Apakšpozīcija · Nodaļa 20 · Pozīcija 2009
2009.11: Augļu vai riekstu sulas: apelsīnu sula, saldēta
Saldēta apelsīnu sula
Oficiālais apraksts saldēta
Apakšpozīcija 2009.11 – saldēta apelsīnu sula – ietilpst pozīcijā 2009, 20. nodaļā.
Kas jāmaksā
Imports: ES
Likmes pa valsts tarifa pozīcijām · ES kombinētā nomenklatūra
ES: tarifa pozīcijas →- 2009 11 saldēta:
- kuras Briksa vērtība pārsniedz 67:
- 2009 11 11 kuras vērtība nepārsniedz € 30 par 100 kg tīrā svara 33,6 + 20,6 €/100 kg/net—
- 2009 11 19 citāda 33,6%—
- kuras Briksa vērtība nepārsniedz 67:
- 2009 11 91 kuras vērtība nepārsniedz € 30 par 100 kg tīrā svara, un cukura piedeva pārsniedz 30 % no svara 15,2 + 20,6 €/100 kg/net—
- 2009 11 99 citāda 15,2%—
Papildu muitas nodokļi un importa noteikumi
Maksājumi papildus muitas nodoklim un prasības, kas precēm jāizpilda uz robežas.
Papildu nodokļi un maksājumi 8
- Papildu muitas nodoklisPapildus nodokļi 50% ar dokumentu Y-155 (Ražojumi, ko tieši vai netieši eksportē no Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas) · citādi bez muitas
- Izcelsmes valstis
- visas valstis, izņemot Baltkrievija, Krievija
- Tiesību akts
- Regulation 1227/25
- Dokumenti
- Y155 Ražojumi, ko tieši vai netieši eksportē no Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas
- Papildu muitas nodoklisPapildus nodokļi 50%
- Izcelsmes valstis
- Baltkrievija, Krievija
- Tiesību akts
- Regulation 1227/25
- Tarifa kvotaNepreferenciāla tarifu kvota 20%
- Izcelsmes valstis
- visas valstis, izņemot Baltkrievija, Apvienotā Karaliste, Krievija
- Spēkā
- līdz 2026. gada 31. decembris
- Tiesību akts
- Regulation 1988/20
- Tarifa pozīcijas
- 2 no 4 pozīcijām
- Tarifa kvotaNepreferenciāla tarifu kvota 13%
- Tikai
- 2009 11 99 11 With a degree of concentration higher than 20!o! brix
- Izcelsmes valstis
- visas valstis, izņemot Baltkrievija, Apvienotā Karaliste, Krievija
- Spēkā
- līdz 2026. gada 31. decembris
- Tiesību akts
- Regulation 1988/20
- Tarifa pozīcijas
- 1 no 4 pozīcijām
- Tarifa kvotaNepreferenciāla tarifu kvota 13%
- Tikai
- 2009 11 99 19 Other
- Izcelsmes valstis
- visas valstis, izņemot Baltkrievija, Apvienotā Karaliste, Krievija
- Spēkā
- līdz 2026. gada 31. decembris
- Tiesību akts
- Regulation 1988/20
- Tarifa pozīcijas
- 1 no 4 pozīcijām
- Muitas nodoklis mazvērtīgiem sūtījumiemZemas vērtības sūtījuma muitas nodoklis 3 EUR
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Spēkā
- līdz 2026. gada 31. oktobris
- Tiesību akts
- Regulation 0382/26
- Muitas nodoklis mazvērtīgiem sūtījumiemZemas vērtības sūtījuma muitas nodoklis 3 EUR
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Spēkā
- no 2026. gada 1. novembris
- Tiesību akts
- Regulation 0382/26
- Apstrādes maksaSavienības apstrādes maksa 2 EUR
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Spēkā
- no 2026. gada 1. novembris
- Tiesību akts
- Regulation 2108/26
- Dokumenti
- Y126 Goods sold in distance sales
Importa prasības 3
- Importa kontroleBioloģisko produktu importa kontrole
- Izcelsmes valstis
- visas valstis, izņemot Šveice, Islande, Lihtenšteina, Norvēģija
- Tiesību akts
