Pozīcija · Nodaļa 59
5910: Transmisijas siksnas, transportieru lentes vai dzensiksnas no tekstilmateriāliem, kas ir vai nav impregnēti, apvalkoti, pārklāti vai laminēti ar plastmasām vai stiprināti ar metālu vai citu materiālu
Pozīcija 5910 sešu ciparu līmenī netiek dalīta: visa pozīcija ir apakšpozīcija 5910.00 59. nodaļā (impregnēti, piesūcināti, apvilkti, pārklāti vai laminēti tekstilmateriāli).
Muitas nodokļa likmju salīdzinājums
Apakšpozīcijas 1
ES: imports pa mēnešiem
Pasaules tirdzniecība 2024. gadā
Tirdzniecības vērtība (USD) tirdzniecība nav reģistrēta < 48 tūkst. $48 tūkst. $+2 milj. $+12 milj. $+> 66 milj. $
Eksports: 126
- Vācija: 140 milj. $
- Ķīna: 131 milj. $
- Itālija: 73 milj. $
- Nīderlande: 66 milj. $
- Amerikas Savienotās Valstis: 42 milj. $
- Čehija: 35 milj. $
- Japāna: 26 milj. $
- Spānija: 25 milj. $
- Šveice: 25 milj. $
- Polija: 15 milj. $
- Francija: 15 milj. $
- Turcija: 13 milj. $
- Indija: 12 milj. $
- Apvienotā Karaliste: 8 milj. $
- Slovākija: 8 milj. $
- Zviedrija: 8 milj. $
- Austrija: 7 milj. $
- Dienvidkoreja: 7 milj. $
- Beļģija: 6 milj. $
- Meksika: 6 milj. $
- Taivāna: 4 milj. $
- Kanāda: 4 milj. $
- Dānija: 3 milj. $
- Somija: 3 milj. $
- Singapūra: 2 milj. $
- Slovēnija: 2 milj. $
- Taizeme: 2 milj. $
- Portugāle: 2 milj. $
- Ungārija: 2 milj. $
- Brazīlija: 2 milj. $
- Pakistāna: 2 milj. $
- Luksemburga: 1 milj. $
- Dienvidāfrikas Republika: 1 milj. $
- Īrija: 1 milj. $
- Rumānija: 946 tūkst. $
- Malaizija: 655 tūkst. $
- Austrālija: 645 tūkst. $
- Grieķija: 623 tūkst. $
- Latvija: 619 tūkst. $
- Bulgārija: 375 tūkst. $
- Izraēla: 365 tūkst. $
- Vjetnama: 345 tūkst. $
- Ķīnas īpašās pārvaldes apgabals Honkonga: 301 tūkst. $
- Lietuva: 275 tūkst. $
- Serbija: 266 tūkst. $
- Krievija: 246 tūkst. $
- Norvēģija: 220 tūkst. $
- Argentīna: 196 tūkst. $
- Indonēzija: 179 tūkst. $
- Filipīnas: 167 tūkst. $
- Jaunzēlande: 157 tūkst. $
- Libāna: 133 tūkst. $
- Horvātija: 128 tūkst. $
- Kolumbija: 104 tūkst. $
- Šrilanka: 98 tūkst. $
- Apvienotie Arābu Emirāti: 97 tūkst. $
- Kazahstāna: 80 tūkst. $
- Igaunija: 76 tūkst. $
- Čīle: 69 tūkst. $
- Armēnija: 62 tūkst. $
Tirdzniecības vērtība (USD) tirdzniecība nav reģistrēta < 338 tūkst. $338 tūkst. $+2 milj. $+12 milj. $+> 22 milj. $
Imports: 197
- Amerikas Savienotās Valstis: 103 milj. $
- Vācija: 44 milj. $
- Nīderlande: 39 milj. $
- Francija: 30 milj. $
- Apvienotā Karaliste: 23 milj. $
- Ķīna: 22 milj. $
