ES kombinētā nomenklatūra · KN kods · HS 6402.12

6402 12 90

6402 12 90: Distanču slēpjzābaki, slaloma zābaki un sniegadēļa zābaki: sniegadēļa zābaki

✓ Izmantojams muitas deklarācijā Dati: ES kombinētā nomenklatūra, spēkā no 2026. gada 1. janvāris · pārbaudīts 2026. gada 24. oktobris

  1. 6402 Citādi apavi ar gumijas vai plastmasas ārējo zoli un virsu:
  2. sporta apavi:
  3. 6402 12 distanču slēpjzābaki, slaloma zābaki un sniegadēļa zābaki:
  4. 6402 12 90 sniegadēļa zābaki

Kas jāmaksā

Imports: ES

Muitas nodoklis 17% trešo valstu likme atkarīgs no izcelsmes valsts
Papildu nodokļi un maksājumi 2 papildu pasākumi Importa prasības: 4
PVN importa dalībvalsts standarta likme, no 17% līdz 27%
Muitas kalkulatorsAprēķināt nodokļus un maksājumus →

Papildu muitas nodokļi un importa noteikumi

Maksājumi papildus muitas nodoklim un prasības, kas precēm jāizpilda uz robežas.

Papildu nodokļi un maksājumi 3

  • Muitas nodoklis mazvērtīgiem sūtījumiemZemas vērtības sūtījuma muitas nodoklis 3 EUR
    Izcelsmes valstis
    visas valstis
    Spēkā
    līdz 2026. gada 31. oktobris
    Tiesību akts
    Regulation 0382/26
  • Muitas nodoklis mazvērtīgiem sūtījumiemZemas vērtības sūtījuma muitas nodoklis 3 EUR
    Izcelsmes valstis
    visas valstis
    Spēkā
    no 2026. gada 1. novembris
    Tiesību akts
    Regulation 0382/26
    Dokumenti
    • C127 Tirdzniecības produkta identifikators
    • C128 Nestandartizēts ražotāja produkta identifikators
    • C129 Standartizēts ražotāja produkta identifikators
    • Y081 Nav standartizēta ražotāja produkta identifikatora deklarētajam produktam
  • Apstrādes maksaSavienības apstrādes maksa 2 EUR
    Izcelsmes valstis
    visas valstis
    Spēkā
    no 2026. gada 1. novembris
    Tiesību akts
    Regulation 2108/26
    Dokumenti
    • Y126 Goods sold in distance sales

