4011 80 00 · būvdarbos, raktuvēs un rūpniecībā izmantojamiem transportlīdzekļiem un mašīnām
Skat. 4011 80. apakšpozīcijas HS skaidrojumus
ES kombinētā nomenklatūra · KN kods · HS 4011.80
Jaunas riepas būvtehnikai un rūpniecības mašīnām
✓ Izmantojams muitas deklarācijā Dati: ES kombinētā nomenklatūra, spēkā no 2026. gada 1. janvāris · pārbaudīts 2026. gada 24. oktobris
Imports: ES
Maksājumi papildus muitas nodoklim un prasības, kas precēm jāizpilda uz robežas.
Aizliegumi, licences, kontrole un sankcijas, kas piemērojamas, kad šīs preces atstāj ES.
| Eksporta pasākumi | Galamērķis | Tiesību akts | Derīgums |
|---|---|---|---|
| Eksporta kontroleSankciju režīms: Crimea and Sevastopol | Ukraina | Regulation 0692/14 | 2025. gada 25. februāris |
| Eksporta kontroleSankciju režīms: Russia | Krievija | Regulation 0833/14 | 2024. gada 26. jūnijs |
| Eksporta kontroleSankciju režīms: Belarus | Baltkrievija | Regulation 0765/06 | 2025. gada 25. februāris |
| Eksporta kontrole - atkritumi | All third countries | Regulation 1157/24 | 2026. gada 21. maijs |
| Fluorētu siltumnīcefekta gāzu eksporta kontrole | All third countries | Regulation 0573/24 | 2025. gada 17. septembris |
TARIC dati uz 2026. gada 31. oktobris
Likme, ko katra dalībvalsts piemēro šī koda precēm, saskaņā ar Komisijas datubāzi Taxes in Europe. Samazinātā likme var attiekties tikai uz daļu koda preču: pārbaudiet valsts PVN tiesību aktus.
TEDB · 2026. gada 31. oktobris
| Nolīgums vai shēma | Valstis | Likme |
|---|---|---|
| trešo valstu likme (bez nolīguma) | — | 4% |
| GSP-EBA (īpašs režīms vismazāk attīstītajām valstīm - Viss, izņemot ieročus) | Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša un vēl 42Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša, Benina, Burkinafaso, Burundija, Butāna, Centrālāfrikas Republika, Čada, Dienvidsudāna, Džibutija, Eritreja, Etiopija, Gambija, Gvineja, Gvineja-Bisava, Haiti, Jemena, Kambodža, Kiribati, Komoru salas, Kongo (Kinšasa), Laosa, Lesoto, Libērija, Madagaskara, Malāvija, Mali, Mauritānija, Mjanma (Birma), Mozambika, Nepāla, Nigēra, Ruanda, Santome un Prinsipi, Senegāla, Sjerraleone, Somālija, Sudāna, Tanzānija, Togo, Tuvalu, Uganda, Zambija, Zālamana salas | Bez muitas |
| CARIFORUM | Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza un vēl 10Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza, Dominika, Dominikāna, Gajāna, Grenāda, Jamaika, Sentkitsa un Nevisa, Sentlūsija, Sentvinsenta un Grenadīnas, Surinama, Trinidāda un Tobāgo | Bez muitas |
| AZT (Aizjūras zemes un teritorijas) | Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija un vēl 8Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija, Grenlande, Jaunkaledonija, Kirasao, Nīderlandes Karību salas, Senbartelmī, Senpjēra un Mikelona, Sintmārtena, Volisa un Futunas salas | Bez muitas |
| GSP - Vispārīgās | Indonēzija, Kenija, Kongo (Brazavila), Kuka salas un vēl 6Indonēzija, Kenija, Kongo (Brazavila), Kuka salas, Mikronēzija, Nigērija, Niue, Sīrija, Tadžikistāna, Vanuatu | Bez muitas |
| GSP+ (īpašu veicināšanas režīmu ilgtspējīgai attīstībai un labai pārvaldībai) | Bolīvija, Filipīnas, Kaboverde, Kirgizstāna un vēl 4Bolīvija, Filipīnas, Kaboverde, Kirgizstāna, Mongolija, Pakistāna, Šrilanka, Uzbekistāna | Bez muitas |
| Centrālā Amerika | Gvatemala, Hondurasa, Kostarika, Nikaragva, Panama, Salvadora | Bez muitas |
