Nodaļa

10

10. nodaļa: Graudaugu produkti

Harmonizētās sistēmas 10. nodaļā ir 8 pozīcijas; tā ietilpst II iedaļā (augu valsts produkti).

Muitas nodokļa likmju salīdzinājums

ES Bez muitas – 12,8% Trešo valstu muitas nodoklis 65 tarifa pozīcijas · vidēji 3,8% · 58× specifisks vai kombinēts muitas nodoklis Turcija Bez muitas – 130% Trešo valstu muitas nodoklis 75 tarifa pozīcijas · vidēji 50,9% ASV Bez muitas – 11,2% Vispārējā (MFN) 30 tarifa pozīcijas · vidēji 1,5% · 18× specifisks vai kombinēts muitas nodoklis AK Bez muitas – 12% Trešo valstu muitas nodoklis 179 tarifa pozīcijas · vidēji 0,8% · 155× specifisks vai kombinēts muitas nodoklis Kanāda Bez muitas – 94,5% Vispārējā (MFN) 51 tarifa pozīcija · vidēji 10% · 3× specifisks vai kombinēts muitas nodoklis Meksika Bez muitas – 20% Vispārējā (MFN) 38 tarifa pozīcijas · vidēji 7,5% Brazīlija Bez muitas – 10,8% Vispārējā (MFN) 43 tarifa pozīcijas · vidēji 5% Argentīna Bez muitas – 10,8% Vispārējā (MFN) 121 tarifa pozīcija · vidēji 7,4% Peru Bez muitas – 6% Vispārējā (MFN) 41 tarifa pozīcija · vidēji 1% Jaunzēlande Bez muitas Vispārējā (MFN) 26 tarifa pozīcijas Japāna Bez muitas – 20% Vispārējā (MFN) 62 tarifa pozīcijas · vidēji 1,9% · 20× specifisks vai kombinēts muitas nodoklis Taivāna Bez muitas – 6,5% Vispārējā (MFN) 33 tarifa pozīcijas · vidēji 2,7% · 5× specifisks vai kombinēts muitas nodoklis GCC Bez muitas – 5% Vispārējā (MFN) 35 tarifa pozīcijas · vidēji 0,6% Šveice Bez muitas Vispārējā (MFN) 125 tarifa pozīcijas · 99× specifisks vai kombinēts muitas nodoklis Norvēģija Bez muitas Vispārējā (MFN) 36 tarifa pozīcijas · 24× specifisks vai kombinēts muitas nodoklis Ziemeļmaķedonija Bez muitas – 35% Vispārējā (MFN) 70 tarifa pozīcijas · vidēji 19,5% · 2× specifisks vai kombinēts muitas nodoklis Nigērija 5% – 10% Vispārējā (MFN) 28 tarifa pozīcijas · vidēji 5,7%

