0806 20 30 · Sultanīnas
Sultanīnas ir žāvēts produkts, ko iegūst no Soultanina B. šķirņu (kultivāru) (jeb Thompson seedless) (Vitis vinifera L.) vīnogām. Tās ir bez sēklām, vidēji lielas, zeltainā krāsā, kas pāriet brūnā, saldas.
ES kombinētā nomenklatūra · KN kods · HS 0806.20
Rozīnes (žāvētas vīnogas)
Nav deklarējams atsevišķi: izmantojiet kādu no apakšiedalījumiem (1) Dati: ES kombinētā nomenklatūra, spēkā no 2026. gada 1. janvāris · pārbaudīts 2026. gada 24. oktobris
Imports: ES
Maksājumi papildus muitas nodoklim un prasības, kas precēm jāizpilda uz robežas.
Deklarējiet precēm atbilstošo desmitzīmju TARIC kodu: pasākumi apakšpozīcijās var atšķirties.
| 0806 20 30 10 | In immediate containers of a net capacity not exceeding 2 kg |
| 0806 20 30 90 | Other |
Likme, ko katra dalībvalsts piemēro šī koda precēm, saskaņā ar Komisijas datubāzi Taxes in Europe. Samazinātā likme var attiekties tikai uz daļu koda preču: pārbaudiet valsts PVN tiesību aktus.
TEDB · 2026. gada 26. oktobris
| Nolīgums vai shēma | Valstis | Likme |
|---|---|---|
| trešo valstu likme (bez nolīguma) | — | 2,4% |
| GSP-EBA (īpašs režīms vismazāk attīstītajām valstīm - Viss, izņemot ieročus) | Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša un vēl 42Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša, Benina, Burkinafaso, Burundija, Butāna, Centrālāfrikas Republika, Čada, Dienvidsudāna, Džibutija, Eritreja, Etiopija, Gambija, Gvineja, Gvineja-Bisava, Haiti, Jemena, Kambodža, Kiribati, Komoru salas, Kongo (Kinšasa), Laosa, Lesoto, Libērija, Madagaskara, Malāvija, Mali, Mauritānija, Mjanma (Birma), Mozambika, Nepāla, Nigēra, Ruanda, Santome un Prinsipi, Senegāla, Sjerraleone, Somālija, Sudāna, Tanzānija, Togo, Tuvalu, Uganda, Zambija, Zālamana salas | Bez muitas |
| CARIFORUM | Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza un vēl 10Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza, Dominika, Dominikāna, Gajāna, Grenāda, Jamaika, Sentkitsa un Nevisa, Sentlūsija, Sentvinsenta un Grenadīnas, Surinama, Trinidāda un Tobāgo | Bez muitas |
| AZT (Aizjūras zemes un teritorijas) | Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija un vēl 8Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija, Grenlande, Jaunkaledonija, Kirasao, Nīderlandes Karību salas, Senbartelmī, Senpjēra un Mikelona, Sintmārtena, Volisa un Futunas salas | Bez muitas |
| Centrālā Amerika | Gvatemala, Hondurasa, Kostarika, Nikaragva, Panama, Salvadora | Bez muitas |
| Mercosur | Argentīna, Brazīlija, Paragvaja, Urugvaja | Bez muitas |
| SADC EPA | Botsvāna, Namībija, Svatini | Bez muitas |
| Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas valstis | Maurīcija, Seišelu salas, Zimbabve | Bez muitas |
| ES–Andora nolīgums | Andora | Bez muitas |
| ES–Albānija nolīgums | Albānija | Bez muitas |
| ES–Bosnija un Hercegovina nolīgums | Bosnija un Hercegovina | Bez muitas |
| ES–Kanāda nolīgums | Kanāda | Bez muitas |
| ES–Kotdivuāra nolīgums | Kotdivuāra | Bez muitas |
| ES–Čīle nolīgums | Čīle | Bez muitas |
| ES–Kamerūna nolīgums | Kamerūna | Bez muitas |
