Apakšpozīcija · Nodaļa 85 · Pozīcija 8512
8512.90: Elektriskās apgaismošanas vai signalizēšanas aprīkojums: daļas
Transportlīdzekļu lukturu un tīrītāju daļas
Oficiālais apraksts daļas
Apakšpozīcija 8512.90 – transportlīdzekļu lukturu un tīrītāju daļas – ietilpst pozīcijā 8512, 85. nodaļā.
Kas jāmaksā
Imports: ES
Likmes pa valsts tarifa pozīcijām · ES kombinētā nomenklatūra
ES: tarifa pozīcijas →- 8512 90 daļas:
- 8512 90 10 iekārtām, kas iekļautas apakšpozīcijā
851230102,2%— - 8512 90 90 citādas 2,7%—
Papildu muitas nodokļi un importa noteikumi
Maksājumi papildus muitas nodoklim un prasības, kas precēm jāizpilda uz robežas.
Papildu nodokļi un maksājumi 4
- Muitas nodokļu piemērošanas apturēšanaTarifu atlikšana precēm, kas tiek izmantotas civilās aviācijas transportlīdzekļu būvē Bez muitas
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Tiesību akts
- Regulation 1517/18
- Dokumenti
- C119 Autorizēts izmantošanas sertifikāts — EASA 1. veidlapa (Regulas (ES) Nr. 748/2012 I pielikuma I papildinājums) vai līdzvērtīgs sertifikāts
- Muitas nodoklis mazvērtīgiem sūtījumiemZemas vērtības sūtījuma muitas nodoklis 3 EUR
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Spēkā
- līdz 2026. gada 31. oktobris
- Tiesību akts
- Regulation 0382/26
- Muitas nodoklis mazvērtīgiem sūtījumiemZemas vērtības sūtījuma muitas nodoklis 3 EUR
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Spēkā
- no 2026. gada 1. novembris
- Tiesību akts
- Regulation 0382/26
- Apstrādes maksaSavienības apstrādes maksa 2 EUR
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Spēkā
- no 2026. gada 1. novembris
- Tiesību akts
- Regulation 2108/26
- Dokumenti
- Y126 Goods sold in distance sales
Importa prasības 3
- Aizliegums vai ierobežojumsImporta aizliegums
- Izcelsmes valstis
- Ziemeļkoreja
- Tiesību akts
- Regulation 0285/18
- Importa kontrole
- Izcelsmes valstis
- Ukraina
- Tiesību akts
- Regulation 0692/14
- Dokumenti
- Y997 Preces, kuru izcelsme nav Krimā vai Sevastopolē vai kuru galamērķis nav Krima vai Sevastopole (Padomes Regulas (ES) Nr. 692/2014 2 un 2.b.1. pants)
- N864 Rēķindeklarācija vai izcelsmes deklarācija, ko uz rēķina vai cita komercdokumenta sagatavojis ikviens eksportētājs
- N954 Preču pārvadājumu apliecība EUR.1
- Importa kontrole
- Izcelsmes valstis
- Ukraina
- Tiesību akts
- Regulation 0263/22
- Dokumenti
- Y984 Preces, kuru izcelsme nav vai nav paredzētas Ukrainas valdības nekontrolētajās teritorijās Doneckas, Hersonas, Luhanskas un Zaporižjas apgabalos
- N954 Preču pārvadājumu apliecība EUR.1
- N864 Rēķindeklarācija vai izcelsmes deklarācija, ko uz rēķina vai cita komercdokumenta sagatavojis ikviens eksportētājs
Preferenciālās likmes pa valstīm
| Nolīgums vai shēma | Valstis | Likme |
|---|---|---|
| trešo valstu likme (bez nolīguma) | — | 2,2% – 2,7% |
