1001 11 00 un 1001 19 00 · Cietie kvieši
Skat. šīs nodaļas apakšpozīciju 1. piezīmi un 1001. pozīcijas HS skaidrojumu pirmā punkta (2) apakšpunktu.
ES kombinētā nomenklatūra · KN kods · HS 1001.11
✓ Izmantojams muitas deklarācijā Dati: ES kombinētā nomenklatūra, spēkā no 2026. gada 1. janvāris · pārbaudīts 2026. gada 24. oktobris
Imports: ES
Maksājumi papildus muitas nodoklim un prasības, kas precēm jāizpilda uz robežas.
Likme, ko katra dalībvalsts piemēro šī koda precēm, saskaņā ar Komisijas datubāzi Taxes in Europe. Samazinātā likme var attiekties tikai uz daļu koda preču: pārbaudiet valsts PVN tiesību aktus.
TEDB · 2026. gada 26. oktobris
| Nolīgums vai shēma | Valstis | Likme |
|---|---|---|
| trešo valstu likme (bez nolīguma) | — | 148 €/t |
| GSP-EBA (īpašs režīms vismazāk attīstītajām valstīm - Viss, izņemot ieročus) | Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša un vēl 42Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša, Benina, Burkinafaso, Burundija, Butāna, Centrālāfrikas Republika, Čada, Dienvidsudāna, Džibutija, Eritreja, Etiopija, Gambija, Gvineja, Gvineja-Bisava, Haiti, Jemena, Kambodža, Kiribati, Komoru salas, Kongo (Kinšasa), Laosa, Lesoto, Libērija, Madagaskara, Malāvija, Mali, Mauritānija, Mjanma (Birma), Mozambika, Nepāla, Nigēra, Ruanda, Santome un Prinsipi, Senegāla, Sjerraleone, Somālija, Sudāna, Tanzānija, Togo, Tuvalu, Uganda, Zambija, Zālamana salas | Bez muitas |
| CARIFORUM | Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza un vēl 10Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza, Dominika, Dominikāna, Gajāna, Grenāda, Jamaika, Sentkitsa un Nevisa, Sentlūsija, Sentvinsenta un Grenadīnas, Surinama, Trinidāda un Tobāgo | Bez muitas |
| AZT (Aizjūras zemes un teritorijas) | Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija un vēl 8Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija, Grenlande, Jaunkaledonija, Kirasao, Nīderlandes Karību salas, Senbartelmī, Senpjēra un Mikelona, Sintmārtena, Volisa un Futunas salas | Bez muitas |
| SADC EPA | Botsvāna, Namībija, Svatini | Bez muitas |
| Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas valstis | Maurīcija, Seišelu salas, Zimbabve | Bez muitas |
| ES–Andora nolīgums | Andora | Bez muitas |
| ES–Albānija nolīgums | Albānija | Bez muitas |
| ES–Bosnija un Hercegovina nolīgums | Bosnija un Hercegovina | Bez muitas |
| ES–Kotdivuāra nolīgums | Kotdivuāra | Bez muitas |
| ES–Kamerūna nolīgums | Kamerūna | Bez muitas |
| ES–Kolumbija nolīgums | Kolumbija | Bez muitas |
| ES–Ekvadora nolīgums | Ekvadora | Bez muitas |
| ES–Ēģipte nolīgums | Ēģipte | Bez muitas |
| Preferenciāla izcelsme saskaņā ar Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti par grozījumu izdarīšanu 1. un 4. protokolā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses. | Rietumsahāra | Bez muitas |
| ES–Fidži nolīgums | Fidži | Bez muitas |
