1006 · Rīsi
Skat. šīs nodaļas 1. papildpiezīmi.
ES kombinētā nomenklatūra · KN kods · HS 1006.40
Šķelti rīsi
Nav deklarējams atsevišķi: izmantojiet kādu no apakšiedalījumiem (1) Dati: ES kombinētā nomenklatūra, spēkā no 2026. gada 1. janvāris · pārbaudīts 2026. gada 24. oktobris
Imports: ES
Maksājumi papildus muitas nodoklim un prasības, kas precēm jāizpilda uz robežas.
Deklarējiet precēm atbilstošo desmitzīmju TARIC kodu: pasākumi apakšpozīcijās var atšķirties.
| 1006 40 00 10 | For the manufacture of food preparations of subheading 1901 10 |
| 1006 40 00 90 | Other |
| Kārtas numurs | Izcelsme | Kvotas ietvaros piemērojamais muitas nodoklis | Periods | Apjoms | Atlikums | Derīgums |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 09.0139 | All third countries | Bez muitas | 2026. gada 1. janvāris – 2026. gada 31. decembris | 1 000 000 kg | 1 000 000 kg | Atvērta |
| 09.0140 | Guyana | 45 EUR / t | 2026. gada 1. janvāris – 2026. gada 31. decembris | 10 308 000 kg | 10 308 000 kg | Atvērta |
| 09.1798 | Egypt | Bez muitas | 2026. gada 1. janvāris – 2026. gada 31. decembris | 92 742 000 kg | 92 742 000 kg | Atvērta |
| 09.4149 | Thailand | 45 EUR / t | 2021. gada 1. janvāris – | — | — | Pārvalda ar importa licencēm |
| 09.4150 | Australia | 45 EUR / t | 2021. gada 1. janvāris – | — | — | Pārvalda ar importa licencēm |
| 09.4153 | United States | 45 EUR / t | 2021. gada 1. janvāris – | — | — | Pārvalda ar importa licencēm |
| 09.4154 | All third countries | 45 EUR / t | 2025. gada 20. jūlijs – | — | — | Pārvalda ar importa licencēm |
| 09.4168 | ERGA OMNES | Bez muitas | 2025. gada 20. jūlijs – | — | — | Pārvalda ar importa licencēm |
| 09.7222 | Peru | Bez muitas | 2026. gada 1. janvāris – 2026. gada 31. decembris | 78 200 000 kg | 78 154 970 kg | Atvērta |
| 09.7530 | Ecuador | Bez muitas | 2026. gada 1. janvāris – 2026. gada 31. decembris | 5 000 000 kg | 4 884 725 kg | Atvērta |
Atlikumi pēc Komisijas iknedēļas kvotu ziņojuma (2026. gada 23. oktobris). Ar licencēm pārvaldītās kvotas sadala, izmantojot importa licences; to atlikums iknedēļas ziņojumā netiek publicēts.
Likme, ko katra dalībvalsts piemēro šī koda precēm, saskaņā ar Komisijas datubāzi Taxes in Europe. Samazinātā likme var attiekties tikai uz daļu koda preču: pārbaudiet valsts PVN tiesību aktus.
