Apakšpozīcija · Nodaļa 53 · Pozīcija 5306
5306.20: Linšķiedras dzija, daudzkārtu vai šķeterēta
Oficiālais apraksts daudzkārtu vai šķeterēta
5306.20 ir pozīcijas 5306 (linšķiedras dzija) sešciparu apakšpozīcija 53. nodaļā.
Kas jāmaksā
Imports: ES
Likmes pa valsts tarifa pozīcijām · ES kombinētā nomenklatūra
ES: tarifa pozīcijas →- 5306 20 daudzkārtu vai šķeterēta:
- 5306 20 10 nesagatavota mazumtirdzniecībai 4%—
- 5306 20 90 sagatavota mazumtirdzniecībai 5%—
Papildu muitas nodokļi un importa noteikumi
Maksājumi papildus muitas nodoklim un prasības, kas precēm jāizpilda uz robežas.
Papildu nodokļi un maksājumi 4
- Tarifa kvotaNepreferenciāla tarifu kvota Bez muitas
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Spēkā
- līdz 2027. gada 31. augusts
- Tiesību akts
- Regulation 0032/00
- Muitas nodoklis mazvērtīgiem sūtījumiemZemas vērtības sūtījuma muitas nodoklis 3 EUR
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Spēkā
- līdz 2026. gada 31. oktobris
- Tiesību akts
- Regulation 0382/26
- Muitas nodoklis mazvērtīgiem sūtījumiemZemas vērtības sūtījuma muitas nodoklis 3 EUR
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Spēkā
- no 2026. gada 1. novembris
- Tiesību akts
- Regulation 0382/26
- Apstrādes maksaSavienības apstrādes maksa 2 EUR
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Spēkā
- no 2026. gada 1. novembris
- Tiesību akts
- Regulation 2108/26
- Dokumenti
- Y126 Goods sold in distance sales
Importa prasības 3
- Importa kontroleIerobežojums laišanai brīvā apgrozībā
- Izcelsmes valstis
- Ziemeļkoreja
- Tiesību akts
- Regulation 1836/17
- Dokumenti
- Y084 Atkāpe no importa aizlieguma, kura piešķirta saskaņā ar Padomes Regulas (ES) 2017/1509 16.i panta 1. punktu
- Importa kontrole
- Izcelsmes valstis
- Ukraina
- Tiesību akts
- Regulation 0692/14
- Dokumenti
- Y997 Preces, kuru izcelsme nav Krimā vai Sevastopolē vai kuru galamērķis nav Krima vai Sevastopole (Padomes Regulas (ES) Nr. 692/2014 2 un 2.b.1. pants)
- N864 Rēķindeklarācija vai izcelsmes deklarācija, ko uz rēķina vai cita komercdokumenta sagatavojis ikviens eksportētājs
- N954 Preču pārvadājumu apliecība EUR.1
- Importa kontrole
- Izcelsmes valstis
- Ukraina
- Tiesību akts
- Regulation 0263/22
- Dokumenti
- Y984 Preces, kuru izcelsme nav vai nav paredzētas Ukrainas valdības nekontrolētajās teritorijās Doneckas, Hersonas, Luhanskas un Zaporižjas apgabalos
- N954 Preču pārvadājumu apliecība EUR.1