| Mercosur | Argentīna, Brazīlija, Paragvaja, Urugvaja | Bez muitas |
| SADC EPA | Botsvāna, Namībija, Svatini | Bez muitas |
| Eiropas Ekonomiskā zona | Islande, Lihtenšteina, Norvēģija | Bez muitas |
| Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas valstis | Maurīcija, Seišelu salas, Zimbabve | Bez muitas |
| ES–Andora muitas savienība | Andora | Bez muitas |
| ES–Albānija nolīgums | Albānija | Bez muitas |
| ES–Bosnija un Hercegovina nolīgums | Bosnija un Hercegovina | Bez muitas |
| ES–Kanāda nolīgums | Kanāda | Bez muitas |
| ES–Šveice nolīgums | Šveice | Bez muitas |
| ES–Kotdivuāra nolīgums | Kotdivuāra | Bez muitas |
| ES–Čīle nolīgums | Čīle | Bez muitas |
| ES–Kamerūna nolīgums | Kamerūna | Bez muitas |
| ES–Kolumbija nolīgums | Kolumbija | Bez muitas |
| ES–Alžīrija nolīgums | Alžīrija | Bez muitas |
| ES–Ekvadora nolīgums | Ekvadora | Bez muitas |
| ES–Ēģipte nolīgums | Ēģipte | Bez muitas |
| Preferenciāla izcelsme saskaņā ar Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti par grozījumu izdarīšanu 1. un 4. protokolā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses. | Rietumsahāra | Bez muitas |
| ES–Fidži nolīgums | Fidži | Bez muitas |
| ES–Fēru salas nolīgums | Fēru salas | Bez muitas |
| ES–Apvienotā Karaliste nolīgums | Apvienotā Karaliste | Bez muitas |
| ES–Gruzija nolīgums | Gruzija | Bez muitas |
| ES–Gana nolīgums | Gana | Bez muitas |
| ES–Izraēla nolīgums | Izraēla | Bez muitas |
| ES–Jordānija nolīgums | Jordānija | Bez muitas |
| ES–Dienvidkoreja nolīgums | Dienvidkoreja | Bez muitas |
| ES–Libāna nolīgums | Libāna | Bez muitas |
| ES–Maroka nolīgums | Maroka | Bez muitas |
| ES–Moldova nolīgums | Moldova | Bez muitas |
| ES–Melnkalne nolīgums | Melnkalne | Bez muitas |
| ES–Ziemeļmaķedonija nolīgums | Ziemeļmaķedonija | Bez muitas |
| ES–Meksika nolīgums | Meksika | Bez muitas |
| ES–Jaunzēlande nolīgums | Jaunzēlande | Bez muitas |
| ES–Peru nolīgums | Peru | Bez muitas |
| ES–Papua-Jaungvineja nolīgums | Papua-Jaungvineja | Bez muitas |
| ES–Palestīnas teritorijas nolīgums | Palestīnas teritorijas | Bez muitas |
| ES–Serbija nolīgums | Serbija | Bez muitas |
| ES–Singapūra nolīgums | Singapūra | Bez muitas |
| ES–Sanmarīno muitas savienība | Sanmarīno | Bez muitas |
| ES–Tunisija nolīgums | Tunisija | Bez muitas |
| ES–Turcija muitas savienība | Turcija | Bez muitas |
| ES–Ukraina nolīgums | Ukraina | Bez muitas |
| ES–Amerikas Savienotās Valstis nolīgums | Amerikas Savienotās Valstis | Bez muitas |
| ES–Vjetnama nolīgums | Vjetnama | Bez muitas |
| ES–Samoa nolīgums | Samoa | Bez muitas |
| ES–Kosova nolīgums | Kosova | Bez muitas |
| ES–Dienvidāfrikas Republika nolīgums | Dienvidāfrikas Republika | Bez muitas |
| ES–Japāna nolīgums | Japāna | 3% |
| Valsts | Vērtība | Daļa | Izmaiņas |
|---|---|---|---|
| 175,2 milj. € | 33,7% | +3,7% | |
| 112,5 milj. € | 21,7% | -2,3% | |
| 106,9 milj. € | 20,6% | +3,9% | |
| 42,6 milj. € | 8,2% | +10% | |
| 19,2 milj. € | 3,7% | +16,2% | |
| 17,5 milj. € | 3,4% | +0,8% | |
| 12,3 milj. € | 2,4% | +0,7% | |
| 8,2 milj. € | 1,6% | -14,5% |
4011.80 būvdarbos, raktuvēs un rūpniecībā izmantojamiem transportlīdzekļiem un mašīnām
ASV muitas (CBP, CROSS) un Apvienotās Karalistes HMRC (Advance Tariff Rulings) lēmumi par šim kodam klasificētām precēm. Lēmums ir saistošs tikai tā turētājam, taču parāda, kā iestādes klasificē līdzīgas preces. Preču apraksti ir iestāžu angliskie teksti.
