ES kombinētā nomenklatūra · KN kods · HS 5404.19
Nav deklarējams atsevišķi: izmantojiet kādu no apakšiedalījumiem (1) Dati: ES kombinētā nomenklatūra, spēkā no 2026. gada 1. janvāris · pārbaudīts 2026. gada 24. oktobris
Imports: ES
Maksājumi papildus muitas nodoklim un prasības, kas precēm jāizpilda uz robežas.
Deklarējiet precēm atbilstošo desmitzīmju TARIC kodu: pasākumi apakšpozīcijās var atšķirties.
| 5404 19 00 60 | Chemically tapered synthetic filaments of polyester with: -a diameter of 0,1 mm or more but not more than 0,6 mm, -a length of 30 mm or more but not more than 120 mm, for use in the manufacture of paintbrushes |
| 5404 19 00 90 | Other |
| Kārtas numurs | Izcelsme | Kvotas ietvaros piemērojamais muitas nodoklis | Periods | Apjoms | Atlikums | Derīgums |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 09.8317 | Canada | Bez muitas | 2026. gada 1. janvāris – 2026. gada 31. decembris | 21 000 kg | 21 000 kg | Atvērta |
Atlikumi pēc Komisijas iknedēļas kvotu ziņojuma (2026. gada 23. oktobris).
Aizliegumi, licences, kontrole un sankcijas, kas piemērojamas, kad šīs preces atstāj ES.
| Eksporta pasākumi | Galamērķis | Tiesību akts | Derīgums |
|---|---|---|---|
| Eksporta atļaujaSankciju režīms: North Korea | Ziemeļkoreja | Regulation 1509/17 | 2019. gada 1. jūlijs |
| Eksporta kontroleSankciju režīms: Russia | Krievija | Regulation 0833/14 | 2024. gada 26. jūnijs |
| Eksporta kontroleSankciju režīms: Belarus | Baltkrievija | Regulation 0765/06 | 2025. gada 25. februāris |
TARIC dati uz 2026. gada 27. oktobris
Likme, ko katra dalībvalsts piemēro šī koda precēm, saskaņā ar Komisijas datubāzi Taxes in Europe. Samazinātā likme var attiekties tikai uz daļu koda preču: pārbaudiet valsts PVN tiesību aktus.
Austrija 20% 
Beļģija 21% 
Bulgārija 20% 
Čehija 21% 
Dānija 25% 
Francija 20% 
Grieķija 24% 
Horvātija 25% 
Igaunija 24% 
Itālija 22% 
Īrija 23% 
Kipra 19% 
Latvija 21% 
Lietuva 21% 
Luksemburga 17% 
Malta 18% 
Nīderlande 21% 
Polija 23% 
Portugāle 23% 
Rumānija 21% 
Slovākija 23% 
Slovēnija 22% 
Somija 25,5% 
Spānija 21% 
Ungārija 27% 
Vācija 19% 
Zviedrija 25% TEDB · 2026. gada 27. oktobris
| Nolīgums vai shēma | Valstis | Likme |
|---|---|---|
| trešo valstu likme (bez nolīguma) | — | 4% |
| GSP-EBA (īpašs režīms vismazāk attīstītajām valstīm - Viss, izņemot ieročus) | Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša un vēl 42Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša, Benina, Burkinafaso, Burundija, Butāna, Centrālāfrikas Republika, Čada, Dienvidsudāna, Džibutija, Eritreja, Etiopija, Gambija, Gvineja, Gvineja-Bisava, Haiti, Jemena, Kambodža, Kiribati, Komoru salas, Kongo (Kinšasa), Laosa, Lesoto, Libērija, Madagaskara, Malāvija, Mali, Mauritānija, Mjanma (Birma), Mozambika, Nepāla, Nigēra, Ruanda, Santome un Prinsipi, Senegāla, Sjerraleone, Somālija, Sudāna, Tanzānija, Togo, Tuvalu, Uganda, Zambija, Zālamana salas | Bez muitas |
