Apakšpozīcija · Nodaļa 12 · Pozīcija 1205
1205.10: rapšu vai ripšu sēklas ar zemu erukskābes saturu
Rapšu sēklas ar zemu erukskābes saturu
Apakšpozīcija 1205.10 – rapšu sēklas ar zemu erukskābes saturu – ietilpst pozīcijā 1205, 12. nodaļā.
Kas jāmaksā
Imports: ES
Likmes pa valsts tarifa pozīcijām · ES kombinētā nomenklatūra
ES: tarifa pozīcijas →- 1205 10 rapšu vai ripšu sēklas ar zemu erukskābes saturu:
- 1205 10 10 sējai Bez muitas—
- 1205 10 90 citādas Bez muitas—
Papildu muitas nodokļi un importa noteikumi
Maksājumi papildus muitas nodoklim un prasības, kas precēm jāizpilda uz robežas.
Papildu nodokļi un maksājumi 3
- Muitas nodoklis mazvērtīgiem sūtījumiemZemas vērtības sūtījuma muitas nodoklis 3 EUR
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Spēkā
- līdz 2026. gada 31. oktobris
- Tiesību akts
- Regulation 0382/26
- Muitas nodoklis mazvērtīgiem sūtījumiemZemas vērtības sūtījuma muitas nodoklis 3 EUR
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Spēkā
- no 2026. gada 1. novembris
- Tiesību akts
- Regulation 0382/26
- Apstrādes maksaSavienības apstrādes maksa 2 EUR
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Spēkā
- no 2026. gada 1. novembris
- Tiesību akts
- Regulation 2108/26
- Dokumenti
- Y126 Goods sold in distance sales
Importa prasības 6
- Aizliegums vai ierobežojumsImporta aizliegums
- Izcelsmes valstis
- Ziemeļkoreja
- Tiesību akts
- Regulation 0285/18
- Importa kontroleOficiālā kontrole — augi
- Izcelsmes valstis
- visas valstis, izņemot Šveice
- Tiesību akts
- Regulation 2072/19
- Dokumenti
- C085 Vienotais sanitārais ievešanas dokuments augiem un augu produktiem (VSID-AP) (kā tas parādīts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2019/1715 II pielikuma 2. daļas C iedaļā (OV L 261))
- Y146 Atbrīvojums zinātniskiem mērķiem paredzētiem produktiem saskaņā ar Regulas (ES) 2016/2031 48. panta 1. punktu
- Y171 Preces ar trešās valsts izcelsmi no Šveices saskaņā ar attiecīgajiem ES tiesību aktiem
- Tarifa pozīcijas
- 1 no 2 pozīcijām
- Importa kontroleOficiālā kontrole — augi
- Izcelsmes valstis
- Argentīna, Austrālija, Bolīvija, Brazīlija, Čīle, Jaunzēlande, Urugvaja
- Tiesību akts
- Regulation 2072/19
- Dokumenti
- C085 Vienotais sanitārais ievešanas dokuments augiem un augu produktiem (VSID-AP) (kā tas parādīts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2019/1715 II pielikuma 2. daļas C iedaļā (OV L 261))
- Y146 Atbrīvojums zinātniskiem mērķiem paredzētiem produktiem saskaņā ar Regulas (ES) 2016/2031 48. panta 1. punktu
- Y171 Preces ar trešās valsts izcelsmi no Šveices saskaņā ar attiecīgajiem ES tiesību aktiem
- Tarifa pozīcijas
