Apakšpozīcija · Nodaļa 55 · Pozīcija 5510
5510.90: Mākslīgo štāpeļšķiedru dzija: citāda dzija
Oficiālais apraksts citāda dzija
5510.90 ir pozīcijas 5510 (mākslīgo štāpeļšķiedru dzija) sešciparu apakšpozīcija 55. nodaļā.
Kas jāmaksā
Imports: ES
Likmes pa valsts tarifa pozīcijām · ES kombinētā nomenklatūra
ES: tarifa pozīcijas →- 5510 90 00 citāda dzija 4%—
Papildu muitas nodokļi un importa noteikumi
Maksājumi papildus muitas nodoklim un prasības, kas precēm jāizpilda uz robežas.
Papildu nodokļi un maksājumi 5
- Muitas nodokļu piemērošanas apturēšanaTarifu atlikšana precēm, kas tiek izmantotas civilās aviācijas transportlīdzekļu būvē Bez muitas
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Tiesību akts
- Regulation 1517/18
- Dokumenti
- C119 Autorizēts izmantošanas sertifikāts — EASA 1. veidlapa (Regulas (ES) Nr. 748/2012 I pielikuma I papildinājums) vai līdzvērtīgs sertifikāts
- Tarifa kvotaNepreferenciāla tarifu kvota Bez muitas
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Spēkā
- līdz 2027. gada 31. augusts
- Tiesību akts
- Regulation 0032/00
- Muitas nodoklis mazvērtīgiem sūtījumiemZemas vērtības sūtījuma muitas nodoklis 3 EUR
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Spēkā
- līdz 2026. gada 31. oktobris
- Tiesību akts
- Regulation 0382/26
- Muitas nodoklis mazvērtīgiem sūtījumiemZemas vērtības sūtījuma muitas nodoklis 3 EUR
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Spēkā
- no 2026. gada 1. novembris
- Tiesību akts
- Regulation 0382/26
- Apstrādes maksaSavienības apstrādes maksa 2 EUR
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Spēkā
- no 2026. gada 1. novembris
- Tiesību akts
- Regulation 2108/26
- Dokumenti
- Y126 Goods sold in distance sales
Importa prasības 4
- Aizliegums vai ierobežojumsImporta aizliegums
- Izcelsmes valstis
- Ziemeļkoreja
- Tiesību akts
- Regulation 0936/15
- Importa kontroleIerobežojums laišanai brīvā apgrozībā
- Izcelsmes valstis
- Ziemeļkoreja
- Tiesību akts
- Regulation 1836/17
- Dokumenti
- Y084 Atkāpe no importa aizlieguma, kura piešķirta saskaņā ar Padomes Regulas (ES) 2017/1509 16.i panta 1. punktu
- Importa kontrole
- Izcelsmes valstis
- Ukraina
- Tiesību akts
- Regulation 0692/14
- Dokumenti
- Y997 Preces, kuru izcelsme nav Krimā vai Sevastopolē vai kuru galamērķis nav Krima vai Sevastopole (Padomes Regulas (ES) Nr. 692/2014 2 un 2.b.1. pants)
- N864 Rēķindeklarācija vai izcelsmes deklarācija, ko uz rēķina vai cita komercdokumenta sagatavojis ikviens eksportētājs
- N954 Preču pārvadājumu apliecība EUR.1
- Importa kontrole
- Izcelsmes valstis
- Ukraina
- Tiesību akts
- Regulation 0263/22
- Dokumenti
- Y984 Preces, kuru izcelsme nav vai nav paredzētas Ukrainas valdības nekontrolētajās teritorijās Doneckas, Hersonas, Luhanskas un Zaporižjas apgabalos
- N954 Preču pārvadājumu apliecība EUR.1
- N864 Rēķindeklarācija vai izcelsmes deklarācija, ko uz rēķina vai cita komercdokumenta sagatavojis ikviens eksportētājs
Preferenciālās likmes pa valstīm
| Nolīgums vai shēma | Valstis | Likme |
|---|---|---|
| trešo valstu likme (bez nolīguma) | — | 4% |