- N864 Rēķindeklarācija vai izcelsmes deklarācija, ko uz rēķina vai cita komercdokumenta sagatavojis ikviens eksportētājs
Preferenciālās likmes pa valstīm
| Nolīgums vai shēma | Valstis | Likme |
|---|---|---|
| trešo valstu likme (bez nolīguma) | — | 4% – 5% |
| GSP-EBA (īpašs režīms vismazāk attīstītajām valstīm - Viss, izņemot ieročus) | Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša un vēl 42Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša, Benina, Burkinafaso, Burundija, Butāna, Centrālāfrikas Republika, Čada, Dienvidsudāna, Džibutija, Eritreja, Etiopija, Gambija, Gvineja, Gvineja-Bisava, Haiti, Jemena, Kambodža, Kiribati, Komoru salas, Kongo (Kinšasa), Laosa, Lesoto, Libērija, Madagaskara, Malāvija, Mali, Mauritānija, Mjanma (Birma), Mozambika, Nepāla, Nigēra, Ruanda, Santome un Prinsipi, Senegāla, Sjerraleone, Somālija, Sudāna, Tanzānija, Togo, Tuvalu, Uganda, Zambija, Zālamana salas | Bez muitas |
| CARIFORUM | Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza un vēl 10Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza, Dominika, Dominikāna, Gajāna, Grenāda, Jamaika, Sentkitsa un Nevisa, Sentlūsija, Sentvinsenta un Grenadīnas, Surinama, Trinidāda un Tobāgo | Bez muitas |
| AZT (Aizjūras zemes un teritorijas) | Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija un vēl 8Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija, Grenlande, Jaunkaledonija, Kirasao, Nīderlandes Karību salas, Senbartelmī, Senpjēra un Mikelona, Sintmārtena, Volisa un Futunas salas | Bez muitas |
| GSP+ (īpašu veicināšanas režīmu ilgtspējīgai attīstībai un labai pārvaldībai) | Bolīvija, Filipīnas, Kaboverde, Kirgizstāna un vēl 4Bolīvija, Filipīnas, Kaboverde, Kirgizstāna, Mongolija, Pakistāna, Šrilanka, Uzbekistāna | Bez muitas |
| Centrālā Amerika | Gvatemala, Hondurasa, Kostarika, Nikaragva, Panama, Salvadora | Bez muitas |
| SADC EPA | Botsvāna, Namībija, Svatini | Bez muitas |
| Eiropas Ekonomiskā zona | Islande, Lihtenšteina, Norvēģija | Bez muitas |
| Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas valstis | Maurīcija, Seišelu salas, Zimbabve | Bez muitas |
| ES–Andora muitas savienība | Andora | Bez muitas |
| ES–Albānija nolīgums | Albānija | Bez muitas |
| ES–Bosnija un Hercegovina nolīgums | Bosnija un Hercegovina | Bez muitas |
| ES–Kanāda nolīgums | Kanāda | Bez muitas |
| ES–Šveice nolīgums | Šveice | Bez muitas |
| ES–Kotdivuāra nolīgums | Kotdivuāra | Bez muitas |
| ES–Čīle nolīgums | Čīle | Bez muitas |