- 1 no 2 pozīcijām
- Importa kontroleBioloģisko produktu importa kontrole
- Izcelsmes valstis
- visas valstis, izņemot Šveice, Islande, Lihtenšteina, Norvēģija
- Tiesību akts
- Regulation 2306/21
- Importa kontrole
- Izcelsmes valstis
- Ukraina
- Tiesību akts
- Regulation 0692/14
- Dokumenti
- Y997 Preces, kuru izcelsme nav Krimā vai Sevastopolē vai kuru galamērķis nav Krima vai Sevastopole (Padomes Regulas (ES) Nr. 692/2014 2 un 2.b.1. pants)
- N864 Rēķindeklarācija vai izcelsmes deklarācija, ko uz rēķina vai cita komercdokumenta sagatavojis ikviens eksportētājs
- N954 Preču pārvadājumu apliecība EUR.1
- Importa kontrole
- Izcelsmes valstis
- Ukraina
- Tiesību akts
- Regulation 0263/22
- Dokumenti
- Y984 Preces, kuru izcelsme nav vai nav paredzētas Ukrainas valdības nekontrolētajās teritorijās Doneckas, Hersonas, Luhanskas un Zaporižjas apgabalos
- N954 Preču pārvadājumu apliecība EUR.1
- N864 Rēķindeklarācija vai izcelsmes deklarācija, ko uz rēķina vai cita komercdokumenta sagatavojis ikviens eksportētājs
Preferenciālās likmes pa valstīm
| Nolīgums vai shēma | Valstis | Likme |
|---|---|---|
| trešo valstu likme (bez nolīguma) | — | Bez muitas |
| CARIFORUM | Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza un vēl 10Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza, Dominika, Dominikāna, Gajāna, Grenāda, Jamaika, Sentkitsa un Nevisa, Sentlūsija, Sentvinsenta un Grenadīnas, Surinama, Trinidāda un Tobāgo | Bez muitas |
| AZT (Aizjūras zemes un teritorijas) | Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija un vēl 8Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija, Grenlande, Jaunkaledonija, Kirasao, Nīderlandes Karību salas, Senbartelmī, Senpjēra un Mikelona, Sintmārtena, Volisa un Futunas salas | Bez muitas |
| SADC EPA | Botsvāna, Lesoto, Mozambika, Namībija, Svatini | Bez muitas |
| Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas valstis | Komoru salas, Madagaskara, Maurīcija, Seišelu salas, Zimbabve | Bez muitas |
| ES–Andora nolīgums | Andora | Bez muitas |
| ES–Kotdivuāra nolīgums | Kotdivuāra | Bez muitas |
| ES–Kamerūna nolīgums | Kamerūna | Bez muitas |
| ES–Ēģipte nolīgums | Ēģipte | Bez muitas |
| Preferenciāla izcelsme saskaņā ar Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti par grozījumu izdarīšanu 1. un 4. protokolā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses. | Rietumsahāra | Bez muitas |
| ES–Fidži nolīgums | Fidži | Bez muitas |
| ES–Apvienotā Karaliste nolīgums | Apvienotā Karaliste | Bez muitas |
| ES–Gana nolīgums | Gana | Bez muitas |
| ES–Izraēla nolīgums | Izraēla | Bez muitas |
