Pozīcija · Nodaļa 04
0406: Siers un biezpiens
4. nodaļā (piena pārstrādes produkti) pozīcijai 0406 ir 5 apakšpozīcijas.
Muitas nodokļa likmju salīdzinājums
Apakšpozīcijas 5
- 0406.10svaigs (nenogatavināts un nesālīts) siers, arī sūkalu siers un biezpiensSvaigs siers un biezpiens
- 0406.20visu veidu rīvēts siers vai siera pulverisRīvēts vai pulverveida siers
- 0406.30kausētais siers, nerīvēts un neberztsKausētais siers (nerīvēts)
- 0406.40zilie sieri un citādi sieri, kas satur Penicillium roqueforti dzīslas
- 0406.90Siers un biezpiens, citādi sieriCiti sieri (cietie, puscietie u. c.)
ES: imports pa mēnešiem
Pasaules tirdzniecība 2024. gadā
Tirdzniecības vērtība (USD) tirdzniecība nav reģistrēta < 2 milj. $2 milj. $+54 milj. $+512 milj. $+> 3 mljrd. $
Eksports: 169
- Vācija: 7 mljrd. $
- Itālija: 6 mljrd. $
- Nīderlande: 6 mljrd. $
- Francija: 4 mljrd. $
- Amerikas Savienotās Valstis: 3 mljrd. $
- Dānija: 2 mljrd. $
- Jaunzēlande: 2 mljrd. $
- Īrija: 2 mljrd. $
- Beļģija: 1 mljrd. $
- Polija: 1 mljrd. $
- Grieķija: 1 mljrd. $
- Austrija: 980 milj. $
- Apvienotā Karaliste: 914 milj. $
- Spānija: 899 milj. $
- Šveice: 813 milj. $
- Austrālija: 803 milj. $
- Čehija: 512 milj. $
- Saūda Arābija: 440 milj. $
- Bahreina: 435 milj. $
- Kipra: 423 milj. $
- Argentīna: 423 milj. $
- Lietuva: 336 milj. $
- Ungārija: 246 milj. $
- Slovākija: 237 milj. $
- Luksemburga: 232 milj. $
- Turcija: 228 milj. $
- Nikaragva: 211 milj. $
- Ēģipte: 204 milj. $
- Igaunija: 189 milj. $
- Latvija: 156 milj. $
- Zviedrija: 144 milj. $
- Krievija: 114 milj. $
- Bulgārija: 112 milj. $
- Urugvaja: 105 milj. $
- Rumānija: 103 milj. $
- Kanāda: 100 milj. $
- Baltkrievija: 87 milj. $
- Portugāle: 83 milj. $
- Meksika: 81 milj. $
- Dienvidāfrikas Republika: 67 milj. $
- Indija: 59 milj. $
- Ukraina: 54 milj. $
- Serbija: 53 milj. $
- Slovēnija: 51 milj. $
- Somija: 50 milj. $
- Horvātija: 42 milj. $
- Čīle: 40 milj. $
- Salvadora: 34 milj. $
- Maroka: 33 milj. $
- Jordānija: 27 milj. $
- Apvienotie Arābu Emirāti: 26 milj. $
- Singapūra: 26 milj. $
- Hondurasa: 23 milj. $
- Vjetnama: 23 milj. $
- Irāna: 21 milj. $
- Brazīlija: 20 milj. $
- Islande: 18 milj. $
- Kostarika: 17 milj. $
- Japāna: 17 milj. $
- Malaizija: 17 milj. $
Tirdzniecības vērtība (USD) tirdzniecība nav reģistrēta < 11 milj. $11 milj. $+120 milj. $+493 milj. $+> 2 mljrd. $
Imports: 221