| ES–Apvienotā Karaliste nolīgums | Apvienotā Karaliste | Bez muitas |
| ES–Gruzija nolīgums | Gruzija | Bez muitas |
| ES–Gana nolīgums | Gana | Bez muitas |
| ES–Izraēla nolīgums | Izraēla | Bez muitas |
| ES–Islande nolīgums | Islande | Bez muitas |
| ES–Jordānija nolīgums | Jordānija | Bez muitas |
| ES–Japāna nolīgums | Japāna | Bez muitas |
| ES–Kenija nolīgums | Kenija | Bez muitas |
| ES–Dienvidkoreja nolīgums | Dienvidkoreja | Bez muitas |
| ES–Libāna nolīgums | Libāna | Bez muitas |
| ES–Maroka nolīgums | Maroka | Bez muitas |
| ES–Moldova nolīgums | Moldova | Bez muitas |
| ES–Melnkalne nolīgums | Melnkalne | Bez muitas |
| ES–Ziemeļmaķedonija nolīgums | Ziemeļmaķedonija | Bez muitas |
| ES–Jaunzēlande nolīgums | Jaunzēlande | Bez muitas |
| ES–Peru nolīgums | Peru | Bez muitas |
| ES–Papua-Jaungvineja nolīgums | Papua-Jaungvineja | Bez muitas |
| ES–Palestīnas teritorijas nolīgums | Palestīnas teritorijas | Bez muitas |
| ES–Serbija nolīgums | Serbija | Bez muitas |
| ES–Sanmarīno muitas savienība | Sanmarīno | Bez muitas |
| ES–Ukraina nolīgums | Ukraina | Bez muitas |
| ES–Vjetnama nolīgums | Vjetnama | Bez muitas |
| ES–Samoa nolīgums | Samoa | Bez muitas |
| ES–Kosova nolīgums | Kosova | Bez muitas |
| ES–Dienvidāfrikas Republika nolīgums | Dienvidāfrikas Republika | Bez muitas |
| ES–Čīle nolīgums | Čīle | 111 EUR / t |
| ES–Turcija nolīgums | Turcija | 0 EUR / t |
Savienība apņemas piemērot produktiem, izņemot produktus, kuru izcelsme ir Krievijas Federācijā vai Baltkrievijas Republikā vai kuri tieši vai netieši eksportēti no minētajām valstīm, nodokli tādā apmērā un veidā, lai šādiem graudaugiem importa cena pēc nodokļa nomaksas nepārsniegtu faktisko intervences cenu (vai – pašreizējās sistēmas pārveidojuma gadījumā – faktisko pabalsta cenu), kas paaugstināta par 55 %. Piemērojamais nodoklis attiecībā uz graudaugiem, kas ietilpst turpmāk norādītajās pozīcijās, nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt 3. slejā norādīto:
ex1001 kvieši,
1002 rudzi,
ex1005 kukurūza, izņemot hibrīdu sēklas, un
ex1007 sorgo, izņemot hibrīdus sēklai.
Piemērojamais nodoklis produktiem, kuru izcelsme ir Krievijas Federācijā un Baltkrievijas Republikā vai kuri tieši vai netieši eksportēti no minētajām valstīm.
| Valsts | Vērtība | Daļa | Izmaiņas |
|---|---|---|---|
| 68 tūkst. € | 71,9% | -40,2% | |
| 20 tūkst. € | 21,5% | -20,9% | |
| 2 tūkst. € | 2% | -98,8% | |
| 2 tūkst. € | 1,7% | +16 350% | |
| 2 tūkst. € | 1,6% | — | |
| 429 € | 0,5% | -61% | |
| 230 € | 0,2% | — | |
| 175 € | 0,2% | +29,6% |
1001.11 Kvieši un kviešu un rudzu maisījums: cietie kvieši, sēklai
Eiropas Komisijas skaidrojumi par preču klasificēšanu šajos KN kodos. Tie nav juridiski saistoši, taču muitas iestādes tos ievēro; tie papildina Pasaules Muitas organizācijas HS skaidrojumus.
Skat. šīs nodaļas apakšpozīciju 1. piezīmi un 1001. pozīcijas HS skaidrojumu pirmā punkta (2) apakšpunktu.
