Apakšpozīcija · Nodaļa 79 · Pozīcija 7902
7902.00: Cinka atkritumi un lūžņi
7902.00 ir pozīcijas 7902 (cinka atkritumi un lūžņi) sešciparu apakšpozīcija 79. nodaļā.
Kas jāmaksā
Imports: ES
Likmes pa valsts tarifa pozīcijām · ES kombinētā nomenklatūra
ES: tarifa pozīcijas →- 7902 00 00 Cinka atkritumi un lūžņi Bez muitas—
Papildu muitas nodokļi un importa noteikumi
Maksājumi papildus muitas nodoklim un prasības, kas precēm jāizpilda uz robežas.
Papildu nodokļi un maksājumi 3
- Muitas nodoklis mazvērtīgiem sūtījumiemZemas vērtības sūtījuma muitas nodoklis 3 EUR
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Spēkā
- līdz 2026. gada 31. oktobris
- Tiesību akts
- Regulation 0382/26
- Muitas nodoklis mazvērtīgiem sūtījumiemZemas vērtības sūtījuma muitas nodoklis 3 EUR
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Spēkā
- no 2026. gada 1. novembris
- Tiesību akts
- Regulation 0382/26
- Apstrādes maksaSavienības apstrādes maksa 2 EUR
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Spēkā
- no 2026. gada 1. novembris
- Tiesību akts
- Regulation 2108/26
- Dokumenti
- Y126 Goods sold in distance sales
Importa prasības 4
- Aizliegums vai ierobežojumsImporta aizliegums
- Izcelsmes valstis
- Ziemeļkoreja
- Tiesību akts
- Regulation 1509/17
- Importa kontroleImporta kontrole - atkritumi
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Tiesību akts
- Regulation 1157/24
- Dokumenti
- C672 Informācijas dokuments, ko pievieno atkritumu sūtījumiem, kā minēts Regula (ES) 2024/1157 - 18 Pants un pielikuma VII
- C669 Paziņojuma dokuments kā noteikts Regula (ES) 2024/1157 - 5. Pants un pielikuma IA
- Y923 Uz produktu neattiecas Regula (ES) 2024/1157 noteikumi
- C670 Pārvietošanas dokuments kā noteikts Regula (ES) 2024/1157 - 5. Pants un pielikuma IB
- Importa kontrole
- Izcelsmes valstis
- Ukraina
- Tiesību akts
- Regulation 0692/14
- Dokumenti
- Y997 Preces, kuru izcelsme nav Krimā vai Sevastopolē vai kuru galamērķis nav Krima vai Sevastopole (Padomes Regulas (ES) Nr. 692/2014 2 un 2.b.1. pants)
- N864 Rēķindeklarācija vai izcelsmes deklarācija, ko uz rēķina vai cita komercdokumenta sagatavojis ikviens eksportētājs
- N954 Preču pārvadājumu apliecība EUR.1
- Importa kontrole
- Izcelsmes valstis
- Ukraina
- Tiesību akts
- Regulation 0263/22
- Dokumenti
- Y984 Preces, kuru izcelsme nav vai nav paredzētas Ukrainas valdības nekontrolētajās teritorijās Doneckas, Hersonas, Luhanskas un Zaporižjas apgabalos
- N954 Preču pārvadājumu apliecība EUR.1
- N864 Rēķindeklarācija vai izcelsmes deklarācija, ko uz rēķina vai cita komercdokumenta sagatavojis ikviens eksportētājs
ES: imports pa mēnešiem
Galvenie piegādātāji, pēdējie 12 mēneši
| Valsts | Vērtība | Daļa | Izmaiņas |
|---|---|---|---|
| 9,1 milj. € | 35,6% | -10,8% | |
| 3,7 milj. € | 14,4% | +176,8% | |
| 3,2 milj. € | 12,6% | +5,6% | |
| 3 milj. € | 11,6% | -11,3% | |
| 1,2 milj. € | 4,8% | +22,1% | |
| 986 tūkst. € | 3,9% | -19,6% | |
| 681 tūkst. € | 2,7% | — | |
| 591 tūkst. € | 2,3% | +8,5% |
Tā pati apakšpozīcija citos tarifos
Pasaules tirdzniecība 2024. gadā
Tirdzniecības vērtība (USD) tirdzniecība nav reģistrēta < 607,5 tūkst. $607,5 tūkst. $+2,5 milj. $+14,2 milj. $+> 41,8 milj. $
Eksports: 122
- Francija: 103,2 milj. $
- Vācija: 91,8 milj. $
- Nīderlande: 44,4 milj. $
- Amerikas Savienotās Valstis: 41,8 milj. $
- Malaizija: 32,6 milj. $
- Beļģija: 27,3 milj. $
- Saūda Arābija: 24,9 milj. $
- Polija: 21,7 milj. $
- Spānija: 21,7 milj. $
- Itālija: 20,5 milj. $
- Taizeme: 19,7 milj. $
- Kanāda: 18,2 milj. $
- Meksika: 14,2 milj. $
- Austrija: 13,5 milj. $
- Apvienotie Arābu Emirāti: 11,9 milj. $
- Apvienotā Karaliste: 9,2 milj. $
- Japāna: 8,8 milj. $
- Dānija: 7,9 milj. $
- Indonēzija: 7,2 milj. $
- Čehija: 6,5 milj. $
- Zviedrija: 5,1 milj. $
- Portugāle: 4,9 milj. $
- Nigērija: 4,9 milj. $
- Slovākija: 4,3 milj. $
- Austrālija: 4,2 milj. $
- Šveice: 3,8 milj. $
- Maroka: 3,2 milj. $
- Taivāna: 3,1 milj. $
- Filipīnas: 3,1 milj. $
- Dienvidāfrikas Republika: 2,8 milj. $
