Nodaļa
4. nodaļa: Piena pārstrādes produkti; putnu olas; dabiskais medus; dzīvnieku izcelsmes pārtikas produkti, kas citur nav minēti un iekļauti
4. nodaļa ietilpst I iedaļā – dzīvi dzīvnieki; dzīvnieku izcelsmes produkti – un sastāv no 10 pozīcijām.
Muitas nodokļa likmju salīdzinājums
Pozīcijas 10
- 0401Piens un krējums, neiebiezināts un bez cukura vai cita saldinātāja piedevas
- 0402Piens un krējums, iebiezināts vai ar cukura vai citu saldinātāju piedevu
- 0403Jogurts; paniņas, rūgušpiens un krējums, kefīrs un citi fermentēti vai skābpiena produkti, arī iebiezināti vai ar cukura vai citu saldinātāju piedevu, vai aromatizēti, vai ar augļiem, riekstiem vai kakao
- 0404Sūkalas, arī iebiezinātas un ar cukura vai cita saldinātāja piedevu; produkti, kas satur dabiskās piena sastāvdaļas, arī ar cukura vai cita saldinātāja piedevu, kuri nav minēti vai iekļauti citur
- 0405Sviests un citi piena tauki; piena tauku pastas
- 0406Siers un biezpiens
- 0407Putnu olas čaumalās, svaigas, konservētas vai pagatavotas
- 0408Putnu olas bez čaumalas un olu dzeltenumi, svaigi, žāvēti, pagatavoti, tvaicējot vai vārot ūdenī, formēti, saldēti vai citādi konservēti, arī ar cukura vai citu saldinātāju piedevu
- 0409Dabiskais medus
- 0410Kukaiņi un citi dzīvnieku izcelsmes pārtikas produkti, kas citur nav minēti vai iekļauti
ES: imports pa mēnešiem
Pasaules tirdzniecība 2024. gadā
Tirdzniecības vērtība (USD) tirdzniecība nav reģistrēta < 7 milj. $7 milj. $+250 milj. $+896 milj. $+> 5 mljrd. $
Eksports: 205
- Vācija: 13 mljrd. $
- Nīderlande: 13 mljrd. $
- Jaunzēlande: 13 mljrd. $
- Francija: 9 mljrd. $
- Amerikas Savienotās Valstis: 7 mljrd. $
- Itālija: 6 mljrd. $
- Beļģija: 5 mljrd. $
- Īrija: 5 mljrd. $
- Polija: 4 mljrd. $
- Dānija: 4 mljrd. $
- Spānija: 2 mljrd. $
- Austrālija: 2 mljrd. $
- Austrija: 2 mljrd. $
- Apvienotā Karaliste: 2 mljrd. $
- Grieķija: 2 mljrd. $
- Čehija: 1 mljrd. $
- Saūda Arābija: 1 mljrd. $
- Argentīna: 1 mljrd. $
- Turcija: 946 milj. $
- Šveice: 908 milj. $
- Lietuva: 896 milj. $
- Ķīna: 864 milj. $
- Urugvaja: 837 milj. $
- Indija: 808 milj. $
- Ungārija: 764 milj. $
- Indonēzija: 694 milj. $
- Malaizija: 679 milj. $
- Portugāle: 604 milj. $
- Somija: 569 milj. $
- Latvija: 553 milj. $
- Zviedrija: 548 milj. $
- Luksemburga: 523 milj. $
- Taizeme: 514 milj. $
- Kanāda: 511 milj. $
- Ukraina: 510 milj. $
- Bahreina: 509 milj. $
- Slovākija: 465 milj. $
- Ķīnas īpašās pārvaldes apgabals Honkonga: 445 milj. $
- Kipra: 438 milj. $
- Igaunija: 394 milj. $
- Baltkrievija: 380 milj. $
- Meksika: 377 milj. $
- Brazīlija: 376 milj. $
- Rumānija: 342 milj. $
- Krievija: 310 milj. $
- Ēģipte: 288 milj. $
- Slovēnija: 285 milj. $
- Bulgārija: 285 milj. $
- Dienvidāfrikas Republika: 282 milj. $
- Singapūra: 254 milj. $
- Nikaragva: 250 milj. $
- Apvienotie Arābu Emirāti: 216 milj. $
- Čīle: 214 milj. $
- Irāna: 203 milj. $