| ES–Islande nolīgums | Islande | Bez muitas |
| ES–Jordānija nolīgums | Jordānija | Bez muitas |
| ES–Kenija nolīgums | Kenija | Bez muitas |
| ES–Dienvidkoreja nolīgums | Dienvidkoreja | Bez muitas |
| ES–Libāna nolīgums | Libāna | Bez muitas |
| ES–Maroka nolīgums | Maroka | Bez muitas |
| ES–Moldova nolīgums | Moldova | Bez muitas |
| ES–Meksika nolīgums | Meksika | Bez muitas |
| ES–Papua-Jaungvineja nolīgums | Papua-Jaungvineja | Bez muitas |
| ES–Zālamana salas nolīgums | Zālamana salas | Bez muitas |
| ES–Sanmarīno muitas savienība | Sanmarīno | Bez muitas |
| ES–Samoa nolīgums | Samoa | Bez muitas |
ES: imports pa mēnešiem
Galvenie piegādātāji, pēdējie 12 mēneši
| Valsts | Vērtība | Daļa | Izmaiņas |
|---|---|---|---|
| 1,4 mljrd. € | 43,3% | -20,8% | |
| 796,2 milj. € | 24,6% | -31,4% | |
| 704,8 milj. € | 21,8% | +35,8% | |
| 79,2 milj. € | 2,4% | +23,4% | |
| 56,5 milj. € | 1,7% | +8446,1% | |
| 48,3 milj. € | 1,5% | +6,7% | |
| 39,5 milj. € | 1,2% | +4 365 572,2% | |
| 34,6 milj. € | 1,1% | -6,4% |
Tā pati apakšpozīcija citos tarifos
Pasaules tirdzniecība 2024. gadā
Tirdzniecības vērtība (USD) tirdzniecība nav reģistrēta < 15 milj. $15 milj. $+74 milj. $+333 milj. $+> 3 mljrd. $
Eksports: 64
- Kanāda: 4 mljrd. $
- Austrālija: 3 mljrd. $
- Ukraina: 2 mljrd. $
- Francija: 686 milj. $
- Rumānija: 506 milj. $
- Lietuva: 333 milj. $
- Ungārija: 244 milj. $
- Amerikas Savienotās Valstis: 197 milj. $
- Čehija: 164 milj. $
- Polija: 157 milj. $
- Vācija: 148 milj. $
- Nīderlande: 134 milj. $
- Latvija: 131 milj. $
- Slovākija: 124 milj. $
- Beļģija: 74 milj. $
- Spānija: 69 milj. $
- Urugvaja: 53 milj. $
- Austrija: 44 milj. $
- Čīle: 43 milj. $
- Kazahstāna: 37 milj. $
- Dānija: 31 milj. $
- Moldova: 31 milj. $
- Brazīlija: 30 milj. $
- Bulgārija: 28 milj. $
- Īrija: 25 milj. $
- Argentīna: 22 milj. $
- Itālija: 20 milj. $
- Jaunzēlande: 17 milj. $
- Horvātija: 17 milj. $
- Dienvidāfrikas Republika: 15 milj. $
- Serbija: 14 milj. $
- Igaunija: 12 milj. $
- Zviedrija: 11 milj. $
- Luksemburga: 10 milj. $
- Krievija: 10 milj. $
- Apvienotā Karaliste: 7 milj. $
- Slovēnija: 2 milj. $
- Paragvaja: 2 milj. $
- Bosnija un Hercegovina: 2 milj. $
- Somija: 1 milj. $
- Grieķija: 814 tūkst. $
- Ķīna: 502 tūkst. $
- Šveice: 356 tūkst. $
- Kirgizstāna: 160 tūkst. $
- Portugāle: 147 tūkst. $
- Japāna: 134 tūkst. $
- Turcija: 116 tūkst. $
- Norvēģija: 110 tūkst. $
- Armēnija: 16 tūkst. $
- Uzbekistāna: 11 tūkst. $
- Turkmenistāna: 8 tūkst. $
- Dienvidkoreja: 5 tūkst. $
- Etiopija: 4 tūkst. $
- Vjetnama: 1 tūkst. $
- Indonēzija: 100 $
- Indija: 100 $
- Meksika: 100 $
- Malta: 100 $
- Peru: 100 $
