ES kombinētā nomenklatūra · KN kods · HS 2303.10
Cietes ražošanas atliekas
✓ Izmantojams muitas deklarācijā Dati: ES kombinētā nomenklatūra, spēkā no 2026. gada 1. janvāris · pārbaudīts 2026. gada 24. oktobris
Imports: ES
Maksājumi papildus muitas nodoklim un prasības, kas precēm jāizpilda uz robežas.
Aizliegumi, licences, kontrole un sankcijas, kas piemērojamas, kad šīs preces atstāj ES.
| Eksporta pasākumi | Galamērķis | Tiesību akts | Derīgums |
|---|---|---|---|
| Eksporta kontrole - atkritumi | All third countries | Regulation 1157/24 | 2026. gada 21. maijs |
TARIC dati uz 2026. gada 26. oktobris
Likme, ko katra dalībvalsts piemēro šī koda precēm, saskaņā ar Komisijas datubāzi Taxes in Europe. Samazinātā likme var attiekties tikai uz daļu koda preču: pārbaudiet valsts PVN tiesību aktus.
Austrija 13% samazinātā likme 
Beļģija 6% samazinātā likme 
Bulgārija 20% 
Čehija 12% samazinātā likme 
Dānija 25% 
Francija 5,5% samazinātā likme 
Grieķija 6% samazinātā likme 
Horvātija 5% samazinātā likme 
Igaunija 24% 
Itālija 10% samazinātā likme 
Īrija 23% 
Kipra 19% 
Latvija 21% 
Lietuva 21% 
Luksemburga 3% samazinātā likme 
Malta 0% samazinātā likme 
Nīderlande 21% 
Polija 23% 
Portugāle 23% 
Rumānija 11% samazinātā likme 
Slovākija 19% samazinātā likme 
Slovēnija 9,5% samazinātā likme 
Somija 13,5% samazinātā likme 
Spānija 21% 
Ungārija 27% 
Vācija 7% samazinātā likme 
Zviedrija 25% TEDB · 2026. gada 26. oktobris
| Nolīgums vai shēma | Valstis | Likme |
|---|---|---|
| trešo valstu likme (bez nolīguma) | — | Bez muitas |
| Preferenciāla izcelsme saskaņā ar Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti par grozījumu izdarīšanu 1. un 4. protokolā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses. | Rietumsahāra | Bez muitas |
| ES–Apvienotā Karaliste nolīgums | Apvienotā Karaliste | Bez muitas |
| ES–Izraēla nolīgums | Izraēla | Bez muitas |
| ES–Dienvidkoreja nolīgums | Dienvidkoreja | Bez muitas |
| ES–Maroka nolīgums | Maroka | Bez muitas |
Piemērojamais nodoklis, izņemot produktus, kuru izcelsme ir Krievijas Federācijā un Baltkrievijas Republikā vai kuri tieši vai netieši eksportēti no minētajām valstīm un kuriem piemērojama ad valorem 50 % likme.
| Valsts | Vērtība | Daļa | Izmaiņas |
|---|---|---|---|
 Amerikas Savienotās Valstis | 46,9 milj. € | 84,4% | +181,9% |
 Pakistāna | 3,4 milj. € | 6,1% | +69,9% |
 Apvienotā Karaliste | 2,5 milj. € | 4,5% | -0% |
 Ukraina | 888 tūkst. € | 1,6% | -70,7% |
 Ķīna | 591 tūkst. € | 1,1% | -75,6% |
 Indija | 416 tūkst. € | 0,7% | -1,1% |
 Ēģipte | 350 tūkst. € | 0,6% | -46% |
 Taizeme | 266 tūkst. € | 0,5% | -92,4% |
2303.10 cietes ražošanas atliekas un tamlīdzīgas atliekas
Turcija Bez muitas Trešo valstu muitas nodoklis 5 tarifa pozīcijas ASV 1,4% Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija AK Bez muitas Trešo valstu muitas nodoklis 5 tarifa pozīcijas · 2× specifisks vai kombinēts muitas nodoklis 
Kanāda Bez muitas Vispārējā (MFN) 2 tarifa pozīcijas 
Meksika 15% Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 
Brazīlija 5,4% Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 
Argentīna 5,4% Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 
Peru Bez muitas Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 
Jaunzēlande Bez muitas Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 
Japāna Bez muitas Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 
Taivāna 2% Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 
GCC 5% Vispārējā (MFN) 2 tarifa pozīcijas 
Šveice Bez muitas Vispārējā (MFN) 4 tarifa pozīcijas 
Norvēģija Bez muitas Vispārējā (MFN) 6 tarifa pozīcijas · 2× specifisks vai kombinēts muitas nodoklis 
Ziemeļmaķedonija Bez muitas Vispārējā (MFN) 3 tarifa pozīcijas 
Nigērija 10% Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 1. Apakšpozīcijās 23031011 un 23031019 ietilpst tikai kukurūzas cietes ražošanas atlikumi, bet neietilpst šādu atlikumu maisījumi ar produktiem, ko iegūst no citiem augiem vai produktiem, kurus iegūst no kukurūzas citādā veidā nekā cietes ražošana ar mitro paņēmienu.