The tariff classification of tires from Sri Lanka
The tariff classification of tires from Sri Lanka
The tariff classification of tires from Sri Lanka
The tariff classification of industrial tires from Sri Lanka
kopā 8 lēmumi par šo kodu
1. Ja kontekstā nav paredzēts citādi, visās šīs nomenklatūras nodaļās “kaučuks” ir šādi vulkanizēti, nevulkanizēti vai cieti produkti: dabiskais kaučuks, balata, gutaperča, gvajule, čikle un tamlīdzīgi dabiskā kaučuka veidi, sintētiskais kaučuks, naftas faktiss un minētās vielas reģenerētā veidā.
2. Šajā nodaļā neietilpst:
a) preces, kas minētas XI sadaļā (tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi);
b) apavi un to daļas, kas minētas 64. nodaļā;
c) galvassegas un to daļas (ieskaitot peldcepures), kas minētas 65. nodaļā;
d) mehāniskās vai elektriskās ierīces un to daļas no cietā kaučuka, kas minētas XVI sadaļā (ieskaitot visu veidu elektropreces);
e) izstrādājumi, kas minēti 90., 92., 94. vai 96. nodaļā, un
f) izstrādājumi, kas minēti 95. nodaļā (izņemot sporta cimdus un izstrādājumus, kas ietverti pozīcijās 4011–4013).
3. Pozīcijās 4001–4003 un 4005 “pirmformas” ir tikai šādas formas:
a) šķidrumi un pastas (ieskaitot lateksu, iepriekš vulkanizētu vai nevulkanizētu, un citādas dispersijas un šķīdumus);
b) neregulāras formas bloki, gabali, ķīpas, pulveri, granulas, drupatas un tamlīdzīgas nefasētas vai beramas formas.
4. Šīs nodaļas 1. piezīmē un pozīcijā 4002 “sintētiskais kaučuks” ir:
a) nepiesātinātas sintētiskas vielas, ko, vulkanizējot ar sēru, var neatgriezeniski transformēt netermoplastiskās vielās, kuras 18–29 °C, izstiepjot tās trīsreiz garākas, nepārtrūkst, bet, izstiepjot tās divreiz garākas, 5 minūšu laikā atgūst tādu garumu, kas pārsniedz sākotnējo ne vairāk kā pusotras reizes. Šajā pārbaudē var pievienot šķērssaišu veidošanai nepieciešamas vielas, tādas kā vulkanizācijas aktivatori vai paātrinātāji; pieļaujama arī 5. piezīmes B) apakšpunkta 2) un 3) nodalījumā minēto vielu klātbūtne; tādu vielu klātbūtne, kuras nav vajadzīgas šķērssaišu veidošanai, kā plastifikatori un pildvielas, tomēr nav pieļaujama;
b) tioplasti (TM) un
c) dabiskais kaučuks, kas modificēts, potējot vai sajaucot ar plastmasām, depolimerizēts dabiskais kaučuks, nepiesātinātu sintētisku vielu maisījumi ar piesātinātiem sintētiskiem lielmolekulāriem polimēriem, ja visi iepriekš minētie produkti atbilst a) apakšpunktā noteiktajām vulkanizācijas un stiepes deformācijas un reģenerācijas prasībām.
