Nodaļa
74. nodaļa: Varš un tā izstrādājumi
Harmonizētās sistēmas 74. nodaļā ir 16 pozīcijas; tā ietilpst XV iedaļā (parastie metāli un parasto metālu izstrādājumi).
Muitas nodokļa likmju salīdzinājums
Pozīcijas 16
- 7401Vara kušņi; cementvarš (nogulsnēts varš)
- 7402Nerafinēts varš; vara anodi elektrolītiskai rafinēšanai
- 7403Rafinēts varš un vara sakausējumi, neapstrādāti
- 7404Vara atgriezumi un lūžņi
- 7405Vara ligatūras
- 7406Vara pulveri un plēksnes
- 7407Vara stieņi un profili
- 7408Vara stieples
- 7409Vara loksnes un sloksnes, kas ir biezākas par 0,15 mm
- 7410Vara folija (spiesta vai nespiesta, uz papīra, kartona, plastmasas vai tamlīdzīgu materiālu pamatnes vai bez pamatnes), ar biezumu (neskaitot jebkuru pamatni) ne vairāk kā 0,15 mm
- 7411Vara caurules un caurulītes
- 7412Vara cauruļu savienotājelementi (piemēram, savienojumi, leņķa gabali, uzmavas)
- 7413Stiepļu vijumi, troses, pītas lentes un tamlīdzīgi izstrādājumi bez elektroizolācijas
- 7415Naglas, dažāda veida spraudītes, skavas (izņemot pozīcijas 8305 izstrādājumus) un tamlīdzīgi izstrādājumi no vara vai no dzelzs un tērauda ar vara galviņām; vara skrūves, bultskrūves, uzgriežņi, ieskrūvējamie āķi, kniedes, ierievji, šķelttapas, paplāksnes (arī atsperpaplāksnes) un tamlīdzīgi izstrādājumi
- 7418Galda piederumi, virtuves piederumi un citi mājsaimniecības priekšmeti un to daļas no vara; vara kasīkļi virtuves trauku tīrīšanai, spilventiņi saimniecības piederumu tīrīšanai un pulēšanai, cimdi un tamlīdzīgi izstrādājumi no vara; sanitārtehnikas izstrādājumi un to daļas no vara
- 7419Citi vara izstrādājumi
ES: imports pa mēnešiem
Pasaules tirdzniecība 2024. gadā
Tirdzniecības vērtība (USD) tirdzniecība nav reģistrēta < 26 milj. $26 milj. $+412 milj. $+4 mljrd. $+> 10 mljrd. $
Eksports: 219
- Kongo (Kinšasa): 21 mljrd. $
- Čīle: 20 mljrd. $
- Vācija: 15 mljrd. $
- Japāna: 14 mljrd. $
- Ķīna: 14 mljrd. $
- Amerikas Savienotās Valstis: 12 mljrd. $
- Zambija: 10 mljrd. $
- Dienvidkoreja: 6 mljrd. $
- Itālija: 6 mljrd. $
- Polija: 6 mljrd. $
- Krievija: 5 mljrd. $
- Spānija: 5 mljrd. $
- Bulgārija: 5 mljrd. $
- Kanāda: 5 mljrd. $
- Taizeme: 5 mljrd. $
- Beļģija: 5 mljrd. $
- Taivāna: 5 mljrd. $
- Austrālija: 4 mljrd. $
- Francija: 4 mljrd. $
- Kazahstāna: 4 mljrd. $
- Zviedrija: 4 mljrd. $
- Apvienotie Arābu Emirāti: 4 mljrd. $
- Indonēzija: 4 mljrd. $
- Peru: 4 mljrd. $
- Malaizija: 4 mljrd. $
- Turcija: 3 mljrd. $
- Nīderlande: 3 mljrd. $
- Apvienotā Karaliste: 2 mljrd. $
- Meksika: 2 mljrd. $
- Austrija: 2 mljrd. $
- Indija: 2 mljrd. $
- Filipīnas: 2 mljrd. $
- Somija: 2 mljrd. $
- Vjetnama: 2 mljrd. $
- Kongo (Brazavila): 2 mljrd. $
- Uzbekistāna: 2 mljrd. $
- Saūda Arābija: 2 mljrd. $
- Serbija: 2 mljrd. $
- Dienvidāfrikas Republika: 1 mljrd. $
- Pakistāna: 1 mljrd. $
- Ēģipte: 1 mljrd. $
- Grieķija: 1 mljrd. $
- Singapūra: 1 mljrd. $
- Šveice: 987 milj. $
- Slovākija: 833 milj. $
- Brazīlija: 814 milj. $
- Čehija: 772 milj. $
- Ungārija: 636 milj. $
- Irāna: 616 milj. $
- Portugāle: 509 milj. $
- Maroka: 485 milj. $
- Nigērija: 460 milj. $
- Ķīnas īpašās pārvaldes apgabals Honkonga: 441 milj. $
