Apakšpozīcija · Nodaļa 10 · Pozīcija 1006
1006.40: Rīsi, šķeltie rīsi
Šķelti rīsi
Oficiālais apraksts šķeltie rīsi
Apakšpozīcija 1006.40 – šķelti rīsi – ietilpst pozīcijā 1006, 10. nodaļā.
Kas jāmaksā
Imports: ES
Likmes pa valsts tarifa pozīcijām · ES kombinētā nomenklatūra
ES: tarifa pozīcijas →- 1006 40 00 šķeltie rīsi 128 €/t—
Papildu muitas nodokļi un importa noteikumi
Maksājumi papildus muitas nodoklim un prasības, kas precēm jāizpilda uz robežas.
Papildu nodokļi un maksājumi 10
- Papildu muitas nodoklisPapildus nodokļi 50% ar dokumentu Y-155 (Ražojumi, ko tieši vai netieši eksportē no Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas) · citādi bez muitas
- Izcelsmes valstis
- visas valstis, izņemot Baltkrievija, Krievija
- Tiesību akts
- Regulation 1227/25
- Dokumenti
- Y155 Ražojumi, ko tieši vai netieši eksportē no Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas
- Papildu muitas nodoklisPapildus nodokļi 50%
- Izcelsmes valstis
- Baltkrievija, Krievija
- Tiesību akts
- Regulation 1227/25
- Tarifa kvotaNepreferenciāla tarifu kvota 45 EUR / t
- Izcelsmes valstis
- visas valstis, izņemot Austrālija, Baltkrievija, Apvienotā Karaliste, Gajāna, Krievija, Taizeme, Amerikas Savienotās Valstis
- Tiesību akts
- Regulation 0761/20
- Tarifa kvotaNepreferenciāla tarifu kvota Bez muitas
- Izcelsmes valstis
- visas valstis, izņemot Baltkrievija, Apvienotā Karaliste, Krievija
- Tiesību akts
- Regulation 0761/20
- Tarifa kvotaNepreferenciāla tarifu kvota 45 EUR / t
- Izcelsmes valstis
- Amerikas Savienotās Valstis, Austrālija, Taizeme
- Tiesību akts
- Regulation 0761/20
- Tarifa kvotaNepreferenciāla tarifu kvota 45 EUR / t
- Izcelsmes valstis
- Gajāna
- Spēkā
- līdz 2026. gada 31. decembris
- Tiesību akts
- Regulation 1988/20
- Tarifa kvotaNepreferenciāla tarifa kvota saskaņā ar galapatēriņu Bez muitas
- Tikai
- 1006 40 00 10 For the manufacture of food preparations of subheading 1901 10
- Izcelsmes valstis
- visas valstis, izņemot Baltkrievija, Apvienotā Karaliste, Krievija
- Spēkā
- līdz 2026. gada 31. decembris
- Tiesību akts
- Regulation 1988/20
- Muitas nodoklis mazvērtīgiem sūtījumiemZemas vērtības sūtījuma muitas nodoklis 3 EUR
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Spēkā
- līdz 2026. gada 31. oktobris
- Tiesību akts
- Regulation 0382/26
- Muitas nodoklis mazvērtīgiem sūtījumiemZemas vērtības sūtījuma muitas nodoklis 3 EUR
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Spēkā
- no 2026. gada 1. novembris
- Tiesību akts
- Regulation 0382/26
- Apstrādes maksaSavienības apstrādes maksa 2 EUR
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Spēkā
- no 2026. gada 1. novembris
- Tiesību akts
- Regulation 2108/26
- Dokumenti
- Y126 Goods sold in distance sales
Importa prasības 7
- Importa kontroleIerobežojums laišanai brīvā apgrozībā
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Tiesību akts
- Regulation 1237/16
- Importa kontroleĢenētiski modificētu organismu (ĢMO) un produktu, kuri satur ĢMO, importa kontrole
- Izcelsmes valstis
- visas valstis, izņemot Ķīna
- Tiesību akts
- Decision 0884/11
- Importa kontroleĢenētiski modificētu organismu (ĢMO) un produktu, kuri satur ĢMO, importa kontrole
- Izcelsmes valstis
- Ķīna
- Tiesību akts
- Decision 0884/11
- Dokumenti
- C678 Vienotais sanitārais ievešanas dokuments barībai un pārtikai, kas nav dzīvnieku izcelsmes barība un pārtika (VSID-D) (kā tas parādīts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2019/1715 II pielikuma 2. daļas D iedaļā (OV L 261))
- Importa kontrole
- Izcelsmes valstis