- Bulgārija: 2,5 milj. $
- Rumānija: 2,4 milj. $
- Norvēģija: 2,1 milj. $
- Ungārija: 1,9 milj. $
- Venecuēla: 1,9 milj. $
- Somija: 1,8 milj. $
- Singapūra: 1,8 milj. $
- Slovēnija: 1,8 milj. $
- Kuveita: 1,7 milj. $
- Izraēla: 1,6 milj. $
- Irāna: 1,5 milj. $
- Ķīnas īpašās pārvaldes apgabals Honkonga: 1,5 milj. $
- Jaunzēlande: 1,5 milj. $
- Dominikāna: 1,4 milj. $
- Jemena: 1,1 milj. $
- Luksemburga: 1,1 milj. $
- Pakistāna: 1 milj. $
- Lietuva: 976,4 tūkst. $
- Jordānija: 963,3 tūkst. $
- Libāna: 933,2 tūkst. $
- Bosnija un Hercegovina: 913,1 tūkst. $
- Tunisija: 912,2 tūkst. $
- Mjanma (Birma): 900,3 tūkst. $
- Horvātija: 883 tūkst. $
- Grieķija: 825,2 tūkst. $
- Kambodža: 809,4 tūkst. $
- Čīle: 708,5 tūkst. $
- Gvatemala: 686,5 tūkst. $
- Gana: 686,1 tūkst. $
- Irāka: 667 tūkst. $
Tirdzniecības vērtība (USD) tirdzniecība nav reģistrēta < 545,3 tūkst. $545,3 tūkst. $+5,7 milj. $+19,5 milj. $+> 74,8 milj. $
Imports: 90
- Indija: 157,5 milj. $
- Itālija: 124,9 milj. $
- Beļģija: 74,8 milj. $
- Taizeme: 31,2 milj. $
- Malaizija: 27 milj. $
- Amerikas Savienotās Valstis: 21,4 milj. $
- Francija: 19,6 milj. $
- Vācija: 19,5 milj. $
- Spānija: 16,9 milj. $
- Polija: 16,6 milj. $
- Austrija: 16,1 milj. $
- Nīderlande: 15,1 milj. $
- Ķīna: 14,7 milj. $
- Bangladeša: 9,4 milj. $
- Slovākija: 8,4 milj. $
- Ķīnas īpašās pārvaldes apgabals Honkonga: 8 milj. $
- Japāna: 7,8 milj. $
- Šrilanka: 6,7 milj. $
- Taivāna: 6,1 milj. $
- Dienvidkoreja: 5,7 milj. $
- Turcija: 4,9 milj. $
- Rumānija: 2,6 milj. $
- Apvienotā Karaliste: 2,1 milj. $
- Portugāle: 1,8 milj. $
- Ukraina: 1,6 milj. $
- Apvienotie Arābu Emirāti: 1,5 milj. $
- Ungārija: 1,5 milj. $
- Norvēģija: 1,3 milj. $
- Kanāda: 1,3 milj. $
- Saūda Arābija: 1,2 milj. $
- Grieķija: 1,1 milj. $
- Vjetnama: 1 milj. $
- Čehija: 770,5 tūkst. $
- Indonēzija: 711,8 tūkst. $
- Luksemburga: 709,9 tūkst. $
- Maroka: 660,5 tūkst. $
- Lietuva: 620,9 tūkst. $
- Zviedrija: 589,4 tūkst. $
- Jaunzēlande: 545,3 tūkst. $
- Krievija: 486 tūkst. $
- Singapūra: 473,9 tūkst. $
- Bulgārija: 434 tūkst. $
- Slovēnija: 369,1 tūkst. $
- Dānija: 368,3 tūkst. $
- Pakistāna: 364,9 tūkst. $
- Jordānija: 245,5 tūkst. $
- Uzbekistāna: 219,5 tūkst. $
- Kambodža: 148,9 tūkst. $
- Kolumbija: 129,6 tūkst. $
- Šveice: 97 tūkst. $
- Brazīlija: 89,4 tūkst. $
- Meksika: 68,8 tūkst. $
- Austrālija: 68,4 tūkst. $
- Peru: 57,8 tūkst. $
- Irāna: 55,1 tūkst. $
- Latvija: 48,1 tūkst. $
- Somija: 44,4 tūkst. $
- Kenija: 33,5 tūkst. $
- Igaunija: 20,5 tūkst. $
- Kirgizstāna: 15,3 tūkst. $
Lielākās eksportētājvalstis
| Vieta | Valsts | Vērtība | Daļa |
|---|---|---|---|
| 1 | 103,2 milj. $ | 16,2% | |
| 2 | 91,8 milj. $ | 14,4% | |
| 3 | 44,4 milj. $ | 7% | |
| 4 | 41,8 milj. $ | 6,6% | |
| 5 | 32,6 milj. $ | 5,1% | |
| 6 | 27,3 milj. $ | 4,3% | |
| 7 | 24,9 milj. $ | 3,9% | |
| 8 | 21,7 milj. $ | 3,4% | |
| 9 | 21,7 milj. $ | 3,4% | |
| 10 | 20,5 milj. $ | 3,2% |
Lielākās importētājvalstis
| Vieta | Valsts | Vērtība | Daļa |
|---|---|---|---|
| 1 | 157,5 milj. $ | 24,7% | |
| 2 | 124,9 milj. $ | 19,6% | |
| 3 | 74,8 milj. $ | 11,7% | |
| 4 | 31,2 milj. $ | 4,9% | |
| 5 | 27 milj. $ | 4,2% | |
| 6 | 21,4 milj. $ | 3,4% | |
| 7 | 19,6 milj. $ | 3,1% | |
| 8 | 19,5 milj. $ | 3,1% | |
| 9 | 16,9 milj. $ | 2,7% | |
| 10 | 16,6 milj. $ | 2,6% |
Šī produkta ievedmuita pasaulē 165
Vislielākās labvēlības režīma (MFN) muitas nodoklis, ko katra valsts piemēro šīs HS apakšpozīcijas precēm: tās valsts tarifa pozīciju vidējais rādītājs, ar zemāko un augstāko pozīciju, ja tās atšķiras. Preces no valstīm, ar kurām ir tirdzniecības nolīgums, bieži maksā mazāk.
- 2%muitas mediāna
- 71valstu skaits bez muitas (MFN)
- 45%augstākais: Bahamu salas, Angola, Bermudu salas
165
| Importētājvalsts | MFN muitas nodoklis | pozīcijas no – līdz | datu gads |
|---|---|---|---|
| 5% | 2018 · HS 2012 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 15% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 10% | 2021 · HS 2017 | ||