| GSP-EBA (īpašs režīms vismazāk attīstītajām valstīm - Viss, izņemot ieročus) | Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša un vēl 42Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša, Benina, Burkinafaso, Burundija, Butāna, Centrālāfrikas Republika, Čada, Dienvidsudāna, Džibutija, Eritreja, Etiopija, Gambija, Gvineja, Gvineja-Bisava, Haiti, Jemena, Kambodža, Kiribati, Komoru salas, Kongo (Kinšasa), Laosa, Lesoto, Libērija, Madagaskara, Malāvija, Mali, Mauritānija, Mjanma (Birma), Mozambika, Nepāla, Nigēra, Ruanda, Santome un Prinsipi, Senegāla, Sjerraleone, Somālija, Sudāna, Tanzānija, Togo, Tuvalu, Uganda, Zambija, Zālamana salas | Bez muitas |
| CARIFORUM | Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza un vēl 10Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza, Dominika, Dominikāna, Gajāna, Grenāda, Jamaika, Sentkitsa un Nevisa, Sentlūsija, Sentvinsenta un Grenadīnas, Surinama, Trinidāda un Tobāgo | Bez muitas |
| AZT (Aizjūras zemes un teritorijas) | Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija un vēl 8Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija, Grenlande, Jaunkaledonija, Kirasao, Nīderlandes Karību salas, Senbartelmī, Senpjēra un Mikelona, Sintmārtena, Volisa un Futunas salas | Bez muitas |
| GSP+ (īpašu veicināšanas režīmu ilgtspējīgai attīstībai un labai pārvaldībai) | Bolīvija, Filipīnas, Kaboverde, Kirgizstāna un vēl 4Bolīvija, Filipīnas, Kaboverde, Kirgizstāna, Mongolija, Pakistāna, Šrilanka, Uzbekistāna | Bez muitas |
| Centrālā Amerika | Gvatemala, Hondurasa, Kostarika, Nikaragva, Panama, Salvadora | Bez muitas |
| SADC EPA | Botsvāna, Namībija, Svatini | Bez muitas |
| Eiropas Ekonomiskā zona | Islande, Lihtenšteina, Norvēģija | Bez muitas |
| Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas valstis | Maurīcija, Seišelu salas, Zimbabve | Bez muitas |
| ES–Andora muitas savienība | Andora | Bez muitas |
| ES–Albānija nolīgums | Albānija | Bez muitas |
| ES–Bosnija un Hercegovina nolīgums | Bosnija un Hercegovina | Bez muitas |
| ES–Kanāda nolīgums | Kanāda | Bez muitas |
| ES–Šveice nolīgums | Šveice | Bez muitas |
| ES–Kotdivuāra nolīgums | Kotdivuāra | Bez muitas |
| ES–Čīle nolīgums | Čīle | Bez muitas |
| ES–Kamerūna nolīgums | Kamerūna | Bez muitas |
| ES–Kolumbija nolīgums | Kolumbija | Bez muitas |
| ES–Alžīrija nolīgums | Alžīrija | Bez muitas |
| ES–Ekvadora nolīgums | Ekvadora | Bez muitas |
| ES–Ēģipte nolīgums | Ēģipte | Bez muitas |
| Preferenciāla izcelsme saskaņā ar Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti par grozījumu izdarīšanu 1. un 4. protokolā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses. | Rietumsahāra | Bez muitas |
| ES–Fidži nolīgums | Fidži | Bez muitas |
| ES–Fēru salas nolīgums | Fēru salas | Bez muitas |
| ES–Apvienotā Karaliste nolīgums | Apvienotā Karaliste | Bez muitas |
| ES–Gruzija nolīgums | Gruzija | Bez muitas |
| ES–Gana nolīgums | Gana | Bez muitas |
| ES–Izraēla nolīgums | Izraēla | Bez muitas |
| ES–Jordānija nolīgums | Jordānija | Bez muitas |
| ES–Japāna nolīgums | Japāna | Bez muitas |
| ES–Kenija nolīgums | Kenija | Bez muitas |
| ES–Dienvidkoreja nolīgums | Dienvidkoreja | Bez muitas |