- Spānija: 20 milj. $
- Polija: 19 milj. $
- Itālija: 19 milj. $
- Kanāda: 18 milj. $
- Indonēzija: 16 milj. $
- Turcija: 16 milj. $
- Taizeme: 16 milj. $
- Brazīlija: 15 milj. $
- Meksika: 15 milj. $
- Indija: 14 milj. $
- Beļģija: 14 milj. $
- Austrālija: 13 milj. $
- Šveice: 13 milj. $
- Dienvidkoreja: 12 milj. $
- Austrija: 11 milj. $
- Krievija: 11 milj. $
- Čehija: 11 milj. $
- Dienvidāfrikas Republika: 10 milj. $
- Japāna: 10 milj. $
- Dānija: 9 milj. $
- Vjetnama: 9 milj. $
- Apvienotie Arābu Emirāti: 7 milj. $
- Slovākija: 7 milj. $
- Malaizija: 6 milj. $
- Rumānija: 6 milj. $
- Ēģipte: 6 milj. $
- Ungārija: 6 milj. $
- Saūda Arābija: 5 milj. $
- Portugāle: 5 milj. $
- Čīle: 4 milj. $
- Singapūra: 4 milj. $
- Somija: 4 milj. $
- Taivāna: 4 milj. $
- Bangladeša: 3 milj. $
- Ukraina: 3 milj. $
- Grieķija: 3 milj. $
- Zviedrija: 3 milj. $
- Argentīna: 3 milj. $
- Norvēģija: 3 milj. $
- Īrija: 3 milj. $
- Irāna: 3 milj. $
- Filipīnas: 2 milj. $
- Serbija: 2 milj. $
- Pakistāna: 2 milj. $
- Lietuva: 2 milj. $
- Slovēnija: 2 milj. $
- Izraēla: 2 milj. $
- Dominikāna: 2 milj. $
- Luksemburga: 2 milj. $
- Nigērija: 2 milj. $
- Alžīrija: 2 milj. $
- Jaunzēlande: 2 milj. $
- Maroka: 2 milj. $
- Kolumbija: 2 milj. $
Lielākās eksportētājvalstis
| Vieta | Valsts | Vērtība | Daļa |
|---|---|---|---|
| 1 | 140 milj. $ | 19,8% | |
| 2 | 131 milj. $ | 18,6% | |
| 3 | 73 milj. $ | 10,4% | |
| 4 | 66 milj. $ | 9,3% | |
| 5 | 42 milj. $ | 5,9% | |
| 6 | 35 milj. $ | 4,9% | |
| 7 | 26 milj. $ | 3,6% | |
| 8 | 25 milj. $ | 3,5% | |
| 9 | 25 milj. $ | 3,5% | |
| 10 | 15 milj. $ | 2,1% |
Lielākās importētājvalstis
| Vieta | Valsts | Vērtība | Daļa |
|---|---|---|---|
| 1 | 103 milj. $ | 14,5% | |
| 2 | 44 milj. $ | 6,3% | |
| 3 | 39 milj. $ | 5,5% | |
| 4 | 30 milj. $ | 4,2% | |
| 5 | 23 milj. $ | 3,2% | |
| 6 | 22 milj. $ | 3,1% | |
| 7 | 20 milj. $ | 2,9% | |
| 8 | 19 milj. $ | 2,6% | |
| 9 | 19 milj. $ | 2,6% | |
| 10 | 18 milj. $ | 2,6% |
ES kombinētajā nomenklatūrā pozīcijā 5910 ir tikai viena tarifa pozīcija; trešo valstu muitas nodokļa likme ir 5,1%.
Turcijas muitas tarifa pozīcija 5910 ir viena pati tarifa pozīcija, un likumā noteiktā likme (Likums Nr. 474) ir 5,1%.
ASV Harmonizētajā tarifu sarakstā pozīcija 5910 ir sadalīta 2 tarifa pozīcijās; vispārējā muitas nodokļa likme svārstās no 2,6% līdz 4% (vidēji 3,3%).
Kanādas muitas tarifā pozīcijā 5910 ir tikai viena tarifa pozīcija; MFN muitas nodokļa likme ir 0%.