5.
A) Pozīcijās 4001 un 4002 nav ietverts kaučuks vai kaučuku maisījumi, ja pirms vai pēc koagulācijas tie sajaukti ar:
1) vulkanizējošām vielām, paātrinātājiem, palēninātājiem vai aktivatoriem (izņemot tos, ko pievieno, lai sagatavotu iepriekš vulkanizētu kaučuka lateksu);
2) pigmentiem vai citām krāsvielām, izņemot tās, ko pievieno tikai identifikācijas vajadzībām;
3) plastifikatoriem vai pildvielām (izņemot minerāleļļu), stiprinātājiem, organiskiem šķīdinātājiem vai citām vielām, izņemot tās, kas minētas B) punktā;
B) šādu materiālu klātbūtne kaučukā vai kaučuku maisījumos nav šķērslis to ietveršanai attiecīgi pozīcijā 4001 vai 4002 ar nosacījumu, ka šāds kaučuks vai maisījums saglabā izejmateriāla pamatīpašības:
1) emulgatori vai pretsalipes vielas;
2) neliels daudzums emulgatoru sadalīšanās produktu;
3) ļoti neliels daudzums šādu vielu: siltumjutīgi reaģenti (galvenokārt siltumjutīgu kaučuka lateksu iegūšanai), virsmaktīvi katjonu reaģenti (galvenokārt elektropozitīvu kaučuka lateksu iegūšanai), antioksidanti, koagulanti, līdzekļi kaučuka pārvēršanai drumstalās, salizturības nodrošinātāji līdzekļi, peptizatori, konservanti, stabilizatori, viskozitāti regulējošie līdzekļi vai tamlīdzīgas speciālas piedevas.
6. Pozīcijā 4004 “atkritumi, atgriezumi un lūžņi” ir atkritumi, atgriezumi un lūžņi, kas veidojas kaučuka vai tā izstrādājumu ražošanas vai apstrādes procesā, kā arī kaučuka izstrādājumi, kas griezumu, nodiluma vai citu iemeslu dēļ nav izmantojami.
7. Vulkanizēta kaučuka pavedieni, kuru šķērsgriezums pārsniedz 5 mm, jāklasificē kā sloksnes, stieņi vai fasonprofili, kas minēti pozīcijā 4008.
8. Pozīcijā 4010 ietvertas transportieru lentes vai transmisijas siksnas vai pievadsiksnas no tekstildrānas, kas impregnēta, pārklāta vai sakausēta ar gumiju, kā arī no auduma, kas austs no tekstildzijas vai korda, kurš impregnēts vai pārklāts ar gumiju vai iekausēts gumijā.
9. Pozīcijās 4001, 4002, 4003, 4005 un 4008 “plātnes”, “loksnes” un “lentes” nozīmē tikai plātnes, loksnes un lentes, kā arī pareizas ģeometriskas formas blokus, kas ir nesagriezti vai tikai sagriezti taisnstūros (ieskaitot kvadrātu), kuriem ir vai nav gatavo izstrādājumu īpašību, ar apdrukātu vai citādi apstrādātu vai neapstrādātu virsmu, bet nav citādi piegriezti pēc formas vai pakļauti turpmākai apstrādei.
Pozīcijā 4008 “stieņi” un “fasonprofili” attiecas tikai uz izstrādājumiem, kas ir piegriezti vai nav piegriezti noteiktā garumā vai ar virsmas apdari, bet tālāk nav apstrādāti.
Šo preču produktus drīkst laist ES tirgū vai eksportēt tikai tad, ja tie nav saistīti ar atmežošanu, ir likumīgi ražoti un uz tiem attiecas paziņojums par pienācīgu rūpību.
New pneumatic tyres, of rubber
Regula (ES) 2023/1115, I pielikums (konsolidētais teksts)
Eiropas Komisijas skaidrojumi par preču klasificēšanu šajos KN kodos. Tie nav juridiski saistoši, taču muitas iestādes tos ievēro; tie papildina Pasaules Muitas organizācijas HS skaidrojumus.