- Regulation 2306/21
- Importa kontrole
- Izcelsmes valstis
- Ukraina
- Tiesību akts
- Regulation 0692/14
- Dokumenti
- Y997 Preces, kuru izcelsme nav Krimā vai Sevastopolē vai kuru galamērķis nav Krima vai Sevastopole (Padomes Regulas (ES) Nr. 692/2014 2 un 2.b.1. pants)
- N864 Rēķindeklarācija vai izcelsmes deklarācija, ko uz rēķina vai cita komercdokumenta sagatavojis ikviens eksportētājs
- N954 Preču pārvadājumu apliecība EUR.1
- Importa kontrole
- Izcelsmes valstis
- Ukraina
- Tiesību akts
- Regulation 0263/22
- Dokumenti
- Y984 Preces, kuru izcelsme nav vai nav paredzētas Ukrainas valdības nekontrolētajās teritorijās Doneckas, Hersonas, Luhanskas un Zaporižjas apgabalos
- N954 Preču pārvadājumu apliecība EUR.1
- N864 Rēķindeklarācija vai izcelsmes deklarācija, ko uz rēķina vai cita komercdokumenta sagatavojis ikviens eksportētājs
Preferenciālās likmes pa valstīm
| Nolīgums vai shēma | Valstis | Likme |
|---|---|---|
| trešo valstu likme (bez nolīguma) | — | 15,2% – 33,6% |
| GSP-EBA (īpašs režīms vismazāk attīstītajām valstīm - Viss, izņemot ieročus) | Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša un vēl 42Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša, Benina, Burkinafaso, Burundija, Butāna, Centrālāfrikas Republika, Čada, Dienvidsudāna, Džibutija, Eritreja, Etiopija, Gambija, Gvineja, Gvineja-Bisava, Haiti, Jemena, Kambodža, Kiribati, Komoru salas, Kongo (Kinšasa), Laosa, Lesoto, Libērija, Madagaskara, Malāvija, Mali, Mauritānija, Mjanma (Birma), Mozambika, Nepāla, Nigēra, Ruanda, Santome un Prinsipi, Senegāla, Sjerraleone, Somālija, Sudāna, Tanzānija, Togo, Tuvalu, Uganda, Zambija, Zālamana salas | Bez muitas |
| CARIFORUM | Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza un vēl 10Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza, Dominika, Dominikāna, Gajāna, Grenāda, Jamaika, Sentkitsa un Nevisa, Sentlūsija, Sentvinsenta un Grenadīnas, Surinama, Trinidāda un Tobāgo | Bez muitas |
| AZT (Aizjūras zemes un teritorijas) | Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija un vēl 8Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija, Grenlande, Jaunkaledonija, Kirasao, Nīderlandes Karību salas, Senbartelmī, Senpjēra un Mikelona, Sintmārtena, Volisa un Futunas salas | Bez muitas |
| GSP+ (īpašu veicināšanas režīmu ilgtspējīgai attīstībai un labai pārvaldībai) | Bolīvija, Filipīnas, Kaboverde, Kirgizstāna un vēl 4Bolīvija, Filipīnas, Kaboverde, Kirgizstāna, Mongolija, Pakistāna, Šrilanka, Uzbekistāna | Bez muitas |
| Centrālā Amerika | Gvatemala, Hondurasa, Kostarika, Nikaragva, Panama, Salvadora | Bez muitas |
| SADC EPA | Botsvāna, Namībija, Svatini | Bez muitas |
| Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas valstis | Maurīcija, Seišelu salas, Zimbabve | Bez muitas |
| ES–Andora nolīgums | Andora | Bez muitas |
| ES–Albānija nolīgums | Albānija | Bez muitas |
| ES–Bosnija un Hercegovina nolīgums | Bosnija un Hercegovina | Bez muitas |
| ES–Kanāda nolīgums | Kanāda | Bez muitas |
| ES–Kotdivuāra nolīgums | Kotdivuāra | Bez muitas |
| ES–Čīle nolīgums | Čīle | Bez muitas |