| 30% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5% | 2021 · HS 2007 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 2% | 2023 · HS 2017 | ||
| 3% | 2023 | ||
| 12% | 2021 · HS 2012 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 45% | 2022 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 3% | 2021 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5% | 2022 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 25% | 2023 | ||
| 5% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2022 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 2% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 10% | 2022 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 6% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 0% | 2021 · HS 2017 | ||
| 2% | 2019 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 3% | 2023 | ||
| 4% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 5% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 12% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 · HS 2012 | ||
| 0% | 2022 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 0% | 2020 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2020 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2022 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2017 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2023 · HS 2017 | ||
| 22% | 2021 · HS 2002 | ||
| 7% | 2023 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 3% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 3% | 2021 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 · HS 2002 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 20% | 2021 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2023 · HS 2017 | ||
| 3% | 2021 · HS 2017 | ||
| 1% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2022 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 1,5% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2020 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 0,1%* | 2021 · HS 2017 | ||
| 5% | 2021 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2021 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 2,5% | 2023 | ||
| 5% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 4% | 2021 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 5% | 2023 · HS 2017 | ||
| 2,5% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 10% | 2021 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 3% | 2023 · HS 2012 | ||
| 0% | 2017 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 2% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2022 | ||
| 8% | 2020 · HS 2017 | ||
| 10% | 2019 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 5% | 2021 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2023 · HS 2012 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 1% | 2020 · HS 2012 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 5% | 2023 · HS 2017 | ||
| 25% | 2021 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 · HS 2007 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0,1%* | 2023 | ||
| 5% | 2021 · HS 2012 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 15% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 · HS 2012 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2017 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 2% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2021 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 2% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 6% | 2021 · HS 2012 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 10% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0,1% | 2023 |
Tarifu datu gadi: 2017–2023; likmes kopš tā laika var būt mainījušās. * īpatnējo muitas nodokļu ad valorem ekvivalents (UNCTAD aplēse) · UNCTAD TRAINS, piekļuve ar WITS (Pasaules Banka)
Klasifikācijas un atbilstības
Kur šī HS apakšpozīcija ir Apvienoto Nāciju Organizācijas statistikas klasifikācijās un kādi kodi tai bija iepriekšējos Harmonizētās sistēmas izdevumos.