- Zambija: 100 $
Tirdzniecības vērtība (USD) tirdzniecība nav reģistrēta < 4 milj. $4 milj. $+45 milj. $+377 milj. $+> 1 mljrd. $
Imports: 98
- Ķīna: 3 mljrd. $
- Vācija: 2 mljrd. $
- Beļģija: 1 mljrd. $
- Japāna: 1 mljrd. $
- Francija: 590 milj. $
- Nīderlande: 521 milj. $
- Apvienotie Arābu Emirāti: 500 milj. $
- Meksika: 423 milj. $
- Pakistāna: 385 milj. $
- Apvienotā Karaliste: 377 milj. $
- Polija: 196 milj. $
- Čehija: 192 milj. $
- Amerikas Savienotās Valstis: 186 milj. $
- Kanāda: 181 milj. $
- Bangladeša: 156 milj. $
- Austrija: 134 milj. $
- Grieķija: 109 milj. $
- Rumānija: 86 milj. $
- Portugāle: 70 milj. $
- Nepāla: 66 milj. $
- Somija: 61 milj. $
- Latvija: 61 milj. $
- Ungārija: 57 milj. $
- Ukraina: 45 milj. $
- Spānija: 38 milj. $
- Dānija: 38 milj. $
- Zviedrija: 38 milj. $
- Igaunija: 32 milj. $
- Lietuva: 32 milj. $
- Slovākija: 28 milj. $
- Krievija: 26 milj. $
- Malaizija: 21 milj. $
- Kazahstāna: 16 milj. $
- Kenija: 15 milj. $
- Baltkrievija: 15 milj. $
- Bulgārija: 14 milj. $
- Itālija: 13 milj. $
- Malta: 12 milj. $
- Turcija: 7 milj. $
- Čīle: 7 milj. $
- Paragvaja: 6 milj. $
- Šveice: 6 milj. $
- Brazīlija: 6 milj. $
- Norvēģija: 6 milj. $
- Horvātija: 6 milj. $
- Dienvidāfrikas Republika: 5 milj. $
- Moldova: 4 milj. $
- Austrālija: 4 milj. $
- Bosnija un Hercegovina: 4 milj. $
- Serbija: 4 milj. $
- Alžīrija: 4 milj. $
- Urugvaja: 3 milj. $
- Argentīna: 3 milj. $
- Luksemburga: 3 milj. $
- Dienvidkoreja: 2 milj. $
- Īrija: 2 milj. $
- Irāna: 1 milj. $
- Singapūra: 1 milj. $
- Afganistāna: 1 milj. $
- Tunisija: 743 tūkst. $
Lielākās eksportētājvalstis
| Vieta | Valsts | Vērtība | Daļa |
|---|---|---|---|
| 1 | 4 mljrd. $ | 33,9% | |
| 2 | 3 mljrd. $ | 23% | |
| 3 | 2 mljrd. $ | 14,9% | |
| 4 | 686 milj. $ | 5,6% | |
| 5 | 506 milj. $ | 4,1% | |
| 6 | 333 milj. $ | 2,7% | |
| 7 | 244 milj. $ | 2% | |
| 8 | 197 milj. $ | 1,6% | |
| 9 | 164 milj. $ | 1,3% | |
| 10 | 157 milj. $ | 1,3% |
Lielākās importētājvalstis
| Vieta | Valsts | Vērtība | Daļa |
|---|---|---|---|
| 1 | 3 mljrd. $ | 23,2% | |
| 2 | 2 mljrd. $ | 18,7% | |
| 3 | 1 mljrd. $ | 10,2% | |
| 4 | 1 mljrd. $ | 8,7% | |
| 5 | 590 milj. $ | 4,8% | |
| 6 | 521 milj. $ | 4,2% | |
| 7 | 500 milj. $ | 4,1% | |
| 8 | 423 milj. $ | 3,4% | |
| 9 | 385 milj. $ | 3,1% | |
| 10 | 377 milj. $ | 3,1% |
Šī produkta ievedmuita pasaulē 165
Vislielākās labvēlības režīma (MFN) muitas nodoklis, ko katra valsts piemēro šīs HS apakšpozīcijas precēm: tās valsts tarifa pozīciju vidējais rādītājs, ar zemāko un augstāko pozīciju, ja tās atšķiras. Preces no valstīm, ar kurām ir tirdzniecības nolīgums, bieži maksā mazāk.