- Vācija: 6 mljrd. $
- Francija: 3 mljrd. $
- Itālija: 3 mljrd. $
- Apvienotā Karaliste: 3 mljrd. $
- Nīderlande: 2 mljrd. $
- Beļģija: 2 mljrd. $
- Spānija: 2 mljrd. $
- Amerikas Savienotās Valstis: 2 mljrd. $
- Japāna: 1 mljrd. $
- Meksika: 1 mljrd. $
- Saūda Arābija: 947 milj. $
- Zviedrija: 857 milj. $
- Ķīna: 855 milj. $
- Austrija: 838 milj. $
- Polija: 789 milj. $
- Grieķija: 772 milj. $
- Dienvidkoreja: 636 milj. $
- Čehija: 633 milj. $
- Austrālija: 630 milj. $
- Rumānija: 627 milj. $
- Šveice: 612 milj. $
- Dānija: 533 milj. $
- Kanāda: 493 milj. $
- Apvienotie Arābu Emirāti: 447 milj. $
- Portugāle: 430 milj. $
- Luksemburga: 411 milj. $
- Ungārija: 390 milj. $
- Somija: 355 milj. $
- Slovākija: 307 milj. $
- Brazīlija: 306 milj. $
- Čīle: 305 milj. $
- Īrija: 287 milj. $
- Kuveita: 246 milj. $
- Horvātija: 239 milj. $
- Irāka: 232 milj. $
- Filipīnas: 225 milj. $
- Ukraina: 222 milj. $
- Salvadora: 205 milj. $
- Bulgārija: 204 milj. $
- Dominikāna: 197 milj. $
- Kazahstāna: 188 milj. $
- Malaizija: 186 milj. $
- Taivāna: 179 milj. $
- Slovēnija: 171 milj. $
- Lībija: 164 milj. $
- Maroka: 160 milj. $
- Jordānija: 152 milj. $
- Gvatemala: 152 milj. $
- Indonēzija: 145 milj. $
- Norvēģija: 144 milj. $
- Alžīrija: 136 milj. $
- Libāna: 128 milj. $
- Taizeme: 127 milj. $
- Lietuva: 124 milj. $
- Singapūra: 122 milj. $
- Latvija: 120 milj. $
- Bahreina: 114 milj. $
- Omāna: 112 milj. $
- Izraēla: 108 milj. $
- Ķīnas īpašās pārvaldes apgabals Honkonga: 104 milj. $
Lielākās eksportētājvalstis
| Vieta | Valsts | Vērtība | Daļa |
|---|---|---|---|
| 1 | 7 mljrd. $ | 14,8% | |
| 2 | 6 mljrd. $ | 12,8% | |
| 3 | 6 mljrd. $ | 12,6% | |
| 4 | 4 mljrd. $ | 9,4% | |
| 5 | 3 mljrd. $ | 5,6% | |
| 6 | 2 mljrd. $ | 5,3% | |
| 7 | 2 mljrd. $ | 3,8% | |
| 8 | 2 mljrd. $ | 3,8% | |
| 9 | 1 mljrd. $ | 3,1% | |
| 10 | 1 mljrd. $ | 3% |
Lielākās importētājvalstis
| Vieta | Valsts | Vērtība | Daļa |
|---|---|---|---|
| 1 | 6 mljrd. $ | 13,5% | |
| 2 | 3 mljrd. $ | 7% | |
| 3 | 3 mljrd. $ | 6,3% | |
| 4 | 3 mljrd. $ | 5,8% | |
| 5 | 2 mljrd. $ | 5,2% | |
| 6 | 2 mljrd. $ | 4,6% | |
| 7 | 2 mljrd. $ | 4,6% | |
| 8 | 2 mljrd. $ | 4,4% | |
| 9 | 1 mljrd. $ | 2,8% | |
| 10 | 1 mljrd. $ | 2,4% |
ES kombinētajā nomenklatūrā visām tarifa pozīcijām, kas ietilpst pozīcijā 0406, noteikts specifisks vai kombinēts muitas nodoklis, nevis procentuāla likme.