- SITC Rev. 4
- 28825 Zinc waste & scrap (other than dust)
- Galīgais izlietojums (BEC Rev. 5)
- Starppatēriņa preces · BEC 311220
- Produkts CPC 2.1
- 39365 Waste and scrap of zinc
- Darbība ISIC Rev. 4
- n/a
Iepriekšējie HS izdevumi
| HS | Kods | |
|---|---|---|
| 2017 | 7902.00 | nemainīts |
| 2012 | 7902.00 | nemainīts |
| 2007 | 7902.00 | nemainīts |
| 2002 | 7902.00 | nemainīts |
| 1996 | 7902.00 | nemainīts |
| 1992 | 7902.00 | mainīts |
ANO Statistikas nodaļas (UNSD) atbilstības tabulas
Nesenās normatīvo aktu izmaiņas, kurās minēts šis kods
Tiesību akti, kuru tekstā minēts šis kods vai tā pozīcija. Pārbaudiet pašu aktu: kods var būt minēts arī citu iemeslu dēļ, ne tikai muitas nodokļa izmaiņu dēļ.
-
UK Trade Tariff: measure changes on 1015 commodity codes
Trade Tariff changes 2026-09-29 · Avots: trade-tariff.service.gov.uk
-
FR Doc. 2026-14542 · 91 FR 45516 · Avots: federalregister.gov
-
FR Doc. 2026-11158 · 91 FR 33854 · Avots: federalregister.gov
-
CELEX 32026R0759 · Avots: eur-lex.europa.eu
ES kombinētās nomenklatūras apakšpozīcija 7902.00 ir viena pati tarifa pozīcija, un trešo valstu muitas nodokļa likme ir 0%.
Turcijas muitas tarifā apakšpozīcijā 7902.00 ir tikai viena tarifa pozīcija; likumā noteiktā likme (Likums Nr. 474) ir 0%.
ES imports šajā apakšpozīcijā pēdējos 12 mēnešos (2025. g. septembris – 2026. g. augusts) bija 25,6 milj. € (+4% salīdzinājumā ar iepriekšējiem 12 mēnešiem), vidēji 1,86 € par kilogramu; lielākais piegādātājs – Amerikas Savienotās Valstis ar 36% no importa, otrajā vietā – Taizeme.
2024. gadā šo preču eksports pasaulē sasniedza 637,6 milj. $, par 3,1% mazāk nekā 2023. gadā.
Visvairāk eksportēja Francija (16,2% no kopapjoma), otrajā vietā – Vācija.
Jautājumi un atbildes
Cinka atkritumi un lūžņi – kāds ir preču kods?
Harmonizētajā sistēmā šīs preces klasificē apakšpozīcijā 7902.00 (pozīcija 7902), kas ietilpst XV iedaļā. ES kombinētajā nomenklatūrā, ko piemēro arī Latvijā, kodam pievieno vēl divus ciparus.
Kāds ir ievedmuitas nodoklis kodam 7902.00 ES?
ES kombinētajā nomenklatūrā precēm no valstīm bez preferenciāla nolīguma trešo valstu muitas nodokļa likme kodam 7902.00 ir 0%. Preferenciālās likmes, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
Kāds ir ievedmuitas nodoklis kodam 7902.00 Turcijā?
Turcijas muitas tarifā precēm no valstīm bez preferenciāla nolīguma likumā noteiktā likme (Likums Nr. 474) kodam 7902.00 ir 0%. Preferenciālās likmes, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
Kura valsts visvairāk eksportē preces ar kodu 7902.00?
Francija: 103,2 milj. $ 2024. gadā (16,2% no pasaules eksporta).
No kurām valstīm ES importē apakšpozīcijas 7902.00 preces?
Pēdējos 12 mēnešos (2025. g. septembris – 2026. g. augusts) lielākie piegādātāji bija Amerikas Savienotās Valstis (36%), Taizeme (14%) un Šveice (13%); kopējais imports – 25,6 milj. €.