- 4%muitas mediāna
- 57valstu skaits bez muitas (MFN)
- 35%augstākais: Bahamu salas, Centrālāfrikas Republika, Čada
165
| Importētājvalsts | MFN muitas nodoklis | pozīcijas no – līdz | datu gads |
|---|---|---|---|
| 2,5% | 2018 · HS 2012 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 4% | 0% – 5% | 2023 | |
| 0,8%* | 2023 | ||
| 0% | 2021 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 2,5% | 0% – 5% | 2021 · HS 2007 | |
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 4% | 0% – 8% | 2023 · HS 2017 | |
| 0% | 2023 | ||
| 6% | 2021 · HS 2012 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 2,5% | 0% – 5% | 2023 · HS 2017 | |
| 35% | 2022 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 0% | 2021 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5% | 2022 · HS 2017 | ||
| 2,5% | 0% – 5% | 2023 | |
| 5% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 10% | 5% – 15% | 2023 · HS 2017 | |
| 2,5% | 0% – 5% | 2022 | |
| 5% | 0% – 10% | 2023 | |
| 4% | 0% – 8% | 2023 · HS 2017 | |
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 0% | 2022 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 6% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5% | 0% – 10% | 2023 | |
| 5% | 0% – 10% | 2023 | |
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 5% | 2021 · HS 2017 | ||
| 5% | 2019 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 1% | 2023 | ||
| 8% | 2023 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 5% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 2,5% | 0% – 5% | 2023 · HS 2012 | |
| 0% | 2022 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 5% | 2020 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 8,3% | 5% – 10% | 2020 · HS 2017 | |
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2022 · HS 2017 | ||
| 1,7% | 0% – 5% | 2023 | |
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2017 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 22% | 2021 · HS 2002 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 0% | 2021 · HS 2017 | ||
| 20% | 2023 · HS 2002 | ||
| 13% | 10% – 15% | 2023 · HS 2017 | |
| 20% | 2021 · HS 2017 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2021 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2022 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 4,5% | 0% – 9% | 2023 | |
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5% | 0% – 10% | 2023 | |
| 0% | 2020 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 29%* | 0,2% – 129% | 2021 · HS 2017 | |
| 5% | 2021 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 10% | 2021 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 2,5% | 2023 | ||
| 5% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 3% | 2021 · HS 2017 | ||
| 3% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 2,5% | 0% – 5% | 2023 | |
| 2,5% | 0% – 5% | 2023 · HS 2017 | |
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 0% – 10% | 2023 | |
| 10% | 2021 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 3% | 2023 | ||
| 0% | 2023 · HS 2012 | ||
| 0% | 2017 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 4% | 0% – 8% | 2023 · HS 2017 | |
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 0% | 2022 | ||
| 20% | 2020 · HS 2017 | ||
| 5% | 2019 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 5% | 2021 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 2,5% | 0% – 5% | 2023 · HS 2012 | |
| 5% | 2023 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 1% | 2020 · HS 2012 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 10% | 2023 · HS 2017 | ||
| 25% | 2021 · HS 2017 | ||
| 2,5% | 0% – 5% | 2023 · HS 2007 | |
| 5% | 0% – 10% | 2023 | |
| 15% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2021 · HS 2012 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 15% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 · HS 2012 | ||
| 5% | 0% – 10% | 2023 | |
| 0% | 2017 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 4% | 0% – 8% | 2023 · HS 2017 | |
| 0% | 2021 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 4% | 0% – 8% | 2023 · HS 2017 | |
| 5% | 2023 | ||
| 4% | 2021 · HS 2012 | ||
| 15% | 2023 | ||
| 10% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0,1% | 2023 |
Tarifu datu gadi: 2017–2023; likmes kopš tā laika var būt mainījušās. * īpatnējo muitas nodokļu ad valorem ekvivalents (UNCTAD aplēse) · UNCTAD TRAINS, piekļuve ar WITS (Pasaules Banka)
Klasifikācijas un atbilstības
Kur šī HS apakšpozīcija ir Apvienoto Nāciju Organizācijas statistikas klasifikācijās un kādi kodi tai bija iepriekšējos Harmonizētās sistēmas izdevumos.
- SITC Rev. 4
- 22261 Rape/colza seeds
- Galīgais izlietojums (BEC Rev. 5)
- Starppatēriņa preces · BEC 1111
- Produkts CPC 2.1
- 01443 Rape or colza seed
- Darbība ISIC Rev. 4
- 0111 Growing of cereals (except rice), leguminous crops and oil seeds
Iepriekšējie HS izdevumi
| HS | Kods | |
|---|---|---|
| 2017 | 1205.10 | nemainīts |
| 2012 | 1205.10 | nemainīts |
| 2007 | 1205.10 | nemainīts |
| 2002 | 1205.10 | nemainīts |
| 1996 | 1205.00 | mainīts |
| 1992 | 1205.00 | mainīts |
ANO Statistikas nodaļas (UNSD) atbilstības tabulas
ES kombinētajā nomenklatūrā apakšpozīcija 1205.10 ir sadalīta 2 tarifa pozīcijās; trešo valstu muitas nodokļa likme ir 0%.
