Nodaļa
7. nodaļa: Ēdami dārzeņi un atsevišķas saknes un bumbuļi
Harmonizētās sistēmas 7. nodaļā ir 14 pozīcijas; tā ietilpst II iedaļā (augu valsts produkti).
Muitas nodokļa likmju salīdzinājums
Pozīcijas 14
- 0701Kartupeļi, svaigi vai atdzesēti
- 0702Svaigi vai atdzesēti tomāti
- 0703Sīpoli, šalotes, ķiploki, puravi un citādi sīpolu dārzeņi, svaigi vai atdzesēti
- 0704Galviņkāposti, ziedkāposti, kolrābji, lapu kāposti un tamlīdzīgi pārtikas kāpostaugi, svaigi vai atdzesēti
- 0705Dārza salāti (Lactuca sativa) un cigoriņi (Cichorium spp.), svaigi vai atdzesēti
- 0706Burkāni, galda rāceņi un kāļi, galda bietes, auzu saknes (puravlapu plostbārži), sakņu selerijas, redīsi un tamlīdzīgi sakņu dārzeņi, svaigi vai atdzesēti
- 0707Gurķi un kornišoni, svaigi vai atdzesēti
- 0708Pākšu dārzeņi, lobīti vai nelobīti, svaigi vai atdzesēti
- 0709Citi svaigi vai atdzesēti dārzeņi
- 0710Saldēti dārzeņi (termiski neapstrādāti vai apstrādāti, tvaicējot vai vārot ūdenī)
- 0711Īslaicīgai glabāšanai konservēti dārzeņi, kas nav derīgi tūlītējai lietošanai pārtikā
- 0712Kaltēti dārzeņi, veseli, sagriezti gabaliņos vai šķēlītēs, sasmalcināti vai pulverī, bet tālāk neapstrādāti
- 0713Kaltēti lobīti pākšu dārzeņi, arī mizoti vai šķelti
- 0714Manioks, niedru maranta, saleps, topinambūri, batātes un tamlīdzīgas saknes un bumbuļi ar augstu cietes vai inulīna saturu, svaigi, atdzesēti, saldēti vai kaltēti, arī šķēlītēs vai zirnīšos; sāgo palmas serdes
ES: imports pa mēnešiem
Pasaules tirdzniecība 2024. gadā
Tirdzniecības vērtība (USD) tirdzniecība nav reģistrēta < 18,2 milj. $18,2 milj. $+188,8 milj. $+746,3 milj. $+> 3,5 mljrd. $
Eksports: 213
- Ķīna: 11,7 mljrd. $
- Meksika: 11,2 mljrd. $
- Spānija: 10,1 mljrd. $
- Nīderlande: 8,6 mljrd. $
- Kanāda: 6,5 mljrd. $
- Amerikas Savienotās Valstis: 5,2 mljrd. $
- Francija: 3,5 mljrd. $
- Beļģija: 2,9 mljrd. $
- Maroka: 2,7 mljrd. $
- Turcija: 2,6 mljrd. $
- Vācija: 2,3 mljrd. $
- Itālija: 2,3 mljrd. $
- Indija: 2,3 mljrd. $
- Ēģipte: 2,2 mljrd. $
- Mjanma (Birma): 2,2 mljrd. $
- Austrālija: 2,2 mljrd. $
- Polija: 1,9 mljrd. $
- Krievija: 1,5 mljrd. $
- Taizeme: 911,5 milj. $
- Peru: 830,1 milj. $
- Argentīna: 746,3 milj. $
- Kambodža: 704,3 milj. $
- Uzbekistāna: 696,1 milj. $
- Portugāle: 593,8 milj. $
- Apvienotā Karaliste: 488,2 milj. $
- Tanzānija: 484 milj. $
- Pakistāna: 446 milj. $
- Brazīlija: 440,8 milj. $
- Vjetnama: 421,3 milj. $
- Gvatemala: 416,5 milj. $
- Laosa: 409 milj. $
- Mozambika: 380,2 milj. $
- Ungārija: 377,3 milj. $
- Jaunzēlande: 356,7 milj. $
- Grieķija: 322,7 milj. $
- Malaizija: 321,8 milj. $
- Kostarika: 297,5 milj. $
- Kenija: 296,8 milj. $
- Ekvadora: 291,1 milj. $
- Dānija: 290,6 milj. $
- Lietuva: 287,5 milj. $
- Kazahstāna: 262,6 milj. $
- Afganistāna: 249,9 milj. $
- Izraēla: 238,7 milj. $
- Austrija: 235,8 milj. $
- Dienvidāfrikas Republika: 235,4 milj. $
- Ukraina: 219,8 milj. $
- Azerbaidžāna: 212,2 milj. $
- Sudāna: 210,7 milj. $
- Irāna: 201,8 milj. $
- Etiopija: 192,3 milj. $