| GSP-EBA (īpašs režīms vismazāk attīstītajām valstīm - Viss, izņemot ieročus) | Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša un vēl 42Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša, Benina, Burkinafaso, Burundija, Butāna, Centrālāfrikas Republika, Čada, Dienvidsudāna, Džibutija, Eritreja, Etiopija, Gambija, Gvineja, Gvineja-Bisava, Haiti, Jemena, Kambodža, Kiribati, Komoru salas, Kongo (Kinšasa), Laosa, Lesoto, Libērija, Madagaskara, Malāvija, Mali, Mauritānija, Mjanma (Birma), Mozambika, Nepāla, Nigēra, Ruanda, Santome un Prinsipi, Senegāla, Sjerraleone, Somālija, Sudāna, Tanzānija, Togo, Tuvalu, Uganda, Zambija, Zālamana salas | Bez muitas |
| CARIFORUM | Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza un vēl 10Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza, Dominika, Dominikāna, Gajāna, Grenāda, Jamaika, Sentkitsa un Nevisa, Sentlūsija, Sentvinsenta un Grenadīnas, Surinama, Trinidāda un Tobāgo | Bez muitas |
| AZT (Aizjūras zemes un teritorijas) | Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija un vēl 8Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija, Grenlande, Jaunkaledonija, Kirasao, Nīderlandes Karību salas, Senbartelmī, Senpjēra un Mikelona, Sintmārtena, Volisa un Futunas salas | Bez muitas |
| GSP - Vispārīgās | Indonēzija, Kenija, Kongo (Brazavila), Kuka salas un vēl 6Indonēzija, Kenija, Kongo (Brazavila), Kuka salas, Mikronēzija, Nigērija, Niue, Sīrija, Tadžikistāna, Vanuatu | Bez muitas |
| GSP+ (īpašu veicināšanas režīmu ilgtspējīgai attīstībai un labai pārvaldībai) | Bolīvija, Filipīnas, Kaboverde, Kirgizstāna un vēl 4Bolīvija, Filipīnas, Kaboverde, Kirgizstāna, Mongolija, Pakistāna, Šrilanka, Uzbekistāna | Bez muitas |
| Centrālā Amerika | Gvatemala, Hondurasa, Kostarika, Nikaragva, Panama, Salvadora | Bez muitas |
| Mercosur | Argentīna, Brazīlija, Paragvaja, Urugvaja | Bez muitas |
| SADC EPA | Botsvāna, Namībija, Svatini | Bez muitas |
| Eiropas Ekonomiskā zona | Islande, Lihtenšteina, Norvēģija | Bez muitas |
| Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas valstis | Maurīcija, Seišelu salas, Zimbabve | Bez muitas |
| ES–Andora muitas savienība | Andora | Bez muitas |
| ES–Albānija nolīgums | Albānija | Bez muitas |
| ES–Bosnija un Hercegovina nolīgums | Bosnija un Hercegovina | Bez muitas |
| ES–Kanāda nolīgums | Kanāda | Bez muitas |
| ES–Šveice nolīgums | Šveice | Bez muitas |
| ES–Kotdivuāra nolīgums | Kotdivuāra | Bez muitas |
| ES–Čīle nolīgums | Čīle | Bez muitas |
| ES–Kamerūna nolīgums | Kamerūna | Bez muitas |
| ES–Kolumbija nolīgums | Kolumbija | Bez muitas |
| ES–Alžīrija nolīgums | Alžīrija | Bez muitas |
| ES–Ekvadora nolīgums | Ekvadora | Bez muitas |
| ES–Ēģipte nolīgums | Ēģipte | Bez muitas |
| Preferenciāla izcelsme saskaņā ar Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti par grozījumu izdarīšanu 1. un 4. protokolā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses. | Rietumsahāra | Bez muitas |
| ES–Fidži nolīgums | Fidži | Bez muitas |
| ES–Fēru salas nolīgums | Fēru salas | Bez muitas |
| ES–Apvienotā Karaliste nolīgums | Apvienotā Karaliste | Bez muitas |
| ES–Gruzija nolīgums | Gruzija | Bez muitas |
| ES–Gana nolīgums | Gana | Bez muitas |
