Apakšpozīcija · Nodaļa 71 · Pozīcija 7103
7103.91: rubīni, safīri un smaragdi
Apstrādāti rubīni, safīri un smaragdi
Apakšpozīcija 7103.91 – apstrādāti rubīni, safīri un smaragdi – ietilpst pozīcijā 7103, 71. nodaļā.
Kas jāmaksā
Imports: ES
Likmes pa valsts tarifa pozīcijām · ES kombinētā nomenklatūra
ES: tarifa pozīcijas →- 7103 91 00 rubīni, safīri un smaragdi Bez muitasg
Papildu muitas nodokļi un importa noteikumi
Maksājumi papildus muitas nodoklim un prasības, kas precēm jāizpilda uz robežas.
Papildu nodokļi un maksājumi 3
- Muitas nodoklis mazvērtīgiem sūtījumiemZemas vērtības sūtījuma muitas nodoklis 3 EUR
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Spēkā
- līdz 2026. gada 31. oktobris
- Tiesību akts
- Regulation 0382/26
- Muitas nodoklis mazvērtīgiem sūtījumiemZemas vērtības sūtījuma muitas nodoklis 3 EUR
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Spēkā
- no 2026. gada 1. novembris
- Tiesību akts
- Regulation 0382/26
- Apstrādes maksaSavienības apstrādes maksa 2 EUR
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Spēkā
- no 2026. gada 1. novembris
- Tiesību akts
- Regulation 2108/26
- Dokumenti
- Y126 Goods sold in distance sales
Importa prasības 3
- Importa kontroleLuksuspreču importa kontrole
- Izcelsmes valstis
- Ziemeļkoreja
- Tiesību akts
- Regulation 2062/17
- Dokumenti
- Y945 Nekomerciālas, personiskām vajadzībām paredzētas preces, kas atrodas ceļotāju bagāžā (Regulas (ES) 2017/1509 10. panta 2. punkts)
- Y946 Preces, kas ir nepieciešamas diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību Ziemeļkorejā vai starptautisko organizāciju, kurām ir imunitāte saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, oficiālām vajadzībām, vai to personāla personiskajām vajadzībām (Regulas (ES) 2017/1509 10. panta 3. punkts)
- Importa kontrole
- Izcelsmes valstis
- Ukraina
- Tiesību akts
- Regulation 0692/14
- Dokumenti
- Y997 Preces, kuru izcelsme nav Krimā vai Sevastopolē vai kuru galamērķis nav Krima vai Sevastopole (Padomes Regulas (ES) Nr. 692/2014 2 un 2.b.1. pants)
- N864 Rēķindeklarācija vai izcelsmes deklarācija, ko uz rēķina vai cita komercdokumenta sagatavojis ikviens eksportētājs
- N954 Preču pārvadājumu apliecība EUR.1
- Importa kontrole
- Izcelsmes valstis
- Ukraina
- Tiesību akts
- Regulation 0263/22
- Dokumenti
- Y984 Preces, kuru izcelsme nav vai nav paredzētas Ukrainas valdības nekontrolētajās teritorijās Doneckas, Hersonas, Luhanskas un Zaporižjas apgabalos
- N954 Preču pārvadājumu apliecība EUR.1
- N864 Rēķindeklarācija vai izcelsmes deklarācija, ko uz rēķina vai cita komercdokumenta sagatavojis ikviens eksportētājs
ES: imports pa mēnešiem
Galvenie piegādātāji, pēdējie 12 mēneši
| Valsts | Vērtība | Daļa | Izmaiņas |
|---|---|---|---|
| 109,4 milj. € | 17,3% | +26,9% | |
| 90,3 milj. € | 14,2% | +2,6% | |
| 89 milj. € | 14% | -19,8% | |
| 85,4 milj. € | 13,5% | +19,3% | |
| 49 milj. € | 7,7% | +1,1% | |
| 39,5 milj. € | 6,2% | +9,3% | |
| 36,1 milj. € | 5,7% | +27,5% | |
| 30,4 milj. € | 4,8% | +15,1% |
Tā pati apakšpozīcija citos tarifos
Pasaules tirdzniecība 2024. gadā
Tirdzniecības vērtība (USD) tirdzniecība nav reģistrēta < 447,2 tūkst. $447,2 tūkst. $+6,5 milj. $+150 milj. $+> 517,9 milj. $
Eksports: 108
- Amerikas Savienotās Valstis: 1,1 mljrd. $
- Taizeme: 835,3 milj. $
- Šveice: 700,6 milj. $
- Ķīnas īpašās pārvaldes apgabals Honkonga: 517,9 milj. $
- Indija: 367,8 milj. $
- Šrilanka: 297,1 milj. $
- Francija: 280,5 milj. $
- Mozambika: 239,6 milj. $
- Zambija: 228,4 milj. $
- Kolumbija: 182,5 milj. $
- Apvienotā Karaliste: 150 milj. $
- Itālija: 135,6 milj. $
- Izraēla: 134,4 milj. $
- Apvienotie Arābu Emirāti: 104,5 milj. $
- Mjanma (Birma): 90,1 milj. $
- Ķīna: 73,3 milj. $
- Madagaskara: 65,6 milj. $
- Vācija: 59,2 milj. $
- Japāna: 45,7 milj. $
- Singapūra: 38,8 milj. $
- Beļģija: 26,4 milj. $
- Brazīlija: 25,5 milj. $
- Dienvidāfrikas Republika: 10,4 milj. $
- Taivāna: 8,9 milj. $
- Kanāda: 8,4 milj. $
- Filipīnas: 6,9 milj. $
- Armēnija: 6,5 milj. $
- Dienvidkoreja: 5,7 milj. $
- Malaizija: 5,6 milj. $
- Austrālija: 5,1 milj. $