- Indija, Pakistāna
- Tiesību akts
- Regulation 1793/19
- Dokumenti
- C678 Vienotais sanitārais ievešanas dokuments barībai un pārtikai, kas nav dzīvnieku izcelsmes barība un pārtika (VSID-D) (kā tas parādīts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2019/1715 II pielikuma 2. daļas D iedaļā (OV L 261))
- Y978 Atbrīvojums saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1793 1. panta 3. punktu
- Y176 Preces, kuru izcelsme ir trešā valstī un kuras ieved no Norvēģijas, saskaņā ar attiecīgajiem ES tiesību aktiem
- Importa kontroleBioloģisko produktu importa kontrole
- Izcelsmes valstis
- visas valstis, izņemot Šveice, Islande, Lihtenšteina, Norvēģija
- Tiesību akts
- Regulation 2306/21
- Importa kontrole
- Izcelsmes valstis
- Ukraina
- Tiesību akts
- Regulation 0692/14
- Dokumenti
- Y997 Preces, kuru izcelsme nav Krimā vai Sevastopolē vai kuru galamērķis nav Krima vai Sevastopole (Padomes Regulas (ES) Nr. 692/2014 2 un 2.b.1. pants)
- N864 Rēķindeklarācija vai izcelsmes deklarācija, ko uz rēķina vai cita komercdokumenta sagatavojis ikviens eksportētājs
- N954 Preču pārvadājumu apliecība EUR.1
- Importa kontrole
- Izcelsmes valstis
- Ukraina
- Tiesību akts
- Regulation 0263/22
- Dokumenti
- Y984 Preces, kuru izcelsme nav vai nav paredzētas Ukrainas valdības nekontrolētajās teritorijās Doneckas, Hersonas, Luhanskas un Zaporižjas apgabalos
- N954 Preču pārvadājumu apliecība EUR.1
- N864 Rēķindeklarācija vai izcelsmes deklarācija, ko uz rēķina vai cita komercdokumenta sagatavojis ikviens eksportētājs
Preferenciālās likmes pa valstīm
| Nolīgums vai shēma | Valstis | Likme |
|---|---|---|
| trešo valstu likme (bez nolīguma) | — | 128 €/t |
| GSP-EBA (īpašs režīms vismazāk attīstītajām valstīm - Viss, izņemot ieročus) | Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša un vēl 37Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša, Benina, Burkinafaso, Burundija, Butāna, Centrālāfrikas Republika, Čada, Dienvidsudāna, Džibutija, Eritreja, Etiopija, Gambija, Gvineja, Gvineja-Bisava, Haiti, Jemena, Kambodža, Kiribati, Kongo (Kinšasa), Laosa, Libērija, Malāvija, Mali, Mauritānija, Mjanma (Birma), Nepāla, Nigēra, Ruanda, Santome un Prinsipi, Senegāla, Sjerraleone, Somālija, Sudāna, Tanzānija, Togo, Tuvalu, Uganda, Zambija | Bez muitas |
| CARIFORUM | Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza un vēl 10Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza, Dominika, Dominikāna, Gajāna, Grenāda, Jamaika, Sentkitsa un Nevisa, Sentlūsija, Sentvinsenta un Grenadīnas, Surinama, Trinidāda un Tobāgo | Bez muitas |
| SADC EPA | Botsvāna, Lesoto, Mozambika, Namībija, Svatini | Bez muitas |
| Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas valstis | Komoru salas, Madagaskara, Maurīcija, Seišelu salas, Zimbabve | Bez muitas |
| ES–Andora nolīgums | Andora | Bez muitas |
| ES–Albānija nolīgums | Albānija | Bez muitas |
| ES–Bosnija un Hercegovina nolīgums | Bosnija un Hercegovina | Bez muitas |
| ES–Kanāda nolīgums | Kanāda | Bez muitas |
| ES–Kotdivuāra nolīgums | Kotdivuāra | Bez muitas |
| ES–Kamerūna nolīgums | Kamerūna | Bez muitas |
| ES–Ekvadora nolīgumsKvota | Ekvadora | Bez muitas |
| ES–Ēģipte nolīgumsKvota | Ēģipte | Bez muitas |
| Preferenciāla izcelsme saskaņā ar Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti par grozījumu izdarīšanu 1. un 4. protokolā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses. | Rietumsahāra | Bez muitas |
| ES–Fidži nolīgums | Fidži | Bez muitas |
| ES–Apvienotā Karaliste nolīgums | Apvienotā Karaliste | Bez muitas |