| ES–Kamerūna nolīgums | Kamerūna | Bez muitas |
| ES–Kolumbija nolīgums | Kolumbija | Bez muitas |
| ES–Alžīrija nolīgums | Alžīrija | Bez muitas |
| ES–Ekvadora nolīgums | Ekvadora | Bez muitas |
| ES–Ēģipte nolīgums | Ēģipte | Bez muitas |
| Preferenciāla izcelsme saskaņā ar Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti par grozījumu izdarīšanu 1. un 4. protokolā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses. | Rietumsahāra | Bez muitas |
| ES–Fidži nolīgums | Fidži | Bez muitas |
| ES–Fēru salas nolīgums | Fēru salas | Bez muitas |
| ES–Apvienotā Karaliste nolīgums | Apvienotā Karaliste | Bez muitas |
| ES–Gruzija nolīgums | Gruzija | Bez muitas |
| ES–Gana nolīgums | Gana | Bez muitas |
| ES–Izraēla nolīgums | Izraēla | Bez muitas |
| ES–Jordānija nolīgums | Jordānija | Bez muitas |
| ES–Japāna nolīgums | Japāna | Bez muitas |
| ES–Kenija nolīgums | Kenija | Bez muitas |
| ES–Dienvidkoreja nolīgums | Dienvidkoreja | Bez muitas |
| ES–Libāna nolīgums | Libāna | Bez muitas |
| ES–Maroka nolīgums | Maroka | Bez muitas |
| ES–Moldova nolīgums | Moldova | Bez muitas |
| ES–Melnkalne nolīgums | Melnkalne | Bez muitas |
| ES–Ziemeļmaķedonija nolīgums | Ziemeļmaķedonija | Bez muitas |
| ES–Meksika nolīgums | Meksika | Bez muitas |
| ES–Jaunzēlande nolīgums | Jaunzēlande | Bez muitas |
| ES–Peru nolīgums | Peru | Bez muitas |
| ES–Papua-Jaungvineja nolīgums | Papua-Jaungvineja | Bez muitas |
| ES–Palestīnas teritorijas nolīgums | Palestīnas teritorijas | Bez muitas |
| ES–Serbija nolīgums | Serbija | Bez muitas |
| ES–Singapūra nolīgums | Singapūra | Bez muitas |
| ES–Sanmarīno muitas savienība | Sanmarīno | Bez muitas |
| ES–Sīrija nolīgums | Sīrija | Bez muitas |
| ES–Tunisija nolīgums | Tunisija | Bez muitas |
| ES–Turcija muitas savienība | Turcija | Bez muitas |
| ES–Ukraina nolīgums | Ukraina | Bez muitas |
| ES–Amerikas Savienotās Valstis nolīgums | Amerikas Savienotās Valstis | Bez muitas |
| ES–Vjetnama nolīgums | Vjetnama | Bez muitas |
| ES–Samoa nolīgums | Samoa | Bez muitas |
| ES–Kosova nolīgums | Kosova | Bez muitas |
| ES–Dienvidāfrikas Republika nolīgums | Dienvidāfrikas Republika | Bez muitas |
| GSP - Vispārīgās | Indonēzija, Kongo (Brazavila), Kuka salas, Mikronēzija un vēl 4Indonēzija, Kongo (Brazavila), Kuka salas, Mikronēzija, Nigērija, Niue, Tadžikistāna, Vanuatu | 3,2% – 4% |
| Mercosur | Argentīna, Brazīlija, Paragvaja, Urugvaja | 3,2% – 4% |
ES: imports pa mēnešiem
Galvenie piegādātāji, pēdējie 12 mēneši
