Apakšpozīcija · Nodaļa 64 · Pozīcija 6404
6404.19: Apavi ar gumijas vai plastmasas ārējo zoli: citādi
Citi tekstila apavi ar gumijas vai plastmasas zoli
Oficiālais apraksts citādi
Apakšpozīcija 6404.19 – citi tekstila apavi ar gumijas vai plastmasas zoli – ietilpst pozīcijā 6404, 64. nodaļā.
Kas jāmaksā
Imports: ES
Likmes pa valsts tarifa pozīcijām · ES kombinētā nomenklatūra
ES: tarifa pozīcijas →- 6404 19 citādi:
- 6404 19 10 čības un citi telpās valkājami apavi 16,9%pa
- 6404 19 90 citādi 16,9%pa
Papildu muitas nodokļi un importa noteikumi
Maksājumi papildus muitas nodoklim un prasības, kas precēm jāizpilda uz robežas.
Papildu nodokļi un maksājumi 4
- Muitas nodokļu piemērošanas apturēšanaAtbrīvojums no nodokļiem - preces dažu kategoriju kuģiem vai citiem kuģošanas līdzekļiem un urbumu vai ieguves platformām. Bez muitas
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Tiesību akts
- Regulation 2658/87
- Dokumenti
- C990 Atļauja kuģu un platformu izmantošanai galapatēriņam (Deleģētās Regulas (ES) 2015/2446 A pielikuma 8c sleja)
- Tarifa pozīcijas
- 1 no 2 pozīcijām
- Muitas nodoklis mazvērtīgiem sūtījumiemZemas vērtības sūtījuma muitas nodoklis 3 EUR
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Spēkā
- līdz 2026. gada 31. oktobris
- Tiesību akts
- Regulation 0382/26
- Muitas nodoklis mazvērtīgiem sūtījumiemZemas vērtības sūtījuma muitas nodoklis 3 EUR
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Spēkā
- no 2026. gada 1. novembris
- Tiesību akts
- Regulation 0382/26
- Apstrādes maksaSavienības apstrādes maksa 2 EUR
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Spēkā
- no 2026. gada 1. novembris
- Tiesību akts
- Regulation 2108/26
- Dokumenti
- Y126 Goods sold in distance sales
Importa prasības 5
- Importa kontroleImporta kontrole - CITES
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Tiesību akts
- Regulation 0966/23
- Importa kontroleLuksuspreču importa kontrole
- Izcelsmes valstis
- Ziemeļkoreja
- Tiesību akts
- Regulation 2062/17
- Dokumenti
- Y945 Nekomerciālas, personiskām vajadzībām paredzētas preces, kas atrodas ceļotāju bagāžā (Regulas (ES) 2017/1509 10. panta 2. punkts)
- Y946 Preces, kas ir nepieciešamas diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību Ziemeļkorejā vai starptautisko organizāciju, kurām ir imunitāte saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, oficiālām vajadzībām, vai to personāla personiskajām vajadzībām (Regulas (ES) 2017/1509 10. panta 3. punkts)
- Y948 Preces, izņemot tās preces, kuras aprakstītas Regulas (ES) 2017/1509 VIII pielikumā (Luksuspreces)
- Importa kontroleNo roņiem iegūto produktu importa kontrole
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Tiesību akts
- Regulation 1850/15
- Dokumenti