| ES–Kamerūna nolīgums | Kamerūna | Bez muitas |
| ES–Alžīrija nolīgums | Alžīrija | Bez muitas |
| ES–Ēģipte nolīgums | Ēģipte | Bez muitas |
| Preferenciāla izcelsme saskaņā ar Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti par grozījumu izdarīšanu 1. un 4. protokolā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses. | Rietumsahāra | Bez muitas |
| ES–Fidži nolīgums | Fidži | Bez muitas |
| ES–Apvienotā Karaliste nolīgums | Apvienotā Karaliste | Bez muitas |
| ES–Gruzija nolīgums | Gruzija | Bez muitas |
| ES–Gana nolīgums | Gana | Bez muitas |
| ES–Islande nolīgums | Islande | Bez muitas |
| ES–Jordānija nolīgums | Jordānija | Bez muitas |
| ES–Japāna nolīgums | Japāna | Bez muitas |
| ES–Kenija nolīgums | Kenija | Bez muitas |
| ES–Dienvidkoreja nolīgums | Dienvidkoreja | Bez muitas |
| ES–Libāna nolīgums | Libāna | Bez muitas |
| ES–Maroka nolīgums | Maroka | Bez muitas |
| ES–Moldova nolīgums | Moldova | Bez muitas |
| ES–Melnkalne nolīgums | Melnkalne | Bez muitas |
| ES–Ziemeļmaķedonija nolīgums | Ziemeļmaķedonija | Bez muitas |
| ES–Jaunzēlande nolīgums | Jaunzēlande | Bez muitas |
| ES–Papua-Jaungvineja nolīgums | Papua-Jaungvineja | Bez muitas |
| ES–Palestīnas teritorijas nolīgums | Palestīnas teritorijas | Bez muitas |
| ES–Serbija nolīgums | Serbija | Bez muitas |
| ES–Singapūra nolīgums | Singapūra | Bez muitas |
| ES–Sanmarīno muitas savienība | Sanmarīno | Bez muitas |
| ES–Turcija nolīgums | Turcija | Bez muitas |
| ES–Ukraina nolīgums | Ukraina | Bez muitas |
| ES–Vjetnama nolīgums | Vjetnama | Bez muitas |
| ES–Samoa nolīgums | Samoa | Bez muitas |
| ES–Kosova nolīgums | Kosova | Bez muitas |
| ES–Dienvidāfrikas Republika nolīgums | Dienvidāfrikas Republika | Bez muitas |
| ES–Kolumbija nolīgums | Kolumbija | Bez muitas |
| ES–Ekvadora nolīgums | Ekvadora | Bez muitas |
| ES–Peru nolīgums | Peru | Bez muitas |
| ES–Norvēģija nolīgums | Norvēģija | Bez muitas |
| ES–Dienvidāfrikas Republika nolīgumsKvota | Dienvidāfrikas Republika | Bez muitas |
| ES–Izraēla nolīgums | Izraēla | 4,5% – 10% |
| ES–Tunisija nolīgums | Tunisija | 4,5% – 10% |
| GSP - Vispārīgās | Indija, Indonēzija, Kongo (Brazavila), Kuka salas un vēl 6Indija, Indonēzija, Kongo (Brazavila), Kuka salas, Mikronēzija, Nigērija, Niue, Sīrija, Tadžikistāna, Vanuatu | 11,7% – 28,5% |
| Mercosur | Argentīna, Brazīlija, Paragvaja, Urugvaja | 13,8% – 30,5% |
| ES–Meksika nolīgumsKvota | Meksika | 14,2% |
ES: imports pa mēnešiem
Galvenie piegādātāji, pēdējie 12 mēneši
| Valsts | Vērtība | Daļa | Izmaiņas |
|---|---|---|---|
| 45,9 milj. € | 34,8% | +16,9% | |
| 23,6 milj. € | 17,9% | -57,1% | |
| 23,5 milj. € | 17,8% | -48,9% | |
| 9,9 milj. € | 7,5% | -39,3% | |
| 9,4 milj. € | 7,2% | +49,9% | |
| 8,5 milj. € | 6,4% | +76,1% | |
| 2,9 milj. € | 2,2% | +1147,7% | |
| 2,5 milj. € | 1,9% | -2% |
Tā pati apakšpozīcija citos tarifos
Pasaules tirdzniecība 2024. gadā
Tirdzniecības vērtība (USD) tirdzniecība nav reģistrēta < 366 tūkst. $366 tūkst. $+4 milj. $+37 milj. $+> 120 milj. $
Eksports: 110
- Brazīlija: 1 mljrd. $
- Meksika: 533 milj. $
- Spānija: 176 milj. $