| CARIFORUM | Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza un vēl 10Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza, Dominika, Dominikāna, Gajāna, Grenāda, Jamaika, Sentkitsa un Nevisa, Sentlūsija, Sentvinsenta un Grenadīnas, Surinama, Trinidāda un Tobāgo | Bez muitas |
| AZT (Aizjūras zemes un teritorijas) | Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija un vēl 8Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija, Grenlande, Jaunkaledonija, Kirasao, Nīderlandes Karību salas, Senbartelmī, Senpjēra un Mikelona, Sintmārtena, Volisa un Futunas salas | Bez muitas |
| GSP+ (īpašu veicināšanas režīmu ilgtspējīgai attīstībai un labai pārvaldībai) | Bolīvija, Filipīnas, Kaboverde, Kirgizstāna un vēl 4Bolīvija, Filipīnas, Kaboverde, Kirgizstāna, Mongolija, Pakistāna, Šrilanka, Uzbekistāna | Bez muitas |
| Centrālā Amerika | Gvatemala, Hondurasa, Kostarika, Nikaragva, Panama, Salvadora | Bez muitas |
| SADC EPA | Botsvāna, Namībija, Svatini | Bez muitas |
| Eiropas Ekonomiskā zona | Islande, Lihtenšteina, Norvēģija | Bez muitas |
| Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas valstis | Maurīcija, Seišelu salas, Zimbabve | Bez muitas |
| ES–Andora muitas savienība | Andora | Bez muitas |
| ES–Albānija nolīgums | Albānija | Bez muitas |
| ES–Bosnija un Hercegovina nolīgums | Bosnija un Hercegovina | Bez muitas |
| ES–Kanāda nolīgums | Kanāda | Bez muitas |
| ES–Šveice nolīgums | Šveice | Bez muitas |
| ES–Kotdivuāra nolīgums | Kotdivuāra | Bez muitas |
| ES–Čīle nolīgums | Čīle | Bez muitas |
| ES–Kamerūna nolīgums | Kamerūna | Bez muitas |
| ES–Kolumbija nolīgums | Kolumbija | Bez muitas |
| ES–Alžīrija nolīgums | Alžīrija | Bez muitas |
| ES–Ekvadora nolīgums | Ekvadora | Bez muitas |
| ES–Ēģipte nolīgums | Ēģipte | Bez muitas |
| Preferenciāla izcelsme saskaņā ar Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti par grozījumu izdarīšanu 1. un 4. protokolā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses. | Rietumsahāra | Bez muitas |
| ES–Fidži nolīgums | Fidži | Bez muitas |
| ES–Fēru salas nolīgums | Fēru salas | Bez muitas |
| ES–Apvienotā Karaliste nolīgums | Apvienotā Karaliste | Bez muitas |
| ES–Gruzija nolīgums | Gruzija | Bez muitas |
| ES–Gana nolīgums | Gana | Bez muitas |
| ES–Izraēla nolīgums | Izraēla | Bez muitas |
| ES–Jordānija nolīgums | Jordānija | Bez muitas |
| ES–Japāna nolīgums | Japāna | Bez muitas |
| ES–Kenija nolīgums | Kenija | Bez muitas |
| ES–Dienvidkoreja nolīgums | Dienvidkoreja | Bez muitas |
| ES–Libāna nolīgums | Libāna | Bez muitas |
| ES–Maroka nolīgums | Maroka | Bez muitas |
| ES–Moldova nolīgums | Moldova | Bez muitas |
| ES–Melnkalne nolīgums | Melnkalne | Bez muitas |
| ES–Ziemeļmaķedonija nolīgums | Ziemeļmaķedonija | Bez muitas |
| ES–Meksika nolīgums | Meksika | Bez muitas |