- C679 Atbilstības dokuments (izstrādājumiem no roņiem), ko atzītā iestāde pirms 2015. gada 18. oktobra izdevusi saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 737/2010
- C680 Rakstisks paziņojums par importu un dokuments, kas apliecina, kur izstrādājumi tika iegūti (izstrādājumiem no roņiem)
- C683 Eiropas Savienība – Atbilstības dokuments izstrādājumu no roņiem, kurus nomedījuši Inuīti vai citas iezemiešu kopienas, laišanai savienības tirgū Saskaņā ar 3. Panta 1. punktu Regulā (EK) nr. 1007/2009 par tirdzniecību ar izstrādājumiem no roņiem
- Y032 Citas preces, kas nav Regulā (ES) 2015/1850 (OV L 271) minētie izstrādājumi no roņiem
- Importa kontrole
- Izcelsmes valstis
- Ukraina
- Tiesību akts
- Regulation 0692/14
- Dokumenti
- Y997 Preces, kuru izcelsme nav Krimā vai Sevastopolē vai kuru galamērķis nav Krima vai Sevastopole (Padomes Regulas (ES) Nr. 692/2014 2 un 2.b.1. pants)
- N864 Rēķindeklarācija vai izcelsmes deklarācija, ko uz rēķina vai cita komercdokumenta sagatavojis ikviens eksportētājs
- N954 Preču pārvadājumu apliecība EUR.1
- Importa kontrole
- Izcelsmes valstis
- Ukraina
- Tiesību akts
- Regulation 0263/22
- Dokumenti
- Y984 Preces, kuru izcelsme nav vai nav paredzētas Ukrainas valdības nekontrolētajās teritorijās Doneckas, Hersonas, Luhanskas un Zaporižjas apgabalos
- N954 Preču pārvadājumu apliecība EUR.1
- N864 Rēķindeklarācija vai izcelsmes deklarācija, ko uz rēķina vai cita komercdokumenta sagatavojis ikviens eksportētājs
Preferenciālās likmes pa valstīm
| Nolīgums vai shēma | Valstis | Likme |
|---|---|---|
| trešo valstu likme (bez nolīguma) | — | 16,9% |
| GSP-EBA (īpašs režīms vismazāk attīstītajām valstīm - Viss, izņemot ieročus) | Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša un vēl 42Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša, Benina, Burkinafaso, Burundija, Butāna, Centrālāfrikas Republika, Čada, Dienvidsudāna, Džibutija, Eritreja, Etiopija, Gambija, Gvineja, Gvineja-Bisava, Haiti, Jemena, Kambodža, Kiribati, Komoru salas, Kongo (Kinšasa), Laosa, Lesoto, Libērija, Madagaskara, Malāvija, Mali, Mauritānija, Mjanma (Birma), Mozambika, Nepāla, Nigēra, Ruanda, Santome un Prinsipi, Senegāla, Sjerraleone, Somālija, Sudāna, Tanzānija, Togo, Tuvalu, Uganda, Zambija, Zālamana salas | Bez muitas |
| CARIFORUM | Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza un vēl 10Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza, Dominika, Dominikāna, Gajāna, Grenāda, Jamaika, Sentkitsa un Nevisa, Sentlūsija, Sentvinsenta un Grenadīnas, Surinama, Trinidāda un Tobāgo | Bez muitas |
| AZT (Aizjūras zemes un teritorijas) | Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija un vēl 8Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija, Grenlande, Jaunkaledonija, Kirasao, Nīderlandes Karību salas, Senbartelmī, Senpjēra un Mikelona, Sintmārtena, Volisa un Futunas salas | Bez muitas |