TEDB · 2026. gada 26. oktobris
| Nolīgums vai shēma | Valstis | Likme |
|---|---|---|
| trešo valstu likme (bez nolīguma) | — | 128 €/t |
| GSP-EBA (īpašs režīms vismazāk attīstītajām valstīm - Viss, izņemot ieročus) | Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša un vēl 37Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša, Benina, Burkinafaso, Burundija, Butāna, Centrālāfrikas Republika, Čada, Dienvidsudāna, Džibutija, Eritreja, Etiopija, Gambija, Gvineja, Gvineja-Bisava, Haiti, Jemena, Kambodža, Kiribati, Kongo (Kinšasa), Laosa, Libērija, Malāvija, Mali, Mauritānija, Mjanma (Birma), Nepāla, Nigēra, Ruanda, Santome un Prinsipi, Senegāla, Sjerraleone, Somālija, Sudāna, Tanzānija, Togo, Tuvalu, Uganda, Zambija | Bez muitas |
| CARIFORUM | Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza un vēl 10Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza, Dominika, Dominikāna, Gajāna, Grenāda, Jamaika, Sentkitsa un Nevisa, Sentlūsija, Sentvinsenta un Grenadīnas, Surinama, Trinidāda un Tobāgo | Bez muitas |
| SADC EPA | Botsvāna, Lesoto, Mozambika, Namībija, Svatini | Bez muitas |
| Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas valstis | Komoru salas, Madagaskara, Maurīcija, Seišelu salas, Zimbabve | Bez muitas |
| ES–Andora nolīgums | Andora | Bez muitas |
| ES–Albānija nolīgums | Albānija | Bez muitas |
| ES–Bosnija un Hercegovina nolīgums | Bosnija un Hercegovina | Bez muitas |
| ES–Kanāda nolīgums | Kanāda | Bez muitas |
| ES–Kotdivuāra nolīgums | Kotdivuāra | Bez muitas |
| ES–Kamerūna nolīgums | Kamerūna | Bez muitas |
| ES–Ekvadora nolīgumsKvota | Ekvadora | Bez muitas |
| ES–Ēģipte nolīgumsKvota | Ēģipte | Bez muitas |
| Preferenciāla izcelsme saskaņā ar Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti par grozījumu izdarīšanu 1. un 4. protokolā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses. | Rietumsahāra | Bez muitas |
| ES–Fidži nolīgums | Fidži | Bez muitas |
| ES–Apvienotā Karaliste nolīgums | Apvienotā Karaliste | Bez muitas |
| ES–Gruzija nolīgums | Gruzija | Bez muitas |
| ES–Gana nolīgums | Gana | Bez muitas |
| ES–Izraēla nolīgums | Izraēla | Bez muitas |
| ES–Islande nolīgums | Islande | Bez muitas |
| ES–Jordānija nolīgums | Jordānija | Bez muitas |
| ES–Kenija nolīgums | Kenija | Bez muitas |
| ES–Libāna nolīgums | Libāna | Bez muitas |
| ES–Maroka nolīgums | Maroka | Bez muitas |
| ES–Moldova nolīgums | Moldova | Bez muitas |
| ES–Melnkalne nolīgums | Melnkalne | Bez muitas |
| ES–Ziemeļmaķedonija nolīgums | Ziemeļmaķedonija | Bez muitas |
| ES–Peru nolīgumsKvota | Peru | Bez muitas |
| ES–Papua-Jaungvineja nolīgums | Papua-Jaungvineja | Bez muitas |
| ES–Palestīnas teritorijas nolīgums | Palestīnas teritorijas | Bez muitas |
| ES–Serbija nolīgums | Serbija | Bez muitas |
| ES–Zālamana salas nolīgums | Zālamana salas | Bez muitas |
| ES–Singapūra nolīgums | Singapūra | Bez muitas |
| ES–Sanmarīno muitas savienība | Sanmarīno | Bez muitas |
| ES–Ukraina nolīgums | Ukraina | Bez muitas |
| ES–Vjetnama nolīgums | Vjetnama | Bez muitas |
| ES–Samoa nolīgums | Samoa | Bez muitas |
| ES–Kosova nolīgums | Kosova | Bez muitas |
| Mercosur | Argentīna, Brazīlija, Paragvaja, Urugvaja | 56,87 EUR / t |
| ES–Jaunzēlande nolīgums | Jaunzēlande | 63,99 EUR / t |
PTO tarifa kvota.
| Valsts | Vērtība | Daļa | Izmaiņas |
|---|---|---|---|
| 79,2 milj. € | 49,5% | -52,3% | |
| 15,8 milj. € | 9,9% | -26,8% | |
| 14,9 milj. € | 9,3% | +38,5% | |
| 13 milj. € | 8,1% | -23,8% | |
| 8,6 milj. € | 5,4% | -12,6% | |
| 5,9 milj. € | 3,7% | -20,9% | |
| 4,8 milj. € | 3% | -67% | |
| 3,4 milj. € | 2,1% | -29,8% |
1.
A) Šās nodaļas pozīcijās iekļautie produkti klasificējami šajās pozīcijās tikai tad, ja tajos ir graudi, arī vārpās vai stiebros;
B) Šajā nodaļā neietilpst graudi, kas atsēnaloti vai citādi apstrādāti. Lobīti, slīpēti, pulēti, glazēti, tvaicēti vai šķelti rīsi tomēr klasificējami pozīcijā 1006. Tāpat arī kvinoja, kurai pilnīgi vai daļēji noņemts augļapvalks, lai atdalītu saponīnu, bet kas nav bijusi pakļauta nekādiem citiem procesiem, tomēr klasificējama pozīcijā 1008.