| ES–Jaunzēlande nolīgums | Jaunzēlande | Bez muitas |
| ES–Peru nolīgums | Peru | Bez muitas |
| ES–Papua-Jaungvineja nolīgums | Papua-Jaungvineja | Bez muitas |
| ES–Palestīnas teritorijas nolīgums | Palestīnas teritorijas | Bez muitas |
| ES–Serbija nolīgums | Serbija | Bez muitas |
| ES–Singapūra nolīgums | Singapūra | Bez muitas |
| ES–Sanmarīno muitas savienība | Sanmarīno | Bez muitas |
| ES–Sīrija nolīgums | Sīrija | Bez muitas |
| ES–Tunisija nolīgums | Tunisija | Bez muitas |
| ES–Turcija muitas savienība | Turcija | Bez muitas |
| ES–Ukraina nolīgums | Ukraina | Bez muitas |
| ES–Amerikas Savienotās Valstis nolīgums | Amerikas Savienotās Valstis | Bez muitas |
| ES–Vjetnama nolīgums | Vjetnama | Bez muitas |
| ES–Samoa nolīgums | Samoa | Bez muitas |
| ES–Kosova nolīgums | Kosova | Bez muitas |
| ES–Dienvidāfrikas Republika nolīgums | Dienvidāfrikas Republika | Bez muitas |
| GSP - Vispārīgās | Indonēzija, Kongo (Brazavila), Kuka salas, Mikronēzija un vēl 4Indonēzija, Kongo (Brazavila), Kuka salas, Mikronēzija, Nigērija, Niue, Tadžikistāna, Vanuatu | 3,2% |
| Mercosur | Argentīna, Brazīlija, Paragvaja, Urugvaja | 3,5% |
| Valsts | Vērtība | Daļa | Izmaiņas |
|---|---|---|---|
 Ķīna | 19,7 milj. € | 24% | +2,5% |
 Amerikas Savienotās Valstis | 18,3 milj. € | 22,3% | +57,5% |
 Meksika | 11,9 milj. € | 14,4% | +7,2% |
 Dienvidkoreja | 8,8 milj. € | 10,7% | -20,6% |
 Apvienotā Karaliste | 5,5 milj. € | 6,7% | -3,8% |
 Japāna | 4,6 milj. € | 5,6% | -20,4% |
 Turcija | 3 milj. € | 3,6% | +18,8% |
 Indija | 1,8 milj. € | 2,1% | +7,9% |
5404.19 Sintētiskie monopavedieni ar lineāro blīvumu 67 deciteksi: monopavedieni, citādi
Turcija 4% Trešo valstu muitas nodoklis 1 tarifa pozīcija ASV 2,7% – 6,9% Vispārējā (MFN) 2 tarifa pozīcijas · vidēji 4,8% AK Bez muitas Trešo valstu muitas nodoklis 2 tarifa pozīcijas 
Kanāda Bez muitas Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija Meksika 30% Vispārējā (MFN) 3 tarifa pozīcijas 
Brazīlija Bez muitas – 18% Vispārējā (MFN) 3 tarifa pozīcijas · vidēji 12% 
Argentīna Bez muitas – 16% Vispārējā (MFN) 6 tarifa pozīcijas · vidēji 13,3% 
Peru Bez muitas Vispārējā (MFN) 2 tarifa pozīcijas 
Jaunzēlande Bez muitas Vispārējā (MFN) 4 tarifa pozīcijas Japāna 6,6% Vispārējā (MFN) 2 tarifa pozīcijas 
Taivāna 4% Vispārējā (MFN) 2 tarifa pozīcijas 
GCC 5% Vispārējā (MFN) 4 tarifa pozīcijas 
Šveice Bez muitas Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 
Norvēģija Bez muitas Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 
Ziemeļmaķedonija Bez muitas Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija 
Nigērija 10% Vispārējā (MFN) 1 tarifa pozīcija ASV muitas (CBP, CROSS) un Apvienotās Karalistes HMRC (Advance Tariff Rulings) lēmumi par šim kodam klasificētām precēm. Lēmums ir saistošs tikai tā turētājam, taču parāda, kā iestādes klasificē līdzīgas preces. Preču apraksti ir iestāžu angliskie teksti.