Meksikas muitas tarifa pozīcija 5910 ir viena pati tarifa pozīcija, un importa muitas nodoklis (IGI) ir 25%.
Brazīlijas muitas tarifā pozīcijā 5910 ir tikai viena tarifa pozīcija; TEC likme ir 14,4%.
Argentīnas muitas tarifa pozīcijā 5910 ir 36 tarifa pozīcijas, un ārpuszonas muitas nodoklis (AEC) ir 16%.
Peru muitas tarifā pozīcijā 5910 ir tikai viena tarifa pozīcija; ad valorem muitas nodoklis ir 0%.
Jaunzēlandes muitas tarifa pozīcija 5910 ir viena pati tarifa pozīcija, un parastā muitas nodokļa likme ir 0%.
Japānas muitas tarifā pozīcija 5910 ir sadalīta 2 tarifa pozīcijās; piemērojamā likme svārstās no 3,5% līdz 4,9% (vidēji 4,2%).
Taivānas muitas tarifa pozīcija 5910 ir viena pati tarifa pozīcija, un 1. slejas likme ir 5%.
Persijas līča sadarbības padomes kopējā muitas tarifā pozīcijā 5910 ir tikai viena tarifa pozīcija; muitas nodoklis ir 5%.
Šveices muitas tarifa pozīcija 5910 ir viena pati tarifa pozīcija, un normālā tarifa likme ir 0%.
Norvēģijas muitas tarifā pozīcija 5910 ir sadalīta 2 tarifa pozīcijās; parastā muitas nodokļa likme ir 0%.
Ziemeļmaķedonijas muitas tarifa pozīcija 5910 ir viena pati tarifa pozīcija, un MFN muitas nodokļa likme ir 10%.
Nigērijas muitas tarifā pozīcijā 5910 ir tikai viena tarifa pozīcija; importa muitas nodoklis ir 10%.
Pozīcijas 5910 preču pasaules eksporta vērtība 2024. gadā bija 707 milj. $ (+2,2% gada laikā).
Eksportā pirmajā vietā – Vācija (140 milj. $), otrajā – Ķīna.
Importā pirmajā vietā – Amerikas Savienotās Valstis, 103 milj. $.
Latvijas eksports bija 619 tūkst. $ – 39. vieta starp 126 eksportētājvalstīm.
Latvija importēja šīs preces 724 tūkst. $ vērtībā.
Juridiskās piezīmes
Piezīmes
1. Ja vien konteksts nenosaka citādi, tad šajā nodaļā “audumi” ir tikai tie austi audumi, kas minēti 50.–55. nodaļā un pozīcijā 5803 un 5806, pītas lentes un apdares materiāli gabalos, kas minēti pozīcijā 5808, un trikotāžas drānas, kas minētas pozīcijās 6002–6006.
2. Pozīcijā 5903 ietilpst:
a) tekstilmateriāli, kas impregnēti, piesūcināti, apvilkti, pārklāti vai laminēti ar plastmasu, neatkarīgi no to viena kvadrātmetra svara vai plastmasas īpašībām (blīva vai poraina), izņemot:
1) drānas, kurās impregnējumu vai pārklājumu nevar redzēt ar neapbruņotu aci (parasti 50.–55., 58. vai 60. nodaļa); piemērojot šo noteikumu, radušās krāsu izmaiņas nav jāņem vērā;
2) izstrādājumus, kurus 15–30 °C temperatūrā nesalaužot nevar ar rokām apliekt cilindram, kura diametrs ir 7 mm (parasti 39. nodaļa);
3) izstrādājumus, kuros tekstildrāna pilnīgi iestrādāta plastmasā vai pilnīgi apvalkota vai pārklāta ar plastmasu no abām pusēm, ja šādu pārklājumu var saskatīt ar neapbruņotu aci, neņemot vērā krāsas izmaiņas (39. nodaļa);
4) drānas, kas daļēji apvalkotas vai daļēji pārklātas ar plastmasu un uz kurām ir šādā veidā iegūti zīmējumi (parasti 50.–55., 58. vai 60. nodaļa);
5) porainas plastmasas plāksnes, loksnes vai lentes apvienojumā ar tekstildrānu, ja tekstildrāna lietota tikai nostiprinājumam (39. nodaļa), vai
6) tekstilizstrādājumus, kas minēti pozīcijā 5811;
b) audumi, kas izgatavoti no dzijas, lentēm vai tamlīdzīgiem materiāliem un kas impregnēti, piesūcināti, apvilkti, pārklāti ar plastmasu vai plastmasas aizsargslāni, un minēti pozīcijā 5604.