- Kostarika: 168 milj. $
- Kuveita: 154 milj. $
- Horvātija: 135 milj. $
- Vjetnama: 131 milj. $
- Serbija: 126 milj. $
- Japāna: 111 milj. $
Tirdzniecības vērtība (USD) tirdzniecība nav reģistrēta < 62 milj. $62 milj. $+399 milj. $+1 mljrd. $+> 5 mljrd. $
Imports: 224
- Vācija: 12 mljrd. $
- Ķīna: 7 mljrd. $
- Nīderlande: 7 mljrd. $
- Francija: 6 mljrd. $
- Itālija: 6 mljrd. $
- Beļģija: 5 mljrd. $
- Apvienotā Karaliste: 5 mljrd. $
- Amerikas Savienotās Valstis: 4 mljrd. $
- Spānija: 3 mljrd. $
- Meksika: 3 mljrd. $
- Saūda Arābija: 3 mljrd. $
- Polija: 2 mljrd. $
- Japāna: 2 mljrd. $
- Apvienotie Arābu Emirāti: 2 mljrd. $
- Alžīrija: 2 mljrd. $
- Filipīnas: 1 mljrd. $
- Grieķija: 1 mljrd. $
- Indonēzija: 1 mljrd. $
- Austrija: 1 mljrd. $
- Zviedrija: 1 mljrd. $
- Dienvidkoreja: 1 mljrd. $
- Austrālija: 1 mljrd. $
- Kanāda: 1 mljrd. $
- Rumānija: 1 mljrd. $
- Singapūra: 1 mljrd. $
- Čehija: 1 mljrd. $
- Malaizija: 1 mljrd. $
- Dānija: 1 mljrd. $
- Ķīnas īpašās pārvaldes apgabals Honkonga: 1 mljrd. $
- Brazīlija: 1 mljrd. $
- Portugāle: 987 milj. $
- Šveice: 911 milj. $
- Taizeme: 875 milj. $
- Taivāna: 773 milj. $
- Kuveita: 758 milj. $
- Ungārija: 756 milj. $
- Vjetnama: 751 milj. $
- Īrija: 708 milj. $
- Irāka: 693 milj. $
- Slovākija: 688 milj. $
- Ēģipte: 647 milj. $
- Omāna: 590 milj. $
- Luksemburga: 554 milj. $
- Lietuva: 541 milj. $
- Horvātija: 538 milj. $
- Krievija: 489 milj. $
- Lībija: 487 milj. $
- Bulgārija: 481 milj. $
- Somija: 459 milj. $
- Kazahstāna: 448 milj. $
- Čīle: 442 milj. $
- Dominikāna: 418 milj. $
- Bahreina: 414 milj. $
- Katara: 407 milj. $
- Gvatemala: 401 milj. $
- Maroka: 399 milj. $
- Bangladeša: 377 milj. $
- Latvija: 365 milj. $
- Nigērija: 348 milj. $
- Peru: 325 milj. $
Lielākās eksportētājvalstis
| Vieta | Valsts | Vērtība | Daļa |
|---|---|---|---|
| 1 | 13 mljrd. $ | 11,6% | |
| 2 | 13 mljrd. $ | 11,5% | |
| 3 | 13 mljrd. $ | 11,2% | |
| 4 | 9 mljrd. $ | 7,8% | |
| 5 | 7 mljrd. $ | 5,8% | |
| 6 | 6 mljrd. $ | 5,7% | |
| 7 | 5 mljrd. $ | 4,6% | |
| 8 | 5 mljrd. $ | 4,1% | |
| 9 | 4 mljrd. $ | 3,6% | |
| 10 | 4 mljrd. $ | 3,2% |
Lielākās importētājvalstis
| Vieta | Valsts | Vērtība | Daļa |
|---|---|---|---|
| 1 | 12 mljrd. $ | 10,3% | |
| 2 | 7 mljrd. $ | 6,5% | |
| 3 | 7 mljrd. $ | 5,7% | |
| 4 | 6 mljrd. $ | 5,6% | |
| 5 | 6 mljrd. $ | 4,9% | |
| 6 | 5 mljrd. $ | 4,4% | |
| 7 | 5 mljrd. $ | 4,1% | |
| 8 | 4 mljrd. $ | 3,9% | |
| 9 | 3 mljrd. $ | 3% | |
| 10 | 3 mljrd. $ | 2,3% |
ES kombinētās nomenklatūras 4. nodaļā ir 176 tarifa pozīcijas, un trešo valstu muitas nodokļa likme svārstās no 0% līdz 17,3%. No tām 4 pozīcijām likme ir 0%. 165 pozīcijām noteikts specifisks vai kombinēts muitas nodoklis.
Turcijas muitas tarifā 4. nodaļa ir sadalīta 207 tarifa pozīcijās; likumā noteiktā likme (Likums Nr. 474) svārstās no 0% līdz 180% (vidēji 104,9%). No tām 8 pozīcijām likme ir 0%.