| ES–Gruzija nolīgums | Gruzija | Bez muitas |
| ES–Gana nolīgums | Gana | Bez muitas |
| ES–Izraēla nolīgums | Izraēla | Bez muitas |
| ES–Islande nolīgums | Islande | Bez muitas |
| ES–Jordānija nolīgums | Jordānija | Bez muitas |
| ES–Kenija nolīgums | Kenija | Bez muitas |
| ES–Libāna nolīgums | Libāna | Bez muitas |
| ES–Maroka nolīgums | Maroka | Bez muitas |
| ES–Moldova nolīgums | Moldova | Bez muitas |
| ES–Melnkalne nolīgums | Melnkalne | Bez muitas |
| ES–Ziemeļmaķedonija nolīgums | Ziemeļmaķedonija | Bez muitas |
| ES–Peru nolīgumsKvota | Peru | Bez muitas |
| ES–Papua-Jaungvineja nolīgums | Papua-Jaungvineja | Bez muitas |
| ES–Palestīnas teritorijas nolīgums | Palestīnas teritorijas | Bez muitas |
| ES–Serbija nolīgums | Serbija | Bez muitas |
| ES–Zālamana salas nolīgums | Zālamana salas | Bez muitas |
| ES–Singapūra nolīgums | Singapūra | Bez muitas |
| ES–Sanmarīno muitas savienība | Sanmarīno | Bez muitas |
| ES–Ukraina nolīgums | Ukraina | Bez muitas |
| ES–Vjetnama nolīgums | Vjetnama | Bez muitas |
| ES–Samoa nolīgums | Samoa | Bez muitas |
| ES–Kosova nolīgums | Kosova | Bez muitas |
| Mercosur | Argentīna, Brazīlija, Paragvaja, Urugvaja | 56,87 EUR / t |
| ES–Jaunzēlande nolīgums | Jaunzēlande | 63,99 EUR / t |
ES: imports pa mēnešiem
Galvenie piegādātāji, pēdējie 12 mēneši
| Valsts | Vērtība | Daļa | Izmaiņas |
|---|---|---|---|
| 79,2 milj. € | 49,5% | -52,3% | |
| 15,8 milj. € | 9,9% | -26,8% | |
| 14,9 milj. € | 9,3% | +38,5% | |
| 13 milj. € | 8,1% | -23,8% | |
| 8,6 milj. € | 5,4% | -12,6% | |
| 5,9 milj. € | 3,7% | -20,9% | |
| 4,8 milj. € | 3% | -67% | |
| 3,4 milj. € | 2,1% | -29,8% |
Tā pati apakšpozīcija citos tarifos
Pasaules tirdzniecība 2024. gadā
Tirdzniecības vērtība (USD) tirdzniecība nav reģistrēta < 379 tūkst. $379 tūkst. $+5 milj. $+26 milj. $+> 393 milj. $
Eksports: 126
- Taizeme: 801 milj. $
- Pakistāna: 480 milj. $
- Mjanma (Birma): 468 milj. $
- Indija: 393 milj. $
- Vjetnama: 258 milj. $
- Brazīlija: 217 milj. $
- Beļģija: 84 milj. $
- Nīderlande: 59 milj. $
- Amerikas Savienotās Valstis: 38 milj. $
- Senegāla: 27 milj. $
- Argentīna: 27 milj. $
- Urugvaja: 26 milj. $
- Paragvaja: 25 milj. $
- Itālija: 24 milj. $
- Dienvidāfrikas Republika: 23 milj. $
- Turcija: 18 milj. $
- Kazahstāna: 17 milj. $
- Gajāna: 17 milj. $
- Mozambika: 16 milj. $
- Spānija: 16 milj. $
- Togo: 14 milj. $
- Kambodža: 11 milj. $
- Meksika: 10 milj. $
- Kostarika: 8 milj. $
- Grieķija: 6 milj. $
- Tanzānija: 6 milj. $
- Laosa: 6 milj. $
- Apvienotie Arābu Emirāti: 5 milj. $
- Šrilanka: 5 milj. $
- Hondurasa: 5 milj. $
- Portugāle: 5 milj. $
- Francija: 4 milj. $
- Singapūra: 3 milj. $
- Ķīna: 3 milj. $
- Apvienotā Karaliste: 3 milj. $
- Omāna: 2 milj. $
- Maurīcija: 2 milj. $
- Japāna: 2 milj. $
- Indonēzija: 2 milj. $
- Ziemeļmaķedonija: 2 milj. $
- Austrija: 2 milj. $
- Nikaragva: 2 milj. $
- Rumānija: 1 milj. $
- Ķīnas īpašās pārvaldes apgabals Honkonga: 1 milj. $
- Mongolija: 1 milj. $
- Polija: 1 milj. $
- Libāna: 1 milj. $
- Surinama: 1 milj. $
- Ēģipte: 1 milj. $
- Bulgārija: 1 milj. $
- Taivāna: 1 milj. $
- Vācija: 743 tūkst. $
- Lietuva: 711 tūkst. $
- Slovākija: 689 tūkst. $
- Austrālija: 658 tūkst. $
- Krievija: 642 tūkst. $
- Austrumtimora: 584 tūkst. $
- Kenija: 581 tūkst. $
- Kotdivuāra: 479 tūkst. $
- Dienvidkoreja: 379 tūkst. $
Tirdzniecības vērtība (USD) tirdzniecība nav reģistrēta < 552 tūkst. $552 tūkst. $+7 milj. $+34 milj. $+> 156 milj. $
Imports: 185
- Senegāla: 627 milj. $
- Ķīna: 277 milj. $
- Indonēzija: 260 milj. $