| ES–Libāna nolīgums | Libāna | Bez muitas |
| ES–Maroka nolīgums | Maroka | Bez muitas |
| ES–Moldova nolīgums | Moldova | Bez muitas |
| ES–Melnkalne nolīgums | Melnkalne | Bez muitas |
| ES–Ziemeļmaķedonija nolīgums | Ziemeļmaķedonija | Bez muitas |
| ES–Meksika nolīgums | Meksika | Bez muitas |
| ES–Jaunzēlande nolīgums | Jaunzēlande | Bez muitas |
| ES–Peru nolīgums | Peru | Bez muitas |
| ES–Papua-Jaungvineja nolīgums | Papua-Jaungvineja | Bez muitas |
| ES–Palestīnas teritorijas nolīgums | Palestīnas teritorijas | Bez muitas |
| ES–Serbija nolīgums | Serbija | Bez muitas |
| ES–Singapūra nolīgums | Singapūra | Bez muitas |
| ES–Sanmarīno muitas savienība | Sanmarīno | Bez muitas |
| ES–Sīrija nolīgums | Sīrija | Bez muitas |
| ES–Tunisija nolīgums | Tunisija | Bez muitas |
| ES–Turcija muitas savienība | Turcija | Bez muitas |
| ES–Ukraina nolīgums | Ukraina | Bez muitas |
| ES–Amerikas Savienotās Valstis nolīgums | Amerikas Savienotās Valstis | Bez muitas |
| ES–Vjetnama nolīgums | Vjetnama | Bez muitas |
| ES–Samoa nolīgums | Samoa | Bez muitas |
| ES–Kosova nolīgums | Kosova | Bez muitas |
| ES–Dienvidāfrikas Republika nolīgums | Dienvidāfrikas Republika | Bez muitas |
| GSP - Vispārīgās | Indonēzija, Kongo (Brazavila), Kuka salas, Mikronēzija un vēl 4Indonēzija, Kongo (Brazavila), Kuka salas, Mikronēzija, Nigērija, Niue, Tadžikistāna, Vanuatu | 3,2% |
| Mercosur | Argentīna, Brazīlija, Paragvaja, Urugvaja | 3,5% |
ES: imports pa mēnešiem
Galvenie piegādātāji, pēdējie 12 mēneši
| Valsts | Vērtība | Daļa | Izmaiņas |
|---|---|---|---|
| 14,2 milj. € | 46,2% | -20,8% | |
| 6,8 milj. € | 22,2% | -7,4% | |
| 3,4 milj. € | 11,1% | +16% | |
| 2,9 milj. € | 9,5% | -28,9% | |
| 1,5 milj. € | 4,7% | -54,3% | |
| 635 tūkst. € | 2,1% | -39,7% | |
| 594 tūkst. € | 1,9% | -22,3% | |
| 471 tūkst. € | 1,5% | -38,5% |
Tā pati apakšpozīcija citos tarifos
Pasaules tirdzniecība 2024. gadā
Tirdzniecības vērtība (USD) tirdzniecība nav reģistrēta < 173 tūkst. $173 tūkst. $+837 tūkst. $+8 milj. $+> 14 milj. $
Eksports: 77
- Ķīna: 204 milj. $
- Vjetnama: 26 milj. $
- Itālija: 14 milj. $
- Bulgārija: 11 milj. $
- Slovēnija: 10 milj. $
- Turcija: 9 milj. $
- Bosnija un Hercegovina: 9 milj. $
- Vācija: 8 milj. $
- Ķīnas īpašās pārvaldes apgabals Honkonga: 8 milj. $
- Indija: 5 milj. $
- Slovākija: 5 milj. $
- Indonēzija: 4 milj. $
- Kanāda: 3 milj. $
- Tunisija: 3 milj. $
- Pakistāna: 2 milj. $
- Taizeme: 2 milj. $
- Čehija: 1 milj. $
- Dienvidkoreja: 837 tūkst. $
- Polija: 818 tūkst. $
- Beļģija: 769 tūkst. $
- Japāna: 721 tūkst. $
- Serbija: 558 tūkst. $
- Austrija: 535 tūkst. $
- Amerikas Savienotās Valstis: 501 tūkst. $
- Portugāle: 494 tūkst. $
- Kambodža: 432 tūkst. $
- Saūda Arābija: 368 tūkst. $
- Ēģipte: 337 tūkst. $
- Spānija: 335 tūkst. $
- Ungārija: 331 tūkst. $
- Apvienotā Karaliste: 316 tūkst. $
- Francija: 248 tūkst. $
- Dienvidāfrikas Republika: 218 tūkst. $
- Horvātija: 199 tūkst. $
- Peru: 186 tūkst. $
- Gvatemala: 173 tūkst. $
- Nepāla: 152 tūkst. $
- Taivāna: 104 tūkst. $
- Nīderlande: 98 tūkst. $
- Norvēģija: 96 tūkst. $
- Brazīlija: 82 tūkst. $