| Valsts | Vērtība | Daļa | Izmaiņas |
|---|---|---|---|
| 1,7 milj. € | 58,4% | -22,3% | |
| 369 tūkst. € | 12,9% | +35% | |
| 270 tūkst. € | 9,4% | +51,4% | |
| 266 tūkst. € | 9,3% | -5,2% | |
| 98 tūkst. € | 3,4% | +48,3% | |
| 86 tūkst. € | 3% | +113,5% | |
| 24 tūkst. € | 0,8% | -18,3% | |
| 20 tūkst. € | 0,7% | — |
Tā pati apakšpozīcija citos tarifos
Pasaules tirdzniecība 2024. gadā
Tirdzniecības vērtība (USD) tirdzniecība nav reģistrēta < 47,9 tūkst. $47,9 tūkst. $+340,8 tūkst. $+1,3 milj. $+> 5,9 milj. $
Eksports: 66
- Itālija: 9,8 milj. $
- Ķīna: 5,9 milj. $
- Ēģipte: 3,1 milj. $
- Francija: 2,3 milj. $
- Ķīnas īpašās pārvaldes apgabals Honkonga: 1,3 milj. $
- Polija: 1,3 milj. $
- Beļģija: 1,3 milj. $
- Vācija: 1,2 milj. $
- Šveice: 821,1 tūkst. $
- Tunisija: 595,9 tūkst. $
- Bulgārija: 523,1 tūkst. $
- Apvienotā Karaliste: 441,6 tūkst. $
- Japāna: 429,5 tūkst. $
- Zviedrija: 351,1 tūkst. $
- Rumānija: 340,8 tūkst. $
- Indija: 331 tūkst. $
- Spānija: 308,1 tūkst. $
- Ungārija: 306 tūkst. $
- Portugāle: 145 tūkst. $
- Čehija: 133,8 tūkst. $
- Nīderlande: 118 tūkst. $
- Turcija: 107,1 tūkst. $
- Slovākija: 106,8 tūkst. $
- Amerikas Savienotās Valstis: 87,2 tūkst. $
- Lietuva: 63,8 tūkst. $
- Uzbekistāna: 61,5 tūkst. $
- Serbija: 58,8 tūkst. $
- Taivāna: 58,7 tūkst. $
- Austrija: 48,1 tūkst. $
- Sanmarīno: 47,9 tūkst. $
- Dānija: 30,6 tūkst. $
- Dienvidkoreja: 28,9 tūkst. $
- Peru: 26,4 tūkst. $
- Taizeme: 12,1 tūkst. $
- Horvātija: 10 tūkst. $
- Latvija: 8,1 tūkst. $
- Kanāda: 6,4 tūkst. $
- Norvēģija: 5,9 tūkst. $
- Luksemburga: 5,7 tūkst. $
- Igaunija: 5,5 tūkst. $
- Maurīcija: 5,4 tūkst. $
- Apvienotie Arābu Emirāti: 5,1 tūkst. $
- Krievija: 4,9 tūkst. $
- Austrālija: 3,8 tūkst. $
- Īrija: 3,5 tūkst. $
- Čīle: 3,3 tūkst. $
- Indonēzija: 2,4 tūkst. $
- Grieķija: 2 tūkst. $
- Somija: 1,8 tūkst. $
- Slovēnija: 1,2 tūkst. $
- Malaizija: 1,1 tūkst. $
- Singapūra: 1 tūkst. $
- Dienvidāfrikas Republika: 900 $
- Ziemeļmaķedonija: 700 $
- Kazahstāna: 500 $
- Meksika: 500 $
- Antigva un Barbuda: 100 $
- Kipra: 100 $
- Nepāla: 100 $
- Bosnija un Hercegovina: 0 $
Tirdzniecības vērtība (USD) tirdzniecība nav reģistrēta < 23,1 tūkst. $23,1 tūkst. $+217,4 tūkst. $+610,2 tūkst. $+> 2 milj. $
Imports: 126
- Beļģija: 4,2 milj. $
- Francija: 3 milj. $
- Ķīna: 2,6 milj. $
- Ķīnas īpašās pārvaldes apgabals Honkonga: 2 milj. $
- Vācija: 1,8 milj. $
- Rumānija: 1,6 milj. $
- Bangladeša: 1,5 milj. $
- Amerikas Savienotās Valstis: 1,3 milj. $