Šo izstrādājumu cietes saturs sausnā nepārsniedz 28 % no masas, nosakot šo saturu ar metodi, kas ietverta Komisijas Regulas (EK) Nr. 152/2009 III pielikuma K daļā, un tauku saturs nepārsniedz 4,5 % no sausnas svara saskaņā ar metodi, kas izklāstīta Regulas (EK) Nr. 152/2009 III pielikuma G daļā.
2. Apakšpozīcijā 23069005 iekļauti tikai kukurūzas dīgļu eļļas ekstrahēšanas atlikumi, kuru sausnā ir šādas sastāvdaļas norādītajos daudzumos:
a) produkti, kuru eļļas saturs mazāks par 3 %:
cietes saturs: mazāk par 45 %,
proteīnu saturs (slāpekļa saturs × 6,25): ne mazāk kā 11,5 %;
b) produkti, kuru eļļas saturs nav mazāks par 3 % un nav lielāks par 8 %:
cietes saturs: mazāk par 45 %,
proteīnu saturs (slāpekļa saturs × 6,25): ne mazāk par 13 %.
Bez tam atlikumos nedrīkst būt sastāvdaļas, kas nav iegūtas no kukurūzas graudiem.
Cietes un olbaltumvielu satura noteikšanai piemērojamas metodes, kuras izklāstītas Regulas (EK) Nr. 152/2009 III pielikuma K un C daļā.
Eļļas un mitruma satura noteikšanai ir piemērojamas metodes, kas izklāstītas Regulas (EK) Nr. 152/2009 III pielikuma attiecīgi G un A daļā.
Apakšpozīcijā nav ietverti produkti, kuros ir sastāvdaļas no kukurūzas graudu daļām, kuras pievienotas pēc pārstrādes un nav bijušas pakļautas eļļas ekstrahēšanas procesam.
3. Apakšpozīcijās 23070011, 23070019, 23080011 un 23080019 turpmāk minētajiem formulējumiem ir šāda nozīme:
“faktiskā spirta masas koncentrācija” : tīrā spirta kilogramu skaits 100 kg produkta,
“potenciālā spirta masas koncentrācija” : tīrā spirta kilogramu skaits, ko iespējams iegūt 100 kg produktā esošo cukuru pilnīgas rūgšanas procesā,
“kopējā spirta masas koncentrācija” : faktiskās un potenciālās spirta masas koncentrācijas summa,
“% mas” : apzīmējums spirta koncentrācijai masas vienībā.
4. Apakšpozīcijās 23091011–23091070 un 23099031–23099070 “piena produkti” ir produkti, kas minēti pozīcijās 0401, 0402, 0404, 0405 un 0406 un apakšpozīcijās 04032011–04032039, 04039011–04039069, 17021100, 17021900 un 21069051.
5. Apakšpozīcijā 23099020 ietilpst tikai kukurūzas cietes ražošanas atlikumi, bet neietilpst šādu atlikumu maisījumi ar produktiem, ko iegūst no citiem augiem vai produktiem, kurus iegūst no kukurūzas citādā veidā nekā cietes ražošana ar mitro paņēmienu, un kas satur:
mitrajā pārstrādes procesā izmantotās kukurūzas atsijas ne vairāk kā 15 % no svara, un/vai
atūdeņu atlikumus, kas rodas kukurūzas mitrās pārstrādes procesā, ieskaitot atūdeņu atlikumus, kurus izmanto spirta vai citu no cietes iegūstama produkta ražošanā.