| GSP+ (īpašu veicināšanas režīmu ilgtspējīgai attīstībai un labai pārvaldībai) | Bolīvija, Filipīnas, Kaboverde, Kirgizstāna un vēl 4Bolīvija, Filipīnas, Kaboverde, Kirgizstāna, Mongolija, Pakistāna, Šrilanka, Uzbekistāna | Bez muitas |
| Centrālā Amerika | Gvatemala, Hondurasa, Kostarika, Nikaragva, Panama, Salvadora | Bez muitas |
| SADC EPA | Botsvāna, Namībija, Svatini | Bez muitas |
| Eiropas Ekonomiskā zona | Islande, Lihtenšteina, Norvēģija | Bez muitas |
| Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas valstis | Maurīcija, Seišelu salas, Zimbabve | Bez muitas |
| ES–Andora muitas savienība | Andora | Bez muitas |
| ES–Albānija nolīgums | Albānija | Bez muitas |
| ES–Bosnija un Hercegovina nolīgums | Bosnija un Hercegovina | Bez muitas |
| ES–Kanāda nolīgums | Kanāda | Bez muitas |
| ES–Šveice nolīgums | Šveice | Bez muitas |
| ES–Kotdivuāra nolīgums | Kotdivuāra | Bez muitas |
| ES–Čīle nolīgums | Čīle | Bez muitas |
| ES–Kamerūna nolīgums | Kamerūna | Bez muitas |
| ES–Kolumbija nolīgums | Kolumbija | Bez muitas |
| ES–Alžīrija nolīgums | Alžīrija | Bez muitas |
| ES–Ekvadora nolīgums | Ekvadora | Bez muitas |
| ES–Ēģipte nolīgums | Ēģipte | Bez muitas |
| Preferenciāla izcelsme saskaņā ar Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti par grozījumu izdarīšanu 1. un 4. protokolā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses. | Rietumsahāra | Bez muitas |
| ES–Fidži nolīgums | Fidži | Bez muitas |
| ES–Fēru salas nolīgums | Fēru salas | Bez muitas |
| ES–Apvienotā Karaliste nolīgums | Apvienotā Karaliste | Bez muitas |
| ES–Gruzija nolīgums | Gruzija | Bez muitas |
| ES–Gana nolīgums | Gana | Bez muitas |
| ES–Izraēla nolīgums | Izraēla | Bez muitas |
| ES–Jordānija nolīgums | Jordānija | Bez muitas |
| ES–Kenija nolīgums | Kenija | Bez muitas |
| ES–Dienvidkoreja nolīgums | Dienvidkoreja | Bez muitas |
| ES–Libāna nolīgums | Libāna | Bez muitas |
| ES–Maroka nolīgums | Maroka | Bez muitas |
| ES–Moldova nolīgums | Moldova | Bez muitas |
| ES–Melnkalne nolīgums | Melnkalne | Bez muitas |
| ES–Ziemeļmaķedonija nolīgums | Ziemeļmaķedonija | Bez muitas |
| ES–Meksika nolīgums | Meksika | Bez muitas |
| ES–Jaunzēlande nolīgums | Jaunzēlande | Bez muitas |
| ES–Peru nolīgums | Peru | Bez muitas |
| ES–Papua-Jaungvineja nolīgums | Papua-Jaungvineja | Bez muitas |
| ES–Palestīnas teritorijas nolīgums | Palestīnas teritorijas | Bez muitas |
| ES–Serbija nolīgums | Serbija | Bez muitas |
| ES–Singapūra nolīgums | Singapūra | Bez muitas |
| ES–Sanmarīno muitas savienība | Sanmarīno | Bez muitas |
| ES–Sīrija nolīgums | Sīrija | Bez muitas |
| ES–Tunisija nolīgums | Tunisija | Bez muitas |
| ES–Turcija muitas savienība | Turcija | Bez muitas |
| ES–Ukraina nolīgums | Ukraina | Bez muitas |
| ES–Amerikas Savienotās Valstis nolīgums | Amerikas Savienotās Valstis | Bez muitas |