- Kotdivuāra: 232 milj. $
- Beļģija: 158 milj. $
- Zimbabve: 156 milj. $
- Filipīnas: 156 milj. $
- Gambija: 128 milj. $
- Burkinafaso: 79 milj. $
- Francija: 72 milj. $
- Nīderlande: 69 milj. $
- Džibutija: 57 milj. $
- Gvineja-Bisava: 55 milj. $
- Amerikas Savienotās Valstis: 51 milj. $
- Kamerūna: 49 milj. $
- Apvienotā Karaliste: 48 milj. $
- Sjerraleone: 46 milj. $
- Papua-Jaungvineja: 44 milj. $
- Benina: 34 milj. $
- Itālija: 31 milj. $
- Spānija: 30 milj. $
- Vjetnama: 29 milj. $
- Vācija: 26 milj. $
- Mali: 26 milj. $
- Kenija: 23 milj. $
- Togo: 20 milj. $
- Dienvidkoreja: 20 milj. $
- Čehija: 19 milj. $
- Polija: 19 milj. $
- Kanāda: 16 milj. $
- Šveice: 16 milj. $
- Čīle: 16 milj. $
- Kazahstāna: 15 milj. $
- Krievija: 14 milj. $
- Kongo (Brazavila): 13 milj. $
- Maurīcija: 11 milj. $
- Gvineja: 11 milj. $
- Uzbekistāna: 11 milj. $
- Laosa: 10 milj. $
- Japāna: 10 milj. $
- Mauritānija: 9 milj. $
- Zambija: 9 milj. $
- Singapūra: 9 milj. $
- Brazīlija: 8 milj. $
- Afganistāna: 7 milj. $
- Salvadora: 7 milj. $
- Gvatemala: 6 milj. $
- Īrija: 6 milj. $
- Svatini: 5 milj. $
- Ķīnas īpašās pārvaldes apgabals Honkonga: 5 milj. $
- Malaizija: 5 milj. $
- Ukraina: 5 milj. $
- Madagaskara: 5 milj. $
- Dienvidāfrikas Republika: 4 milj. $
- Meksika: 4 milj. $
- Austrālija: 4 milj. $
- Uganda: 4 milj. $
- Portugāle: 4 milj. $
- Lietuva: 3 milj. $
- Serbija: 3 milj. $
Lielākās eksportētājvalstis
| Vieta | Valsts | Vērtība | Daļa |
|---|---|---|---|
| 1 | 801 milj. $ | 25,3% | |
| 2 | 480 milj. $ | 15,2% | |
| 3 | 468 milj. $ | 14,8% | |
| 4 | 393 milj. $ | 12,5% | |
| 5 | 258 milj. $ | 8,2% | |
| 6 | 217 milj. $ | 6,9% | |
| 7 | 84 milj. $ | 2,7% | |
| 8 | 59 milj. $ | 1,9% | |
| 9 | 38 milj. $ | 1,2% | |
| 10 | 27 milj. $ | 0,9% |
Lielākās importētājvalstis
| Vieta | Valsts | Vērtība | Daļa |
|---|---|---|---|
| 1 | 627 milj. $ | 19,9% | |
| 2 | 277 milj. $ | 8,8% | |
| 3 | 260 milj. $ | 8,2% | |
| 4 | 232 milj. $ | 7,4% | |
| 5 | 158 milj. $ | 5% | |
| 6 | 156 milj. $ | 4,9% | |
| 7 | 156 milj. $ | 4,9% | |
| 8 | 128 milj. $ | 4% | |
| 9 | 79 milj. $ | 2,5% | |
| 10 | 72 milj. $ | 2,3% |
Šī produkta ievedmuita pasaulē 165
Vislielākās labvēlības režīma (MFN) muitas nodoklis, ko katra valsts piemēro šīs HS apakšpozīcijas precēm: tās valsts tarifa pozīciju vidējais rādītājs, ar zemāko un augstāko pozīciju, ja tās atšķiras. Preces no valstīm, ar kurām ir tirdzniecības nolīgums, bieži maksā mazāk.
- 10%muitas mediāna
- 52valstu skaits bez muitas (MFN)
- 513%augstākais: Dienvidkoreja, Dominikāna, Panama
165
| Importētājvalsts | MFN muitas nodoklis | pozīcijas no – līdz | datu gads |
|---|---|---|---|
| 2,5% | 2018 · HS 2012 | ||
| 2% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 1,1%* | 2023 | ||
| 0% | 2021 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 25% | 2021 · HS 2007 | ||
| 16%* | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 10% | 2023 · HS 2017 | ||
| 10%* | 2023 | ||
| 0% | 2021 · HS 2012 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 15% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2022 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 10%* | 2021 · HS 2017 | ||
| 25% | 2023 · HS 2017 | ||
| 25% | 2022 · HS 2017 | ||
| 25% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 10% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2022 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 10% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 83%* | 2023 | ||
| 10% | 2022 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 6% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 513% | 2023 | ||