Turcijas muitas tarifā pozīcija 0406 ir sadalīta 54 tarifa pozīcijās; likumā noteiktā likme (Likums Nr. 474) svārstās no 45% līdz 180% (vidēji 127,9%).
ASV Harmonizētā tarifu saraksta pozīcijā 0406 ir 154 tarifa pozīcijas, un vispārējā muitas nodokļa likme svārstās no 0% līdz 25%. No tām 2 pozīcijām likme ir 0%. 51 pozīcijai noteikts specifisks vai kombinēts muitas nodoklis.
Apvienotās Karalistes Globālajā tarifā visām tarifa pozīcijām, kas ietilpst pozīcijā 0406, noteikts specifisks vai kombinēts muitas nodoklis, nevis procentuāla likme.
Kanādas muitas tarifā visām tarifa pozīcijām, kas ietilpst pozīcijā 0406, noteikts specifisks vai kombinēts muitas nodoklis, nevis procentuāla likme.
Meksikas muitas tarifā pozīcija 0406 ir sadalīta 9 tarifa pozīcijās; importa muitas nodoklis (IGI) svārstās no 0% līdz 45% (vidēji 28,9%). No tām 1 pozīcijai likme ir 0%.
Brazīlijas muitas tarifa pozīcijā 0406 ir 9 tarifa pozīcijas, un TEC likme svārstās no 14,4% līdz 28%.
Argentīnas muitas tarifā pozīcija 0406 ir sadalīta 60 tarifa pozīcijās; ārpuszonas muitas nodoklis (AEC) svārstās no 16% līdz 28% (vidēji 20,2%).
Peru muitas tarifa pozīcijā 0406 ir 8 tarifa pozīcijas, un ad valorem muitas nodoklis ir 0%.
Jaunzēlandes muitas tarifā pozīcija 0406 ir sadalīta 17 tarifa pozīcijās; parastā muitas nodokļa likme ir 0%.
Japānas muitas tarifa pozīcijā 0406 ir 10 tarifa pozīcijas, un piemērojamā likme svārstās no 22,4% līdz 40%.
Taivānas muitas tarifā pozīcija 0406 ir sadalīta 6 tarifa pozīcijās; 1. slejas likme ir 5%.
Persijas līča sadarbības padomes kopējā muitas tarifa pozīcijā 0406 ir 24 tarifa pozīcijas, un muitas nodoklis ir 5%.
Šveices muitas tarifā visām tarifa pozīcijām, kas ietilpst pozīcijā 0406, noteikts specifisks vai kombinēts muitas nodoklis, nevis procentuāla likme.
Norvēģijas muitas tarifa pozīcijā 0406 ir 14 tarifa pozīcijas, un parastā muitas nodokļa likme ir 277%. 12 pozīcijām noteikts specifisks vai kombinēts muitas nodoklis.
Ziemeļmaķedonijas muitas tarifā pozīcija 0406 ir sadalīta 45 tarifa pozīcijās; MFN muitas nodokļa likme ir 25%. 41 pozīcijai noteikts specifisks vai kombinēts muitas nodoklis.
Nigērijas muitas tarifa pozīcijā 0406 ir 5 tarifa pozīcijas, un importa muitas nodoklis ir 20%.
2024. gadā pozīcijas 0406 preču eksports pasaulē sasniedza 45 mljrd. $, par 3% vairāk nekā 2023. gadā.
Visvairāk eksportēja Vācija (14,8% no kopapjoma), otrajā vietā – Itālija.
Visvairāk importēja Vācija (6 mljrd. $).
Latvija ar 156 milj. $ ieņēma 30. vietu starp 169 eksportētājvalstīm.
Latvija importēja šīs preces 120 milj. $ vērtībā.