| ES–Vjetnama nolīgums | Vjetnama | Bez muitas |
| ES–Samoa nolīgums | Samoa | Bez muitas |
| ES–Kosova nolīgums | Kosova | Bez muitas |
| ES–Dienvidāfrikas Republika nolīgums | Dienvidāfrikas Republika | Bez muitas |
| ES–Japāna nolīgums | Japāna | 4,6% |
| GSP - Vispārīgās | Indija, Indonēzija, Kongo (Brazavila), Kuka salas un vēl 5Indija, Indonēzija, Kongo (Brazavila), Kuka salas, Mikronēzija, Nigērija, Niue, Tadžikistāna, Vanuatu | 11,9% |
| Mercosur | Argentīna, Brazīlija, Paragvaja, Urugvaja | 15,3% |
ES: imports pa mēnešiem
Galvenie piegādātāji, pēdējie 12 mēneši
| Valsts | Vērtība | Daļa | Izmaiņas |
|---|---|---|---|
| 2,4 mljrd. € | 45,9% | +0,8% | |
| 1,6 mljrd. € | 30,3% | +4,8% | |
| 295,7 milj. € | 5,8% | +18% | |
| 197,9 milj. € | 3,9% | +12,7% | |
| 127,9 milj. € | 2,5% | -12,1% | |
| 109,8 milj. € | 2,1% | +5% | |
| 65,5 milj. € | 1,3% | +43,4% | |
| 45,3 milj. € | 0,9% | -5,4% |
Tā pati apakšpozīcija citos tarifos
Pasaules tirdzniecība 2024. gadā
Tirdzniecības vērtība (USD) tirdzniecība nav reģistrēta < 302,6 tūkst. $302,6 tūkst. $+19,2 milj. $+129,6 milj. $+> 772,9 milj. $
Eksports: 208
- Ķīna: 11,3 mljrd. $
- Vjetnama: 5,7 mljrd. $
- Itālija: 1,6 mljrd. $
- Vācija: 1,3 mljrd. $
- Indonēzija: 804,1 milj. $
- Francija: 772,9 milj. $
- Spānija: 619,5 milj. $
- Kambodža: 526,3 milj. $
- Polija: 521,9 milj. $
- Nīderlande: 398,4 milj. $
- Bangladeša: 380,8 milj. $
- Čehija: 250 milj. $
- Beļģija: 237 milj. $
- Slovākija: 198,5 milj. $
- Indija: 165,9 milj. $
- Mjanma (Birma): 158,7 milj. $
- Turcija: 147,4 milj. $
- Rumānija: 135,7 milj. $
- Šveice: 130,9 milj. $
- Austrija: 129,6 milj. $
- Portugāle: 109,2 milj. $
- Amerikas Savienotās Valstis: 109,1 milj. $
- Apvienotā Karaliste: 98,8 milj. $
- Brazīlija: 82 milj. $
- Dānija: 73,2 milj. $
- Ungārija: 72,6 milj. $
- Taizeme: 58,8 milj. $
- Zviedrija: 58,5 milj. $
- Filipīnas: 58,4 milj. $
- Somija: 52,2 milj. $
- Ķīnas īpašās pārvaldes apgabals Honkonga: 46,6 milj. $
- Dienvidkoreja: 43,7 milj. $
- Serbija: 43,7 milj. $
- Horvātija: 43,4 milj. $
- Slovēnija: 39,8 milj. $
- Maroka: 34,7 milj. $
- Singapūra: 33,4 milj. $
- Albānija: 32,9 milj. $
- Laosa: 27 milj. $
- Čīle: 26,1 milj. $
- Japāna: 25,5 milj. $
- Taivāna: 22,9 milj. $
- Tunisija: 22,9 milj. $
- Grieķija: 22,5 milj. $
- Dominikāna: 22,3 milj. $
- Apvienotie Arābu Emirāti: 21,8 milj. $
- Krievija: 21,4 milj. $
- Dienvidāfrikas Republika: 21,1 milj. $
- Latvija: 20,7 milj. $
- Meksika: 19,2 milj. $
- Bosnija un Hercegovina: 15,9 milj. $
- Bulgārija: 15,3 milj. $
- Austrālija: 14 milj. $
- Ukraina: 12,8 milj. $
- Lietuva: 11,1 milj. $
- ĶTR īpašais administratīvais reģions Makao: 10,7 milj. $
- Kanāda: 10,7 milj. $
- Malaizija: 10,1 milj. $
- Īrija: 9,1 milj. $
- Igaunija: 8,6 milj. $