Importa prasības 4

  • Importa kontroleFluorētu siltumnīcefekta gāzu importa kontrole
    Izcelsmes valstis
    visas valstis
    Tiesību akts
    Regulation 0573/24
    Dokumenti
    • Y152 Atkāpe no importa aizlieguma, kas atļauta attiecībā uz esoša aprīkojuma remontu vai apkopi saskaņā ar Regulas (ES) 2024/573 11. panta 1. punkta otro daļu
    • Y986 Atkāpe no importa aizlieguma saskaņā ar Regulas (ES) 2024/573 11. panta 1. un 2. punktu
    • Y160 Preces, uz kurām neattiecas Regulas (ES) Nr. 2024/573 noteikumi
    • Y169 Produkti un aprīkojums, tostarp to sastāvdaļas, kuri satur fluorētas siltumnīcefekta gāzes vai kuru darbība ir atkarīga no šādām gāzēm un uz kuriem neattiecas aizliegums, kas noteikts 11. panta 1. punktā (izņemot atbrīvojumus attiecībā uz militāro aprīkojumu un remontu) un IV pielikumā (Reg. 2024/573)
    • Y123 Uzņēmums, kas reģistrēts F gāzu portālā saskaņā ar Regulas (ES) 2024/573 20. pantu
    • Y054 Preces, kas marķētas saskaņā ar Regulas (ES) 2024/573 12. panta 1. punkta noteikumiem
    • Y163 Produktos un aprīkojumā uzpildīto fluorēto siltumnīcefekta gāzu neto masa
    • Y121 Nefasētu gāzu, kā arī produktos, aprīkojumā un to daļās esošo gāzu daudzums tonnās CO₂ ekvivalenta
  • Importa kontroleLuksuspreču importa kontrole
    Izcelsmes valstis
    Ziemeļkoreja
    Tiesību akts
    Regulation 2062/17
    Dokumenti
    • Y945 Nekomerciālas, personiskām vajadzībām paredzētas preces, kas atrodas ceļotāju bagāžā (Regulas (ES) 2017/1509 10. panta 2. punkts)
    • Y946 Preces, kas ir nepieciešamas diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību Ziemeļkorejā vai starptautisko organizāciju, kurām ir imunitāte saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, oficiālām vajadzībām, vai to personāla personiskajām vajadzībām (Regulas (ES) 2017/1509 10. panta 3. punkts)
  • Importa kontrole
    Izcelsmes valstis
    Ukraina
    Tiesību akts
    Regulation 0692/14
    Dokumenti
    • Y997 Preces, kuru izcelsme nav Krimā vai Sevastopolē vai kuru galamērķis nav Krima vai Sevastopole (Padomes Regulas (ES) Nr. 692/2014 2 un 2.b.1. pants)
    • N864 Rēķindeklarācija vai izcelsmes deklarācija, ko uz rēķina vai cita komercdokumenta sagatavojis ikviens eksportētājs
    • N954 Preču pārvadājumu apliecība EUR.1
  • Importa kontrole
    Izcelsmes valstis
    Ukraina
    Tiesību akts
    Regulation 0263/22
    Dokumenti
    • Y984 Preces, kuru izcelsme nav vai nav paredzētas Ukrainas valdības nekontrolētajās teritorijās Doneckas, Hersonas, Luhanskas un Zaporižjas apgabalos
    • N954 Preču pārvadājumu apliecība EUR.1
    • N864 Rēķindeklarācija vai izcelsmes deklarācija, ko uz rēķina vai cita komercdokumenta sagatavojis ikviens eksportētājs

Eksporta pasākumi 3

Aizliegumi, licences, kontrole un sankcijas, kas piemērojamas, kad šīs preces atstāj ES.

Eksporta pasākumiGalamērķisTiesību aktsDerīgums
Luksuspreču eksporta kontroleSankciju režīms: Russia Krievija Regulation 0833/14 2023. gada 24. jūnijs
Luksuspreču eksporta kontroleSankciju režīms: North Korea Ziemeļkoreja Regulation 2062/17 2018. gada 28. jūnijs
Fluorētu siltumnīcefekta gāzu eksporta kontrole All third countries Regulation 0573/24 2025. gada 17. septembris

TARIC dati uz 2026. gada 26. oktobris

Importa PVN ES dalībvalstīs

Likme, ko katra dalībvalsts piemēro šī koda precēm, saskaņā ar Komisijas datubāzi Taxes in Europe. Samazinātā likme var attiekties tikai uz daļu koda preču: pārbaudiet valsts PVN tiesību aktus.

  • Austrija 20%
  • Beļģija 21%
  • Bulgārija 20%
  • Čehija 21%
  • Dānija 25%
  • Francija 20%
  • Grieķija 24%
  • Horvātija 25%
  • Igaunija 24%
  • Itālija 22%
  • Īrija 23%
  • Kipra 19%
  • Latvija 21%
  • Lietuva 21%
  • Luksemburga 3% samazinātā likme
  • Malta 18%
  • Nīderlande 21%
  • Polija 23%
  • Portugāle 23%
  • Rumānija 21%
  • Slovākija 23%
  • Slovēnija 9,5% samazinātā likme
  • Somija 25,5%
  • Spānija 21%
  • Ungārija 27%
  • Vācija 19%
  • Zviedrija 25%

TEDB · 2026. gada 26. oktobris

Preferenciālās likmes pa valstīm

Nolīgums vai shēmaValstisLikme
trešo valstu likme (bez nolīguma)—17%
GSP-EBA (īpašs režīms vismazāk attīstītajām valstīm - Viss, izņemot ieročus)
Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša un vēl 42

Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša, Benina, Burkinafaso, Burundija, Butāna, Centrālāfrikas Republika, Čada, Dienvidsudāna, Džibutija, Eritreja, Etiopija, Gambija, Gvineja, Gvineja-Bisava, Haiti, Jemena, Kambodža, Kiribati, Komoru salas, Kongo (Kinšasa), Laosa, Lesoto, Libērija, Madagaskara, Malāvija, Mali, Mauritānija, Mjanma (Birma), Mozambika, Nepāla, Nigēra, Ruanda, Santome un Prinsipi, Senegāla, Sjerraleone, Somālija, Sudāna, Tanzānija, Togo, Tuvalu, Uganda, Zambija, Zālamana salas

Bez muitas
CARIFORUM
Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza un vēl 10

Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza, Dominika, Dominikāna, Gajāna, Grenāda, Jamaika, Sentkitsa un Nevisa, Sentlūsija, Sentvinsenta un Grenadīnas, Surinama, Trinidāda un Tobāgo

Bez muitas
AZT (Aizjūras zemes un teritorijas)
Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija un vēl 8

Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija, Grenlande, Jaunkaledonija, Kirasao, Nīderlandes Karību salas, Senbartelmī, Senpjēra un Mikelona, Sintmārtena, Volisa un Futunas salas

Bez muitas
GSP+ (īpašu veicināšanas režīmu ilgtspējīgai attīstībai un labai pārvaldībai)
Bolīvija, Filipīnas, Kaboverde, Kirgizstāna un vēl 4

Bolīvija, Filipīnas, Kaboverde, Kirgizstāna, Mongolija, Pakistāna, Šrilanka, Uzbekistāna

Bez muitas
Centrālā Amerika Gvatemala, Hondurasa, Kostarika, Nikaragva, Panama, Salvadora Bez muitas
SADC EPA Botsvāna, Namībija, Svatini Bez muitas
Eiropas Ekonomiskā zona Islande, Lihtenšteina, Norvēģija Bez muitas
Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas valstis Maurīcija, Seišelu salas, Zimbabve Bez muitas
ES–Andora muitas savienība Andora Bez muitas
ES–Albānija nolīgums Albānija Bez muitas
ES–Bosnija un Hercegovina nolīgums Bosnija un Hercegovina Bez muitas
ES–Kanāda nolīgums Kanāda Bez muitas
ES–Šveice nolīgums Šveice Bez muitas
ES–Kotdivuāra nolīgums Kotdivuāra Bez muitas
ES–Čīle nolīgums Čīle Bez muitas
ES–Kamerūna nolīgums Kamerūna Bez muitas
ES–Kolumbija nolīgums Kolumbija Bez muitas
ES–Alžīrija nolīgums Alžīrija Bez muitas
ES–Ekvadora nolīgums Ekvadora Bez muitas
ES–Ēģipte nolīgums Ēģipte Bez muitas
Preferenciāla izcelsme saskaņā ar Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti par grozījumu izdarīšanu 1. un 4. protokolā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses. Rietumsahāra Bez muitas
ES–Fidži nolīgums Fidži Bez muitas
ES–Fēru salas nolīgums Fēru salas Bez muitas
ES–Apvienotā Karaliste nolīgums Apvienotā Karaliste Bez muitas
ES–Gruzija nolīgums Gruzija Bez muitas
ES–Gana nolīgums Gana Bez muitas
ES–Izraēla nolīgums Izraēla Bez muitas
ES–Jordānija nolīgums Jordānija Bez muitas
ES–Japāna nolīgums Japāna Bez muitas
ES–Kenija nolīgums Kenija Bez muitas
ES–Dienvidkoreja nolīgums Dienvidkoreja Bez muitas
ES–Libāna nolīgums Libāna Bez muitas
ES–Maroka nolīgums Maroka Bez muitas
ES–Moldova nolīgums Moldova Bez muitas
ES–Melnkalne nolīgums Melnkalne Bez muitas
ES–Ziemeļmaķedonija nolīgums Ziemeļmaķedonija Bez muitas
ES–Meksika nolīgums Meksika Bez muitas
ES–Jaunzēlande nolīgums Jaunzēlande Bez muitas
ES–Peru nolīgums Peru Bez muitas
ES–Papua-Jaungvineja nolīgums Papua-Jaungvineja Bez muitas
ES–Palestīnas teritorijas nolīgums Palestīnas teritorijas Bez muitas
ES–Serbija nolīgums Serbija Bez muitas
ES–Singapūra nolīgums Singapūra Bez muitas
ES–Sanmarīno muitas savienība Sanmarīno Bez muitas
ES–Sīrija nolīgums Sīrija Bez muitas
ES–Tunisija nolīgums Tunisija Bez muitas
ES–Turcija muitas savienība Turcija Bez muitas
ES–Ukraina nolīgums Ukraina Bez muitas
ES–Amerikas Savienotās Valstis nolīgums Amerikas Savienotās Valstis Bez muitas
ES–Vjetnama nolīgums Vjetnama Bez muitas
ES–Samoa nolīgums Samoa Bez muitas
ES–Kosova nolīgums Kosova Bez muitas
ES–Dienvidāfrikas Republika nolīgums Dienvidāfrikas Republika Bez muitas
GSP - Vispārīgās
Indija, Indonēzija, Kongo (Brazavila), Kuka salas un vēl 5