3. Pozīcijā 5903 “tekstilmateriāli laminēti ar plastmasu” nozīmē izstrādājumus, kas izgatavoti, apvienojot vienu vai vairākus auduma slāņus ar vienu vai vairākām plastmasas loksnēm vai plēvēm, izmantojot jebkādu paņēmienu šo slāņu savienošanai, neatkarīgi no tā, vai plastmasas loksnes vai plēves šķērsgriezumā ir redzamas ar neapbruņotu aci.
4. Pozīcijā 5905 “tekstilmateriālu sienu pārklājumi” ir izstrādājumi ruļļos, ar platumu ne mazāk kā 45 cm un kas paredzēti sienu vai griestu apdarei un sastāv no tekstilmateriāla virsmas, kas piestiprināta pamatnei vai apstrādāta no kreisās puses (impregnēta vai ar līmes slāni).
Šajā pozīcijā tomēr neietilpst sienu pārklājumi ar tekstila pūkām un putekļiem, kas piestiprināti tieši uz papīra pamatnes (pozīcija 4814) vai tieši uz tekstilmateriāla pamatnes (parasti pozīcija 5907).
5. Pozīcijā 5906 “gumijoti tekstilmateriāli” ir:
a) tekstilmateriāli, kas impregnēti, piesūcināti, apvilkti, pārklāti vai laminēti ar gumiju:
kas sver ne vairāk kā 1500 g/m2; vai
kas sver vairāk nekā 1500 g/m2 un kurā tekstilmateriāla ir vairāk par 50 % no svara;
b) audumi no dzijas, lentēm vai tamlīdzīgiem materiāliem, kas impregnēti, piesūcināti, apvilkti, pārklāti ar gumiju vai gumijas aizsargslāni un kuri minēti pozīcijā 5604, un
c) audumi no paralēliem tekstilpavedieniem, kas aglomerēti ar gumiju, neatkarīgi no to viena kvadrātmetra (m2) masas.
Šajā pozīcijā tomēr neietilpst porainās gumijas plāksnes, loksnes vai lentes apvienojumā ar tekstildrānu, ja tekstildrāna lietota tikai nostiprināšanai (40. nodaļa), kā arī tekstilizstrādājumi, kas minēti pozīcijā 5811.
6. Pozīcijā 5907 neietilpst:
a) drānas, kurās impregnējumu vai pārklājumu nevar redzēt ar neapbruņotu aci (parasti 50.–55., 58. vai 60. nodaļa); piemērojot šo noteikumu, radušās krāsu izmaiņas nav jāņem vērā;
b) drānas ar zīmējumiem (izņemot apgleznotus audeklus teātra dekorācijām, mākslas studiju prospektus vai tamlīdzīgus izstrādājumus);
c) drānas, kas daļēji pārklātas ar pūkām (flokdrukājums), putekļiem, korķa pulveri vai tamlīdzīgiem materiāliem un uz kurām ir šādā veidā iegūti zīmējumi; šajā pozīcijā tomēr iekļaujamas drānas ar plūksnojuma imitāciju;
d) drānas, kas apstrādātas ar vielām, kam piemīt cietes īpašības;
e) koksne, kas pielīmēta tekstilmateriāla pamatnei (pozīcija 4408);
f) dabisks vai mākslīgs abrazīvs pulveris vai granulas uz tekstilmateriāla pamatnes (pozīcija 6805);
g) aglomerēta vai reģenerēta vizla uz tekstilmateriāla pamatnes (pozīcija 6814); un
h) metāla folija uz tekstilmateriāla pamatnes (vispārīgi sadaļa XIV vai XV).