ASV Harmonizētā tarifu saraksta 4. nodaļā ir 259 tarifa pozīcijas, un vispārējā muitas nodokļa likme svārstās no 0% līdz 25%. No tām 2 pozīcijām likme ir 0%. 133 pozīcijām noteikts specifisks vai kombinēts muitas nodoklis.
2024. gadā 4. nodaļas preču eksports pasaulē sasniedza 114 mljrd. $, par 0,9% vairāk nekā 2023. gadā.
Visvairāk eksportēja Vācija (11,6% no kopapjoma), otrajā vietā – Nīderlande.
Visvairāk importēja Vācija (12 mljrd. $).
Nodaļas piezīmes
Piezīmes
1. Ar jēdzienu “piens” jāsaprot pilnpiens vai daļēji vai pilnīgi nokrejots piens.
2. Pozīcijā 0403 jogurts var būt iebiezināts vai aromatizēts, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu, ar augļiem, riekstiem, kakao, šokolādi, garšvielām, kafiju vai kafijas ekstraktiem, augiem, augu daļām, graudaugiem vai maizes un konditorejas izstrādājumiem, ar nosacījumu, ka pievienotās vielas netiek izmantotas, lai daļēji vai pilnīgi aizstātu jebkuru piena sastāvdaļu, un produkts saglabā jogurta pamatīpašības.
3. Pozīcijā 0405:
a) “sviests” ir dabīgs sviests, sūkalu sviests vai atjaunotais sviests (svaigs, sālīts vai rūgtenais sviests, ieskaitot konservētu sviestu), ko iegūst tikai no piena un kurā piena tauku saturs ir 80 % vai vairāk, bet ne vairāk par 95 %, piena beztauku sausnas ne vairāk par 2 %, un ūdens saturs nepārsniedz 16 %. Sviestam nav emulgatoru piedevas, bet tajā var būt nātrija hlorīds, pārtikas krāsvielas, neitralizējoši sāļi un nekaitīgu pienskābes baktēriju ieraugs;
b) “piena tauku pasta” ir ziežama ūdens emulsija eļļā, kurā vienīgie tauki ir piena tauki, kuru saturs ir 39 % vai vairāk, bet mazāk par 80 %.
4. Produkti, kas iegūti, iebiezinot sūkalas ar piena vai piena tauku piedevu, klasificējami pozīcijā 0406 kā sieri, ja tiem ir trīs šādas īpašības:
a) piena tauku saturs sausnā ir 5 % vai vairāk;
b) sausna ir vismaz 70 % no svara, bet ne vairāk kā 85 %, un
c) tie ir veidnēti vai tos var veidnēt.
5. Šajā nodaļā neietilpst:
a) lietošanai pārtikā nederīgi nedzīvi kukaiņi (pozīcija 0511);
b) produkti, kas iegūti no sūkalām un kuros ir vairāk par 95 % laktozes, kas izteikta kā bezūdens laktoze, pārrēķinot sausnā (pozīcija 1702);
c) produkti, kas iegūti no piena, aizstājot kādu no tā dabiskajām sastāvdaļām (piemēram, sviestskābes taukus) ar citu sastāvdaļu (piemēram, oleīnskābes taukiem) (pozīcija 1901 vai 2106); vai
d) albumīni (ieskaitot divu vai vairāku sūkalu olbaltumvielu koncentrātus, kas satur vairāk nekā 80 % sūkalu olbaltumvielas, pārrēķinot sausnā) (pozīcija 3502), un globulīni (pozīcija 3504).
6. Pozīcijā 0410 jēdziens “kukaiņi” nozīmē ēdamus nedzīvus kukaiņus vai to daļas - svaigus, dzesinātus, saldētus, kaltētus, kūpinātus, sālītus vai sālījumā, kā arī kukaiņu miltus un rupja maluma miltus, kas derīgi lietošanai pārtikā. Jēdzienā neietilpst ēdami nedzīvi kukaiņi sagatavoti vai konservēti ar citu paņēmienu (galvenokārt IV sadaļa).
Piezīmes par apakšpozīcijām
1. Apakšpozīcijā 040410 “pārveidotās sūkalas” ir produkti, ko veido sūkalu sastāvdaļas, tas ir, sūkalas, no kurām pilnīgi vai daļēji atdalīta laktoze, proteīni un minerālvielas, sūkalas, kurām pievienotas dabiskas sūkalu sastāvdaļas, un produkti, kas iegūti, sajaucot dabiskas sūkalu sastāvdaļas.