| ES–Kolumbija nolīgums | Kolumbija | Bez muitas |
| ES–Ekvadora nolīgums | Ekvadora | Bez muitas |
| ES–Ēģipte nolīgums | Ēģipte | Bez muitas |
| Preferenciāla izcelsme saskaņā ar Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti par grozījumu izdarīšanu 1. un 4. protokolā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses. | Rietumsahāra | Bez muitas |
| ES–Fidži nolīgums | Fidži | Bez muitas |
| ES–Apvienotā Karaliste nolīgums | Apvienotā Karaliste | Bez muitas |
| ES–Gruzija nolīgums | Gruzija | Bez muitas |
| ES–Gana nolīgums | Gana | Bez muitas |
| ES–Izraēla nolīgums | Izraēla | Bez muitas |
| ES–Islande nolīgums | Islande | Bez muitas |
| ES–Jordānija nolīgums | Jordānija | Bez muitas |
| ES–Japāna nolīgums | Japāna | Bez muitas |
| ES–Kenija nolīgums | Kenija | Bez muitas |
| ES–Dienvidkoreja nolīgums | Dienvidkoreja | Bez muitas |
| ES–Libāna nolīgums | Libāna | Bez muitas |
| ES–Maroka nolīgums | Maroka | Bez muitas |
| ES–Moldova nolīgums | Moldova | Bez muitas |
| ES–Melnkalne nolīgums | Melnkalne | Bez muitas |
| ES–Ziemeļmaķedonija nolīgums | Ziemeļmaķedonija | Bez muitas |
| ES–Meksika nolīgums | Meksika | Bez muitas |
| ES–Jaunzēlande nolīgums | Jaunzēlande | Bez muitas |
| ES–Peru nolīgums | Peru | Bez muitas |
| ES–Papua-Jaungvineja nolīgums | Papua-Jaungvineja | Bez muitas |
| ES–Palestīnas teritorijas nolīgums | Palestīnas teritorijas | Bez muitas |
| ES–Serbija nolīgums | Serbija | Bez muitas |
| ES–Singapūra nolīgums | Singapūra | Bez muitas |
| ES–Sanmarīno muitas savienība | Sanmarīno | Bez muitas |
| ES–Turcija nolīgums | Turcija | Bez muitas |
| ES–Ukraina nolīgums | Ukraina | Bez muitas |
| ES–Amerikas Savienotās Valstis nolīgums | Amerikas Savienotās Valstis | Bez muitas |
| ES–Vjetnama nolīgums | Vjetnama | Bez muitas |
| ES–Samoa nolīgums | Samoa | Bez muitas |
| ES–Kosova nolīgums | Kosova | Bez muitas |
| ES–Dienvidāfrikas Republika nolīgums | Dienvidāfrikas Republika | Bez muitas |
| Valsts | Vērtība | Daļa | Izmaiņas |
|---|---|---|---|
| 223,5 milj. € | 41,8% | -16,6% | |
| 120,6 milj. € | 22,6% | +13,7% | |
| 54 milj. € | 10,1% | -11,4% | |
| 35,1 milj. € | 6,6% | -27,7% | |
| 31,9 milj. € | 6% | +0,6% | |
| 23,9 milj. € | 4,5% | -59% | |
| 20,6 milj. € | 3,8% | -12,5% | |
| 8,7 milj. € | 1,6% | -24% |
0806.20 Vīnogas, svaigas vai žāvētas: žāvētas
ASV muitas (CBP, CROSS) un Apvienotās Karalistes HMRC (Advance Tariff Rulings) lēmumi par šim kodam klasificētām precēm. Lēmums ir saistošs tikai tā turētājam, taču parāda, kā iestādes klasificē līdzīgas preces. Preču apraksti ir iestāžu angliskie teksti.
The tariff classification of almonds, walnuts, black and golden raisins, and apricots from Uzbekistan
Eiropas Komisijas skaidrojumi par preču klasificēšanu šajos KN kodos. Tie nav juridiski saistoši, taču muitas iestādes tos ievēro; tie papildina Pasaules Muitas organizācijas HS skaidrojumus.
Sultanīnas ir žāvēts produkts, ko iegūst no Soultanina B. šķirņu (kultivāru) (jeb Thompson seedless) (Vitis vinifera L.) vīnogām. Tās ir bez sēklām, vidēji lielas, zeltainā krāsā, kas pāriet brūnā, saldas.