Pozīcijas 8

  • 1001Kvieši un kviešu un rudzu maisījums ES 12,8% · Turcija 0%–130% · ASV 2,8% · AK 0%–12% · Kanāda 0%–76,5% · Meksika 0%–15% · Brazīlija 0%–9% · Argentīna 0%–10% · Peru Bez muitas · Jaunzēlande Bez muitas · Japāna 0%–20% · Taivāna 6,5% · GCC Bez muitas · Šveice Bez muitas · Ziemeļmaķedonija Bez muitas · Nigērija 5%
  • 1002Rudzi Turcija 0%–130% · ASV Bez muitas · AK Bez muitas · Kanāda Bez muitas · Meksika Bez muitas · Brazīlija 0%–7,2% · Argentīna 0%–7,2% · Peru Bez muitas · Jaunzēlande Bez muitas · Japāna 0%–4,2% · Taivāna Bez muitas · GCC 5% · Šveice Bez muitas · Ziemeļmaķedonija 0%–5% · Nigērija 5%
  • 1003Mieži Turcija 0%–130% · Kanāda 0%–94,5% · Meksika Bez muitas · Brazīlija 0%–9% · Argentīna 0%–9% · Peru 0%–6% · Jaunzēlande Bez muitas · Japāna Bez muitas · Taivāna Bez muitas · GCC Bez muitas · Šveice Bez muitas · Ziemeļmaķedonija 0%–2% · Nigērija 5%
  • 1004Auzas Turcija 0%–130% · ASV Bez muitas · Kanāda Bez muitas · Meksika Bez muitas · Brazīlija 0%–7,2% · Argentīna 0%–7,2% · Peru Bez muitas · Jaunzēlande Bez muitas · Japāna Bez muitas · Taivāna 2% · GCC Bez muitas · Šveice Bez muitas · Ziemeļmaķedonija 0%–10% · Nigērija 5%
  • 1005Kukurūza ES Bez muitas · Turcija 0%–130% · ASV Bez muitas · AK Bez muitas · Kanāda Bez muitas · Meksika 0%–20% · Brazīlija 0%–7,2% · Argentīna 0%–7,2% · Peru Bez muitas · Jaunzēlande Bez muitas · Japāna 0%–3% · Taivāna Bez muitas · GCC Bez muitas · Šveice Bez muitas · Norvēģija Bez muitas · Ziemeļmaķedonija Bez muitas · Nigērija 5%
  • 1006Rīsi ES 7,7% · Turcija 15%–45% · ASV 11,2% · AK 0%–6% · Kanāda Bez muitas · Meksika 9%–20% · Brazīlija 0%–10,8% · Argentīna 0%–10,8% · Peru Bez muitas · Jaunzēlande Bez muitas · Japāna Bez muitas · GCC Bez muitas · Šveice Bez muitas · Norvēģija Bez muitas · Ziemeļmaķedonija 0%–35% · Nigērija 5%–10%
  • 1007Graudu sorgo ES 6,4% · Turcija 0%–130% · AK Bez muitas · Kanāda Bez muitas · Meksika 0%–15% · Brazīlija 0%–7,2% · Argentīna 0%–7,2% · Peru Bez muitas · Jaunzēlande Bez muitas · Japāna 0%–3% · Taivāna Bez muitas · GCC 5% · Norvēģija Bez muitas · Ziemeļmaķedonija 0%–5% · Nigērija 5%
  • 1008Griķi, sāre un miežabrāļi; citādi graudaugu produkti ES Bez muitas · Turcija 0%–130% · ASV 0%–1,1% · AK Bez muitas · Kanāda Bez muitas · Meksika 0%–15% · Brazīlija 0%–7,2% · Argentīna 0%–7,2% · Peru 0%–6% · Jaunzēlande Bez muitas · Japāna 0%–9% · Taivāna 3%–4% · GCC Bez muitas · Šveice Bez muitas · Norvēģija Bez muitas · Ziemeļmaķedonija 0%–5% · Nigērija 5%

ES: imports pa mēnešiem

pēdējie 12 mēneši7,9 mljrd. €-13,4% · iepriekšējie 12 mēneši
Vidējā importa cena0,26 € par kg
2024. g. janv.: 916,2 milj. €2024. g. febr.: 732,2 milj. €2024. g. marts: 751,3 milj. €2024. g. apr.: 759,1 milj. €2024. g. maijs: 849,5 milj. €2024. g. jūn.: 790,7 milj. €2024. g. jūl.: 904,4 milj. €2024. g. aug.: 687,7 milj. €2024. g. sept.: 736,1 milj. €2024. g. okt.: 928,1 milj. €2024. g. nov.: 781,6 milj. €2024. g. dec.: 752,7 milj. €2025. g. janv.: 894,1 milj. €2025. g. febr.: 897,4 milj. €2025. g. marts: 1 mljrd. €2025. g. apr.: 638 milj. €2025. g. maijs: 616,5 milj. €2025. g. jūn.: 654,1 milj. €2025. g. jūl.: 536 milj. €2025. g. aug.: 671,5 milj. €2025. g. sept.: 667,2 milj. €2025. g. okt.: 575,8 milj. €2025. g. nov.: 631 milj. €2025. g. dec.: 669,1 milj. €2026. g. janv.: 631,9 milj. €2026. g. febr.: 621,7 milj. €2026. g. marts: 640,7 milj. €2026. g. apr.: 716,7 milj. €2026. g. maijs: 645,3 milj. €2026. g. jūn.: 764,7 milj. €2026. g. jūl.: 647,3 milj. €2026. g. aug.: 683,7 milj. € 202420252026
Dati līdz: 2026. g. augusts (provizoriski) · Mēneša dati: Eurostat Comext (CC BY 4.0), HMRC (OGL v3.0)