- Uzbekistāna: 77 tūkst. $
- Lietuva: 64 tūkst. $
- Rumānija: 48 tūkst. $
- Maroka: 29 tūkst. $
- Grieķija: 29 tūkst. $
- Šveice: 21 tūkst. $
- Maurīcija: 17 tūkst. $
- Mjanma (Birma): 10 tūkst. $
- Madagaskara: 9 tūkst. $
- Izraēla: 8 tūkst. $
- Šrilanka: 7 tūkst. $
- Salvadora: 5 tūkst. $
- Malaizija: 3 tūkst. $
- Dānija: 3 tūkst. $
- Zviedrija: 3 tūkst. $
- Apvienotie Arābu Emirāti: 1 tūkst. $
- Moldova: 1 tūkst. $
- Luksemburga: 1 tūkst. $
- Panama: 1 tūkst. $
Tirdzniecības vērtība (USD) tirdzniecība nav reģistrēta < 111 tūkst. $111 tūkst. $+1 milj. $+6 milj. $+> 15 milj. $
Imports: 131
- Bangladeša: 96 milj. $
- Kambodža: 39 milj. $
- Itālija: 28 milj. $
- Vjetnama: 15 milj. $
- Indija: 14 milj. $
- Vācija: 11 milj. $
- Ķīna: 10 milj. $
- Turcija: 10 milj. $
- Meksika: 8 milj. $
- Ķīnas īpašās pārvaldes apgabals Honkonga: 8 milj. $
- Dienvidkoreja: 7 milj. $
- Spānija: 6 milj. $
- Horvātija: 6 milj. $
- Brazīlija: 6 milj. $
- Krievija: 5 milj. $
- Amerikas Savienotās Valstis: 4 milj. $
- Serbija: 4 milj. $
- Francija: 4 milj. $
- Argentīna: 3 milj. $
- Grieķija: 3 milj. $
- Bulgārija: 3 milj. $
- Slovēnija: 3 milj. $
- Maroka: 2 milj. $
- Polija: 2 milj. $
- Indonēzija: 2 milj. $
- Rumānija: 2 milj. $
- Uzbekistāna: 2 milj. $
- Nīderlande: 2 milj. $
- Kolumbija: 2 milj. $
- Mjanma (Birma): 1 milj. $
- Irāna: 1 milj. $
- Slovākija: 1 milj. $
- Beļģija: 1 milj. $
- Portugāle: 1 milj. $
- Ēģipte: 1 milj. $
- Čehija: 1 milj. $
- Apvienotie Arābu Emirāti: 910 tūkst. $
- Apvienotā Karaliste: 894 tūkst. $
- Sīrija: 873 tūkst. $
- Kirgizstāna: 854 tūkst. $
- Tunisija: 799 tūkst. $
- Jordānija: 781 tūkst. $
- Šrilanka: 775 tūkst. $
- Kanāda: 733 tūkst. $
- Taizeme: 727 tūkst. $
- Baltkrievija: 700 tūkst. $
- Japāna: 699 tūkst. $
- Pakistāna: 610 tūkst. $
- Austrālija: 555 tūkst. $
- Ukraina: 484 tūkst. $
- Austrija: 480 tūkst. $
- Libāna: 460 tūkst. $
- Nigērija: 446 tūkst. $
- Peru: 423 tūkst. $
- Saūda Arābija: 387 tūkst. $
- Madagaskara: 284 tūkst. $
- Hondurasa: 210 tūkst. $
- Norvēģija: 179 tūkst. $
- Salvadora: 150 tūkst. $
- Moldova: 143 tūkst. $
Lielākās eksportētājvalstis
| Vieta | Valsts | Vērtība | Daļa |
|---|---|---|---|
| 1 | 204 milj. $ | 61,3% | |
| 2 | 26 milj. $ | 7,8% | |
| 3 | 14 milj. $ | 4,3% | |
| 4 | 11 milj. $ | 3,4% | |
| 5 | 10 milj. $ | 3% | |
| 6 | 9 milj. $ | 2,6% | |
| 7 | 9 milj. $ | 2,6% | |
| 8 | 8 milj. $ | 2,4% | |
| 9 | 8 milj. $ | 2,4% | |
| 10 | 5 milj. $ | 1,5% |
Lielākās importētājvalstis
| Vieta | Valsts | Vērtība | Daļa |
|---|---|---|---|
| 1 | 96 milj. $ | 28,8% | |
| 2 | 39 milj. $ | 11,6% | |
| 3 | 28 milj. $ | 8,5% | |
| 4 | 15 milj. $ | 4,5% | |
| 5 | 14 milj. $ | 4,3% | |
| 6 | 11 milj. $ | 3,4% | |
| 7 | 10 milj. $ | 3% | |
| 8 | 10 milj. $ | 3% | |
| 9 | 8 milj. $ | 2,5% | |
| 10 | 8 milj. $ | 2,4% |
Šī produkta ievedmuita pasaulē 165
Vislielākās labvēlības režīma (MFN) muitas nodoklis, ko katra valsts piemēro šīs HS apakšpozīcijas precēm: tās valsts tarifa pozīciju vidējais rādītājs, ar zemāko un augstāko pozīciju, ja tās atšķiras. Preces no valstīm, ar kurām ir tirdzniecības nolīgums, bieži maksā mazāk.
