Šajā apakšpozīcijā ietilpst:
1. oriģinālie filmu negatīvi;
2. no oriģinālajiem negatīviem drukāti filmu starpposma pozitīvi; melnbaltajā fotomehāniskajā paņēmienā tie ir pazīstami kā “kopējoši pozitīvi”, “sarkanbrūnie pozitīvi”, “mēļie gaišsārti violetie pozitīvi”, “kontrolpozitīvi”, “kontrolkopijas”, “sīkgraudainās kontrolkopijas”vai “mēļie pozitīvi”, vai “kopēšanas pozitīvi”, turpretim krāsu fotomehāniskajā paņēmienā tos sauc par “kopējošiem pozitīviem”, “starppozitīviem”vai “starpposma pozitīviem”; tos sagatavo uz pamatnes, kas ir viegli iekrāsota gaišsārti violetā vai sarkanbrūnā krāsā, vai uz neiekrāsotas pamatnes; šīs filmas parasti neizmanto projicēšanai, bet gan ir paredzētas kopiju izgatavošanai no oriģinālajiem negatīviem. Tomēr tos var noskatīties, kā arī izmantot montāžai vai filmas ieskaņošanai pēc tās uzņemšanas un montāžas, bet nevar izmantot nekā citādi.
Kā starpposma pozitīvus klasificē arī trīs melnbaltās atdalītās daļas, ko iegūst no oriģinālajiem krāsu negatīviem ar filtru (zilā, zaļā un sarkanā) palīdzību un kurus izmanto, lai ar līdzīgu filtru palīdzību iegūtu krāsu starpnegatīvu, kas paredzēts pozitīvo kopiju drukāšanai;
3. negatīvu kopijas, kas drukātas no starpposma pozitīvajām filmām un paredzētas pozitīvo kopiju drukāšanai; tās ir pazīstamas kā “kopēšanas negatīvi” melnbaltajā fotomehāniskajā paņēmienā un “starpnegatīvi” krāsu fotomehāniskajā paņēmienā (1);
4. reversīvie starpnegatīvi, kurus krāsu fotomehāniskajā paņēmienā iegūst, tieši invertējot no oriģinālā negatīva, un no kuriem tiks drukātas demonstrēšanai paredzētas kopijas;
5. “matrices filmas” (sarkanas, zaļas, zilas), kuras krāsu fotomehāniskajā paņēmienā iegūst no negatīviem, un no kurām tiks drukātas kopijas.
Gadījumos, kad tās ir 35 mm platas vai platākas, visām šīm filmām – izņemot “matrices filmas” – parasti ir negatīviem raksturīgie perforācijas veidi (cilindra formā).
Tas ļauj atšķirt starpposma pozitīvās filmas ar neiekrāsotu oderējumu no projicēšanai paredzētajām pozitīvajām filmām, kurām ir pozitīviem raksturīgā perforācija.
Tomēr jāņem vērā, ka filmām no dažām valstīm (sevišķi, bijušās PSRS) ir īpašs (Dubraja-Hovela (Dubray-Howell)) perforācijas veids, kurš ir ļoti līdzīgs parastajai pozitīvajai perforācijai un ir sastopams arī oriģinālajās negatīvajās filmās, starpposma pozitīvos un negatīvos, kā arī rādīšanai vai projicēšanai paredzētajās pozitīvajās kopijās.
“Matrices filmām” ir pozitīviem raksturīgā perforācija, tomēr tās var atpazīt pēc to biezuma (tās ir gandrīz divreiz biezākas), pēc to dominējošās sarkanbrūnās krāsas un vājā attēlu kontrasta.
(1) Atbilstošie termini: - kopijas (novilkuma) negatīvs: dupe negative (angļu valodā) - contretype negatif (franču valodā) - Dup Negativ (vācu valodā) - controtipi negativi (itāliešu valodā) - duplicaat-negatief (holandiešu valodā); - starpposma negatīvs, starpnegatīvs: intermediate negative, internegative (angļu valodā) - internegatif (franču valodā) - Zwischennegativ (vācu valodā) - internegativi (itāliešu valodā) - internegatief (holandiešu valodā).