- Apvienotie Arābu Emirāti: 190,7 milj. $
- Īrija: 188,8 milj. $
- Čehija: 186 milj. $
- Čīle: 184 milj. $
- Jordānija: 179,5 milj. $
- Hondurasa: 177,6 milj. $
- Rumānija: 167,6 milj. $
- Indonēzija: 164,4 milj. $
- Nikaragva: 163 milj. $
Tirdzniecības vērtība (USD) tirdzniecība nav reģistrēta < 44,2 milj. $44,2 milj. $+258,5 milj. $+1,1 mljrd. $+> 3,6 mljrd. $
Imports: 224
- Amerikas Savienotās Valstis: 16 mljrd. $
- Vācija: 8,7 mljrd. $
- Apvienotā Karaliste: 5,1 mljrd. $
- Indija: 5 mljrd. $
- Francija: 4,6 mljrd. $
- Kanāda: 4,1 mljrd. $
- Nīderlande: 3,6 mljrd. $
- Beļģija: 2,8 mljrd. $
- Itālija: 2,6 mljrd. $
- Japāna: 2,4 mljrd. $
- Spānija: 2,4 mljrd. $
- Vjetnama: 2,1 mljrd. $
- Ķīna: 2,1 mljrd. $
- Polija: 1,5 mljrd. $
- Taizeme: 1,5 mljrd. $
- Malaizija: 1,4 mljrd. $
- Ķīnas īpašās pārvaldes apgabals Honkonga: 1,4 mljrd. $
- Pakistāna: 1,3 mljrd. $
- Bangladeša: 1,2 mljrd. $
- Apvienotie Arābu Emirāti: 1,2 mljrd. $
- Krievija: 1,1 mljrd. $
- Meksika: 1,1 mljrd. $
- Indonēzija: 1,1 mljrd. $
- Turcija: 1,1 mljrd. $
- Rumānija: 942,9 milj. $
- Šveice: 890,9 milj. $
- Austrija: 869,7 milj. $
- Dienvidkoreja: 859,7 milj. $
- Portugāle: 837,1 milj. $
- Čehija: 834,9 milj. $
- Zviedrija: 824,5 milj. $
- Ēģipte: 736,9 milj. $
- Saūda Arābija: 707,5 milj. $
- Singapūra: 671,6 milj. $
- Dānija: 647,3 milj. $
- Irāka: 607,6 milj. $
- Alžīrija: 540,5 milj. $
- Brazīlija: 538,7 milj. $
- Norvēģija: 504,9 milj. $
- Īrija: 483,4 milj. $
- Ungārija: 469,4 milj. $
- Slovākija: 438,7 milj. $
- Grieķija: 429,4 milj. $
- Šrilanka: 429,4 milj. $
- Taivāna: 391,4 milj. $
- Izraēla: 386,1 milj. $
- Kuveita: 356 milj. $
- Austrālija: 350,1 milj. $
- Kolumbija: 322,6 milj. $
- Somija: 315,2 milj. $
- Bulgārija: 314,2 milj. $
- Horvātija: 312,6 milj. $
- Dominikāna: 295,9 milj. $
- Ukraina: 290,3 milj. $
- Maroka: 286,6 milj. $
- Katara: 258,5 milj. $
- Serbija: 231 milj. $
- Filipīnas: 226,9 milj. $
- Lietuva: 221,8 milj. $
- Latvija: 219 milj. $
Lielākās eksportētājvalstis
| Vieta | Valsts | Vērtība | Daļa |
|---|---|---|---|
| 1 | 11,7 mljrd. $ | 11,7% | |
| 2 | 11,2 mljrd. $ | 11,2% | |
| 3 | 10,1 mljrd. $ | 10,1% | |
| 4 | 8,6 mljrd. $ | 8,6% | |
| 5 | 6,5 mljrd. $ | 6,5% | |
| 6 | 5,2 mljrd. $ | 5,2% | |
| 7 | 3,5 mljrd. $ | 3,5% | |
| 8 | 2,9 mljrd. $ | 2,9% | |
| 9 | 2,7 mljrd. $ | 2,7% | |
| 10 | 2,6 mljrd. $ | 2,6% |
Lielākās importētājvalstis
| Vieta | Valsts | Vērtība | Daļa |
|---|---|---|---|
| 1 | 16 mljrd. $ | 16% | |
| 2 | 8,7 mljrd. $ | 8,7% | |
| 3 | 5,1 mljrd. $ | 5,1% | |
| 4 | 5 mljrd. $ | 5% | |
| 5 | 4,6 mljrd. $ | 4,6% | |
| 6 | 4,1 mljrd. $ | 4,1% | |
| 7 | 3,6 mljrd. $ | 3,6% | |
| 8 | 2,8 mljrd. $ | 2,8% | |
| 9 | 2,6 mljrd. $ | 2,6% | |
| 10 | 2,4 mljrd. $ | 2,4% |
ES kombinētajā nomenklatūrā 7. nodaļa ir sadalīta 117 tarifa pozīcijās; trešo valstu muitas nodokļa likme svārstās no 0% līdz 15,2% (vidēji 8,7%). No tām 14 pozīcijām likme ir 0%. 15 pozīcijām noteikts specifisks vai kombinēts muitas nodoklis.