2. Apakšpozīcijā 040510 “sviests” neattiecas uz atūdeņotu sviestu un kausētu bifeļmātes piena sviestu (apakšpozīcija 040590).
Papildu piezīmes
1. Tarifa likmes maisījumiem, kas ietilpst pozīcijās 0401–0406, piemērojamas šādi:
a) maisījumiem, kuros viena no sastāvdaļām veido vismaz 90 svara %, piemērojama šai sastāvdaļai noteiktā likme;
b) citādiem maisījumiem piemērojama tās sastāvdaļas likme, kas rada vislielāko ievedmuitas nodokļa summu.
2. Uz apakšpozīcijām 040811 un 040819 attiecas turpmāk minētais.
Formulējums “citādi konservēti” attiecas arī uz olu dzeltenumiem ar ierobežotiem sāls daudzumiem (parasti aptuveni līdz 12 svara %) vai arī nelieliem daudzumiem ķīmisko vielu, ko pievieno konservēšanas vajadzībām, ja vien ir izpildīti abi no šiem nosacījumiem:
i) izstrādājumi saglabā apakšpozīciju 040811 un 040819 olu dzeltenumu raksturu;
ii) sāli vai ķīmisko vielu nedrīkst lietot lielākos daudzumos, kā nepieciešams konservēšanai.
3. 4. nodaļā iekļautie piena pārstrādes produkti ietver piena pārstrādes permeātus, kas ir piena produkti, kuriem raksturīgs augsts laktozes saturs un kurus iegūst, ar ultrafiltrāciju vai citu apstrādes metodi no piena, sūkalām, krējuma un/vai svaigām paniņām un/vai tamlīdzīgām izejvielām atdalot piena taukus un piena proteīnus.
4. Uz apakšpozīcijām 040410 un 040490 attiecas turpmāk minētais:
Piena permeātu var analītiski atšķirt no sūkalu permeāta, nosakot tādu vielu klātbūtni, kuras ir saistītas ar sūkalu ražošanu (piemēram, pienskābe, laktāti un glikomakropeptīdi).
Apakšpozīcija 040410 ietver “sūkalu permeātu”, kas ir produkts, kuram parasti ir nedaudz skābena smarža un kuru iegūst ar sūkalu vai dabisko sūkalu sastāvdaļu maisījumu ultrafiltrāciju.
Tādu vielu klātbūtne, kuras ir saistītas ar sūkalu ražošanu (piemēram, pienskābe, laktāti un glikomakropeptīdi), ir nosacījums sūkalu permeātu klasifikācijai šajā apakšpozīcijā.
Apakšpozīcija 040490 ietver “piena permeātu”, kas ir produkts, kuram parasti ir piena smarža un kuru ar ultrafiltrāciju vai citu apstrādes metodi iegūst no piena. Kvantitatīvi ierobežots pienskābes un laktātu daudzums vai to neesība (mazāks nekā 0,100 masas % pulverveida piena permeātos vai mazāks nekā 0,015 masas % šķidra veida piena permeātos), kā arī glikomakropeptīdu neesība ir nosacījums piena permeātu klasifikācijai apakšpozīcijā 040490.
Metode laktātu klātbūtnes noteikšanai ir ISO 8069:2005 metode, un metode siera sūkalu klātbūtnes noteikšanai (t. i., kazeīnmakropeptīdu, tādu kā glikomakropeptīdu, klātbūtnes noteikšanai) ir metode, kas izklāstīta Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2018/150 II papildinājumā.
Jautājumi un atbildes
Piena pārstrādes produkti – kāds ir preču kods?
Harmonizētajā sistēmā šīs preces klasificē 4. nodaļā, kas ietilpst I iedaļā. ES kombinētajā nomenklatūrā, ko piemēro arī Latvijā, kodam pievieno vēl divus ciparus.
Kāds ir ievedmuitas nodoklis kodam 04 ES?
ES kombinētajā nomenklatūrā precēm no valstīm bez preferenciāla nolīguma trešo valstu muitas nodokļa likme kodam 04 svārstās no 0% līdz 17,3% atkarībā no tarifa pozīcijas. Preferenciālās likmes, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
Kāds ir ievedmuitas nodoklis kodam 04 Turcijā?
Turcijas muitas tarifā precēm no valstīm bez preferenciāla nolīguma likumā noteiktā likme (Likums Nr. 474) kodam 04 svārstās no 0% līdz 180% atkarībā no tarifa pozīcijas. Preferenciālās likmes, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
Kura valsts visvairāk eksportē preces ar kodu 04?
Vācija: 13 mljrd. $ 2024. gadā (11,6% no pasaules eksporta).