 2023 | |
 Gvineja-Bisava | 10% | 2023 | |
 Haiti | 0% | 2020 · HS 2017 | |
 Hondurasa | 5% | 0% – 10% | 2023 |
| Indija | 10% | 2023 | |
| Indonēzija | 5% | 2023 | |
 Irāna | 5% | 2020 · HS 2017 | |
 Islande | 0% | 2023 | |
 Izraēla | 0% | 2022 · HS 2017 | |
 Jamaika | 0% | 2023 | |
| Japāna | 0% | 2023 | |
| Jaunzēlande | 0% | 2023 | |
 Jemena | 5% | 2017 · HS 2017 | |
 Jordānija | 0% | 2023 | |
 Kaboverde | 5% | 2023 · HS 2017 | |
 Kaimanu salas | 22% | 2021 · HS 2002 | |
 Kambodža | 7% | 2023 · HS 2017 | |
 Kamerūna | 5% | 2023 | |
| Kanāda | 0% | 2023 | |
 Katara | 5% | 2023 | |
 Kazahstāna | 0% | 2023 | |
 Kenija | 10% | 2023 | |
 Kirgizstāna | 5% | 2021 · HS 2017 | |
 Kiribati | 20% | 2023 · HS 2002 | |
 Kolumbija | 0% | 2023 · HS 2017 | |
 Komoru salas | 5% | 2021 · HS 2017 | |
 Kongo (Brazavila) | 5% | 2023 | |
 Kostarika | 5,1% | 0% – 9% | 2023 |
 Kotdivuāra | 10% | 2023 · HS 2017 | |
 Krievija | 5% | 2021 · HS 2017 | |
 Kuba | 5% | 2023 · HS 2017 | |
 Kuka salas | 0% | 2022 · HS 2017 | |
 Kuveita | 5% | 2023 | |
| Ķīna | 5% | 2023 | |
 Ķīnas īpašās pārvaldes apgabals Honkonga | 0% | 2023 | |
 ĶTR īpašais administratīvais reģions Makao | 0% | 2023 | |
 Laosa | 5% | 2023 · HS 2017 | |
 Lesoto | 0% | 2023 | |
 Libāna | 2,5% | 0% – 5% | 2020 · HS 2017 |
 Libērija | 10% | 2023 | |
 Lihtenšteina | 24%* | 20% – 28% | 2021 · HS 2017 |
 Lībija | 5% | 2021 · HS 2017 | |
 Madagaskara | 10% | 2023 | |
 Malaizija | 6,7% | 0% – 20% | 2023 |
 Malāvija | 5% | 2021 · HS 2017 | |
 Maldīvija | 0% | 2023 | |
 Mali | 10% | 2023 | |
 Maroka | 18% | 2023 | |
 Mauritānija | 10% | 2023 · HS 2017 | |
 Maurīcija | 0% | 2023 | |
| Meksika | 0% | 2023 · HS 2017 | |
 Mikronēzija | 4% | 2021 · HS 2017 | |
 Mjanma (Birma) | 3% | 2023 · HS 2017 | |
 Moldova | 0% | 2023 · HS 2017 | |
 Mongolija | 5% | 2023 | |
 Montserrata | 5% | 2023 · HS 2017 | |
 Mozambika | 7,5% | 2023 | |
 Namībija | 0% | 2023 | |
 Nauru | 10% | 2021 · HS 2017 | |
 Nepāla | 15% | 2023 | |
 Nigēra | 10% | 2023 | |
| Nigērija | 10% | 2023 | |
 Nikaragva | 5% | 0% – 10% | 2023 |
| Norvēģija | 0% | 2023 | |
 Omāna | 5% | 2023 | |
 Pakistāna | 20% | 2023 | |
 Palau | 3% | 2023 · HS 2012 | |
 Palestīnas teritorijas | 0% | 2017 · HS 2017 | |
 Panama | 5,6% | 0% – 10% | 2023 |
 Papua-Jaungvineja | 0% | 2023 | |
 Paragvaja | 11% | 2% – 16% | 2023 · HS 2017 |
| Peru | 0% | 2023 · HS 2017 | |
 Ruanda | 10% | 2023 | |
 Salvadora | 5% | 0% – 10% | 2022 |
 Samoa | 8% | 2020 · HS 2017 | |
 Santome un Prinsipi | 10% | 2019 · HS 2017 | |
 Saūda Arābija | 5% | 2023 | |
 Seišelu salas | 0% | 2023 | |
 Senegāla | 10% | 2023 | |