- 5%muitas mediāna
- 37valstu skaits bez muitas (MFN)
- 45%augstākais: Bahamu salas, Kaimanu salas, Komoru salas
165
| Importētājvalsts | MFN muitas nodoklis | pozīcijas no – līdz | datu gads |
|---|---|---|---|
| 2,5% | 2018 · HS 2012 | ||
| 2% | 2023 | ||
| 15% | 2023 | ||
| 11% | 9% – 13% | 2023 | |
| 15% | 2021 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5% | 2021 · HS 2007 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 18% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 12% | 2021 · HS 2012 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 5% | 2023 · HS 2017 | ||
| 45% | 2022 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 5% | 2021 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5% | 2022 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 6,5% | 2023 | ||
| 15% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5% | 2022 | ||
| 15% | 2023 | ||
| 18% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 10% | 2022 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 6% | 2023 · HS 2017 | ||
| 15% | 2023 | ||
| 8% | 2023 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 4% | 2023 | ||
| 15% | 2023 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 5% | 2021 · HS 2017 | ||
| 5% | 2019 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 7% | 2023 | ||
| 13% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 5% | 2023 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 6% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 · HS 2012 | ||
| 0% | 2022 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 0% | 2020 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 7,5% | 2023 | ||
| 15% | 2020 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2022 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 4% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 5% | 2017 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2023 · HS 2017 | ||
| 22% | 2021 · HS 2002 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 5% | 2021 · HS 2017 | ||
| 15% | 2023 · HS 2002 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 20% | 2021 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 10% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5% | 2021 · HS 2017 | ||
| 15% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2022 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2023 · HS 2017 | ||
| 15% | 2023 | ||
| 0% | 2020 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 0% | 2021 · HS 2017 | ||
| 5% | 2021 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 0% | 2021 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 2,5% | 2023 | ||
| 10% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 10% | 2023 · HS 2017 | ||
| 4% | 2021 · HS 2017 | ||
| 3% | 2023 · HS 2017 | ||
| 4% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 15% | 2023 · HS 2017 | ||
| 7,5% | 2023 | ||
| 15% | 2023 | ||
| 10% | 2021 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 11% | 2023 | ||
| 3% | 2023 · HS 2012 | ||
| 0% | 2017 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 16% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 5% | 2022 | ||
| 8% | 2020 · HS 2017 | ||
| 10% | 2019 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 5% | 2021 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2023 · HS 2012 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5% | 2020 · HS 2012 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 15% | 2023 · HS 2017 | ||
| 3% | 2021 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 · HS 2007 | ||
| 15% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2021 · HS 2012 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 15% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 · HS 2012 | ||
| 12% | 2023 | ||
| 15% | 2017 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 16% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2021 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 18% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 6% | 2021 · HS 2012 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 10% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0,1% | 2023 |
Tarifu datu gadi: 2017–2023; likmes kopš tā laika var būt mainījušās. · UNCTAD TRAINS, piekļuve ar WITS (Pasaules Banka)
Klasifikācijas un atbilstības
Kur šī HS apakšpozīcija ir Apvienoto Nāciju Organizācijas statistikas klasifikācijās un kādi kodi tai bija iepriekšējos Harmonizētās sistēmas izdevumos.