Indija, Indonēzija, Kongo (Brazavila), Kuka salas, Mikronēzija, Nigērija, Niue, Tadžikistāna, Vanuatu

11,9%
Mercosur Argentīna, Brazīlija, Paragvaja, Urugvaja 15,4%

ES: imports pa mēnešiem · HS 6402.12

pēdējie 12 mēneši50,3 milj. €+1,6% · iepriekšējie 12 mēneši
Vidējā importa cena32,74 € par kg
Preferenciālā likme52%
2024. g. janv.: 1,8 milj. €2024. g. febr.: 2,5 milj. €2024. g. marts: 4,1 milj. €2024. g. apr.: 2,2 milj. €2024. g. maijs: 1,3 milj. €2024. g. jūn.: 4,2 milj. €2024. g. jūl.: 2,3 milj. €2024. g. aug.: 4,3 milj. €2024. g. sept.: 6 milj. €2024. g. okt.: 13 milj. €2024. g. nov.: 9 milj. €2024. g. dec.: 4,3 milj. €2025. g. janv.: 1,9 milj. €2025. g. febr.: 1,2 milj. €2025. g. marts: 1,7 milj. €2025. g. apr.: 1,8 milj. €2025. g. maijs: 2 milj. €2025. g. jūn.: 2 milj. €2025. g. jūl.: 3,5 milj. €2025. g. aug.: 3 milj. €2025. g. sept.: 6,3 milj. €2025. g. okt.: 11,5 milj. €2025. g. nov.: 7,9 milj. €2025. g. dec.: 4,4 milj. €2026. g. janv.: 2,4 milj. €2026. g. febr.: 1,4 milj. €2026. g. marts: 2 milj. €2026. g. apr.: 2,4 milj. €2026. g. maijs: 1,7 milj. €2026. g. jūn.: 2 milj. €2026. g. jūl.: 3,4 milj. €2026. g. aug.: 4,8 milj. € 202420252026
Dati līdz: 2026. g. augusts (provizoriski) · Mēneša dati: Eurostat Comext (CC BY 4.0), HMRC (OGL v3.0)

Galvenie piegādātāji, pēdējie 12 mēneši

ValstsVērtībaDaļaIzmaiņas
Vjetnama 21,4 milj. € 42,5% +22,7%
Ķīna 17,6 milj. € 35% -17,4%
Kambodža 4,5 milj. € 9% +21,4%
Bosnija un Hercegovina 2,3 milj. € 4,6% +529%
Šveice 1,6 milj. € 3,2% -7%
Taizeme 1 milj. € 2% -26,1%
Apvienotā Karaliste 475 tūkst. € 0,9% -4,6%
Norvēģija 457 tūkst. € 0,9% -10%

Tā pati apakšpozīcija citos tarifos

6402.12 distanču slēpjzābaki, slaloma zābaki un sniegadēļa zābaki

ES: tarifa pozīcijas: 6402.12

Juridiskās piezīmes

Piezīme par apakšpozīcijām

Nodaļas piezīmes: Nodaļa 64 →

KN skaidrojumi

Eiropas Komisijas skaidrojumi par preču klasificēšanu šajos KN kodos. Tie nav juridiski saistoši, taču muitas iestādes tos ievēro; tie papildina Pasaules Muitas organizācijas HS skaidrojumus.

6402 12 10 līdz 6402 19 00 · Sporta apavi

Skat. šīs nodaļas apakšpozīciju 1. piezīmi.