Turcijas muitas tarifa apakšpozīcijā 1205.10 ir 2 tarifa pozīcijas, un likumā noteiktā likme (Likums Nr. 474) svārstās no 0% līdz 10%. No tām 1 pozīcijai likme ir 0%.
Preces no 57 valstīm var ievest ES bez muitas nodokļa saskaņā ar tirdzniecības nolīgumiem un preferenču shēmām (piemēram, CARIFORUM, AZT); trešo valstu muitas nodokļa likme ir Bez muitas.
Periodā 2025. g. septembris – 2026. g. augusts ES importēja šīs apakšpozīcijas preces 3,2 mljrd. € vērtībā (−12% salīdzinājumā ar iepriekšējiem 12 mēnešiem); lielākais piegādātājs – Austrālija ar 43% no importa, otrajā vietā – Ukraina.
Šo preču pasaules eksporta vērtība 2024. gadā bija 12 mljrd. $ (−14,8% gada laikā).
Eksportā pirmajā vietā – Kanāda (4 mljrd. $), otrajā – Austrālija.
Juridiskās piezīmes
Piezīme par apakšpozīcijām
1. Apakšpozīcijā 120510 “rapšu vai ripšu sēklas ar zemu erukskābes saturu” ir rapšu vai ripšu sēklas, no kurām iegūst negaistošu eļļu, kuras erukskābes saturs nepārsniedz 2 %, un cieto komponentu, kas satur ne vairāk par 30 mikromoliem glikozinolātu vienā gramā.
Jautājumi un atbildes
Rapšu vai ripšu sēklas ar zemu erukskābes saturu – kāds ir preču kods?
Harmonizētajā sistēmā šīs preces klasificē apakšpozīcijā 1205.10 (pozīcija 1205), kas ietilpst II iedaļā. ES kombinētajā nomenklatūrā, ko piemēro arī Latvijā, kodam pievieno vēl divus ciparus.
Kāds ir ievedmuitas nodoklis kodam 1205.10 ES?
ES kombinētajā nomenklatūrā precēm no valstīm bez preferenciāla nolīguma trešo valstu muitas nodokļa likme kodam 1205.10 ir 0%. Preferenciālās likmes, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
Kāds ir ievedmuitas nodoklis kodam 1205.10 Turcijā?
Turcijas muitas tarifā precēm no valstīm bez preferenciāla nolīguma likumā noteiktā likme (Likums Nr. 474) kodam 1205.10 svārstās no 0% līdz 10% atkarībā no tarifa pozīcijas. Preferenciālās likmes, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
Kura valsts visvairāk eksportē preces ar kodu 1205.10?
Kanāda: 4 mljrd. $ 2024. gadā (33,9% no pasaules eksporta).
No kurām valstīm apakšpozīcijas 1205.10 preces var ievest ES bez muitas nodokļa?
Precēm no 57 valstīm saskaņā ar tirdzniecības nolīgumu vai preferenču shēmu piemēro 0% likmi (piemēram, CARIFORUM, AZT, SADC EPA). Precēm jāatbilst nolīguma izcelsmes noteikumiem, un importētājam jābūt izcelsmes apliecinājumam; pretējā gadījumā piemēro trešo valstu muitas nodokļa likmi (Bez muitas). Augstāk izvēlieties izcelsmes valsti, lai redzētu tās likmi.
No kurām valstīm ES importē apakšpozīcijas 1205.10 preces?
Pēdējos 12 mēnešos (2025. g. septembris – 2026. g. augusts) lielākie piegādātāji bija Austrālija (43%), Ukraina (25%) un Kanāda (22%); kopējais imports – 3,2 mljrd. €.