Vispārīgie skaidrojumi
Graudaugu (piemēram, kukurūzas) kaltētas vārpas, kuras ir balinātas, krāsotas, piesūcinātas vai kādā citā veidā apstrādātas dekoratīviem mērķiem, klasificē 0604 90 99. apakšpozīcijā.
Graudaugi tiek klasificēti šajā nodaļā, lai arī tie ir termiski apstrādāti uzglabāšanai, kas var izraisīt graudu daļēju želatinizāciju un dažreiz pat pārplīšanu. Daļēja želatinizācija (iepriekšēja želatinizācija) rodas kaltēšanas procesā un tā skar tikai nelielu graudu daudzumu. Šī cietes pārveidošana nav termiskās apstrādes mērķis, bet tikai tās blakusefekts. Šo apstrādi nevar uzskatīt par “citādi apstrādāts” 10. nodaļas 1.B piezīmes nozīmē.
Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras skaidrojumi, OV C (konsolidētais teksts un vēlākie grozījumi) · © European Union
Katra gada kombinētā nomenklatūra, kā publicēta Oficiālajā Vēstnesī: apraksts, muitas nodoklis trešām valstīm un papildu mērvienība.
| Gads | Apraksts | Muitas nodoklis trešām valstīm | Papildu mērvienība |
|---|---|---|---|
| 2026 | sēklai | 148 €/t | — |
| 2025 | nemainīts | 148 €/t | — |
| 2024 | nemainīts | 148 €/t | — |
| 2023 | nemainīts | 148 €/t | — |
| 2022 | nemainīts | 148 €/t | — |
| 2021 | nemainīts | 148 €/t | — |
| 2020 | nemainīts | 148 €/t | — |
| 2019 | Seed | 148 €/t | — |
ES kombinētajā nomenklatūrā HS apakšpozīcijai 1001.11 (kvieši un kviešu un rudzu maisījums: cietie kvieši, sēklai) atbilst tikai viena tarifa pozīcija – 1001 11 00.
Trešo valstu muitas nodokļa likme ir specifisks vai kombinēts muitas nodoklis: 148 €/t.
Precēm no 115 valstīm, ievedot tās ES, var piemērot preferenciālo likmi (piemēram, GSP-EBA, CARIFORUM) trešo valstu muitas nodokļa likmes (148 €/t) vietā; 113 valstu precēm muitas nodokli nepiemēro vispār.
ES imports HS apakšpozīcijā 1001.11 pēdējos 12 mēnešos (2025. g. septembris – 2026. g. augusts) bija 94,8 tūkst. € (−70% salīdzinājumā ar iepriekšējiem 12 mēnešiem), vidēji 0,57 € par kilogramu; lielākais piegādātājs – Serbija ar 72% no importa, otrajā vietā – Apvienotā Karaliste.
Tajā pašā HS apakšpozīcijā citos tarifos: Turcija bez muitas, AK bez muitas, Kanāda 49%, Meksika 15%, Brazīlija bez muitas, Argentīna bez muitas, Peru bez muitas, Jaunzēlande bez muitas, Japāna bez muitas, Taivāna 6,5%, GCC bez muitas, Ziemeļmaķedonija bez muitas un Nigērija 5%.
2024. gadā ES dalībvalstis importēja HS apakšpozīcijas 1001.11 preces 96 milj. $ vērtībā.
ES kombinētajā nomenklatūrā trešo valstu muitas nodokļa likme ir 148 €/t; papildu mērvienība – —. Preferenciālās likmes precēm no nolīguma valstīm, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
115 valstīm šai tarifa pozīcijai ir preferenciālā likme, no tām 113 valstīm – 0% (tostarp GSP-EBA, CARIFORUM, AZT). Preferenciālo likmi piemēro tikai precēm, kas atbilst nolīguma izcelsmes noteikumiem un kurām ir izcelsmes apliecinājums. Izvēlieties šajā lapā izcelsmes valsti, lai redzētu likmi.