2. Pozīcijā 1005 neietilpst cukurkukurūza (7. nodaļa).
1. Turpmāk minētajiem terminiem ir šāda nozīme:
a) “apaļgraudu rīsi” (apakšpozīcijas 10061030, 10062011, 10062092, 10063021, 10063042, 10063061 un10063092) ir rīsi, kuru graudi garumā nepārsniedz 5,2 mm un kuru graudu garuma un platuma attiecība ir mazāka par 2;
b) “vidējgraudu rīsi” (apakšpozīcijas 10061050, 10062013, 10062094, 10063023, 10063044, 10063063 un 10063094) ir rīsi, kuru graudi garumā pārsniedz 5,2 mm, bet nepārsniedz 6,0 mm, un kuru graudu garuma un platuma attiecība ir mazāka par 3;
c) “garengraudu rīsi” (apakšpozīcijas 10061071, 10061079, 10062015, 10062017, 10062096, 10062098, 10063025, 10063027, 10063046, 10063048, 10063065, 10063067, 10063096 un 10063098) ir rīsi, kuru graudu garums pārsniedz 6,0 mm;
d) “nelobīti rīsi” (apakšpozīcijas 10061030, 10061050, 10061071, 10061079 un 10061090) ir rīsi, kuriem pēc kulšanas ir saglabājusies miziņa;
e) “lobīti rīsi” (apakšpozīcijas 10062011, 10062013, 10062015, 10062017, 10062019, 10062092, 10062094, 10062096, 10062098 un 10062099) ir rīsi, kuriem ir atdalīta tikai miziņa. Piemēram, šis termins attiecināms uz rīsiem, ko tirdzniecībā apzīmē “brown rice”, “cargo rice”, “loonzain” un “riso sbramato”;
f) “daļēji slīpēti rīsi” (apakšpozīcijas 10063021, 10063023, 10063025, 10063027, 10063029, 10063042, 10063044, 10063046, 10063048 un 10063049) ir rīsi, kuriem atdalīta miziņa, daļa no dīgļa un visa vai daļa no augļapvalka ārējiem slāņiem, bet nav atdalīti iekšējie slāņi;
g) “pilnīgi noslīpēti rīsi” (apakšpozīcijas 10063061, 10063063, 10063065, 10063067, 10063069, 10063092, 10063094, 10063096, 10063098 un 10063099) ir rīsi, kuriem atdalīta miziņa, visi augļapvalka ārējie un iekšējie slāņi, viss dīglis garengraudu vai vidējgraudu rīsiem, vismaz daļa no dīgļa apaļgraudu rīsiem, bet kuriem gareniskās baltās rievas pieļaujamas ne vairāk kā uz 10 % graudu;
h) “šķeltie rīsi” (apakšpozīcija 100640) ir putraimi, kas garumā nepārsniedz trīs ceturtdaļas no veselu graudu vidējā garuma.
2. Ievedmuita maisījumiem, kuri ietverti šajā nodaļā, ir šāda:
a) maisījumiem, kuros viena no sastāvdaļām veido vismaz 90 svara %, piemērojama šai sastāvdaļai noteiktā likme;
b) citādiem maisījumiem piemērojama tās sastāvdaļas likme, kas rada vislielāko ievedmuitas nodokļa summu.
Eiropas Komisijas skaidrojumi par preču klasificēšanu šajos KN kodos. Tie nav juridiski saistoši, taču muitas iestādes tos ievēro; tie papildina Pasaules Muitas organizācijas HS skaidrojumus.
Skat. šīs nodaļas 1. papildpiezīmi.
Vispārīgie skaidrojumi
Graudaugu (piemēram, kukurūzas) kaltētas vārpas, kuras ir balinātas, krāsotas, piesūcinātas vai kādā citā veidā apstrādātas dekoratīviem mērķiem, klasificē 0604 90 99. apakšpozīcijā.