Tirdzniecības vērtība (USD) tirdzniecība nav reģistrēta < 6,5 milj. $6,5 milj. $+62,2 milj. $+290,5 milj. $+> 1,1 mljrd. $
Imports: 218
- Amerikas Savienotās Valstis: 4,1 mljrd. $
- Vācija: 2,3 mljrd. $
- Francija: 1,6 mljrd. $
- Polija: 1,3 mljrd. $
- Ķīna: 1,3 mljrd. $
- Japāna: 1,1 mljrd. $
- Spānija: 1,1 mljrd. $
- Itālija: 990,6 milj. $
- Apvienotā Karaliste: 897,2 milj. $
- Nīderlande: 830,4 milj. $
- Krievija: 694,5 milj. $
- Dienvidkoreja: 599,7 milj. $
- Austrija: 524,4 milj. $
- Turcija: 487,9 milj. $
- Čehija: 483,7 milj. $
- Šveice: 450,6 milj. $
- Beļģija: 439 milj. $
- Apvienotie Arābu Emirāti: 377,6 milj. $
- Kanāda: 355,2 milj. $
- Slovākija: 320,5 milj. $
- Meksika: 298,1 milj. $
- Ķīnas īpašās pārvaldes apgabals Honkonga: 290,5 milj. $
- Indija: 241,6 milj. $
- Austrālija: 235,7 milj. $
- Zviedrija: 234,8 milj. $
- Čīle: 225,4 milj. $
- Rumānija: 216 milj. $
- Portugāle: 202,1 milj. $
- Malaizija: 199,6 milj. $
- Dānija: 191,8 milj. $
- Dienvidāfrikas Republika: 186,8 milj. $
- Kirgizstāna: 181,8 milj. $
- Filipīnas: 181,2 milj. $
- Ungārija: 175,1 milj. $
- Vjetnama: 162,6 milj. $
- Grieķija: 161,6 milj. $
- Kazahstāna: 159,5 milj. $
- Saūda Arābija: 159,1 milj. $
- Peru: 151,6 milj. $
- Norvēģija: 141,2 milj. $
- Taizeme: 133,3 milj. $
- Ukraina: 133,1 milj. $
- Kolumbija: 127,7 milj. $
- Taivāna: 127,4 milj. $
- Īrija: 124,9 milj. $
- Panama: 123,5 milj. $
- Singapūra: 116,4 milj. $
- Indonēzija: 115,8 milj. $
- Horvātija: 106,5 milj. $
- Izraēla: 90,3 milj. $
- Slovēnija: 76,7 milj. $
- Irāka: 74,4 milj. $
- Somija: 72,6 milj. $
- Bulgārija: 70,5 milj. $
- Argentīna: 62,2 milj. $
- Lietuva: 46,9 milj. $
- Jaunzēlande: 45,5 milj. $
- Kuveita: 45 milj. $
- Serbija: 44,9 milj. $
- Maroka: 43,2 milj. $
Lielākās eksportētājvalstis
| Vieta | Valsts | Vērtība | Daļa |
|---|---|---|---|
| 1 | 11,3 mljrd. $ | 41,7% | |
| 2 | 5,7 mljrd. $ | 21,1% | |
| 3 | 1,6 mljrd. $ | 6% | |
| 4 | 1,3 mljrd. $ | 4,7% | |
| 5 | 804,1 milj. $ | 3% | |
| 6 | 772,9 milj. $ | 2,9% | |
| 7 | 619,5 milj. $ | 2,3% | |
| 8 | 526,3 milj. $ | 1,9% | |
| 9 | 521,9 milj. $ | 1,9% | |
| 10 | 398,4 milj. $ | 1,5% |
Lielākās importētājvalstis
| Vieta | Valsts | Vērtība | Daļa |
|---|---|---|---|
| 1 | 4,1 mljrd. $ | 15% | |
| 2 | 2,3 mljrd. $ | 8,4% | |
| 3 | 1,6 mljrd. $ | 5,9% | |
| 4 | 1,3 mljrd. $ | 4,8% | |
| 5 | 1,3 mljrd. $ | 4,7% | |
| 6 | 1,1 mljrd. $ | 4,2% | |
| 7 | 1,1 mljrd. $ | 4% | |
| 8 | 990,6 milj. $ | 3,7% | |
| 9 | 897,2 milj. $ | 3,3% | |
| 10 | 830,4 milj. $ | 3,1% |
Šī produkta ievedmuita pasaulē 165
Vislielākās labvēlības režīma (MFN) muitas nodoklis, ko katra valsts piemēro šīs HS apakšpozīcijas precēm: tās valsts tarifa pozīciju vidējais rādītājs, ar zemāko un augstāko pozīciju, ja tās atšķiras. Preces no valstīm, ar kurām ir tirdzniecības nolīgums, bieži maksā mazāk.