| ES–Izraēla nolīgums | Izraēla | Bez muitas |
| ES–Jordānija nolīgums | Jordānija | Bez muitas |
| ES–Japāna nolīgums | Japāna | Bez muitas |
| ES–Dienvidkoreja nolīgums | Dienvidkoreja | Bez muitas |
| ES–Libāna nolīgums | Libāna | Bez muitas |
| ES–Maroka nolīgums | Maroka | Bez muitas |
| ES–Moldova nolīgums | Moldova | Bez muitas |
| ES–Melnkalne nolīgums | Melnkalne | Bez muitas |
| ES–Ziemeļmaķedonija nolīgums | Ziemeļmaķedonija | Bez muitas |
| ES–Meksika nolīgums | Meksika | Bez muitas |
| ES–Jaunzēlande nolīgums | Jaunzēlande | Bez muitas |
| ES–Peru nolīgums | Peru | Bez muitas |
| ES–Papua-Jaungvineja nolīgums | Papua-Jaungvineja | Bez muitas |
| ES–Palestīnas teritorijas nolīgums | Palestīnas teritorijas | Bez muitas |
| ES–Serbija nolīgums | Serbija | Bez muitas |
| ES–Singapūra nolīgums | Singapūra | Bez muitas |
| ES–Sanmarīno muitas savienība | Sanmarīno | Bez muitas |
| ES–Tunisija nolīgums | Tunisija | Bez muitas |
| ES–Turcija muitas savienība | Turcija | Bez muitas |
| ES–Ukraina nolīgums | Ukraina | Bez muitas |
| ES–Amerikas Savienotās Valstis nolīgums | Amerikas Savienotās Valstis | Bez muitas |
| ES–Vjetnama nolīgums | Vjetnama | Bez muitas |
| ES–Samoa nolīgums | Samoa | Bez muitas |
| ES–Kosova nolīgums | Kosova | Bez muitas |
| ES–Dienvidāfrikas Republika nolīgums | Dienvidāfrikas Republika | Bez muitas |
ES: imports pa mēnešiem
Galvenie piegādātāji, pēdējie 12 mēneši
| Valsts | Vērtība | Daļa | Izmaiņas |
|---|---|---|---|
| 368 milj. € | 37,6% | +13,2% | |
| 222,5 milj. € | 22,7% | +2,5% | |
| 58,2 milj. € | 6% | -18,6% | |
| 53,1 milj. € | 5,4% | -10,6% | |
| 51,8 milj. € | 5,3% | +38,5% | |
| 27,1 milj. € | 2,8% | +3,7% | |
| 22,9 milj. € | 2,3% | +21,6% | |
| 21,4 milj. € | 2,2% | -14,9% |
Tā pati apakšpozīcija citos tarifos
Pasaules tirdzniecība 2024. gadā
Tirdzniecības vērtība (USD) tirdzniecība nav reģistrēta < 80 tūkst. $80 tūkst. $+19 milj. $+190 milj. $+> 442 milj. $
Eksports: 162
- Ķīna: 2 mljrd. $
- Meksika: 951 milj. $
- Vācija: 949 milj. $
- Amerikas Savienotās Valstis: 502 milj. $
- Dienvidkoreja: 442 milj. $
- Japāna: 428 milj. $
- Polija: 342 milj. $
- Spānija: 306 milj. $
- Beļģija: 292 milj. $
- Francija: 281 milj. $
- Čehija: 274 milj. $
- Taivāna: 243 milj. $
- Taizeme: 242 milj. $
- Vjetnama: 236 milj. $
- Serbija: 210 milj. $
- Rumānija: 190 milj. $
- Ungārija: 175 milj. $
- Austrija: 170 milj. $
- Itālija: 141 milj. $
- Slovākija: 128 milj. $
- Malaizija: 118 milj. $
- Indonēzija: 108 milj. $
- Hondurasa: 80 milj. $
- Slovēnija: 63 milj. $
- Filipīnas: 54 milj. $
- Bulgārija: 52 milj. $
- Šveice: 50 milj. $
- Turcija: 49 milj. $
- Nīderlande: 39 milj. $
- Indija: 37 milj. $
- Kanāda: 36 milj. $
- Maroka: 35 milj. $
- Tunisija: 31 milj. $
- Lietuva: 30 milj. $
- Zviedrija: 27 milj. $
- Apvienotā Karaliste: 23 milj. $
- Portugāle: 22 milj. $
- Singapūra: 19 milj. $
- Igaunija: 13 milj. $
- Brazīlija: 13 milj. $
- Luksemburga: 10 milj. $
- Dānija: 10 milj. $
- Ķīnas īpašās pārvaldes apgabals Honkonga: 7 milj. $