- Austrija: 4,7 milj. $
- Bruneja: 4 milj. $
- Tanzānija: 3,7 milj. $
- Nīderlande: 3,3 milj. $
- Vjetnama: 3 milj. $
- Spānija: 2 milj. $
- Kuveita: 1,8 milj. $
- Grenlande: 1,6 milj. $
- Pakistāna: 1,6 milj. $
- Afganistāna: 1,6 milj. $
- Nigērija: 968,4 tūkst. $
- Saūda Arābija: 814,1 tūkst. $
- Turcija: 805,1 tūkst. $
- Krievija: 745,6 tūkst. $
- Bermudu salas: 733,6 tūkst. $
- Britu Virdžīnas: 609,1 tūkst. $
- Sjerraleone: 597,7 tūkst. $
- Moldova: 592 tūkst. $
- Etiopija: 539 tūkst. $
- Kambodža: 536,7 tūkst. $
- Čehija: 504,5 tūkst. $
- Panama: 469,7 tūkst. $
- Meksika: 447,2 tūkst. $
- Lietuva: 362,9 tūkst. $
- Libāna: 349,5 tūkst. $
- Jaunzēlande: 228,8 tūkst. $
- Svatini: 208,9 tūkst. $
- Kostarika: 174,6 tūkst. $
- ĶTR īpašais administratīvais reģions Makao: 165,6 tūkst. $
- Portugāle: 159,6 tūkst. $
Tirdzniecības vērtība (USD) tirdzniecība nav reģistrēta < 252,5 tūkst. $252,5 tūkst. $+3,1 milj. $+50,1 milj. $+> 619,7 milj. $
Imports: 120
- Ķīnas īpašās pārvaldes apgabals Honkonga: 1,5 mljrd. $
- Amerikas Savienotās Valstis: 1,4 mljrd. $
- Šveice: 762,6 milj. $
- Taizeme: 619,7 milj. $
- Francija: 535,3 milj. $
- Itālija: 221,3 milj. $
- Apvienotie Arābu Emirāti: 170,3 milj. $
- Apvienotā Karaliste: 157,8 milj. $
- Indija: 80 milj. $
- Ķīna: 67,4 milj. $
- Vācija: 53,8 milj. $
- Japāna: 50,1 milj. $
- Beļģija: 43,3 milj. $
- Singapūra: 30,6 milj. $
- Izraēla: 28,7 milj. $
- Šrilanka: 17,6 milj. $
- Armēnija: 15,3 milj. $
- Katara: 10,9 milj. $
- Kanāda: 10 milj. $
- Austrālija: 7,7 milj. $
- Krievija: 7,7 milj. $
- Dienvidkoreja: 7,2 milj. $
- Taivāna: 6,5 milj. $
- Austrija: 5,5 milj. $
- Spānija: 4,9 milj. $
- Malaizija: 4,2 milj. $
- Dienvidāfrikas Republika: 4 milj. $
- Britu Virdžīnas: 3,6 milj. $
- Vjetnama: 3,3 milj. $
- Turcija: 3,1 milj. $
- Libāna: 2,4 milj. $
- Nīderlande: 2,4 milj. $
- Jaunzēlande: 2,3 milj. $
- Brazīlija: 2,2 milj. $
- Čehija: 1,8 milj. $
- Kolumbija: 1,2 milj. $
- Portugāle: 1 milj. $
- Slovēnija: 983,1 tūkst. $
- Grieķija: 912,8 tūkst. $
- Meksika: 838,3 tūkst. $
- Indonēzija: 763,5 tūkst. $
- Kirgizstāna: 732,1 tūkst. $
- Bahreina: 665,5 tūkst. $
- Īrija: 665,5 tūkst. $
- Sintmārtena: 640,3 tūkst. $
- Lietuva: 612,6 tūkst. $
- Nepāla: 542,4 tūkst. $
- Kuveita: 507,9 tūkst. $
- Polija: 505 tūkst. $
- Panama: 488,9 tūkst. $
- Dānija: 444,7 tūkst. $
- Peru: 334 tūkst. $
- Saūda Arābija: 311,4 tūkst. $
- Kostarika: 292,8 tūkst. $
- Kambodža: 285,5 tūkst. $
- Zviedrija: 283,1 tūkst. $
- Ungārija: 276,5 tūkst. $
- Malta: 272,8 tūkst. $
- Pakistāna: 252,5 tūkst. $
- Filipīnas: 249,8 tūkst. $
Lielākās eksportētājvalstis
| Vieta | Valsts | Vērtība | Daļa |
|---|---|---|---|
| 1 | 1,1 mljrd. $ | 19,4% | |
| 2 | 835,3 milj. $ | 14,3% | |
| 3 | 700,6 milj. $ | 12% | |
| 4 | 517,9 milj. $ | 8,9% | |
| 5 | 367,8 milj. $ | 6,3% | |
| 6 | 297,1 milj. $ | 5,1% | |
| 7 | 280,5 milj. $ | 4,8% | |
| 8 | 239,6 milj. $ | 4,1% | |
| 9 | 228,4 milj. $ | 3,9% | |
| 10 | 182,5 milj. $ | 3,1% |
Lielākās importētājvalstis
| Vieta | Valsts | Vērtība | Daļa |
|---|---|---|---|
| 1 | 1,5 mljrd. $ | 25,6% | |
| 2 | 1,4 mljrd. $ | 23,6% | |
| 3 | 762,6 milj. $ | 13,1% | |
| 4 | 619,7 milj. $ | 10,6% | |
| 5 | 535,3 milj. $ | 9,2% | |
| 6 | 221,3 milj. $ | 3,8% | |
| 7 | 170,3 milj. $ | 2,9% | |
| 8 | 157,8 milj. $ | 2,7% | |
| 9 | 80 milj. $ | 1,4% | |
| 10 | 67,4 milj. $ | 1,2% |
Šī produkta ievedmuita pasaulē 165
Vislielākās labvēlības režīma (MFN) muitas nodoklis, ko katra valsts piemēro šīs HS apakšpozīcijas precēm: tās valsts tarifa pozīciju vidējais rādītājs, ar zemāko un augstāko pozīciju, ja tās atšķiras. Preces no valstīm, ar kurām ir tirdzniecības nolīgums, bieži maksā mazāk.
- 10%muitas mediāna
- 42valstu skaits bez muitas (MFN)
- 50%augstākais: Angola, Barbadosa, Beliza
165
| Importētājvalsts | MFN muitas nodoklis | pozīcijas no – līdz | datu gads |
|---|---|---|---|
| 5% | 2018 · HS 2012 | ||
| 2% | 2023 | ||
| 23% | 15% – 30% | 2023 | |
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2021 · HS 2017 | ||
| 50% | 2023 · HS 2017 | ||