- Norvēģija: 429 milj. $
- Kolumbija: 412 milj. $
- Rumānija: 406 milj. $
- Dānija: 393 milj. $
- Mjanma (Birma): 273 milj. $
- Slovēnija: 253 milj. $
- Luksemburga: 248 milj. $
Tirdzniecības vērtība (USD) tirdzniecība nav reģistrēta < 19 milj. $19 milj. $+307 milj. $+2 mljrd. $+> 7 mljrd. $
Imports: 223
- Ķīna: 65 mljrd. $
- Amerikas Savienotās Valstis: 17 mljrd. $
- Vācija: 13 mljrd. $
- Indija: 10 mljrd. $
- Itālija: 10 mljrd. $
- Taivāna: 8 mljrd. $
- Dienvidkoreja: 7 mljrd. $
- Turcija: 6 mljrd. $
- Taizeme: 6 mljrd. $
- Šveice: 6 mljrd. $
- Francija: 5 mljrd. $
- Beļģija: 5 mljrd. $
- Meksika: 5 mljrd. $
- Malaizija: 5 mljrd. $
- Saūda Arābija: 4 mljrd. $
- Vjetnama: 4 mljrd. $
- Kanāda: 4 mljrd. $
- Spānija: 4 mljrd. $
- Japāna: 3 mljrd. $
- Polija: 3 mljrd. $
- Brazīlija: 3 mljrd. $
- Austrija: 3 mljrd. $
- Nīderlande: 2 mljrd. $
- Ēģipte: 2 mljrd. $
- Zviedrija: 2 mljrd. $
- Čehija: 2 mljrd. $
- Apvienotā Karaliste: 2 mljrd. $
- Ungārija: 2 mljrd. $
- Maroka: 2 mljrd. $
- Indonēzija: 2 mljrd. $
- Filipīnas: 2 mljrd. $
- Somija: 1 mljrd. $
- Bulgārija: 1 mljrd. $
- Singapūra: 1 mljrd. $
- Grieķija: 1 mljrd. $
- Ķīnas īpašās pārvaldes apgabals Honkonga: 1 mljrd. $
- Austrālija: 1 mljrd. $
- Rumānija: 1 mljrd. $
- Apvienotie Arābu Emirāti: 1 mljrd. $
- Slovākija: 1 mljrd. $
- Portugāle: 934 milj. $
- Dienvidāfrikas Republika: 838 milj. $
- Krievija: 768 milj. $
- Serbija: 605 milj. $
- Norvēģija: 578 milj. $
- Kazahstāna: 491 milj. $
- Dānija: 480 milj. $
- Katara: 461 milj. $
- Izraēla: 427 milj. $
- Tunisija: 422 milj. $
- Kolumbija: 405 milj. $
- Bosnija un Hercegovina: 392 milj. $
- Horvātija: 392 milj. $
- Slovēnija: 387 milj. $
- Pakistāna: 309 milj. $
- Argentīna: 307 milj. $
- Bangladeša: 306 milj. $
- Kambodža: 290 milj. $
- Kuveita: 259 milj. $
- Alžīrija: 227 milj. $
Lielākās eksportētājvalstis
| Vieta | Valsts | Vērtība | Daļa |
|---|---|---|---|
| 1 | 21 mljrd. $ | 8,7% | |
| 2 | 20 mljrd. $ | 8,4% | |
| 3 | 15 mljrd. $ | 6,3% | |
| 4 | 14 mljrd. $ | 5,9% | |
| 5 | 14 mljrd. $ | 5,7% | |
| 6 | 12 mljrd. $ | 5,1% | |
| 7 | 10 mljrd. $ | 4,2% | |
| 8 | 6 mljrd. $ | 2,7% | |
| 9 | 6 mljrd. $ | 2,5% | |
| 10 | 6 mljrd. $ | 2,4% |
Lielākās importētājvalstis
| Vieta | Valsts | Vērtība | Daļa |
|---|---|---|---|
| 1 | 65 mljrd. $ | 27,2% | |
| 2 | 17 mljrd. $ | 7,2% | |
| 3 | 13 mljrd. $ | 5,6% | |
| 4 | 10 mljrd. $ | 4,4% | |
| 5 | 10 mljrd. $ | 4,1% | |
| 6 | 8 mljrd. $ | 3,2% | |
| 7 | 7 mljrd. $ | 3,1% | |
| 8 | 6 mljrd. $ | 2,5% | |
| 9 | 6 mljrd. $ | 2,5% | |
| 10 | 6 mljrd. $ | 2,4% |
ES kombinētajā nomenklatūrā 74. nodaļa ir sadalīta 58 tarifa pozīcijās; trešo valstu muitas nodokļa likme svārstās no 0% līdz 5,2% (vidēji 3,3%). No tām 15 pozīcijām likme ir 0%.
Turcijas muitas tarifa 74. nodaļā ir 83 tarifa pozīcijas, un likumā noteiktā likme (Likums Nr. 474) svārstās no 0% līdz 5,2%. No tām 21 pozīcijai likme ir 0%.
ASV Harmonizētajā tarifu sarakstā 74. nodaļa ir sadalīta 89 tarifa pozīcijās; vispārējā muitas nodokļa likme svārstās no 0% līdz 3% (vidēji 2,1%). No tām 11 pozīcijām likme ir 0%.