 Senpjēra un Mikelona | 6% | 2021 · HS 2017 | |
 Sentkitsa un Nevisa | 5% | 2023 | |
 Sentlūsija | 0% | 2023 · HS 2012 | |
 Sentvinsenta un Grenadīnas | 5% | 2023 | |
 Singapūra | 0% | 2023 · HS 2017 | |
 Sīrija | 1% | 2020 · HS 2012 | |
 Sjerraleone | 10% | 2023 | |
 Somālija | 15% | 2023 · HS 2017 | |
 Sudāna | 31% | 3% – 40% | 2021 · HS 2017 |
 Surinama | 5% | 2023 · HS 2007 | |
 Svatini | 0% | 2023 | |
 Šrilanka | 10% | 0% – 20% | 2023 |
| Šveice | 17%* | 15% – 20% | 2023 |
 Tadžikistāna | 7% | 2021 · HS 2012 | |
 Taizeme | 0% | 2023 | |
 Tanzānija | 10% | 2023 | |
 Togo | 10% | 2023 | |
 Tonga | 15% | 2023 · HS 2017 | |
 Trinidāda un Tobāgo | 0% | 2023 · HS 2012 | |
| Turcija | 5% | 2023 | |
 Tuvalu | 15% | 2017 · HS 2017 | |
 Uganda | 10% | 2023 | |
| Ukraina | 0% | 2023 · HS 2017 | |
 Urugvaja | 11% | 2% – 16% | 2023 · HS 2017 |
 Uzbekistāna | 0% | 2021 · HS 2017 | |
 Vanuatu | 10% | 2023 | |
 Venecuēla | 12% | 2% – 16% | 2023 · HS 2017 |
 Vjetnama | 5% | 2023 | |
 Volisa un Futunas salas | 6% | 2021 · HS 2012 | |
 Zambija | 15% | 2023 | |
 Zālamana salas | 10% | 2023 · HS 2017 | |
| Ziemeļmaķedonija | 0% | 2023 | |
 Zimbabve | 0,1% | 0,1% – 0,1% | 2023 |
Tarifu datu gadi: 2017–2023; likmes kopš tā laika var būt mainījušās. * īpatnējo muitas nodokļu ad valorem ekvivalents (UNCTAD aplēse) · UNCTAD TRAINS, piekļuve ar WITS (Pasaules Banka)
Klasifikācijas un atbilstības
Kur šī HS apakšpozīcija ir Apvienoto Nāciju Organizācijas statistikas klasifikācijās un kādi kodi tai bija iepriekšējos Harmonizētās sistēmas izdevumos.
- SITC Rev. 4
- 64132 Paper & paperboard of a kind used for writing, printing/other graphic purposes, not containing fibres obtained by a mechanical/chemi-mechanical process/of which not > 10 % by weight of the total fibre content consists of such fibres
- Galīgais izlietojums (BEC Rev. 5)
- Starppatēriņa preces · BEC 611220
- Produkts CPC 2.1
- 32143 Paper and paperboard coated with kaolin or with other inorganic substances
- Darbība ISIC Rev. 4
- 1701 Manufacture of pulp, paper and paperboard
Iepriekšējie HS izdevumi
| HS | Kods | |
|---|---|---|
| 2017 | 4810.13 | nemainīts |
| 2012 | 4810.13 | nemainīts |
| 2007 | 4810.13 | nemainīts |
| 2002 | 4810.13 | nemainīts |
| 1996 | 4810.11, 4810.12, 4823.40, 4823.51, 4823.59 | mainīts |
| 1992 | 4810.11, 4810.12, 4823.40, 4823.51, 4823.59 | mainīts |
ANO Statistikas nodaļas (UNSD) atbilstības tabulas
ES atmežošanas regula (EUDR)
Šo preču produktus drīkst laist ES tirgū vai eksportēt tikai tad, ja tie nav saistīti ar atmežošanu, ir likumīgi ražoti un uz tiem attiecas paziņojums par pienācīgu rūpību.