| 30% | 2021 · HS 2007 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 10% | 2023 · HS 2017 | ||
| 12% | 2023 | ||
| 3% | 2021 · HS 2012 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2022 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 12% | 2021 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 · HS 2017 | ||
| 50% | 2022 · HS 2017 | ||
| 50% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 6,5% | 2023 | ||
| 15% | 2023 · HS 2017 | ||
| 10% | 2022 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 10% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 25% | 2023 | ||
| 10% | 2022 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 6% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 35% | 2023 · HS 2017 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 35% | 2021 · HS 2017 | ||
| 10% | 2019 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 3% | 2023 | ||
| 8% | 2023 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 50% | 2023 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 35% | 2023 · HS 2012 | ||
| 0% | 2022 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 15% | 2020 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2020 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2022 · HS 2017 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2017 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 40% | 2023 · HS 2017 | ||
| 12% | 2021 · HS 2002 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 25% | 2023 | ||
| 12% | 2021 · HS 2017 | ||
| 50% | 2023 · HS 2002 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 20% | 2021 · HS 2017 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 10% | 2023 · HS 2017 | ||
| 12% | 2021 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2022 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 4% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2020 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 0%* | 2021 · HS 2017 | ||
| 5% | 2021 · HS 2017 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 10% | 2021 · HS 2017 | ||
| 25% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 2,5% | 2023 | ||
| 10% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 4% | 2021 · HS 2017 | ||
| 13% | 5% – 30% | 2023 · HS 2017 | |
| 5% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 35% | 2023 · HS 2017 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 10% | 2021 · HS 2017 | ||
| 1% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 3% | 2023 · HS 2012 | ||
| 0% | 2017 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 10% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 25% | 2023 | ||
| 5% | 2022 | ||
| 20% | 2020 · HS 2017 | ||
| 20% | 2019 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 10% | 2021 · HS 2017 | ||
| 25% | 2023 | ||
| 30% | 2023 · HS 2012 | ||
| 25% | 2023 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 10% | 2020 · HS 2012 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 25% | 2023 · HS 2017 | ||
| 40% | 2021 · HS 2017 | ||
| 40% | 2023 · HS 2007 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0%* | 2023 | ||
| 15% | 2021 · HS 2012 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 25% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 20% | 2023 · HS 2017 | ||
| 30% | 2023 · HS 2012 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 33% | 2017 · HS 2017 | ||
| 25% | 2023 | ||
| 2% | 2023 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 · HS 2017 | ||
| 10% | 2021 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 10% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 15% | 2021 · HS 2012 | ||
| 25% | 2023 | ||
| 10% | 2023 · HS 2017 | ||
| 15% | 2023 | ||
| 0,2% | 2023 |
Tarifu datu gadi: 2017–2023; likmes kopš tā laika var būt mainījušās. * īpatnējo muitas nodokļu ad valorem ekvivalents (UNCTAD aplēse) · UNCTAD TRAINS, piekļuve ar WITS (Pasaules Banka)
Klasifikācijas un atbilstības
Kur šī HS apakšpozīcija ir Apvienoto Nāciju Organizācijas statistikas klasifikācijās un kādi kodi tai bija iepriekšējos Harmonizētās sistēmas izdevumos.