Pasaules tirdzniecība 2024. gadā

10 · 159,3 mljrd. $

Tirdzniecības vērtība (USD) tirdzniecība nav reģistrēta < 7 milj. $7 milj. $+169 milj. $+1,8 mljrd. $+> 9,6 mljrd. $

Eksports: 191
  1. Amerikas Savienotās Valstis: 24,5 mljrd. $
  2. Indija: 12,1 mljrd. $
  3. Ukraina: 11,2 mljrd. $
  4. Argentīna: 10,8 mljrd. $
  5. Krievija: 10,7 mljrd. $
  6. Kanāda: 9,6 mljrd. $
  7. Brazīlija: 9,6 mljrd. $
  8. Austrālija: 8,4 mljrd. $
  9. Francija: 7,7 mljrd. $
  10. Taizeme: 6,8 mljrd. $
  11. Pakistāna: 4,4 mljrd. $
  12. Vjetnama: 4,2 mljrd. $
  13. Rumānija: 3,8 mljrd. $
  14. Vācija: 3 mljrd. $
  15. Polija: 2,9 mljrd. $
  16. Mjanma (Birma): 2,2 mljrd. $
  17. Kambodža: 1,9 mljrd. $
  18. Bulgārija: 1,9 mljrd. $
  19. Ungārija: 1,8 mljrd. $
  20. Kazahstāna: 1,5 mljrd. $
  21. Lietuva: 1,4 mljrd. $
  22. Dienvidāfrikas Republika: 1,3 mljrd. $
  23. Turcija: 1,2 mljrd. $
  24. Čehija: 1,1 mljrd. $
  25. Itālija: 1,1 mljrd. $
  26. Serbija: 1,1 mljrd. $
  27. Paragvaja: 1 mljrd. $
  28. Urugvaja: 1 mljrd. $
  29. Ķīna: 1 mljrd. $
  30. Latvija: 940 milj. $
  31. Austrija: 720 milj. $
  32. Nīderlande: 704 milj. $
  33. Slovākija: 572 milj. $
  34. Spānija: 531 milj. $
  35. Beļģija: 526 milj. $
  36. Slovēnija: 418 milj. $
  37. Tanzānija: 412 milj. $
  38. Moldova: 376 milj. $
  39. Horvātija: 368 milj. $
  40. Apvienotie Arābu Emirāti: 350 milj. $
  41. Grieķija: 342 milj. $
  42. Apvienotā Karaliste: 335 milj. $
  43. Dānija: 273 milj. $
  44. Igaunija: 271 milj. $
  45. Zviedrija: 200 milj. $
  46. Peru: 186 milj. $
  47. Šveice: 169 milj. $
  48. Somija: 165 milj. $
  49. Portugāle: 144 milj. $
  50. Īrija: 135 milj. $
  51. Gajāna: 134 milj. $
  52. Laosa: 120 milj. $
  53. Taivāna: 109 milj. $
  54. Bolīvija: 104 milj. $
  55. Ēģipte: 97 milj. $
  56. Meksika: 96 milj. $
  57. Čīle: 94 milj. $
  58. Japāna: 92 milj. $
  59. Uganda: 87 milj. $
  60. Singapūra: 73 milj. $