The tariff classification of a string art kit from China
The tariff classification of monofilament nylon yarn from Italy
The tariff classification of textured polyester yarns from Honduras
The tariff classification of Tyranno Fiber from Japan
Monofilament of nylon Monofilament nylon is a polyamide nylon 6.6 (co-polymer) of hexamethylenediamine and adipic acid) which has a decitex exceeding 67 No cross-sectional dimension exceeds 1 mm It is used for sutures and is not sterile The colours are logwood black, blue and natural dyestuffs It…
kopā 10 lēmumi par šo kodu
1. Visā nomenklatūrā “ķīmiskās šķiedras” ir štāpeļšķiedras un organisko polimēru pavedieni, kas izgatavoti šādos ražošanas procesos:
a) polimerizējot organiskos monomērus, lai ražotu tādus polimērus, kā poliamīdus, poliesterus, poliolefīnus vai poliuretānus, vai ķīmiski pārveidojot polimērus, kas radušies šajā procesā (piemēram, poli(vinilalkohols) sagatavots poli(vinilacetāta)) hidrolīzē; vai
b) ķīmiski pārveidojot dabiskos organiskos polimērus (piemēram, celulozi), lai ražotu tādus polimērus kā kupro vai viskozes mākslīgais zīds, vai ķīmiski pārveidojot dabiskos organiskos polimērus (piemēram, celulozi, kazeīnu un citādus proteīnus, vai alginātskābi), lai ražotu tādus polimērus, kā acetilcelulozes vai alginātu šķiedras.
Termini “sintētiskās” un “mākslīgās” šķiedras nozīmē: sintētiskās: a) apakšpunktā minētās šķiedras; mākslīgās: b) apakšpunktā minētās šķiedras. Sloksnes un tamlīdzīgi izstrādājumi, kas minēti pozīcijā 5404 vai 5405, nav uzskatāmi par mākslīgajām šķiedrām.
Attiecībā uz “tekstilmateriāliem” apzīmējumiem “ķīmisks”, “sintētisks” un “mākslīgs” ir vienāda nozīme.
2. Pozīcijā 5402 un 5403 neietilpst sintētisko vai mākslīgo pavedienu grīstes, kas minētas 55. nodaļā.
Eiropas Komisijas skaidrojumi par preču klasificēšanu šajos KN kodos. Tie nav juridiski saistoši, taču muitas iestādes tos ievēro; tie papildina Pasaules Muitas organizācijas HS skaidrojumus.
Monopavedienu un pārējo šīs nodaļas produktu aprakstam skat. 5404. pozīcijas HS skaidrojumus.
Sintētiskos monopavedienus, kas ir sagriezti piemērotos garumos, ar šķeltiem galiem, un ir paredzēti otu izgatavošanai, klasificē šajās apakšpozīcijās.
Daudzkārtīgo jeb “kabeļdziju”, kas izgatavota, savienojot un kopā savijot šajā apakšpozīcijā minētos monopavedienus, neklasificē šajā apakšpozīcijā – to klasificē attiecīgi 5401., 5402., 5406. vai 5607. pozīcijā. Tomēr neatkarīgi no šķērsgriezuma izmēra šajā apakšpozīcijā minētos monopavedienus nekad neuzskata par 5607. pozīcijā minētajām “auklām, virvēm, tauvām un trosēm”.
Tālāk ir uzzīmēta tabula, kurā ir apkopota sintētisko monopavedienu, lenšu un līdzīgu izstrādājumu klasifikācija atkarībā no to izmēra šķērsgriezumā (vai platuma):
| Sintētiskie moopavedieni, kuriem lielākais izmērs šķērsgriezumā | — ir ne lielāks par 1 mm un ar lineāro blīvumu | — mazāk par 67 deciteksiem | 5402. pozīcija |
| — ne mazāk par 67 deciteksiem | 5404 11 00., 5404 12 00. vai 5404 19 00. apakšpozīcija | ||
| — pārsniedz 1 mm, izņemot tālāk minētos plakanos izstrādājumus | 3916. pozīcija | ||
| Sintētiskā lente un līdzīgas formas (ieskaitot divkārši salocītu lenti un saplacinātas caurules) ar acīmredzamu platumu (salocītā vai plakanā stāvoklī) | — nepārsniedz 5 mm | 5404 90 10. vai 5404 90 90. apakšpozīcija | |
| — pārsniedz 5 mm | parasti 3920. pozīcija | ||
| Sintētiskā lente ar reālo platumu, lielāku par 5 mm, bet viegli savīta un tad saspiesta, lai piešķirtu lentei saredzamu (šķietamu) platumu, mazāku par 5 mm | 5404 90 10. vai 5404 90 90. apakšpozīcija |
Vispārīgie skaidrojumi
Termina “augstas stiprības dzija” definīciju skat. šīs sadaļas 6. piezīmē.