- Somija: 7 milj. $
- Bosnija un Hercegovina: 6 milj. $
- Horvātija: 4 milj. $
- Dienvidāfrikas Republika: 3 milj. $
- Ēģipte: 3 milj. $
- Īrija: 3 milj. $
- Ukraina: 3 milj. $
- Izraēla: 3 milj. $
- Kostarika: 3 milj. $
- Austrālija: 2 milj. $
- Krievija: 2 milj. $
- Gruzija: 2 milj. $
- Latvija: 2 milj. $
- Bahreina: 1 milj. $
- Kazahstāna: 1 milj. $
- Malta: 1 milj. $
- Norvēģija: 1 milj. $
Tirdzniecības vērtība (USD) tirdzniecība nav reģistrēta < 482 tūkst. $482 tūkst. $+11 milj. $+121 milj. $+> 291 milj. $
Imports: 214
- Amerikas Savienotās Valstis: 2 mljrd. $
- Meksika: 895 milj. $
- Vācija: 763 milj. $
- Čehija: 568 milj. $
- Japāna: 351 milj. $
- Polija: 338 milj. $
- Ķīna: 291 milj. $
- Slovākija: 276 milj. $
- Spānija: 246 milj. $
- Francija: 235 milj. $
- Indija: 223 milj. $
- Rumānija: 191 milj. $
- Itālija: 166 milj. $
- Brazīlija: 152 milj. $
- Turcija: 151 milj. $
- Apvienotā Karaliste: 146 milj. $
- Beļģija: 135 milj. $
- Maroka: 129 milj. $
- Kanāda: 128 milj. $
- Taizeme: 126 milj. $
- Malaizija: 122 milj. $
- Vjetnama: 121 milj. $
- Nīderlande: 106 milj. $
- Dienvidkoreja: 103 milj. $
- Austrija: 100 milj. $
- Ungārija: 78 milj. $
- Indonēzija: 77 milj. $
- Serbija: 73 milj. $
- Slovēnija: 70 milj. $
- Krievija: 70 milj. $
- Ķīnas īpašās pārvaldes apgabals Honkonga: 59 milj. $
- Zviedrija: 59 milj. $
- Apvienotie Arābu Emirāti: 57 milj. $
- Taivāna: 48 milj. $
- Šveice: 41 milj. $
- Dienvidāfrikas Republika: 39 milj. $
- Austrālija: 36 milj. $
- Portugāle: 27 milj. $
- Dānija: 26 milj. $
- Ēģipte: 23 milj. $
- Somija: 23 milj. $
- Bulgārija: 20 milj. $
- Irāna: 20 milj. $
- Norvēģija: 20 milj. $
- Singapūra: 20 milj. $
- Argentīna: 18 milj. $
- Tunisija: 17 milj. $
- Saūda Arābija: 14 milj. $
- Kazahstāna: 13 milj. $
- Uzbekistāna: 13 milj. $
- Filipīnas: 12 milj. $
- Kambodža: 12 milj. $
- Ukraina: 12 milj. $
- Īrija: 11 milj. $
- Kirgizstāna: 10 milj. $
- Horvātija: 9 milj. $
- Grieķija: 9 milj. $
- Ziemeļmaķedonija: 9 milj. $
- Irāka: 9 milj. $
- Pakistāna: 8 milj. $
Lielākās eksportētājvalstis
| Vieta | Valsts | Vērtība | Daļa |
|---|---|---|---|
| 1 | 2 mljrd. $ | 17,5% | |
| 2 | 951 milj. $ | 10,5% | |
| 3 | 949 milj. $ | 10,5% | |
| 4 | 502 milj. $ | 5,5% | |
| 5 | 442 milj. $ | 4,9% | |
| 6 | 428 milj. $ | 4,7% | |
| 7 | 342 milj. $ | 3,8% | |
| 8 | 306 milj. $ | 3,4% | |
| 9 | 292 milj. $ | 3,2% | |
| 10 | 281 milj. $ | 3,1% |
Lielākās importētājvalstis
| Vieta | Valsts | Vērtība | Daļa |
|---|---|---|---|
| 1 | 2 mljrd. $ | 20,1% | |
| 2 | 895 milj. $ | 9,9% | |
| 3 | 763 milj. $ | 8,4% | |
| 4 | 568 milj. $ | 6,3% | |
| 5 | 351 milj. $ | 3,9% | |
| 6 | 338 milj. $ | 3,7% | |
| 7 | 291 milj. $ | 3,2% | |
| 8 | 276 milj. $ | 3% | |
| 9 | 246 milj. $ | 2,7% | |
| 10 | 235 milj. $ | 2,6% |
Šī produkta ievedmuita pasaulē 165
Vislielākās labvēlības režīma (MFN) muitas nodoklis, ko katra valsts piemēro šīs HS apakšpozīcijas precēm: tās valsts tarifa pozīciju vidējais rādītājs, ar zemāko un augstāko pozīciju, ja tās atšķiras. Preces no valstīm, ar kurām ir tirdzniecības nolīgums, bieži maksā mazāk.