- Vjetnama: 1,2 milj. $
- Itālija: 1,1 milj. $
- Zviedrija: 659 tūkst. $
- Brazīlija: 638,2 tūkst. $
- Turcija: 610,2 tūkst. $
- Tunisija: 598,9 tūkst. $
- Apvienotā Karaliste: 592,6 tūkst. $
- Čehija: 521,5 tūkst. $
- Spānija: 499,1 tūkst. $
- Nīderlande: 478,8 tūkst. $
- Madagaskara: 468,8 tūkst. $
- Portugāle: 461,8 tūkst. $
- Austrija: 420,8 tūkst. $
- Dānija: 386,3 tūkst. $
- Šveice: 375,1 tūkst. $
- Mjanma (Birma): 327 tūkst. $
- Norvēģija: 296,6 tūkst. $
- Kambodža: 254,8 tūkst. $
- Argentīna: 244,6 tūkst. $
- Dienvidkoreja: 244,6 tūkst. $
- Krievija: 236,6 tūkst. $
- Horvātija: 234,3 tūkst. $
- Slovēnija: 217,4 tūkst. $
- Ēģipte: 203,3 tūkst. $
- Serbija: 199,4 tūkst. $
- Japāna: 150,2 tūkst. $
- Austrālija: 144,7 tūkst. $
- Ungārija: 140,2 tūkst. $
- Somija: 138,5 tūkst. $
- Indija: 131,6 tūkst. $
- Čīle: 129,6 tūkst. $
- Grieķija: 128,9 tūkst. $
- Nepāla: 113,4 tūkst. $
- Indonēzija: 83,4 tūkst. $
- Kanāda: 82,9 tūkst. $
- Bulgārija: 77,9 tūkst. $
- Īrija: 73,3 tūkst. $
- Polija: 63,9 tūkst. $
- Slovākija: 51,6 tūkst. $
- Taizeme: 49,7 tūkst. $
- Ukraina: 48,9 tūkst. $
- Taivāna: 47 tūkst. $
- Jaunzēlande: 45,2 tūkst. $
- Maurīcija: 45 tūkst. $
- Luksemburga: 44,1 tūkst. $
- Gvatemala: 42,5 tūkst. $
- Saūda Arābija: 39,8 tūkst. $
- Izraēla: 39,2 tūkst. $
- Peru: 36,5 tūkst. $
- Lietuva: 36 tūkst. $
- Baltkrievija: 35,5 tūkst. $
- Islande: 31,8 tūkst. $
Lielākās eksportētājvalstis
| Vieta | Valsts | Vērtība | Daļa |
|---|---|---|---|
| 1 | 9,8 milj. $ | 30,6% | |
| 2 | 5,9 milj. $ | 18,4% | |
| 3 | 3,1 milj. $ | 9,7% | |
| 4 | 2,3 milj. $ | 7,4% | |
| 5 | 1,3 milj. $ | 4,2% | |
| 6 | 1,3 milj. $ | 4,1% | |
| 7 | 1,3 milj. $ | 4% | |
| 8 | 1,2 milj. $ | 3,9% | |
| 9 | 821,1 tūkst. $ | 2,6% | |
| 10 | 595,9 tūkst. $ | 1,9% |
Lielākās importētājvalstis
| Vieta | Valsts | Vērtība | Daļa |
|---|---|---|---|
| 1 | 4,2 milj. $ | 13,2% | |
| 2 | 3 milj. $ | 9,5% | |
| 3 | 2,6 milj. $ | 8,2% | |
| 4 | 2 milj. $ | 6,2% | |
| 5 | 1,8 milj. $ | 5,6% | |
| 6 | 1,6 milj. $ | 5,2% | |
| 7 | 1,5 milj. $ | 4,6% | |
| 8 | 1,3 milj. $ | 4,2% | |
| 9 | 1,2 milj. $ | 3,7% | |
| 10 | 1,1 milj. $ | 3,5% |
Šī produkta ievedmuita pasaulē 165
Vislielākās labvēlības režīma (MFN) muitas nodoklis, ko katra valsts piemēro šīs HS apakšpozīcijas precēm: tās valsts tarifa pozīciju vidējais rādītājs, ar zemāko un augstāko pozīciju, ja tās atšķiras. Preces no valstīm, ar kurām ir tirdzniecības nolīgums, bieži maksā mazāk.