Lielākās eksportētājvalstis

VietaValstsVērtībaDaļa
1 Amerikas Savienotās Valstis 24,5 mljrd. $ 15,4%
2 Indija 12,1 mljrd. $ 7,6%
3 Ukraina 11,2 mljrd. $ 7%
4 Argentīna 10,8 mljrd. $ 6,8%
5 Krievija 10,7 mljrd. $ 6,7%
6 Kanāda 9,6 mljrd. $ 6%
7 Brazīlija 9,6 mljrd. $ 6%
8 Austrālija 8,4 mljrd. $ 5,3%
9 Francija 7,7 mljrd. $ 4,8%
10 Taizeme 6,8 mljrd. $ 4,3%

Lielākās importētājvalstis

VietaValstsVērtībaDaļa
1 Ķīna 11,5 mljrd. $ 7,2%
2 Ēģipte 7,2 mljrd. $ 4,5%
3 Meksika 6,7 mljrd. $ 4,2%
4 Indonēzija 6,3 mljrd. $ 4%
5 Japāna 6,2 mljrd. $ 3,9%
6 Vjetnama 5,4 mljrd. $ 3,4%
7 Saūda Arābija 5,2 mljrd. $ 3,3%
8 Filipīnas 4,9 mljrd. $ 3,1%
9 Itālija 4,8 mljrd. $ 3%
10 Spānija 4,6 mljrd. $ 2,9%

ES kombinētajā nomenklatūrā 10. nodaļa ir sadalīta 65 tarifa pozīcijās; trešo valstu muitas nodokļa likme svārstās no 0% līdz 12,8% (vidēji 3,8%). No tām 4 pozīcijām likme ir 0%. 58 pozīcijām noteikts specifisks vai kombinēts muitas nodoklis.

Turcijas muitas tarifa 10. nodaļā ir 75 tarifa pozīcijas, un likumā noteiktā likme (Likums Nr. 474) svārstās no 0% līdz 130%. No tām 18 pozīcijām likme ir 0%.

ASV Harmonizētajā tarifu sarakstā 10. nodaļa ir sadalīta 30 tarifa pozīcijās; vispārējā muitas nodokļa likme svārstās no 0% līdz 11,2% (vidēji 1,5%). No tām 6 pozīcijām likme ir 0%. 18 pozīcijām noteikts specifisks vai kombinēts muitas nodoklis.

10. nodaļas preču pasaules eksporta vērtība 2024. gadā bija 159,3 mljrd. $ (−9,6% gada laikā).

Eksportā pirmajā vietā – Amerikas Savienotās Valstis (24,5 mljrd. $), otrajā – Indija.

Importā pirmajā vietā – Ķīna, 11,5 mljrd. $.

Nodaļas piezīmes

Piezīmes

1.

A) Šās nodaļas pozīcijās iekļautie produkti klasificējami šajās pozīcijās tikai tad, ja tajos ir graudi, arī vārpās vai stiebros;

B) Šajā nodaļā neietilpst graudi, kas atsēnaloti vai citādi apstrādāti. Lobīti, slīpēti, pulēti, glazēti, tvaicēti vai šķelti rīsi tomēr klasificējami pozīcijā 1006. Tāpat arī kvinoja, kurai pilnīgi vai daļēji noņemts augļapvalks, lai atdalītu saponīnu, bet kas nav bijusi pakļauta nekādiem citiem procesiem, tomēr klasificējama pozīcijā 1008.

2. Pozīcijā 1005 neietilpst cukurkukurūza (7. nodaļa).

Piezīme par apakšpozīcijām

1. “Cietie kvieši” ir Triticum durum sugas kvieši un hibrīdi, kas iegūti, krustojot Triticum durum šķirnes, un kuriem ir tāds pats hromosomu skaits (28) kā šai sugai.