| 25% | 2023 · HS 2017 | ||
| 99% | 2023 | ||
| 17%* | 2023 | ||
| 25% | 2023 · HS 2017 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 5% | 2021 · HS 2017 | ||
| 0% | 2019 · HS 2017 | ||
| 15% | 2023 | ||
| 43% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 25% | 2023 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 25% | 2023 · HS 2012 | ||
| 0% | 2022 · HS 2017 | ||
| 24% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 3% | 2020 · HS 2017 | ||
| 45% | 2023 | ||
| 80% | 2023 | ||
| 7,1%* | 2023 | ||
| 55% | 2020 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2022 · HS 2017 | ||
| 25% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2017 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 5% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2021 · HS 2002 | ||
| 7% | 2023 · HS 2017 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 10%* | 2023 | ||
| 48%* | 2023 | ||
| 10%* | 2021 · HS 2017 | ||
| 6,5%* | 2023 · HS 2002 | ||
| 80% | 2023 · HS 2017 | ||
| 10% | 0% – 20% | 2021 · HS 2017 | |
| 20% | 2023 | ||
| 35% | 2023 | ||
| 10% | 2023 · HS 2017 | ||
| 10%* | 2021 · HS 2017 | ||
| 15% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2022 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5,5% | 1% – 10% | 2023 | |
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2020 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 0% | 2021 · HS 2017 | ||
| 5% | 2021 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 28% | 15% – 40% | 2023 | |
| 10% | 2021 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 50% | 2023 | ||
| 20% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 20% | 2023 · HS 2017 | ||
| 3% | 2021 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 7,5% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2021 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 60% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 11% | 2023 | ||
| 0% | 2023 · HS 2012 | ||
| 0% | 2017 · HS 2017 | ||
| 90% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 10% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 82%* | 2023 | ||
| 40% | 2022 | ||
| 0% | 2020 · HS 2017 | ||
| 5% | 2019 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 0% | 2021 · HS 2017 | ||
| 25% | 2023 | ||
| 25% | 2023 · HS 2012 | ||
| 25% | 2023 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 1% | 2020 · HS 2012 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 35% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2021 · HS 2017 | ||
| 25% | 2023 · HS 2007 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2021 · HS 2012 | ||
| 52% | 2023 | ||
| 83%* | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 15% | 2023 · HS 2017 | ||
| 25% | 2023 · HS 2012 | ||
| 45% | 2023 | ||
| 0% | 2017 · HS 2017 | ||
| 83%* | 2023 | ||
| 5% | 2023 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2021 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 20% | 2023 · HS 2017 | ||
| 40% | 2023 | ||
| 4% | 2021 · HS 2012 | ||
| 15% | 2023 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 35% | 2023 | ||
| 0,1% | 0% – 0,2% | 2023 |
Tarifu datu gadi: 2017–2023; likmes kopš tā laika var būt mainījušās. * īpatnējo muitas nodokļu ad valorem ekvivalents (UNCTAD aplēse) · UNCTAD TRAINS, piekļuve ar WITS (Pasaules Banka)
Klasifikācijas un atbilstības
Kur šī HS apakšpozīcija ir Apvienoto Nāciju Organizācijas statistikas klasifikācijās un kādi kodi tai bija iepriekšējos Harmonizētās sistēmas izdevumos.