Juridiskās piezīmes
Piezīmes
1. Ar jēdzienu “piens” jāsaprot pilnpiens vai daļēji vai pilnīgi nokrejots piens.
2. Pozīcijā 0403 jogurts var būt iebiezināts vai aromatizēts, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu, ar augļiem, riekstiem, kakao, šokolādi, garšvielām, kafiju vai kafijas ekstraktiem, augiem, augu daļām, graudaugiem vai maizes un konditorejas izstrādājumiem, ar nosacījumu, ka pievienotās vielas netiek izmantotas, lai daļēji vai pilnīgi aizstātu jebkuru piena sastāvdaļu, un produkts saglabā jogurta pamatīpašības.
3. Pozīcijā 0405:
a) “sviests” ir dabīgs sviests, sūkalu sviests vai atjaunotais sviests (svaigs, sālīts vai rūgtenais sviests, ieskaitot konservētu sviestu), ko iegūst tikai no piena un kurā piena tauku saturs ir 80 % vai vairāk, bet ne vairāk par 95 %, piena beztauku sausnas ne vairāk par 2 %, un ūdens saturs nepārsniedz 16 %. Sviestam nav emulgatoru piedevas, bet tajā var būt nātrija hlorīds, pārtikas krāsvielas, neitralizējoši sāļi un nekaitīgu pienskābes baktēriju ieraugs;
b) “piena tauku pasta” ir ziežama ūdens emulsija eļļā, kurā vienīgie tauki ir piena tauki, kuru saturs ir 39 % vai vairāk, bet mazāk par 80 %.
4. Produkti, kas iegūti, iebiezinot sūkalas ar piena vai piena tauku piedevu, klasificējami pozīcijā 0406 kā sieri, ja tiem ir trīs šādas īpašības:
a) piena tauku saturs sausnā ir 5 % vai vairāk;
b) sausna ir vismaz 70 % no svara, bet ne vairāk kā 85 %, un
c) tie ir veidnēti vai tos var veidnēt.
5. Šajā nodaļā neietilpst:
a) lietošanai pārtikā nederīgi nedzīvi kukaiņi (pozīcija 0511);
b) produkti, kas iegūti no sūkalām un kuros ir vairāk par 95 % laktozes, kas izteikta kā bezūdens laktoze, pārrēķinot sausnā (pozīcija 1702);
c) produkti, kas iegūti no piena, aizstājot kādu no tā dabiskajām sastāvdaļām (piemēram, sviestskābes taukus) ar citu sastāvdaļu (piemēram, oleīnskābes taukiem) (pozīcija 1901 vai 2106); vai
d) albumīni (ieskaitot divu vai vairāku sūkalu olbaltumvielu koncentrātus, kas satur vairāk nekā 80 % sūkalu olbaltumvielas, pārrēķinot sausnā) (pozīcija 3502), un globulīni (pozīcija 3504).
6. Pozīcijā 0410 jēdziens “kukaiņi” nozīmē ēdamus nedzīvus kukaiņus vai to daļas - svaigus, dzesinātus, saldētus, kaltētus, kūpinātus, sālītus vai sālījumā, kā arī kukaiņu miltus un rupja maluma miltus, kas derīgi lietošanai pārtikā. Jēdzienā neietilpst ēdami nedzīvi kukaiņi sagatavoti vai konservēti ar citu paņēmienu (galvenokārt IV sadaļa).
Papildu piezīmes
1. Tarifa likmes maisījumiem, kas ietilpst pozīcijās 0401–0406, piemērojamas šādi:
a) maisījumiem, kuros viena no sastāvdaļām veido vismaz 90 svara %, piemērojama šai sastāvdaļai noteiktā likme;
b) citādiem maisījumiem piemērojama tās sastāvdaļas likme, kas rada vislielāko ievedmuitas nodokļa summu.