Šie produkti var saturēt arī atlikumus, kas rodas, ekstrahējot kukurūzas dīgļu eļļu ar mitru graudu mehāniskas frakcionēšanas paņēmienu.
To cietes saturs sausnā nepārsniedz 28 %, nosakot šo saturu saskaņā ar metodi, kas izklāstīta Regulas (EK) Nr. 152/2009 III pielikuma K daļā; to tauku saturs nepārsniedz 4,5 % no sausnas svara saskaņā ar metodi, kas izklāstīta Regulas (EK) Nr. 152/2009 III pielikuma G daļā, un to proteīnu saturs, kas noteikts ar metodi, kura minēta Regulas (EK) Nr. 152/2009 III pielikuma C daļā, sausnā nepārsniedz 40 %.
Eiropas Komisijas skaidrojumi par preču klasificēšanu šajos KN kodos. Tie nav juridiski saistoši, taču muitas iestādes tos ievēro; tie papildina Pasaules Muitas organizācijas HS skaidrojumus.
Lai noteiktu cietes un proteīnu saturu, ir jāpiemēro Komisijas Regulas (EK) Nr. 152/2009 (OV L 54, 26.2.2009., 1. lpp.) III pielikuma K un C daļā izklāstītās metodes.
Produktiem, kuri tiek klasificēti šajās apakšpozīcijās, jāatbilst kritērijam, kurš ir izklāstīts šīs nodaļas 1. papildpiezīmē.
Šajās apakšpozīcijās ietilpst:
1. kukurūzas līme vai lipeklis (parasti miltu formā), kas sastāv galvenokārt no kukurūzas graudu lipekļa, kas iegūts cietes atdalīšanas procesā; proteīna saturs (slāpekļa saturs × 6,25) pārsniedz 40 % no svara;
2. rupja maluma milti no augu lipekļa, ko galvenokārt iegūst, samaisot sausos atlikumus no kukurūzas cietes ieguves ar tīru augu lipekli; tādi produkti parasti satur aptuveni 40 % no svara proteīnu (slāpekļa saturs × 6,25);
3. kukurūzas lipekļa lopbarība, kas parasti satur vismaz 20 % no svara proteīna (slāpekļa saturs × 6,25), un sastāv galvenokārt no perikarpa un endospermas daļiņām, kukurūzas lipekļa un, dažreiz, no koncentrēta kukurūzas graudu mērcēšanas šķidruma, kas visi ir kukurūzas cietes ražošanas blakusprodukti.
Šajās apakšpozīcijās ietilpst arī iepriekš minētie produkti, kas aglomerēti granulu formā.
Šajās apakšpozīcijās ietilpst tikai tie produkti, kuros cietes saturs nepārsniedz 28 % no sausnas svara saskaņā ar metodi, kas izklāstīta Komisijas Regulas (EK) Nr. 152/2009 (OV L 54, 26.2.2009., 1. lpp.) III pielikuma K daļā, un tauku saturs tajos nepārsniedz 4,5 % no sausnas svara saskaņā ar metodi, kas izklāstīta Komisijas Regulas (EK) Nr. 152/2009 (OV L 54, 26.2.2009., 1. lpp.) III pielikuma G daļā.
Produktus ar augstāku cietes vai tauku saturu parasti klasificē 11. nodaļā vai 2302 10 10., 2302 10 90., 2309 90 41. vai 2309 90 51. apakšpozīcijā, atbilstoši konkrētajam gadījumam. Tas pats attiecas uz produktiem, kuri satur no kukurūzas iegūtus produktus, kuri ir iegūti procesā, atšķirīgā no cietes ražošanas procesa ar slapjo metodi (atlikumi no kukurūzas graudu sijāšanas, samalti kukurūzas graudi, atlikumi no kukurūzas asnu eļļas ekstrakcijas ar sauso metodi u.c.).