Graudaugi tiek klasificēti šajā nodaļā, lai arī tie ir termiski apstrādāti uzglabāšanai, kas var izraisīt graudu daļēju želatinizāciju un dažreiz pat pārplīšanu. Daļēja želatinizācija (iepriekšēja želatinizācija) rodas kaltēšanas procesā un tā skar tikai nelielu graudu daudzumu. Šī cietes pārveidošana nav termiskās apstrādes mērķis, bet tikai tās blakusefekts. Šo apstrādi nevar uzskatīt par “citādi apstrādāts” 10. nodaļas 1.B piezīmes nozīmē.
Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras skaidrojumi, OV C (konsolidētais teksts un vēlākie grozījumi) · © European Union
Katra gada kombinētā nomenklatūra, kā publicēta Oficiālajā Vēstnesī: apraksts, muitas nodoklis trešām valstīm un papildu mērvienība.
| Gads | Apraksts | Muitas nodoklis trešām valstīm | Papildu mērvienība |
|---|---|---|---|
| 2026 | šķeltie rīsi | 128 €/t | — |
| 2025 | nemainīts | 128 €/t | — |
| 2024 | nemainīts | 128 €/t | — |
| 2023 | nemainīts | 128 €/t | — |
| 2022 | nemainīts | 128 €/t | — |
| 2021 | nemainīts | 128 €/t | — |
| 2020 | nemainīts | 128 €/t | — |
| 2019 | Broken rice | 128 €/t | — |
KN kods 1006 40 00 ir ES kombinētās nomenklatūras tarifa pozīcija HS apakšpozīcijā 1006.40 (rīsi, šķeltie rīsi).
Trešo valstu muitas nodokļa likme ir specifisks vai kombinēts muitas nodoklis: 128 €/t.
Preces no 98 valstīm var ievest ES bez muitas nodokļa saskaņā ar tirdzniecības nolīgumiem un preferenču shēmām (piemēram, GSP-EBA, CARIFORUM); trešo valstu muitas nodokļa likme ir 128 €/t.
Precēm, kuru izcelsmes valsts ir Baltkrievija vai Krievija, ES papildus muitas nodoklim ir noteikusi papildu muitas nodokli; tā likme ir 50%.
Periodā 2025. g. septembris – 2026. g. augusts ES importēja HS apakšpozīcijas 1006.40 preces 159,8 milj. € vērtībā (−42% salīdzinājumā ar iepriekšējiem 12 mēnešiem); lielākais piegādātājs – Mjanma (Birma) ar 50% no importa, otrajā vietā – Taizeme.
Tajā pašā HS apakšpozīcijā citos tarifos: Turcija 45%, Kanāda bez muitas, Meksika 20%, Brazīlija 9%, Argentīna 9%, Peru bez muitas, Jaunzēlande bez muitas, Japāna bez muitas, GCC bez muitas, Šveice bez muitas, Norvēģija bez muitas, Ziemeļmaķedonija 35% un Nigērija 10%.
2024. gadā ES dalībvalstis importēja HS apakšpozīcijas 1006.40 preces 448,6 milj. $ vērtībā; lielākais piegādātājs no valstīm ārpus ES – Mjanma (Birma).
ES kombinētajā nomenklatūrā trešo valstu muitas nodokļa likme ir 128 €/t; papildu mērvienība – —. Preferenciālās likmes precēm no nolīguma valstīm, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
103 valstīm šai tarifa pozīcijai ir preferenciālā likme, no tām 98 valstīm – 0% (tostarp GSP-EBA, CARIFORUM, SADC EPA). Preferenciālo likmi piemēro tikai precēm, kas atbilst nolīguma izcelsmes noteikumiem un kurām ir izcelsmes apliecinājums. Izvēlieties šajā lapā izcelsmes valsti, lai redzētu likmi.
Precēm, kuru izcelsmes valsts ir Baltkrievija vai Krievija, ES papildus muitas nodoklim ir noteikusi papildu muitas nodokli; tā likme ir 50%. Pasākumā nosauktajiem eksportētājiem var būt noteiktas atšķirīgas likmes.
Visā apakšpozīcijā 1006.40 2024. gadā lielākais piegādātājs no valstīm ārpus ES bija Mjanma (Birma) (163 milj. $), otrajā vietā – Taizeme.