2. Uz apakšpozīcijām 040811 un 040819 attiecas turpmāk minētais.
Formulējums “citādi konservēti” attiecas arī uz olu dzeltenumiem ar ierobežotiem sāls daudzumiem (parasti aptuveni līdz 12 svara %) vai arī nelieliem daudzumiem ķīmisko vielu, ko pievieno konservēšanas vajadzībām, ja vien ir izpildīti abi no šiem nosacījumiem:
i) izstrādājumi saglabā apakšpozīciju 040811 un 040819 olu dzeltenumu raksturu;
ii) sāli vai ķīmisko vielu nedrīkst lietot lielākos daudzumos, kā nepieciešams konservēšanai.
3. 4. nodaļā iekļautie piena pārstrādes produkti ietver piena pārstrādes permeātus, kas ir piena produkti, kuriem raksturīgs augsts laktozes saturs un kurus iegūst, ar ultrafiltrāciju vai citu apstrādes metodi no piena, sūkalām, krējuma un/vai svaigām paniņām un/vai tamlīdzīgām izejvielām atdalot piena taukus un piena proteīnus.
4. Uz apakšpozīcijām 040410 un 040490 attiecas turpmāk minētais:
Piena permeātu var analītiski atšķirt no sūkalu permeāta, nosakot tādu vielu klātbūtni, kuras ir saistītas ar sūkalu ražošanu (piemēram, pienskābe, laktāti un glikomakropeptīdi).
Apakšpozīcija 040410 ietver “sūkalu permeātu”, kas ir produkts, kuram parasti ir nedaudz skābena smarža un kuru iegūst ar sūkalu vai dabisko sūkalu sastāvdaļu maisījumu ultrafiltrāciju.
Tādu vielu klātbūtne, kuras ir saistītas ar sūkalu ražošanu (piemēram, pienskābe, laktāti un glikomakropeptīdi), ir nosacījums sūkalu permeātu klasifikācijai šajā apakšpozīcijā.
Apakšpozīcija 040490 ietver “piena permeātu”, kas ir produkts, kuram parasti ir piena smarža un kuru ar ultrafiltrāciju vai citu apstrādes metodi iegūst no piena. Kvantitatīvi ierobežots pienskābes un laktātu daudzums vai to neesība (mazāks nekā 0,100 masas % pulverveida piena permeātos vai mazāks nekā 0,015 masas % šķidra veida piena permeātos), kā arī glikomakropeptīdu neesība ir nosacījums piena permeātu klasifikācijai apakšpozīcijā 040490.
Metode laktātu klātbūtnes noteikšanai ir ISO 8069:2005 metode, un metode siera sūkalu klātbūtnes noteikšanai (t. i., kazeīnmakropeptīdu, tādu kā glikomakropeptīdu, klātbūtnes noteikšanai) ir metode, kas izklāstīta Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2018/150 II papildinājumā.
Jautājumi un atbildes
Siers un biezpiens – kāds ir preču kods?
Harmonizētajā sistēmā šīs preces klasificē pozīcijā 0406 (4. nodaļa), kas ietilpst I iedaļā. ES kombinētajā nomenklatūrā, ko piemēro arī Latvijā, kodam pievieno vēl divus ciparus.
Kāds ir ievedmuitas nodoklis kodam 0406 Turcijā?
Turcijas muitas tarifā precēm no valstīm bez preferenciāla nolīguma likumā noteiktā likme (Likums Nr. 474) kodam 0406 svārstās no 45% līdz 180% atkarībā no tarifa pozīcijas. Preferenciālās likmes, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
Kāds ir ievedmuitas nodoklis kodam 0406 ASV?
ASV Harmonizētajā tarifu sarakstā precēm no valstīm bez preferenciāla nolīguma vispārējā muitas nodokļa likme kodam 0406 svārstās no 0% līdz 25% atkarībā no tarifa pozīcijas. Preferenciālās likmes, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
Kura valsts visvairāk eksportē preces ar kodu 0406?
Vācija: 7 mljrd. $ 2024. gadā (14,8% no pasaules eksporta).