74. nodaļas preču pasaules eksporta vērtība 2024. gadā bija 238 mljrd. $ (+9,6% gada laikā).
Eksportā pirmajā vietā – Kongo (Kinšasa) (21 mljrd. $), otrajā – Čīle.
Importā pirmajā vietā – Ķīna, 65 mljrd. $.
Nodaļas piezīmes
Piezīme
1. Šajā nodaļā šādiem apzīmējumiem ir piešķirta šāda nozīme:
a) Rafinēts varš:
metāls, kura masas saturā ir vismaz 99,85 % vara, vai
metāls, kura masas saturā ir vismaz 97,5 % vara, ja citu elementu saturs nepārsniedz tabulā norādītās robežas:
Elements Satura ierobežojums masas procentos Ag Sudrabs 0,25 As Arsēns 0,5 Cd Kadmijs 1,3 Cr Hroms 1,4 Mg Magnijs 0,8 Pb Svins 1,5 S Sērs 0,7 Sn Alva 0,8 Te Telūrs 0,8 Zn Cinks 1 Zr Cirkonijs 0,3 Pārējie elementi, katrs 0,3 b) Vara sakausējumi:
No nerafinēta vara atšķirīgas metāliskas vielas, kurās vara masas saturs ir lielāks par jebkura cita elementa masas saturu, ar nosacījumu, ka:
1) vismaz viena cita elementa masas saturs pārsniedz tabulā norādīto; vai
2) pārējo elementu kopējais masas saturs pārsniedz 2,5 %.
c) Ligatūras:
Sakausējumi, kuru masas saturā līdzās pārējiem elementiem ir vairāk nekā 10 % vara, kas nav derīgi kalšanai un izmantojami galvenokārt kā piedevas citu sakausējumu ražošanā vai kā dezoksidanti, desulfurētāji vai tamlīdzīgiem mērķiem krāsainajā metalurģijā. Vara fosfīds (fosforvarš) ar fosfora masas saturu vairāk nekā 15 % tomēr ietilpst pozīcijā 2853.
Piezīme par apakšpozīcijām
1. Šajā nodaļā šādiem apzīmējumiem ir piešķirta šāda nozīme:
a) Vara un cinka sakausējumi (misiņš):
Vara un cinka sakausējumi, kas satur vai nesatur citus elementus. Ja tajos ir arī citi elementi, tad:
cinka masas saturam ir jāpārsniedz jebkura cita šo elementu masas saturs,
niķeļa masas saturam jābūt mazāk nekā 5 % (sk. vara, niķeļa un cinka sakausējumus – jaunsudrabs),
alvas masas saturam jābūt mazāk nekā 3 % (sk. vara un alvas sakausējumus – bronza).
b) Vara un alvas sakausējumi (bronza):
Vara un alvas sakausējumi, kas satur vai nesatur citus elementus. Ja ir citi elementi, tad alvas masas saturam ir jāpārsniedz jebkurš cits no šiem elementiem, izņemot gadījumu, kad alvas masas saturs ir 3 % vai vairāk un cinka masas saturs var pārsniegt alvas masas saturu, tomēr tam jābūt mazākam par 10 %.
c) Vara, niķeļa un cinka sakausējumi (jaunsudrabs):
Vara, niķeļa un cinka sakausējumi, kas satur vai nesatur citus elementus. Niķeļa masas saturam jābūt vismaz 5 % (sk. vara un cinka sakausējumus – misiņš).
d) Vara un niķeļa sakausējumi:
Vara un niķeļa sakausējumi, kas satur vai nesatur citus elementus, bet katrā ziņā cinka masas saturam jābūt ne vairāk kā 1 %. Ja ir citi elementi, tad niķeļa masas saturam ir jāpārsniedz jebkurš cits no šiem elementiem.
Jautājumi un atbildes
Varš un tā izstrādājumi – kāds ir preču kods?
Harmonizētajā sistēmā šīs preces klasificē 74. nodaļā, kas ietilpst XV iedaļā. ES kombinētajā nomenklatūrā, ko piemēro arī Latvijā, kodam pievieno vēl divus ciparus.
Kāds ir ievedmuitas nodoklis kodam 74 ES?
ES kombinētajā nomenklatūrā precēm no valstīm bez preferenciāla nolīguma trešo valstu muitas nodokļa likme kodam 74 svārstās no 0% līdz 5,2% atkarībā no tarifa pozīcijas. Preferenciālās likmes, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
Kāds ir ievedmuitas nodoklis kodam 74 Turcijā?
Turcijas muitas tarifā precēm no valstīm bez preferenciāla nolīguma likumā noteiktā likme (Likums Nr. 474) kodam 74 svārstās no 0% līdz 5,2% atkarībā no tarifa pozīcijas. Preferenciālās likmes, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
Kura valsts visvairāk eksportē preces ar kodu 74?
Kongo (Kinšasa): 21 mljrd. $ 2024. gadā (8,7% no pasaules eksporta).