6402 12 10 un 6402 12 90 · Slēpošanas zābaki, krosa slēpošanas apavi un snovborda zābaki

Šajās apakšpozīcijās ietilpst zābaki un apavi, ko izmanto visu veidu slēpošanā.

Nodaļas vispārīgās piezīmes

APAVI, GETRAS UN LĪDZĪGI IZSTRĀDĀJUMI; ŠĀDU IZSTRĀDĀJUMU DAĻAS

Vispārīgie skaidrojumi

1. Terminu “ārējās zoles” un “virsas” definīciju skat. šīs nodaļas HS vispārīgo skaidrojumu (C) un (D) daļās.

Turklāt attiecībā uz “virsu”, kas izgatavota no diviem vai vairākiem materiāliem (64. nodaļas 4. (a) piezīme un 1. papildu piezīme), piemēro turpmāko:

a) “Virsa” ir apavu daļa, kas nosedz pēdas sānus un virsējo daļu un var nosegt arī kājas daļu. Tā sniedzas lejup līdz zolei un ir ar to savienota. Tā var būt pat ielaista zolē.

Materiāli, no kā izgatavota virsa, ir materiāli, kuru virsma daļēji vai pilnīgi ir redzama apavu ārpusē. Tādējādi odere nav virsa. Virsas materiāli ir sastiprināti viens ar otru.

Pēc aksesuāru un pastiprinājuma detaļu noņemšanas virsas materiālu kopējā virsmas laukuma aprēķinos netiek ņemti vērā laukumi, kas atrodas zem elementiem, kas tos pārklāj, kur materiāli ir sastiprināti viens ar otru.

Tā, piemēram, ādas (A) un tekstilmateriāla (B) gadījumā laukums (C) ir tekstilmateriāla (B) daļa, kas atrodas zem ādas (A), kas to pārklāj. Aprēķinot virsmas laukumu virsas materiāliem, tekstilmateriāla daļa (C) netiek ņemta vērā.

Vērā netiek ņemtas arī dažādas aizdares, piemēram, kurpju saites, velcro saišu aizdare utt. (skat. HS skaidrojumus attiecībā uz šo nodaļu, vispārīgo skaidrojumu D daļas pēdējo rindkopu).

b) “Odere” var būt no jebkura materiāla. Tā var sastāvēt no viena vai vairākiem materiāliem. Odere tieši saskaras ar pēdu un pilda amortizatora funkciju un aizsargfunkciju, vai ir tikai kā dekoratīvs elements. Odere apavu ārpusē nav redzama, izņemot polsterējuma daļas, piemēram, ap stulmu.

c) “Aksesuāri” un “pastiprinājuma detaļas” ir definētas 64. nodaļas 4. piezīmes (a) punktā un 64. nodaļas 1. papildu piezīmē, kā arī HS skaidrojumos attiecībā uz šo nodaļu, vispārīgo skaidrojumu D daļas pēdējā rindkopā.

Aksesuāriem parasti ir dekoratīva funkcija, un pastiprinājuma detaļām ir nostiprinājuma vai aizsargfunkcija. Tā kā pastiprinājumi ir virsai piestiprinātas detaļas, lai to darītu stingrāku, tie ir savienoti ar virsas ārējo virsmu un nevis tikai ar oderi. Tomēr daļa no oderes zem pastiprinājuma var būt redzama, ja tas nemazina pastiprinājuma funkciju. Pastiprinājuma detaļas vai aksesuāri var būt piestiprināti ne tikai virsai, bet arī zolei vai ielaistas tajā. Materiāls nav uzskatāms par aksesuāru vai pastiprinājuma detaļu, bet par virsas daļu, ja tā un apakšējā materiālu montāžas metode nav izturīga (šūšanas vīles ir izturīgas montāžas metodes piemērs).

4. (a) piezīmes nozīmē “pastiprinājuma detaļas” var būt arī, piemēram, logotipi vai purngala aizsargi.

“Virsas” materiāla noteikšanai nav jāņem vērā mēli, kura ir daļēji vai pilnībā nosegta (iekšējā mēle).

Skat. diagrammu zemāk, kur lauzta līnija apzīmē iekšējo mēli.