- 5%muitas mediāna
- 27valstu skaits bez muitas (MFN)
- 50%augstākais: Kiribati, Bahamu salas, Bermudu salas
165
| Importētājvalsts | MFN muitas nodoklis | pozīcijas no – līdz | datu gads |
|---|---|---|---|
| 10% | 2018 · HS 2012 | ||
| 5% | 0% – 10% | 2023 | |
| 15% | 2023 | ||
| 1,5% | 0% – 2,5% | 2023 | |
| 20% | 2021 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5% | 2021 · HS 2007 | ||
| 2% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 16% | 2023 · HS 2017 | ||
| 4,7% | 0% – 7% | 2023 | |
| 17% | 12% – 22% | 2021 · HS 2012 | |
| 5% | 2023 | ||
| 15% | 2023 · HS 2017 | ||
| 45% | 2022 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 7% | 2021 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5% | 2022 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 35% | 2023 | ||
| 10% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5% | 2022 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 16% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 10% | 2022 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 6% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 8% | 2023 | ||
| 5% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 2,5% | 2,2% – 2,7% | 2023 | |
| 10% | 2023 · HS 2017 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 15% | 10% – 20% | 2021 · HS 2017 | |
| 5% | 2019 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 3% | 2023 | ||
| 6% | 2023 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 5% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 12% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 · HS 2012 | ||
| 0% | 2022 · HS 2017 | ||
| 2,5% | 0% – 5% | 2023 | |
| 5% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 0% | 2020 · HS 2017 | ||
| 2,5% | 0% – 5% | 2023 | |
| 15% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 10% | 5% – 15% | 2020 · HS 2017 | |
| 0% | 2023 | ||
| 6% | 2022 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2017 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 20% | 2023 · HS 2017 | ||
| 25% | 22% – 27% | 2021 · HS 2002 | |
| 35% | 2023 · HS 2017 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 4,7% | 0% – 7% | 2023 | |
| 10% | 2023 | ||
| 7% | 2021 · HS 2017 | ||
| 50% | 2023 · HS 2002 | ||
| 5% | 2023 · HS 2017 | ||
| 20% | 2021 · HS 2017 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 2,5% | 0% – 5% | 2023 | |
| 5% | 2023 · HS 2017 | ||
| 7% | 2021 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2022 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 8% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2020 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 4,7%* | 2021 · HS 2017 | ||
| 5% | 2021 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 10% | 2021 · HS 2017 | ||
| 23% | 0% – 50% | 2023 | |
| 5% | 2023 | ||
| 2,5% | 2023 | ||
| 5% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 4% | 2021 · HS 2017 | ||
| 4% | 3% – 5% | 2023 · HS 2017 | |