- 15%muitas mediāna
- 13valstu skaits bez muitas (MFN)
- 60%augstākais: Ēģipte, Ekvadora, Irāna
165
| Importētājvalsts | MFN muitas nodoklis | pozīcijas no – līdz | datu gads |
|---|---|---|---|
| 5% | 2018 · HS 2012 | ||
| 15% | 2023 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 18% | 7,5% – 48% | 2023 | |
| 10% | 2021 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 · HS 2017 | ||
| 20% | 2021 · HS 2007 | ||
| 16% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 35% | 2023 · HS 2017 | ||
| 4,6%* | 4,2% – 5% | 2023 | |
| 6% | 2021 · HS 2012 | ||
| 2,5% | 0% – 5% | 2023 | |
| 15% | 2023 · HS 2017 | ||
| 20% | 2022 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 5,9%* | 5,4% – 6,4% | 2021 · HS 2017 | |
| 25% | 2023 · HS 2017 | ||
| 20% | 2022 · HS 2017 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 15% | 10% – 20% | 2023 | |
| 6,5% | 2023 | ||
| 40% | 2023 · HS 2017 | ||
| 15% | 2022 | ||
| 27% | 0% – 30% | 2023 | |
| 35% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 · HS 2017 | ||
| 15% | 10% – 20% | 2023 | |
| 25% | 2023 | ||
| 10% | 2022 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 6% | 2023 · HS 2017 | ||
| 27% | 0% – 30% | 2023 | |
| 13% | 2023 | ||
| 20% | 2023 · HS 2017 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 17% | 2023 | ||
| 58%* | 2023 · HS 2017 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 35% | 2021 · HS 2017 | ||
| 60% | 2019 · HS 2017 | ||
| 15% | 2023 | ||
| 15% | 2023 | ||
| 13% | 2023 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 20% | 2023 · HS 2017 | ||
| 15% | 10% – 20% | 2023 | |
| 15% | 10% – 20% | 2023 | |
| 3% | 2023 · HS 2017 | ||
| 20% | 2023 · HS 2012 | ||
| 0% | 2022 · HS 2017 | ||
| 7,5% | 0% – 15% | 2023 | |
| 15% | 10% – 20% | 2023 | |
| 15% | 10% – 20% | 2023 | |
| 15% | 2020 · HS 2017 | ||
| 7,5% | 0% – 15% | 2023 | |
| 35% | 2023 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 55% | 2020 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2022 · HS 2017 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 15% | 6,7% – 30% | 2023 | |
| 8% | 0% – 10% | 2023 | |
| 10% | 2017 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 30% | 2023 · HS 2017 | ||
| 22% | 2021 · HS 2002 | ||
| 15% | 2023 · HS 2017 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 11% | 0% – 18% | 2023 | |
| 5% | 2023 | ||
| 4,4%* | 4,2% – 4,6% | 2023 | |
| 35% | 2023 | ||
| 5,9%* | 5,4% – 6,4% | 2021 · HS 2017 | |
| 50% | 2023 · HS 2002 | ||
| 15% | 2023 · HS 2017 | ||
| 20% | 2021 · HS 2017 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 7% | 0% – 14% | 2023 | |
| 15% | 10% – 20% | 2023 · HS 2017 | |
| 5,9%* | 5,4% – 6,4% | 2021 · HS 2017 | |
| 10% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2022 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 10% | 2023 · HS 2017 | ||
| 27% | 0% – 30% | 2023 | |
| 31%* | 2020 · HS 2017 | ||
| 15% | 10% – 20% | 2023 | |
| 5,7%* | 2021 · HS 2017 | ||
| 5% | 2021 · HS 2017 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 25% | 2021 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 15% | 10% – 20% | 2023 | |
| 40% | 2023 | ||
| 15% | 10% – 20% | 2023 · HS 2017 | |
| 0% | 2023 | ||
| 23% | 20% – 25% | 2023 · HS 2017 | |
| 4% | 2021 · HS 2017 | ||
| 7,5% | 2023 · HS 2017 | ||
| 15% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 20% | 2023 · HS 2017 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 27% | 0% – 30% | 2023 | |
| 5% | 0% – 10% | 2021 · HS 2017 | |
| 40% | 2023 | ||
| 15% | 10% – 20% | 2023 | |
| 15% | 10% – 20% | 2023 | |
| 10% | 0% – 15% | 2023 | |
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 3% | 2023 · HS 2012 | ||
| 24% | 2017 · HS 2017 | ||
| 9% | 5% – 15% | 2023 | |
| 0% | 2023 | ||
| 20% | 2023 · HS 2017 | ||
| 11% | 2023 · HS 2017 | ||
| 25% | 2023 | ||
| 7,5% | 0% – 15% | 2022 | |
| 20% | 2020 · HS 2017 | ||
| 10% | 2019 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 15% | 10% – 20% | 2023 | |
| 2% | 2021 · HS 2017 | ||
| 25% | 2023 | ||