Turpmākās diagrammas un teksts ir piemērs tam, kā noteikt “virsas” materiālu:

Apavs iepriekš redzamajās diagrammās ir izgatavotsādas un tekstilmateriāla kombinācijas. Lai noteiktu “virsas” materiālu 64. nodaļas nozīmē, un lai no tā nodalītu “aksesuārus” un “pastiprinājuma detaļas”, ir jāveic šādi apsvērumi:

1 un 2. Noņemot ādas purngalu (1) un purngala ielāpu (2), zem tiem atklājas tekstilmateriāls (kas nav oderes materiāls). Tā kā šie ādas elementi (1 un 2) pilda aizsargfunkciju, tos uzskata par pastiprinājuma detaļām. Tā kā tekstilmateriāls, kas atrodas zem šiem ādas elementiem (1 un 2), no ārpuses ir daļēji redzams, tādēļ šo tekstilmateriālu uzskata par virsas daļu.

3. Noņemot ādas elementu (3), atklājas tekstilmateriāla daļa (diagrammā atzīmēta ar A) un oderes materiāla daļa, kas atrodas zem 3. elementa. Tā kā tekstilmateriāls nenoklāj visu to daļu, kas atrodas zem 3. elementa, un tā kā odere netiek uzskatīta par virsu un tā kā zem ādas atrodas galvenokārt oderes materiāls, ādas elements nepastiprina virsas materiālu un tādējādi tas jāuzskata par virsas daļu.

4. Šis ādas elements (4) ir uzšūts uz tekstilmateriāla un pārklāj (A) arī 3. ādas elementu. Tā kā šeit ir daļēji redzams tekstilmateriāls zem elementa (4) un daļēji redzams ādas elements (3) zem pārklāšanās vietas (A), un tā kā ādas elements (4) dod papildus stiprību virsas malai, elementu (4) uzskata par pastiprinājuma detaļu. Tādējādi ādas elements (3) un tekstilmateriāls zem elementa (4), izņemot tekstilmateriāla daļu zem elementa (3), ir jāuzskata par virsas daļu.

5. Noņemot ādas elementu (5), zem tā atklājas daļēji redzamais tekstilmateriāls. Tā kā ādas elements (5) nostiprina kapes augšējo daļu un tā kā zem tā atrodas daļēji redzamais tekstilmateriāls, ādu uzskata par pastiprinājuma detaļu.

6. Noņemot ādas kapi (6), atklājas oderes laukums un daļēji redzamais tekstilmateriāls. Tā kā tekstilmateriāls nenoklāj visu to daļu, kas atrodas zem ādas, ādas kapei (6) nav stiprinājuma funkcijas attiecībā uz virsas materiālu un tādējādi kapi uzskata par virsas daļu (un neuzskata par pastiprinājuma detaļu).

7. Noņemot ādas elementu (7), zem tā atklājas daļēji daļēji redzamais tekstilmateriāls. Ādas elements (7) virsas malu dara stingrāku, tādēļ šo ādas daļu uzskata par pastiprinājuma detaļu.

8. Pēc tam, kad ir noņemts ādas logotips (8), zem tā atklājas daļēji redzamais tekstilmateriāls. Līdz ar to un ņemot vērā, ka logotips ir “tamlīdzīgs piestiprināšanas elements” 64. nodaļas 4. (a) piezīmes nozīmē, tas nav uzskatīts par virsas daļu.

Aprēķinot ādas elementu un tekstilmateriāla laukumu, ko uzskata par virsas daļu, procentuālo attiecību, tekstilmateriāls ir pārsvarā (70 % tekstilmateriāls). Tādēļ šo apavu klasificē kā apavus ar tekstilmateriāla virsu.

2. Termins “gumija” ir definēts 40. nodaļas 1. piezīmē visas nomenklatūras mērķiem; šīs nodaļas 3. piezīmes (a) punkts paplašina nozīmi šīs nodaļas mērķiem.

3. Termins “plastmasa” ir definēts 39. nodaļas 1. piezīmē visas nomenklatūras mērķiem; šīs nodaļas 3. piezīmes (a) punkts paplašina nozīmi šīs nodaļas mērķiem.

4. Šajā nodaļā lietotais termins “āda” ir definēts 64. nodaļas 3. piezīmes (b) punktā.