Papildu piezīmes

1. Turpmāk minētajiem terminiem ir šāda nozīme:

  1. a) “apaļgraudu rīsi” (apakšpozīcijas 10061030, 10062011, 10062092, 10063021, 10063042, 10063061 un10063092) ir rīsi, kuru graudi garumā nepārsniedz 5,2 mm un kuru graudu garuma un platuma attiecība ir mazāka par 2;

  2. b) “vidējgraudu rīsi” (apakšpozīcijas 10061050, 10062013, 10062094, 10063023, 10063044, 10063063 un 10063094) ir rīsi, kuru graudi garumā pārsniedz 5,2 mm, bet nepārsniedz 6,0 mm, un kuru graudu garuma un platuma attiecība ir mazāka par 3;

  3. c) “garengraudu rīsi” (apakšpozīcijas 10061071, 10061079, 10062015, 10062017, 10062096, 10062098, 10063025, 10063027, 10063046, 10063048, 10063065, 10063067, 10063096 un 10063098) ir rīsi, kuru graudu garums pārsniedz 6,0 mm;

  4. d) “nelobīti rīsi” (apakšpozīcijas 10061030, 10061050, 10061071, 10061079 un 10061090) ir rīsi, kuriem pēc kulšanas ir saglabājusies miziņa;

  5. e) “lobīti rīsi” (apakšpozīcijas 10062011, 10062013, 10062015, 10062017, 10062019, 10062092, 10062094, 10062096, 10062098 un 10062099) ir rīsi, kuriem ir atdalīta tikai miziņa. Piemēram, šis termins attiecināms uz rīsiem, ko tirdzniecībā apzīmē “brown rice”, “cargo rice”, “loonzain” un “riso sbramato”;

  6. f) “daļēji slīpēti rīsi” (apakšpozīcijas 10063021, 10063023, 10063025, 10063027, 10063029, 10063042, 10063044, 10063046, 10063048 un 10063049) ir rīsi, kuriem atdalīta miziņa, daļa no dīgļa un visa vai daļa no augļapvalka ārējiem slāņiem, bet nav atdalīti iekšējie slāņi;

  7. g) “pilnīgi noslīpēti rīsi” (apakšpozīcijas 10063061, 10063063, 10063065, 10063067, 10063069, 10063092, 10063094, 10063096, 10063098 un 10063099) ir rīsi, kuriem atdalīta miziņa, visi augļapvalka ārējie un iekšējie slāņi, viss dīglis garengraudu vai vidējgraudu rīsiem, vismaz daļa no dīgļa apaļgraudu rīsiem, bet kuriem gareniskās baltās rievas pieļaujamas ne vairāk kā uz 10 % graudu;

  8. h) “šķeltie rīsi” (apakšpozīcija 100640) ir putraimi, kas garumā nepārsniedz trīs ceturtdaļas no veselu graudu vidējā garuma.

2. Ievedmuita maisījumiem, kuri ietverti šajā nodaļā, ir šāda:

  1. a) maisījumiem, kuros viena no sastāvdaļām veido vismaz 90 svara %, piemērojama šai sastāvdaļai noteiktā likme;

  2. b) citādiem maisījumiem piemērojama tās sastāvdaļas likme, kas rada vislielāko ievedmuitas nodokļa summu.

Jautājumi un atbildes

Graudaugu produkti – kāds ir preču kods?

Harmonizētajā sistēmā šīs preces klasificē 10. nodaļā, kas ietilpst II iedaļā. ES kombinētajā nomenklatūrā, ko piemēro arī Latvijā, kodam pievieno vēl divus ciparus.

Kāds ir ievedmuitas nodoklis kodam 10 ES?

ES kombinētajā nomenklatūrā precēm no valstīm bez preferenciāla nolīguma trešo valstu muitas nodokļa likme kodam 10 svārstās no 0% līdz 12,8% atkarībā no tarifa pozīcijas. Preferenciālās likmes, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.

Kāds ir ievedmuitas nodoklis kodam 10 Turcijā?

Turcijas muitas tarifā precēm no valstīm bez preferenciāla nolīguma likumā noteiktā likme (Likums Nr. 474) kodam 10 svārstās no 0% līdz 130% atkarībā no tarifa pozīcijas. Preferenciālās likmes, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.

Kura valsts visvairāk eksportē preces ar kodu 10?

Amerikas Savienotās Valstis: 24,5 mljrd. $ 2024. gadā (15,4% no pasaules eksporta).