| 20% | 2023 · HS 2012 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 30% | 2020 · HS 2012 | ||
| 15% | 10% – 20% | 2023 | |
| 25% | 2023 · HS 2017 | ||
| 40% | 2021 · HS 2017 | ||
| 20% | 2023 · HS 2007 | ||
| 27% | 0% – 30% | 2023 | |
| 20% | 2023 | ||
| 4,1%* | 2023 | ||
| 15% | 2021 · HS 2012 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 25% | 2023 | ||
| 15% | 10% – 20% | 2023 | |
| 20% | 2023 · HS 2017 | ||
| 20% | 2023 · HS 2012 | ||
| 47% | 2023 | ||
| 19% | 2017 · HS 2017 | ||
| 25% | 2023 | ||
| 10% | 2023 · HS 2017 | ||
| 35% | 2023 · HS 2017 | ||
| 29%* | 2021 · HS 2017 | ||
| 15% | 2023 | ||
| 35% | 2023 · HS 2017 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 6% | 2021 · HS 2012 | ||
| 25% | 2023 | ||
| 10% | 2023 · HS 2017 | ||
| 25% | 2023 | ||
| 48%* | 2023 |
Tarifu datu gadi: 2017–2023; likmes kopš tā laika var būt mainījušās. * īpatnējo muitas nodokļu ad valorem ekvivalents (UNCTAD aplēse) · UNCTAD TRAINS, piekļuve ar WITS (Pasaules Banka)
Klasifikācijas un atbilstības
Kur šī HS apakšpozīcija ir Apvienoto Nāciju Organizācijas statistikas klasifikācijās un kādi kodi tai bija iepriekšējos Harmonizētās sistēmas izdevumos.
- SITC Rev. 4
- 85151 Other footwear, with uppers of textile materials, with outer soles of rubber/plastics
- Galīgais izlietojums (BEC Rev. 5)
- Patēriņa preces · BEC 413202
- Produkts CPC 2.1
- 29340 Footwear with uppers of textile materials, other than sports footwear
- Darbība ISIC Rev. 4
- 1520 Manufacture of footwear
Iepriekšējie HS izdevumi
| HS | Kods | |
|---|---|---|
| 2017 | 6404.19 | nemainīts |
| 2012 | 6404.19 | nemainīts |
| 2007 | 6404.19 | nemainīts |
| 2002 | 6404.19 | nemainīts |
| 1996 | 6404.19 | nemainīts |
| 1992 | 6404.19 | mainīts |
ANO Statistikas nodaļas (UNSD) atbilstības tabulas
Saistoši klasifikācijas lēmumi līdzīgām precēm 391
ASV muitas (CBP, CROSS) un Apvienotās Karalistes HMRC (Advance Tariff Rulings) lēmumi par šim kodam klasificētām precēm. Lēmums ir saistošs tikai tā turētājam, taču parāda, kā iestādes klasificē līdzīgas preces. Preču apraksti ir iestāžu angliskie teksti.
- N361081 U.S. CBP
The tariff classification of various footwear styles from Cambodia. Correction to ruling number N359449
- N359880 U.S. CBP
The tariff classification of various footwear styles from China and Vietnam, and washing bags from China
- N359449 U.S. CBP
The tariff classification of various footwear styles from Cambodia
- N359450 U.S. CBP
The tariff classification of various footwear styles from Cambodia
- N357157 U.S. CBP
The tariff classification of a boy’s slip-on shoe from Vietnam
- N352744 U.S. CBP
The tariff classification of women’s footwear from China and Brazil
- 600015842 HMRC
Ladies mule type slip on slippers. The uppers are made of polyester faux fir. The outer soles are made from expanded cellular Ethylene-Vinyl Acetate (EVA) foam. The slippers have open toes, with a textile upper, consisting of two cross over textile sections, these are stitched to the outer sole.…
- 600014245 HMRC
A mans walking shoe. The shoe has an outer sole made from plastic. The outer sole has treads designed for grip. The upper is made from ripstop nylon. The shoe is blue, white and black in colour. The shoe has laces and a company logo on the side.
- 600014355 HMRC
Pair of shoes The shoes have a black knit/mesh textile upper, with a black and white 1.5-inch outer rubber sole. The outer rubber soles have moulded treads of black and white and two protruding plastic strips at either side of the front. The uppers have elastic strips over the tongue which is…
- 600014162 HMRC
Training/leisure footwear Outer soles: rubber Uppers: polyester textile mesh Toe, heel and lace area reinforcements Logo on heel area
- 600013621 HMRC
A shoe for unisex. Covering the ankle. With uppers of neoprene, synthetic and rubber. Textile material predominates. With a rubber outer sole and an insole measuring more than 24cm. With an adjustable strap for supporting the ankle. Brand logo on the adjustable strap.