- SITC Rev. 4
- 04232 Broken rice
- Galīgais izlietojums (BEC Rev. 5)
- Patēriņa preces · BEC 113101
- Produkts CPC 2.1
- 23161 Rice, semi- or wholly milled
- Darbība ISIC Rev. 4
- 1061 Manufacture of grain mill products
Iepriekšējie HS izdevumi
| HS | Kods | |
|---|---|---|
| 2017 | 1006.40 | nemainīts |
| 2012 | 1006.40 | nemainīts |
| 2007 | 1006.40 | nemainīts |
| 2002 | 1006.40 | nemainīts |
| 1996 | 1006.40 | nemainīts |
| 1992 | 1006.40 | nemainīts |
ANO Statistikas nodaļas (UNSD) atbilstības tabulas
Nesenās normatīvo aktu izmaiņas, kurās minēts šis kods
Tiesību akti, kuru tekstā minēts šis kods vai tā pozīcija. Pārbaudiet pašu aktu: kods var būt minēts arī citu iemeslu dēļ, ne tikai muitas nodokļa izmaiņu dēļ.
-
CELEX 22026D0498 · Avots: eur-lex.europa.eu
ES kombinētajā nomenklatūrā vienīgajai tarifa pozīcijai, kas ietilpst apakšpozīcijā 1006.40, noteikts specifisks vai kombinēts muitas nodoklis, nevis procentuāla likme.
Turcijas muitas tarifa apakšpozīcija 1006.40 ir viena pati tarifa pozīcija, un likumā noteiktā likme (Likums Nr. 474) ir 45%.
Precēm, kuru izcelsmes valsts ir Baltkrievija vai Krievija, ES papildus muitas nodoklim ir noteikusi papildu muitas nodokli; tā likme ir 50%.
Periodā 2025. g. septembris – 2026. g. augusts ES importēja šīs apakšpozīcijas preces 159,8 milj. € vērtībā (−42% salīdzinājumā ar iepriekšējiem 12 mēnešiem); lielākais piegādātājs – Mjanma (Birma) ar 50% no importa, otrajā vietā – Taizeme.
Šo preču pasaules eksporta vērtība 2024. gadā bija 3 mljrd. $ (+10,1% gada laikā).
Eksportā pirmajā vietā – Taizeme (801 milj. $), otrajā – Pakistāna.