Šajās apakšpozīcijās klasificētiem produktiem nav jāsatur pārpalikumus no kukurūzas asnu eļļas ekstrakcijas, kas veikta ar slapjo metodi.
Koncentrēti kukurūzas graudu mērcēšanas šķidrumi ietilpst 2303 10 90. apakšpozīcijā neatkarīgi no proteīnu satura tajos.
3. papildpiezīme
Potenciālo spirta masas koncentrāciju aprēķina, reizinot cukuru masu (aprēķināto invertcukura kilogramos) 100 minētā produkta kilogramos ar koeficientu 0,47.
Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras skaidrojumi, OV C (konsolidētais teksts un vēlākie grozījumi) · © European Union
Katra gada kombinētā nomenklatūra, kā publicēta Oficiālajā Vēstnesī: apraksts, muitas nodoklis trešām valstīm un papildu mērvienība.
| Gads | Apraksts | Muitas nodoklis trešām valstīm | Papildu mērvienība |
|---|---|---|---|
| 2026 | līdz 40 % no svara | Bez muitas | — |
| 2025 | nemainīts | Bez muitas | — |
| 2024 | nemainīts | Bez muitas | — |
| 2023 | nemainīts | Bez muitas | — |
| 2022 | nemainīts | Bez muitas | — |
| 2021 | nemainīts | Bez muitas | — |
| 2020 | nemainīts | Bez muitas | — |
| 2019 | Not exceeding 40 % by weight | Bez muitas | — |
KN kods 2303 10 19 ir ES kombinētās nomenklatūras tarifa pozīcija HS apakšpozīcijā 2303.10 (cietes ražošanas atliekas un tamlīdzīgas atliekas).
Trešo valstu muitas nodokļa likme ir 0% (bez muitas); daudzumu deklarē šādā mērvienībā: —.
Preces no 5 valstīm var ievest ES bez muitas nodokļa saskaņā ar tirdzniecības nolīgumiem un preferenču shēmām (piemēram, Preferenciāla izcelsme saskaņā ar Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti par grozījumu izdarīšanu 1. un 4. protokolā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses., ES–Apvienotā Karaliste nolīgums); trešo valstu muitas nodokļa likme ir Bez muitas.
Periodā 2025. g. septembris – 2026. g. augusts ES importēja HS apakšpozīcijas 2303.10 preces 55,5 milj. € vērtībā (+74% salīdzinājumā ar iepriekšējiem 12 mēnešiem); lielākais piegādātājs – Amerikas Savienotās Valstis ar 84% no importa, otrajā vietā – Pakistāna.
Tajā pašā HS apakšpozīcijā citos tarifos: Turcija bez muitas, ASV 1,4%, AK bez muitas, Kanāda bez muitas, Meksika 15%, Brazīlija 5,4%, Argentīna 5,4%, Peru bez muitas, Jaunzēlande bez muitas, Japāna bez muitas, Taivāna 2%, GCC 5%, Šveice bez muitas, Norvēģija bez muitas, Ziemeļmaķedonija bez muitas un Nigērija 10%.
2024. gadā ES dalībvalstis importēja HS apakšpozīcijas 2303.10 preces 545 milj. $ vērtībā; lielākais piegādātājs no valstīm ārpus ES – Amerikas Savienotās Valstis.
ES kombinētajā nomenklatūrā trešo valstu muitas nodokļa likme ir 0% (bez muitas); papildu mērvienība – —. Preferenciālās likmes precēm no nolīguma valstīm, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
5 valstīm šai tarifa pozīcijai ir preferenciālā likme, no tām 5 valstīm – 0% (tostarp Preferenciāla izcelsme saskaņā ar Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti par grozījumu izdarīšanu 1. un 4. protokolā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses., ES–Apvienotā Karaliste nolīgums, ES–Izraēla nolīgums). Preferenciālo likmi piemēro tikai precēm, kas atbilst nolīguma izcelsmes noteikumiem un kurām ir izcelsmes apliecinājums. Izvēlieties šajā lapā izcelsmes valsti, lai redzētu likmi.
Visā apakšpozīcijā 2303.10 2024. gadā lielākais piegādātājs no valstīm ārpus ES bija Amerikas Savienotās Valstis (39 milj. $), otrajā vietā – Ķīna.