Skat. 4011 80. apakšpozīcijas HS skaidrojumus
Vispārīgie skaidrojumi
Šīs nodaļas 4. piezīmes (a) punkta izpratnē termins “netermoplastiskās vielas” nozīmē vielas, kuras nevar atkārtoti mīkstināt ar termisko apstrādi tā, lai tām piešķirtu formu, lejot veidnēs vai ekstrudējot.
Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras skaidrojumi, OV C (konsolidētais teksts un vēlākie grozījumi) · © European Union
Katra gada kombinētā nomenklatūra, kā publicēta Oficiālajā Vēstnesī: apraksts, muitas nodoklis trešām valstīm un papildu mērvienība.
| Gads | Apraksts | Muitas nodoklis trešām valstīm | Papildu mērvienība |
|---|---|---|---|
| 2026 | būvdarbos, raktuvēs un rūpniecībā izmantojamiem transportlīdzekļiem un mašīnām | 4% | p/st |
| 2025 | nemainīts | 4% | p/st |
| 2024 | nemainīts | 4% | p/st |
| 2023 | nemainīts | 4% | p/st |
| 2022 | nemainīts | 4% | p/st |
| 2021 | nemainīts | 4% | p/st |
| 2020 | nemainīts | 4% | p/st |
| 2019 | Of a kind used on construction, mining or industrial handling vehicles and machines | 4% | p/st |
Lietots kopš 2017; agrāk šīs preces klasificēja pozīcijā 4011 62 00, 4011 63 00, 4011 93 00, 4011 94 00.
ES kombinētajā nomenklatūrā HS apakšpozīcijai 4011.80 (būvdarbos, raktuvēs un rūpniecībā izmantojamiem transportlīdzekļiem un mašīnām) atbilst tikai viena tarifa pozīcija – 4011 80 00.
Trešo valstu muitas nodokļa likme ir 4%; daudzumu deklarē šādā mērvienībā: p/st.
Precēm no 152 valstīm, ievedot tās ES, var piemērot preferenciālo likmi (piemēram, GSP-EBA, CARIFORUM) trešo valstu muitas nodokļa likmes (4%) vietā; 151 valsts precēm muitas nodokli nepiemēro vispār.
ES imports HS apakšpozīcijā 4011.80 pēdējos 12 mēnešos (2025. g. septembris – 2026. g. augusts) bija 519,4 milj. € (+1% salīdzinājumā ar iepriekšējiem 12 mēnešiem), vidēji 3,60 € par kilogramu; lielākais piegādātājs – Indija ar 34% no importa, otrajā vietā – Japāna.
Tajā pašā HS apakšpozīcijā citos tarifos: Turcija 4%, ASV 0%–4%, AK 4%, Kanāda 0%–6,5%, Meksika 0%–15%, Brazīlija 0%–16%, Argentīna 0%–16%, Peru bez muitas, Jaunzēlande bez muitas, Japāna bez muitas, Taivāna 10%, GCC 5%, Šveice bez muitas, Norvēģija bez muitas, Ziemeļmaķedonija bez muitas un Nigērija 10%.
2024. gadā ES dalībvalstis importēja HS apakšpozīcijas 4011.80 preces 1,2 mljrd. $ vērtībā; lielākais piegādātājs no valstīm ārpus ES – Indija.
ES kombinētajā nomenklatūrā trešo valstu muitas nodokļa likme ir 4%; papildu mērvienība – p/st. Preferenciālās likmes precēm no nolīguma valstīm, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
152 valstīm šai tarifa pozīcijai ir preferenciālā likme, no tām 151 valstij – 0% (tostarp GSP-EBA, CARIFORUM, AZT). Preferenciālo likmi piemēro tikai precēm, kas atbilst nolīguma izcelsmes noteikumiem un kurām ir izcelsmes apliecinājums. Izvēlieties šajā lapā izcelsmes valsti, lai redzētu likmi.
Visā apakšpozīcijā 4011.80 2024. gadā lielākais piegādātājs no valstīm ārpus ES bija Indija (169 milj. $), otrajā vietā – Japāna.