- Koksne piemērošanas sākums: 2026. gada 30. decembris
Paper and Paperboard: Articles of paper pulp, of paper or of paperboard (not including waste as defined in Article 3, point (1), of Directive 2008/98/EC; not including used products and second-hand products; not including recovered (waste and scrap) products and products derived from recovered (waste and scrap) products; not including single use packing material and packing containers used exclusively to support, protect or carry another product made available on the market or exported and presented with that product; not including packing material and packing containers clearly suitable for repetitive use used exclusively to support, protect or carry another product made available on the market or exported and presented with that product from the moment they are used for such purpose and onwards; not including items of correspondence and marketing and information materials exclusively accompanying another product made available on the market or exported, or supplied for marketing or information purposes free of charge)
Regula (ES) 2023/1115, I pielikums (konsolidētais teksts)
Nesenās normatīvo aktu izmaiņas, kurās minēts šis kods
Tiesību akti, kuru tekstā minēts šis kods vai tā pozīcija. Pārbaudiet pašu aktu: kods var būt minēts arī citu iemeslu dēļ, ne tikai muitas nodokļa izmaiņu dēļ.
- Sankcijas · Piemēro no:
The Russia (Sanctions) (EU Exit) (Amendment) Regulations 2026
S.I. 2026/543 · Avots: legislation.gov.uk
ES kombinētajā nomenklatūrā apakšpozīcijā 4810.13 ir tikai viena tarifa pozīcija; trešo valstu muitas nodokļa likme ir 0%.
Turcijas muitas tarifa apakšpozīcijā 4810.13 ir 2 tarifa pozīcijas, un likumā noteiktā likme (Likums Nr. 474) ir 0%.
Precēm, kuru izcelsmes valsts ir Ķīna, ES papildus muitas nodoklim ir noteikusi antidempinga maksājumu; tā likme ir 27,1%.
Precēm, kuru izcelsmes valsts ir Ķīna, ES papildus muitas nodoklim ir noteikusi kompensācijas maksājumu; tā likme ir 12%.
Periodā 2025. g. septembris – 2026. g. augusts ES importēja šīs apakšpozīcijas preces 20,3 milj. € vērtībā (−27% salīdzinājumā ar iepriekšējiem 12 mēnešiem); lielākais piegādātājs – Ķīna ar 22% no importa, otrajā vietā – Apvienotā Karaliste.
Šo preču pasaules eksporta vērtība 2024. gadā bija 3,4 mljrd. $ (+1,7% gada laikā).
Eksportā pirmajā vietā – Vācija (751 milj. $), otrajā – Somija.
Jautājumi un atbildes
Papīrs un kartons rakstīšanai, apdrukai vai citiem: ruļļos – kāds ir preču kods?
Harmonizētajā sistēmā šīs preces klasificē apakšpozīcijā 4810.13 (pozīcija 4810), kas ietilpst X iedaļā. ES kombinētajā nomenklatūrā, ko piemēro arī Latvijā, kodam pievieno vēl divus ciparus.
Kāds ir ievedmuitas nodoklis kodam 4810.13 ES?
ES kombinētajā nomenklatūrā precēm no valstīm bez preferenciāla nolīguma trešo valstu muitas nodokļa likme kodam 4810.13 ir 0%. Preferenciālās likmes, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
Kāds ir ievedmuitas nodoklis kodam 4810.13 Turcijā?
Turcijas muitas tarifā precēm no valstīm bez preferenciāla nolīguma likumā noteiktā likme (Likums Nr. 474) kodam 4810.13 ir 0%. Preferenciālās likmes, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
Kura valsts visvairāk eksportē preces ar kodu 4810.13?
Vācija: 751 milj. $ 2024. gadā (22% no pasaules eksporta).
Vai apakšpozīcijas 4810.13 precēm piemēro antidempinga maksājumu vai citu papildu muitas nodokli?
Precēm, kuru izcelsmes valsts ir Ķīna, ES papildus muitas nodoklim ir noteikusi antidempinga maksājumu; tā likme ir 27,1%. Precēm, kuru izcelsmes valsts ir Ķīna, ES papildus muitas nodoklim ir noteikusi kompensācijas maksājumu; tā likme ir 12%. Pasākumā nosauktajiem eksportētājiem var būt noteiktas atšķirīgas likmes.
No kurām valstīm ES importē apakšpozīcijas 4810.13 preces?
Pēdējos 12 mēnešos (2025. g. septembris – 2026. g. augusts) lielākie piegādātāji bija Ķīna (22%), Apvienotā Karaliste (17%) un Indonēzija (16%); kopējais imports – 20,3 milj. €.