- SITC Rev. 4
- 66739 Precious stones (other than diamonds), worked other than simply sawn/roughly shaped
- Galīgais izlietojums (BEC Rev. 5)
- Starppatēriņa preces · BEC 411210
- Produkts CPC 2.1
- 38220 Cultured pearls, precious or semi-precious stones, and synthetic or reconstructed precious or semi-precious stones (except industrial diamonds and piezo-electric quartz), worked (except simply sawn, cleaved, bruted or roughly shaped), but not strung, mounted or set
- Darbība ISIC Rev. 4
- 3211 Manufacture of jewellery and related articles
Iepriekšējie HS izdevumi
| HS | Kods | |
|---|---|---|
| 2017 | 7103.91 | nemainīts |
| 2012 | 7103.91 | nemainīts |
| 2007 | 7103.91 | nemainīts |
| 2002 | 7103.91 | nemainīts |
| 1996 | 7103.91 | nemainīts |
| 1992 | 7103.91 | nemainīts |
ANO Statistikas nodaļas (UNSD) atbilstības tabulas
ES kombinētajā nomenklatūrā apakšpozīcijā 7103.91 ir tikai viena tarifa pozīcija; trešo valstu muitas nodokļa likme ir 0%.
Turcijas muitas tarifa apakšpozīcijā 7103.91 ir 3 tarifa pozīcijas, un likumā noteiktā likme (Likums Nr. 474) ir 0%.
Periodā 2025. g. septembris – 2026. g. augusts ES importēja šīs apakšpozīcijas preces 634 milj. € vērtībā (+0% salīdzinājumā ar iepriekšējiem 12 mēnešiem); lielākais piegādātājs – Kolumbija ar 17% no importa, otrajā vietā – Taizeme.
Šo preču pasaules eksporta vērtība 2024. gadā bija 5,8 mljrd. $ (−8,7% gada laikā).
Eksportā pirmajā vietā – Amerikas Savienotās Valstis (1,1 mljrd. $), otrajā – Taizeme.
Jautājumi un atbildes
Rubīni, safīri un smaragdi – kāds ir preču kods?
Harmonizētajā sistēmā šīs preces klasificē apakšpozīcijā 7103.91 (pozīcija 7103), kas ietilpst XIV iedaļā. ES kombinētajā nomenklatūrā, ko piemēro arī Latvijā, kodam pievieno vēl divus ciparus.
Kāds ir ievedmuitas nodoklis kodam 7103.91 ES?
ES kombinētajā nomenklatūrā precēm no valstīm bez preferenciāla nolīguma trešo valstu muitas nodokļa likme kodam 7103.91 ir 0%. Preferenciālās likmes, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
Kāds ir ievedmuitas nodoklis kodam 7103.91 Turcijā?
Turcijas muitas tarifā precēm no valstīm bez preferenciāla nolīguma likumā noteiktā likme (Likums Nr. 474) kodam 7103.91 ir 0%. Preferenciālās likmes, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
Kura valsts visvairāk eksportē preces ar kodu 7103.91?
Amerikas Savienotās Valstis: 1,1 mljrd. $ 2024. gadā (19,4% no pasaules eksporta).
No kurām valstīm ES importē apakšpozīcijas 7103.91 preces?
Pēdējos 12 mēnešos (2025. g. septembris – 2026. g. augusts) lielākie piegādātāji bija Kolumbija (17%), Taizeme (14%) un Indija (14%); kopējais imports – 634 milj. €.