5. Termins “tekstilmateriāli” ir definēts HS skaidrojumos attiecībā uz šo nodaļu, vispārīgo skaidrojumu (E) un (F) daļā. Tādējādi šķiedras (piemēram, tekstila pūkas jeb floks), dzija, audumi, filcs, neausti materiāli, auklas, tauvas, virves, troses utt., kuras definētas 50.–60. nodaļā, ir “tekstilmateriāli” 64. nodaļas nozīmē. Attiecībā uz 59. nodaļā minētajiem materiāliem piemēro 59. nodaļas piezīmes, uz kurām attiecas 64. nodaļas 3. piezīmes (a) punkta noteikumi.

Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras skaidrojumi, OV C (konsolidētais teksts un vēlākie grozījumi) · © European Union

Šī apakšpozīcija iepriekšējos gados

Katra gada kombinētā nomenklatūra, kā publicēta Oficiālajā Vēstnesī: apraksts, muitas nodoklis trešām valstīm un papildu mērvienība.

GadsAprakstsMuitas nodoklis trešām valstīmPapildu mērvienība
2026 sniegadēļa zābaki 17% pa
2025 nemainīts 17% pa
2024 nemainīts 17% pa
2023 nemainīts 17% pa
2022 nemainīts 17% pa
2021 nemainīts 17% pa
2020 nemainīts 17% pa
2019 Snowboard boots 17% pa

ES kombinētajā nomenklatūrā HS apakšpozīcijā 6402.12 (distanču slēpjzābaki, slaloma zābaki un sniegadēļa zābaki) ir 2 tarifa pozīcijas; viena no tām ir 6402 12 90.

Trešo valstu muitas nodokļa likme ir 17%; daudzumu deklarē šādā mērvienībā: pa.

Precēm no 153 valstīm, ievedot tās ES, var piemērot preferenciālo likmi (piemēram, GSP-EBA, CARIFORUM) trešo valstu muitas nodokļa likmes (17%) vietā; 140 valstu precēm muitas nodokli nepiemēro vispār.

ES imports HS apakšpozīcijā 6402.12 pēdējos 12 mēnešos (2025. g. septembris – 2026. g. augusts) bija 50,3 milj. € (+2% salīdzinājumā ar iepriekšējiem 12 mēnešiem), vidēji 32,74 € par kilogramu; lielākais piegādātājs – Vjetnama ar 43% no importa, otrajā vietā – Ķīna.

Tajā pašā HS apakšpozīcijā citos tarifos: Turcija 17%, ASV bez muitas, AK 16%, Kanāda bez muitas, Meksika 35%, Brazīlija 18%, Argentīna 20%, Peru 11%, Jaunzēlande bez muitas, Japāna 8%–27%, Taivāna 5%, GCC 5%, Šveice bez muitas, Norvēģija bez muitas, Ziemeļmaķedonija 15% un Nigērija 20%.

2024. gadā ES dalībvalstis importēja HS apakšpozīcijas 6402.12 preces 707 milj. $ vērtībā; lielākais piegādātājs no valstīm ārpus ES – Vjetnama.

Jautājumi un atbildes

Kāds ir ievedmuitas nodoklis kodam 6402 12 90 ES?

ES kombinētajā nomenklatūrā trešo valstu muitas nodokļa likme ir 17%; papildu mērvienība – pa. Preferenciālās likmes precēm no nolīguma valstīm, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.

Kurām valstīm kodam 6402 12 90 piemēro zemāku likmi?

153 valstīm šai tarifa pozīcijai ir preferenciālā likme, no tām 140 valstīm – 0% (tostarp GSP-EBA, CARIFORUM, AZT). Preferenciālo likmi piemēro tikai precēm, kas atbilst nolīguma izcelsmes noteikumiem un kurām ir izcelsmes apliecinājums. Izvēlieties šajā lapā izcelsmes valsti, lai redzētu likmi.

No kurām valstīm ES dalībvalstis importē šīs preces?

Visā apakšpozīcijā 6402.12 2024. gadā lielākais piegādātājs no valstīm ārpus ES bija Vjetnama (37 milj. $), otrajā vietā – Ķīna.

Lejupielādēt CSV formātā Sekot izmaiņām (RSS)