| 8% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 25% | 2023 · HS 2017 | ||
| 7,5% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 10% | 2021 · HS 2017 | ||
| 15% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 2,5% | 0% – 5% | 2023 | |
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 35% | 2023 | ||
| 3% | 2023 · HS 2012 | ||
| 6% | 2017 · HS 2017 | ||
| 2,5% | 0% – 5% | 2023 | |
| 0% | 2023 | ||
| 10% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 2,5% | 0% – 5% | 2022 | |
| 20% | 2020 · HS 2017 | ||
| 10% | 2019 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 7% | 2021 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 0% | 2023 · HS 2012 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5% | 2020 · HS 2012 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 15% | 2023 · HS 2017 | ||
| 10% | 2021 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 · HS 2007 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 15% | 2023 | ||
| 4,7%* | 2023 | ||
| 10% | 2021 · HS 2012 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 20% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 · HS 2012 | ||
| 2,5% | 2,2% – 2,7% | 2023 | |
| 19% | 2017 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 3,8% | 0% – 10% | 2023 · HS 2017 | |
| 16% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5% | 2021 · HS 2017 | ||
| 15% | 2023 | ||
| 16% | 2023 · HS 2017 | ||
| 18% | 15% – 20% | 2023 | |
| 6% | 2021 · HS 2012 | ||
| 15% | 2023 | ||
| 10% | 2023 · HS 2017 | ||
| 8% | 2023 | ||
| 0,1% | 2023 |
Tarifu datu gadi: 2017–2023; likmes kopš tā laika var būt mainījušās. * īpatnējo muitas nodokļu ad valorem ekvivalents (UNCTAD aplēse) · UNCTAD TRAINS, piekļuve ar WITS (Pasaules Banka)
Klasifikācijas un atbilstības
Kur šī HS apakšpozīcija ir Apvienoto Nāciju Organizācijas statistikas klasifikācijās un kādi kodi tai bija iepriekšējos Harmonizētās sistēmas izdevumos.
- SITC Rev. 4
- 77835 Parts of the equipment of heading 778.34
- Galīgais izlietojums (BEC Rev. 5)
- Starppatēriņa preces · BEC 511220
- Produkts CPC 2.1
- 46960 Parts for the goods of subclasses 46910, 46921 and 46929; electrical parts n.e.c. of machinery or apparatus
- Darbība ISIC Rev. 4
- 2630 Manufacture of communication equipment2740 Manufacture of electric lighting equipment2790 Manufacture of other electrical equipment2930 Manufacture of parts and accessories for motor vehicles
Iepriekšējie HS izdevumi
| HS | Kods | |
|---|---|---|
| 2017 | 8512.90 | mainīts |
| 2012 | 8512.90 | mainīts |
| 2007 | 8512.90 | mainīts |
| 2002 | 8512.90 | mainīts |
| 1996 | 8512.90 | mainīts |
| 1992 | 8512.90 | mainīts |
ANO Statistikas nodaļas (UNSD) atbilstības tabulas
Saistoši klasifikācijas lēmumi līdzīgām precēm 4
ASV muitas (CBP, CROSS) un Apvienotās Karalistes HMRC (Advance Tariff Rulings) lēmumi par šim kodam klasificētām precēm. Lēmums ir saistošs tikai tā turētājam, taču parāda, kā iestādes klasificē līdzīgas preces. Preču apraksti ir iestāžu angliskie teksti.