Juridiskās piezīmes
Papildu piezīmes
1. Turpmāk minētajiem terminiem ir šāda nozīme:
a) “apaļgraudu rīsi” (apakšpozīcijas 10061030, 10062011, 10062092, 10063021, 10063042, 10063061 un10063092) ir rīsi, kuru graudi garumā nepārsniedz 5,2 mm un kuru graudu garuma un platuma attiecība ir mazāka par 2;
b) “vidējgraudu rīsi” (apakšpozīcijas 10061050, 10062013, 10062094, 10063023, 10063044, 10063063 un 10063094) ir rīsi, kuru graudi garumā pārsniedz 5,2 mm, bet nepārsniedz 6,0 mm, un kuru graudu garuma un platuma attiecība ir mazāka par 3;
c) “garengraudu rīsi” (apakšpozīcijas 10061071, 10061079, 10062015, 10062017, 10062096, 10062098, 10063025, 10063027, 10063046, 10063048, 10063065, 10063067, 10063096 un 10063098) ir rīsi, kuru graudu garums pārsniedz 6,0 mm;
d) “nelobīti rīsi” (apakšpozīcijas 10061030, 10061050, 10061071, 10061079 un 10061090) ir rīsi, kuriem pēc kulšanas ir saglabājusies miziņa;
e) “lobīti rīsi” (apakšpozīcijas 10062011, 10062013, 10062015, 10062017, 10062019, 10062092, 10062094, 10062096, 10062098 un 10062099) ir rīsi, kuriem ir atdalīta tikai miziņa. Piemēram, šis termins attiecināms uz rīsiem, ko tirdzniecībā apzīmē “brown rice”, “cargo rice”, “loonzain” un “riso sbramato”;
f) “daļēji slīpēti rīsi” (apakšpozīcijas 10063021, 10063023, 10063025, 10063027, 10063029, 10063042, 10063044, 10063046, 10063048 un 10063049) ir rīsi, kuriem atdalīta miziņa, daļa no dīgļa un visa vai daļa no augļapvalka ārējiem slāņiem, bet nav atdalīti iekšējie slāņi;
g) “pilnīgi noslīpēti rīsi” (apakšpozīcijas 10063061, 10063063, 10063065, 10063067, 10063069, 10063092, 10063094, 10063096, 10063098 un 10063099) ir rīsi, kuriem atdalīta miziņa, visi augļapvalka ārējie un iekšējie slāņi, viss dīglis garengraudu vai vidējgraudu rīsiem, vismaz daļa no dīgļa apaļgraudu rīsiem, bet kuriem gareniskās baltās rievas pieļaujamas ne vairāk kā uz 10 % graudu;
h) “šķeltie rīsi” (apakšpozīcija 100640) ir putraimi, kas garumā nepārsniedz trīs ceturtdaļas no veselu graudu vidējā garuma.
2. Ievedmuita maisījumiem, kuri ietverti šajā nodaļā, ir šāda:
a) maisījumiem, kuros viena no sastāvdaļām veido vismaz 90 svara %, piemērojama šai sastāvdaļai noteiktā likme;
b) citādiem maisījumiem piemērojama tās sastāvdaļas likme, kas rada vislielāko ievedmuitas nodokļa summu.
Jautājumi un atbildes
Rīsi, šķeltie rīsi – kāds ir preču kods?
Harmonizētajā sistēmā šīs preces klasificē apakšpozīcijā 1006.40 (pozīcija 1006), kas ietilpst II iedaļā. ES kombinētajā nomenklatūrā, ko piemēro arī Latvijā, kodam pievieno vēl divus ciparus.
Kāds ir ievedmuitas nodoklis kodam 1006.40 Turcijā?
Turcijas muitas tarifā precēm no valstīm bez preferenciāla nolīguma likumā noteiktā likme (Likums Nr. 474) kodam 1006.40 ir 45%. Preferenciālās likmes, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
Kāds ir ievedmuitas nodoklis kodam 1006.40 Kanādā?
Kanādas muitas tarifā MFN muitas nodokļa likme kodam 1006.40 ir 0%. Lapā redzama likme, kā to publicējis valsts avots, un, ja avots tās publicē, arī preferenciālās likmes (izvēlieties izcelsmes valsti). Tirdzniecības aizsardzības maksājumi un PVN nav iekļauti.
Kura valsts visvairāk eksportē preces ar kodu 1006.40?
Taizeme: 801 milj. $ 2024. gadā (25,3% no pasaules eksporta).
Vai apakšpozīcijas 1006.40 precēm piemēro antidempinga maksājumu vai citu papildu muitas nodokli?
Precēm, kuru izcelsmes valsts ir Baltkrievija vai Krievija, ES papildus muitas nodoklim ir noteikusi papildu muitas nodokli; tā likme ir 50%. Pasākumā nosauktajiem eksportētājiem var būt noteiktas atšķirīgas likmes.
No kurām valstīm ES importē apakšpozīcijas 1006.40 preces?
Pēdējos 12 mēnešos (2025. g. septembris – 2026. g. augusts) lielākie piegādātāji bija Mjanma (Birma) (50%), Taizeme (10%) un Urugvaja (9%); kopējais imports – 159,8 milj. €.