- 5%muitas mediāna
- 45valstu skaits bez muitas (MFN)
- 45%augstākais: Bahamu salas, Bangladeša, Sudāna
165
| Importētājvalsts | MFN muitas nodoklis | pozīcijas no – līdz | datu gads |
|---|---|---|---|
| 2,5% | 2018 · HS 2012 | ||
| 2% | 2023 | ||
| 23% | 15% – 30% | 2023 | |
| 0% | 2023 | ||
| 15% | 2021 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5% | 2021 · HS 2007 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 18% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 12% | 2021 · HS 2012 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 15% | 2023 · HS 2017 | ||
| 45% | 2022 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 5% | 2021 · HS 2017 | ||
| 25% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5% | 2022 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 6,5% | 2023 | ||
| 10% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5% | 2022 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 18% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 10% | 2022 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 6% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 8% | 2023 | ||
| 5% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 4,5% | 4% – 5% | 2023 | |
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 10% | 2021 · HS 2017 | ||
| 5% | 2019 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 13% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 5% | 2023 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 6% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 · HS 2012 | ||
| 0% | 2022 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 0% | 2020 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 5% | 2020 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2022 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 7,9% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2017 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2023 · HS 2017 | ||
| 12% | 2021 · HS 2002 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 5% | 2021 · HS 2017 | ||
| 15% | 2023 · HS 2002 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 20% | 2021 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 10% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5% | 2021 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2022 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2020 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 0% | 2021 · HS 2017 | ||
| 5% | 2021 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2021 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 2,5% | 2023 | ||
| 10% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 10% | 2023 · HS 2017 | ||
| 4% | 2021 · HS 2017 | ||
| 3% | 2023 · HS 2017 | ||
| 4% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 15% | 2023 · HS 2017 | ||
| 7,5% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 10% | 2021 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 3% | 2023 · HS 2012 | ||
| 0% | 2017 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 14% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5,5% | 0% – 11% | 2023 · HS 2017 | |
| 10% | 2023 | ||
| 5% | 2022 | ||
| 8% | 2020 · HS 2017 | ||
| 10% | 2019 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 5% | 2021 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 0% | 2023 · HS 2012 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5% | 2020 · HS 2012 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 15% | 2023 · HS 2017 | ||
| 25% | 2021 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 · HS 2007 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2021 · HS 2012 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 15% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 · HS 2012 | ||
| 4,5% | 4% – 5% | 2023 | |
| 15% | 2017 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 1,5% | 1% – 2% | 2023 · HS 2017 | |
| 14% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2021 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 18% | 2023 · HS 2017 | ||
| 3% | 2023 | ||
| 6% | 2021 · HS 2012 | ||
| 15% | 2023 | ||
| 10% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0,1% | 2023 |
Tarifu datu gadi: 2017–2023; likmes kopš tā laika var būt mainījušās. · UNCTAD TRAINS, piekļuve ar WITS (Pasaules Banka)
Klasifikācijas un atbilstības
Kur šī HS apakšpozīcija ir Apvienoto Nāciju Organizācijas statistikas klasifikācijās un kādi kodi tai bija iepriekšējos Harmonizētās sistēmas izdevumos.
- SITC Rev. 4
- 65196 Flax yarn
- Galīgais izlietojums (BEC Rev. 5)
- Starppatēriņa preces · BEC 411210
- Produkts CPC 2.1
- 26380 Yarn of vegetable textile fibres other than cotton (including flax, jute, coir and true hemp); paper yarn
- Darbība ISIC Rev. 4
- 1311 Preparation and spinning of textile fibres
Iepriekšējie HS izdevumi
| HS | Kods | |
|---|---|---|
| 2017 | 5306.20 | nemainīts |
| 2012 | 5306.20 | nemainīts |
| 2007 | 5306.20 | nemainīts |
| 2002 | 5306.20 | nemainīts |
| 1996 | 5306.20 | nemainīts |
| 1992 | 5306.20 | nemainīts |
ANO Statistikas nodaļas (UNSD) atbilstības tabulas
ES kombinētās nomenklatūras apakšpozīcijā 5306.20 ir 2 tarifa pozīcijas, un trešo valstu muitas nodokļa likme svārstās no 4% līdz 5%.
Turcijas muitas tarifā apakšpozīcija 5306.20 ir sadalīta 2 tarifa pozīcijās; likumā noteiktā likme (Likums Nr. 474) svārstās no 4% līdz 5% (vidēji 4,5%).
Precēm no 152 valstīm, ievedot tās ES, var piemērot preferenciālo likmi (piemēram, GSP-EBA, CARIFORUM) trešo valstu muitas nodokļa likmes (4% – 5%) vietā; 140 valstu precēm muitas nodokli nepiemēro vispār.
ES imports šajā apakšpozīcijā pēdējos 12 mēnešos (2025. g. septembris – 2026. g. augusts) bija 2,9 milj. € (−20% salīdzinājumā ar iepriekšējiem 12 mēnešiem), vidēji 8,69 € par kilogramu; lielākais piegādātājs – Ēģipte ar 58% no importa, otrajā vietā – Šveice.