- 600012769 HMRC
Mule Style Indoor Slippers consisting of an upper, lining and insole made of a polyester fur type material. Each upper is intended to have a decorative handmade Embellishment attached to it and a brand label is affixed to the insoles. The outer sole is made from EVA (Ethylene Vinyl Acetate).…
kopā 391 lēmumi par šo kodu
Nesenās normatīvo aktu izmaiņas, kurās minēts šis kods
Tiesību akti, kuru tekstā minēts šis kods vai tā pozīcija. Pārbaudiet pašu aktu: kods var būt minēts arī citu iemeslu dēļ, ne tikai muitas nodokļa izmaiņu dēļ.
-
Trade Tariff news 5806 · Avots: trade-tariff.service.gov.uk
ES kombinētās nomenklatūras apakšpozīcijā 6404.19 ir 2 tarifa pozīcijas, un trešo valstu muitas nodokļa likme ir 16,9%.
Turcijas muitas tarifā apakšpozīcija 6404.19 ir sadalīta 2 tarifa pozīcijās; likumā noteiktā likme (Likums Nr. 474) ir 16,9%.
Precēm no 153 valstīm, ievedot tās ES, var piemērot preferenciālo likmi (piemēram, GSP-EBA, CARIFORUM) trešo valstu muitas nodokļa likmes (16,9%) vietā; 139 valstu precēm muitas nodokli nepiemēro vispār.
ES imports šajā apakšpozīcijā pēdējos 12 mēnešos (2025. g. septembris – 2026. g. augusts) bija 5,1 mljrd. € (+4% salīdzinājumā ar iepriekšējiem 12 mēnešiem), vidēji 15,19 € par kilogramu; lielākais piegādātājs – Ķīna ar 46% no importa, otrajā vietā – Vjetnama.
2024. gadā šo preču eksports pasaulē sasniedza 27,1 mljrd. $, par 1,1% mazāk nekā 2023. gadā.
Visvairāk eksportēja Ķīna (41,7% no kopapjoma), otrajā vietā – Vjetnama.
Jautājumi un atbildes
Apavi ar gumijas vai plastmasas ārējo zoli: citādi – kāds ir preču kods?
Harmonizētajā sistēmā šīs preces klasificē apakšpozīcijā 6404.19 (pozīcija 6404), kas ietilpst XII iedaļā. ES kombinētajā nomenklatūrā, ko piemēro arī Latvijā, kodam pievieno vēl divus ciparus.
Kāds ir ievedmuitas nodoklis kodam 6404.19 ES?
ES kombinētajā nomenklatūrā precēm no valstīm bez preferenciāla nolīguma trešo valstu muitas nodokļa likme kodam 6404.19 ir 16,9%. Preferenciālās likmes, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
Kāds ir ievedmuitas nodoklis kodam 6404.19 Turcijā?
Turcijas muitas tarifā precēm no valstīm bez preferenciāla nolīguma likumā noteiktā likme (Likums Nr. 474) kodam 6404.19 ir 16,9%. Preferenciālās likmes, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
Kura valsts visvairāk eksportē preces ar kodu 6404.19?
Ķīna: 11,3 mljrd. $ 2024. gadā (41,7% no pasaules eksporta).
No kurām valstīm apakšpozīcijas 6404.19 preces var ievest ES bez muitas nodokļa?
Precēm no 139 valstīm saskaņā ar tirdzniecības nolīgumu vai preferenču shēmu piemēro 0% likmi (piemēram, GSP-EBA, CARIFORUM, AZT). Precēm jāatbilst nolīguma izcelsmes noteikumiem, un importētājam jābūt izcelsmes apliecinājumam; pretējā gadījumā piemēro trešo valstu muitas nodokļa likmi (16,9%). Augstāk izvēlieties izcelsmes valsti, lai redzētu tās likmi.
No kurām valstīm ES importē apakšpozīcijas 6404.19 preces?
Pēdējos 12 mēnešos (2025. g. septembris – 2026. g. augusts) lielākie piegādātāji bija Ķīna (46%), Vjetnama (30%) un Indonēzija (6%); kopējais imports – 5,1 mljrd. €.