Vispārīgie skaidrojumi
1. Šajā nodaļā ietilpst destilācijai paredzēti augļi raupja mīkstuma masas veidā, pat ja ir sākusies dabiskā rūgšana.
2. Pasterizācija šajā nodaļā nav pieļaujama, izņemot:
Sterilizēti augļi un rieksti šajā nodaļā neietilpst (2008. pozīcija kopumā).
Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras skaidrojumi, OV C (konsolidētais teksts un vēlākie grozījumi) · © European Union
Katra gada kombinētā nomenklatūra, kā publicēta Oficiālajā Vēstnesī: apraksts, muitas nodoklis trešām valstīm un papildu mērvienība.
| Gads | Apraksts | Muitas nodoklis trešām valstīm | Papildu mērvienība |
|---|---|---|---|
| 2026 | sultanīnas | 2,4% | — |
| 2025 | nemainīts | 2,4% | — |
| 2024 | nemainīts | 2,4% | — |
| 2023 | nemainīts | 2,4% | — |
| 2022 | nemainīts | 2,4% | — |
| 2021 | nemainīts | 2,4% | — |
| 2020 | nemainīts | 2,4% | — |
| 2019 | Sultanas | 2,4% | — |
KN kods 0806 20 30 ir ES kombinētās nomenklatūras tarifa pozīcija HS apakšpozīcijā 0806.20 (vīnogas, svaigas vai žāvētas: žāvētas).
Trešo valstu muitas nodokļa likme ir 2,4%; daudzumu deklarē šādā mērvienībā: —.
Preces no 129 valstīm var ievest ES bez muitas nodokļa saskaņā ar tirdzniecības nolīgumiem un preferenču shēmām (piemēram, GSP-EBA, CARIFORUM); trešo valstu muitas nodokļa likme ir 2,4%.
Precēm, kuru izcelsmes valsts ir Baltkrievija vai Krievija, ES papildus muitas nodoklim ir noteikusi papildu muitas nodokli; tā likme ir 50%.
Periodā 2025. g. septembris – 2026. g. augusts ES importēja HS apakšpozīcijas 0806.20 preces 534,6 milj. € vērtībā (−15% salīdzinājumā ar iepriekšējiem 12 mēnešiem); lielākais piegādātājs – Turcija ar 42% no importa, otrajā vietā – Dienvidāfrikas Republika.
Tajā pašā HS apakšpozīcijā citos tarifos: Turcija 54,9%, AK 2%, Kanāda bez muitas, Meksika 20%, Brazīlija 9%, Argentīna 9%, Peru 6%, Jaunzēlande bez muitas, Japāna 1,2%, GCC bez muitas, Šveice bez muitas, Norvēģija bez muitas, Ziemeļmaķedonija 25% un Nigērija 20%.
2024. gadā ES dalībvalstis importēja HS apakšpozīcijas 0806.20 preces 716,6 milj. $ vērtībā; lielākais piegādātājs no valstīm ārpus ES – Turcija.
ES kombinētajā nomenklatūrā trešo valstu muitas nodokļa likme ir 2,4%; papildu mērvienība – —. Preferenciālās likmes precēm no nolīguma valstīm, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
129 valstīm šai tarifa pozīcijai ir preferenciālā likme, no tām 129 valstīm – 0% (tostarp GSP-EBA, CARIFORUM, AZT). Preferenciālo likmi piemēro tikai precēm, kas atbilst nolīguma izcelsmes noteikumiem un kurām ir izcelsmes apliecinājums. Izvēlieties šajā lapā izcelsmes valsti, lai redzētu likmi.
Precēm, kuru izcelsmes valsts ir Baltkrievija vai Krievija, ES papildus muitas nodoklim ir noteikusi papildu muitas nodokli; tā likme ir 50%. Pasākumā nosauktajiem eksportētājiem var būt noteiktas atšķirīgas likmes.
Visā apakšpozīcijā 0806.20 2024. gadā lielākais piegādātājs no valstīm ārpus ES bija Turcija (292,8 milj. $), otrajā vietā – Dienvidāfrikas Republika.