Elastīgā dzija ir definēta šīs nodaļas 13. piezīmi.
Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras skaidrojumi, OV C (konsolidētais teksts un vēlākie grozījumi) · © European Union
Katra gada kombinētā nomenklatūra, kā publicēta Oficiālajā Vēstnesī: apraksts, muitas nodoklis trešām valstīm un papildu mērvienība.
| Gads | Apraksts | Muitas nodoklis trešām valstīm | Papildu mērvienība |
|---|---|---|---|
| 2026 | citādi | 4% | — |
| 2025 | nemainīts | 4% | — |
| 2024 | nemainīts | 4% | — |
| 2023 | nemainīts | 4% | — |
| 2022 | nemainīts | 4% | — |
| 2021 | nemainīts | 4% | — |
| 2020 | nemainīts | 4% | — |
| 2019 | Other | 4% | — |
KN kods 5404 19 00 ir ES kombinētās nomenklatūras tarifa pozīcija HS apakšpozīcijā 5404.19 (sintētiskie monopavedieni ar lineāro blīvumu 67 deciteksi: monopavedieni, citādi).
Trešo valstu muitas nodokļa likme ir 4%; daudzumu deklarē šādā mērvienībā: —.
Preces no 140 valstīm var ievest ES bez muitas nodokļa saskaņā ar tirdzniecības nolīgumiem un preferenču shēmām (piemēram, GSP-EBA, CARIFORUM); trešo valstu muitas nodokļa likme ir 4%.
Periodā 2025. g. septembris – 2026. g. augusts ES importēja HS apakšpozīcijas 5404.19 preces 82,2 milj. € vērtībā (+3% salīdzinājumā ar iepriekšējiem 12 mēnešiem); lielākais piegādātājs – Ķīna ar 24% no importa, otrajā vietā – Amerikas Savienotās Valstis.
Tajā pašā HS apakšpozīcijā citos tarifos: Turcija 4%, ASV 2,7%–6,9%, AK bez muitas, Kanāda bez muitas, Meksika 30%, Brazīlija 0%–18%, Argentīna 0%–16%, Peru bez muitas, Jaunzēlande bez muitas, Japāna 6,6%, Taivāna 4%, GCC 5%, Šveice bez muitas, Norvēģija bez muitas, Ziemeļmaķedonija bez muitas un Nigērija 10%.
2024. gadā ES dalībvalstis importēja HS apakšpozīcijas 5404.19 preces 236 milj. $ vērtībā; lielākais piegādātājs no valstīm ārpus ES – Ķīna.
ES kombinētajā nomenklatūrā trešo valstu muitas nodokļa likme ir 4%; papildu mērvienība – —. Preferenciālās likmes precēm no nolīguma valstīm, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
152 valstīm šai tarifa pozīcijai ir preferenciālā likme, no tām 140 valstīm – 0% (tostarp GSP-EBA, CARIFORUM, AZT). Preferenciālo likmi piemēro tikai precēm, kas atbilst nolīguma izcelsmes noteikumiem un kurām ir izcelsmes apliecinājums. Izvēlieties šajā lapā izcelsmes valsti, lai redzētu likmi.
Visā apakšpozīcijā 5404.19 2024. gadā lielākais piegādātājs no valstīm ārpus ES bija Ķīna (12 milj. $), otrajā vietā – Meksika.