7. Pozīcijā 5910 neietilpst:
a) transmisijas vai konveijera dzensiksnas no tekstilmateriāliem ar platumu mazāk nekā 3 mm, vai
b) dzensiksnas vai transportieru lentes no tekstildrānām, kas impregnētas, pārklātas vai laminētas ar gumiju, vai arī kas izgatavotas no tekstilpavedieniem vai korda, kas impregnēts, apvalkots, pārklāts vai caurslāņots ar gumiju (pozīcija 4010).
8. Pozīcijā 5911 ietilpst šādas preces, kas nav ietvertas nevienā citā XI sadaļas pozīcijā:
a) tekstilizstrādājumi gabalos, kas sagriezti līdz vajadzīgajam garumam vai vienkārši sagriezti taisnstūra (ieskaitot kvadrātu) formā, izņemot tādus produktus, kuriem piemīt pozīcijās 5908–5910 minēto produktu īpašības, proti:
tekstilmateriāli, tūba un filcs un austi audumi ar tūbas un filca padrēbi, kas pārklāti vai laminēti ar gumiju, ādu vai citu materiālu, ko parasti lieto adatlentēm, un tamlīdzīgi audumi citām tehniskām vajadzībām, arī šauri samta audumi, kas impregnēti ar gumiju un ko lieto aušanas darbvārpstu pārklāšanai (aušanas veltņi),
sietaudums,
filtraudums vai audums kāšanai eļļas presēm vai tamlīdzīgām ierīcēm, no tekstilmateriāla vai cilvēku matiem,
gludi austi tekstilaudumi ar daudzkāršiem šķēru vai audu pavedieniem, savelti vai nesavelti, impregnēti vai neimpregnēti, pārklāti vai nepārklāti, ko parasti lieto dažādos mehānismos un mašīnās vai citām tehniskām vajadzībām,
ar metālu stiegroti tekstilmateriāli tehniskām vajadzībām,
kords, pītas lentes un tamlīdzīgi izstrādājumi, pārklāti vai nepārklāti, impregnēti neimpregnēti, stiegroti ar metālu vai nestiegroti, ko parasti lieto rūpniecībā iepakošanai vai eļļošanai;
b) tekstilizstrādājumi (izņemot pozīcijās 5908–5910 minētos) tehniskām vajadzībām (piemēram, tekstilmateriāli un tūba, nepārtraukti (gredzenveida), vai ar savienotājelementiem, ko lieto papīra ražošanas vai tamlīdzīgās mašīnās (piemēram, celulozes vai azbestcementa ražošanā) kā starplikas, paplākšņi, pulēšanas diski un citādas mehānismu detaļas).
Jautājumi un atbildes
Transmisijas siksnas, transportieru lentes vai dzensiksnas no… – kāds ir preču kods?
Harmonizētajā sistēmā šīs preces klasificē pozīcijā 5910 (59. nodaļa), kas ietilpst XI iedaļā. ES kombinētajā nomenklatūrā, ko piemēro arī Latvijā, kodam pievieno vēl divus ciparus.
Kāds ir ievedmuitas nodoklis kodam 5910 ES?
ES kombinētajā nomenklatūrā precēm no valstīm bez preferenciāla nolīguma trešo valstu muitas nodokļa likme kodam 5910 ir 5,1%. Preferenciālās likmes, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
Kāds ir ievedmuitas nodoklis kodam 5910 Turcijā?
Turcijas muitas tarifā precēm no valstīm bez preferenciāla nolīguma likumā noteiktā likme (Likums Nr. 474) kodam 5910 ir 5,1%. Preferenciālās likmes, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
Kura valsts visvairāk eksportē preces ar kodu 5910?
Vācija: 140 milj. $ 2024. gadā (19,8% no pasaules eksporta).