2024. gadā šo preču eksports pasaulē sasniedza 31,9 milj. $, par 29,5% mazāk nekā 2023. gadā.
Visvairāk eksportēja Itālija (30,6% no kopapjoma), otrajā vietā – Ķīna.
Juridiskās piezīmes
Papildu piezīme
1.
A) Apakšpozīcijās 53061090, 53062090 un 53082090 formulējums “sagatavota mazumtirdzniecībai” attiecībā uz dziju (vienkārtas, daudzkārtu vai šķeterētu), izņemot B punktā minētos gadījumus, nozīmē šādu dziju:
a) kamolos vai uz kārstuvēm, spolēm, cilindriem vai tamlīdzīgiem turētājiem, ar masu (ieskaitot turētāja masu) ne vairāk kā 200 g;
b) šķeterēs, ar masu ne vairāk kā 125 g;
c) šķeterēs, kas sastāv no vairākām mazākām ar atsevišķu pavedienu pārsietām šķeterēm, kur katras masa ir ne vairāk kā 125 g.
B) Izņēmumi:
a) daudzkārtu vai šķeterēta dzija, nebalināta, šķeterēs;
b) daudzkārtu vai šķeterēta dzija, sagatavota:
1) krustspoļu šķeterēs vai
2) uz turētājiem, vai kādā citā veidā, kas norāda uz to lietojumu tekstilrūpniecībā (piemēram, uz saivām, šķeterējamās mašīnas cilindriem, spolēm, koniskām spolēm vai vārpstiņām vai kokonos izšūšanai).
Jautājumi un atbildes
Linšķiedras dzija, daudzkārtu vai šķeterēta – kāds ir preču kods?
Harmonizētajā sistēmā šīs preces klasificē apakšpozīcijā 5306.20 (pozīcija 5306), kas ietilpst XI iedaļā. ES kombinētajā nomenklatūrā, ko piemēro arī Latvijā, kodam pievieno vēl divus ciparus.
Kāds ir ievedmuitas nodoklis kodam 5306.20 ES?
ES kombinētajā nomenklatūrā precēm no valstīm bez preferenciāla nolīguma trešo valstu muitas nodokļa likme kodam 5306.20 svārstās no 4% līdz 5% atkarībā no tarifa pozīcijas. Preferenciālās likmes, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
Kāds ir ievedmuitas nodoklis kodam 5306.20 Turcijā?
Turcijas muitas tarifā precēm no valstīm bez preferenciāla nolīguma likumā noteiktā likme (Likums Nr. 474) kodam 5306.20 svārstās no 4% līdz 5% atkarībā no tarifa pozīcijas. Preferenciālās likmes, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
Kura valsts visvairāk eksportē preces ar kodu 5306.20?
Itālija: 9,8 milj. $ 2024. gadā (30,6% no pasaules eksporta).
No kurām valstīm apakšpozīcijas 5306.20 preces var ievest ES bez muitas nodokļa?
Precēm no 140 valstīm saskaņā ar tirdzniecības nolīgumu vai preferenču shēmu piemēro 0% likmi (piemēram, GSP-EBA, CARIFORUM, AZT). Precēm jāatbilst nolīguma izcelsmes noteikumiem, un importētājam jābūt izcelsmes apliecinājumam; pretējā gadījumā piemēro trešo valstu muitas nodokļa likmi (4% – 5%). Augstāk izvēlieties izcelsmes valsti, lai redzētu tās likmi.
No kurām valstīm ES importē apakšpozīcijas 5306.20 preces?
Pēdējos 12 mēnešos (2025. g. septembris – 2026. g. augusts) lielākie piegādātāji bija Ēģipte (58%), Šveice (13%) un Apvienotā Karaliste (9%); kopējais imports – 2,9 milj. €.