- SITC Rev. 4
- 65187 Yarn (other than sewing thread) of artificial staple fibres, containing < 85% by weight of these fibres, not put up for retail sale
- Galīgais izlietojums (BEC Rev. 5)
- Starppatēriņa preces · BEC 411220
- Produkts CPC 2.1
- 26461 Yarn (other than sewing thread) of artificial staple fibres, containing less than 85% by weight of such fibres, not put up for retail sale
- Darbība ISIC Rev. 4
- 1311 Preparation and spinning of textile fibres
Iepriekšējie HS izdevumi
| HS | Kods | |
|---|---|---|
| 2017 | 5510.90 | nemainīts |
| 2012 | 5510.90 | nemainīts |
| 2007 | 5510.90 | nemainīts |
| 2002 | 5510.90 | nemainīts |
| 1996 | 5510.90 | nemainīts |
| 1992 | 5510.90 | nemainīts |
ANO Statistikas nodaļas (UNSD) atbilstības tabulas
ES kombinētās nomenklatūras apakšpozīcija 5510.90 ir viena pati tarifa pozīcija, un trešo valstu muitas nodokļa likme ir 4%.
Turcijas muitas tarifā apakšpozīcijā 5510.90 ir tikai viena tarifa pozīcija; likumā noteiktā likme (Likums Nr. 474) ir 4%.
Precēm no 152 valstīm, ievedot tās ES, var piemērot preferenciālo likmi (piemēram, GSP-EBA, CARIFORUM) trešo valstu muitas nodokļa likmes (4%) vietā; 140 valstu precēm muitas nodokli nepiemēro vispār.
ES imports šajā apakšpozīcijā pēdējos 12 mēnešos (2025. g. septembris – 2026. g. augusts) bija 30,7 milj. € (−20% salīdzinājumā ar iepriekšējiem 12 mēnešiem), vidēji 2,94 € par kilogramu; lielākais piegādātājs – Ķīna ar 46% no importa, otrajā vietā – Turcija.
2024. gadā šo preču eksports pasaulē sasniedza 332 milj. $, par 18,8% vairāk nekā 2023. gadā.
Visvairāk eksportēja Ķīna (61,3% no kopapjoma), otrajā vietā – Vjetnama.
Jautājumi un atbildes
Mākslīgo štāpeļšķiedru dzija: citāda dzija – kāds ir preču kods?
Harmonizētajā sistēmā šīs preces klasificē apakšpozīcijā 5510.90 (pozīcija 5510), kas ietilpst XI iedaļā. ES kombinētajā nomenklatūrā, ko piemēro arī Latvijā, kodam pievieno vēl divus ciparus.
Kāds ir ievedmuitas nodoklis kodam 5510.90 ES?
ES kombinētajā nomenklatūrā precēm no valstīm bez preferenciāla nolīguma trešo valstu muitas nodokļa likme kodam 5510.90 ir 4%. Preferenciālās likmes, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
Kāds ir ievedmuitas nodoklis kodam 5510.90 Turcijā?
Turcijas muitas tarifā precēm no valstīm bez preferenciāla nolīguma likumā noteiktā likme (Likums Nr. 474) kodam 5510.90 ir 4%. Preferenciālās likmes, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
Kura valsts visvairāk eksportē preces ar kodu 5510.90?
Ķīna: 204 milj. $ 2024. gadā (61,3% no pasaules eksporta).
No kurām valstīm apakšpozīcijas 5510.90 preces var ievest ES bez muitas nodokļa?
Precēm no 140 valstīm saskaņā ar tirdzniecības nolīgumu vai preferenču shēmu piemēro 0% likmi (piemēram, GSP-EBA, CARIFORUM, AZT). Precēm jāatbilst nolīguma izcelsmes noteikumiem, un importētājam jābūt izcelsmes apliecinājumam; pretējā gadījumā piemēro trešo valstu muitas nodokļa likmi (4%). Augstāk izvēlieties izcelsmes valsti, lai redzētu tās likmi.
No kurām valstīm ES importē apakšpozīcijas 5510.90 preces?
Pēdējos 12 mēnešos (2025. g. septembris – 2026. g. augusts) lielākie piegādātāji bija Ķīna (46%), Turcija (22%) un Pakistāna (11%); kopējais imports – 30,7 milj. €.