- N359962 U.S. CBP
RE The tariff classification of automotive windshield wiper blades from China or Taiwan
- N315947 U.S. CBP
The tariff classification and country of origin of a Multipurpose LED Driver (MLD) Module from Taiwan
- N315750 U.S. CBP
The tariff classification of LED PCBs from Mexico
- N313188 U.S. CBP
The tariff classification of printed circuit boards (PCB’s) for motor vehicle lighting from China
ES kombinētajā nomenklatūrā apakšpozīcija 8512.90 ir sadalīta 2 tarifa pozīcijās; trešo valstu muitas nodokļa likme svārstās no 2,2% līdz 2,7% (vidēji 2,5%).
Turcijas muitas tarifa apakšpozīcijā 8512.90 ir 5 tarifa pozīcijas, un likumā noteiktā likme (Likums Nr. 474) svārstās no 2,2% līdz 2,7%.
Preces no 152 valstīm var ievest ES bez muitas nodokļa saskaņā ar tirdzniecības nolīgumiem un preferenču shēmām (piemēram, GSP-EBA, CARIFORUM); trešo valstu muitas nodokļa likme ir 2,2% – 2,7%.
Periodā 2025. g. septembris – 2026. g. augusts ES importēja šīs apakšpozīcijas preces 978,2 milj. € vērtībā (+6% salīdzinājumā ar iepriekšējiem 12 mēnešiem); lielākais piegādātājs – Ķīna ar 38% no importa, otrajā vietā – Serbija.
Šo preču pasaules eksporta vērtība 2024. gadā bija 9 mljrd. $ (−3,7% gada laikā).
Eksportā pirmajā vietā – Ķīna (2 mljrd. $), otrajā – Meksika.
Jautājumi un atbildes
Elektriskās apgaismošanas vai signalizēšanas aprīkojums: daļas – kāds ir preču kods?
Harmonizētajā sistēmā šīs preces klasificē apakšpozīcijā 8512.90 (pozīcija 8512), kas ietilpst XVI iedaļā. ES kombinētajā nomenklatūrā, ko piemēro arī Latvijā, kodam pievieno vēl divus ciparus.
Kāds ir ievedmuitas nodoklis kodam 8512.90 ES?
ES kombinētajā nomenklatūrā precēm no valstīm bez preferenciāla nolīguma trešo valstu muitas nodokļa likme kodam 8512.90 svārstās no 2,2% līdz 2,7% atkarībā no tarifa pozīcijas. Preferenciālās likmes, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
Kāds ir ievedmuitas nodoklis kodam 8512.90 Turcijā?
Turcijas muitas tarifā precēm no valstīm bez preferenciāla nolīguma likumā noteiktā likme (Likums Nr. 474) kodam 8512.90 svārstās no 2,2% līdz 2,7% atkarībā no tarifa pozīcijas. Preferenciālās likmes, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
Kura valsts visvairāk eksportē preces ar kodu 8512.90?
Ķīna: 2 mljrd. $ 2024. gadā (17,5% no pasaules eksporta).
No kurām valstīm apakšpozīcijas 8512.90 preces var ievest ES bez muitas nodokļa?
Precēm no 152 valstīm saskaņā ar tirdzniecības nolīgumu vai preferenču shēmu piemēro 0% likmi (piemēram, GSP-EBA, CARIFORUM, AZT). Precēm jāatbilst nolīguma izcelsmes noteikumiem, un importētājam jābūt izcelsmes apliecinājumam; pretējā gadījumā piemēro trešo valstu muitas nodokļa likmi (2,2% – 2,7%). Augstāk izvēlieties izcelsmes valsti, lai redzētu tās likmi.
No kurām valstīm ES importē apakšpozīcijas 8512.90 preces?
Pēdējos 12 mēnešos (2025. g. septembris – 2026. g. augusts) lielākie piegādātāji bija Ķīna (38%), Serbija (23%) un Dienvidkoreja (6%); kopējais imports – 978,2 milj. €.