Turcijas muitas tarifa 7. nodaļā ir 173 tarifa pozīcijas, un likumā noteiktā likme (Likums Nr. 474) svārstās no 0% līdz 49,5%. No tām 15 pozīcijām likme ir 0%.
ASV Harmonizētajā tarifu sarakstā 7. nodaļa ir sadalīta 192 tarifa pozīcijās; vispārējā muitas nodokļa likme svārstās no 0% līdz 29,8% (vidēji 8,7%). No tām 20 pozīcijām likme ir 0%. 101 pozīcijai noteikts specifisks vai kombinēts muitas nodoklis.
7. nodaļas preču pasaules eksporta vērtība 2024. gadā bija 99,9 mljrd. $ (+4,4% gada laikā).
Eksportā pirmajā vietā – Ķīna (11,7 mljrd. $), otrajā – Meksika.
Importā pirmajā vietā – Amerikas Savienotās Valstis, 16 mljrd. $.
Nodaļas piezīmes
Piezīmes
1. Šajā nodaļā neietilpst pozīcijas 1214 lopbarības produkti.
2. Pozīcijās 0709–0712 “dārzeņi” attiecas arī uz ēdamām sēnēm, trifelēm, olīvām, kaperiem, kabačiem, ķirbjiem, baklažāniem, cukurkukurūzu (Zea mays var. saccharata), Capsicum un Pimenta ģints dārzeņiem (dārzeņpipariem, smaržīgajiem pipariem u. tml.), fenheli, pētersīļiem, lapu kārveli, estragonu, kressalātiem un dārza majorānu (Majorana hortensis jeb Origanum majorana).
3. Pozīcijā 0712 ietilpst visi kaltētie dārzeņi, kas minēti pozīcijās 0701–0711, izņemot:
a) kaltētus lobītus pākšu dārzeņus (pozīcija 0713);
c) kartupeļu miltus, pulveri, pārslas, granulas un zirnīšus (pozīcija 1105);
d) pozīcijas 0713 kaltētu pākšu dārzeņu miltus un pulveri (pozīcija 1106).
4. Šajā nodaļā tomēr nav ietverti kaltēti, grūsti vai malti Capsicum vai Pimenta ģints dārzeņi (pozīcija 0904).
5. Pozīcija 0711 attiecas uz dārzeņiem, kas apstrādāti tikai, lai nodrošinātu to īslaicīgu konservēšanu transportēšanas vai uzglabāšanas laikā pirms to izmantošanas (piemēram, ar sēra dioksīda gāzi, sālījumā, sērūdenī vai citā konservējošā šķīdumā) ar noteikumu, ka šādā stāvoklī tie joprojām nav derīgi tūlītējai lietošanai pārtikā.
Jautājumi un atbildes
Ēdami dārzeņi un atsevišķas saknes un bumbuļi – kāds ir preču kods?
Harmonizētajā sistēmā šīs preces klasificē 7. nodaļā, kas ietilpst II iedaļā. ES kombinētajā nomenklatūrā, ko piemēro arī Latvijā, kodam pievieno vēl divus ciparus.
Kāds ir ievedmuitas nodoklis kodam 07 ES?
ES kombinētajā nomenklatūrā precēm no valstīm bez preferenciāla nolīguma trešo valstu muitas nodokļa likme kodam 07 svārstās no 0% līdz 15,2% atkarībā no tarifa pozīcijas. Preferenciālās likmes, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
Kāds ir ievedmuitas nodoklis kodam 07 Turcijā?
Turcijas muitas tarifā precēm no valstīm bez preferenciāla nolīguma likumā noteiktā likme (Likums Nr. 474) kodam 07 svārstās no 0% līdz 49,5% atkarībā no tarifa pozīcijas. Preferenciālās likmes, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
Kura valsts visvairāk eksportē preces ar kodu 07?
Ķīna: 11,7 mljrd. $ 2024. gadā (11,7% no pasaules eksporta).