- Izraēla: 120 milj. $
- Nīderlande: 109 milj. $
- Itālija: 104 milj. $
- Ēģipte: 89 milj. $
- Amerikas Savienotās Valstis: 76 milj. $
- Turcija: 44 milj. $
- Austrija: 39 milj. $
- Dienvidāfrikas Republika: 37 milj. $
- Ķīna: 28 milj. $
- Argentīna: 24 milj. $
- Kipra: 21 milj. $
- Grieķija: 20 milj. $
- Panama: 16 milj. $
- Beliza: 15 milj. $
- Pakistāna: 15 milj. $
- Vācija: 13 milj. $
- Peru: 13 milj. $
- Kostarika: 12 milj. $
- Francija: 8 milj. $
- Kanāda: 7 milj. $
- Beļģija: 7 milj. $
- Taizeme: 5 milj. $
- Singapūra: 5 milj. $
- Paragvaja: 4 milj. $
- Polija: 4 milj. $
- Taivāna: 4 milj. $
- Urugvaja: 3 milj. $
- Maroka: 3 milj. $
- Šveice: 3 milj. $
- Irāka: 3 milj. $
- Irāna: 2 milj. $
- Ķīnas īpašās pārvaldes apgabals Honkonga: 2 milj. $
- Īrija: 2 milj. $
- Kuveita: 1 milj. $
- Gvatemala: 1 milj. $
- Apvienotā Karaliste: 1 milj. $
- Portugāle: 756 tūkst. $
- Indija: 748 tūkst. $
- Gana: 740 tūkst. $
- Serbija: 739 tūkst. $
- Austrālija: 689 tūkst. $
- Malaizija: 666 tūkst. $
- Armēnija: 659 tūkst. $
- Zimbabve: 608 tūkst. $
- Dānija: 548 tūkst. $
- Rumānija: 544 tūkst. $
- Jaunzēlande: 485 tūkst. $
- Slovēnija: 479 tūkst. $
- Čīle: 381 tūkst. $
- Ekvadora: 366 tūkst. $
- Saūda Arābija: 358 tūkst. $
- Zviedrija: 331 tūkst. $
- Slovākija: 172 tūkst. $
- Kolumbija: 152 tūkst. $
- Centrālāfrikas Republika: 150 tūkst. $
- Lietuva: 150 tūkst. $
- Japāna: 143 tūkst. $
Tirdzniecības vērtība (USD) tirdzniecība nav reģistrēta < 450 tūkst. $450 tūkst. $+5 milj. $+25 milj. $+> 80 milj. $
Imports: 185
- Amerikas Savienotās Valstis: 615 milj. $
- Nīderlande: 402 milj. $
- Beļģija: 295 milj. $
- Japāna: 258 milj. $
- Ķīna: 186 milj. $
- Vācija: 80 milj. $
- Izraēla: 68 milj. $
- Kanāda: 59 milj. $
- Dominikāna: 55 milj. $
- Spānija: 49 milj. $
- Dienvidkoreja: 47 milj. $
- Itālija: 39 milj. $
- Īrija: 39 milj. $
- Polija: 38 milj. $
- Austrālija: 37 milj. $
- Čīle: 34 milj. $
- Francija: 28 milj. $
- Grieķija: 26 milj. $
- Austrija: 25 milj. $
- Saūda Arābija: 23 milj. $
- Apvienotā Karaliste: 18 milj. $
- Zviedrija: 17 milj. $
- Turcija: 16 milj. $
- Taivāna: 14 milj. $
- Apvienotie Arābu Emirāti: 13 milj. $
- Taizeme: 13 milj. $
- Trinidāda un Tobāgo: 11 milj. $
- Indija: 10 milj. $
- Kipra: 10 milj. $
- Slovēnija: 10 milj. $
- Vjetnama: 10 milj. $
- Serbija: 9 milj. $
- Somija: 9 milj. $
- Beliza: 9 milj. $
- Malaizija: 8 milj. $
- Ungārija: 8 milj. $
- Jaunzēlande: 8 milj. $
- Indonēzija: 8 milj. $
- Portugāle: 7 milj. $
- Hondurasa: 7 milj. $
- Čehija: 6 milj. $
- Krievija: 6 milj. $
- Ukraina: 6 milj. $
- Fidži: 5 milj. $
- Kolumbija: 5 milj. $
- Kuveita: 5 milj. $
- Norvēģija: 4 milj. $
- Maroka: 4 milj. $
- Nigērija: 4 milj. $
- Irāka: 4 milj. $
- Gvatemala: 4 milj. $
- Panama: 4 milj. $
- Ķīnas īpašās pārvaldes apgabals Honkonga: 4 milj. $
- Singapūra: 4 milj. $
- Dienvidāfrikas Republika: 4 milj. $
- Ekvadora: 3 milj. $
- Urugvaja: 3 milj. $
- Dānija: 3 milj. $
- Katara: 3 milj. $
- Barbadosa: 3 milj. $
Lielākās eksportētājvalstis
| Vieta | Valsts | Vērtība | Daļa |
|---|---|---|---|
| 1 | 1 mljrd. $ | 42,6% | |
| 2 | 533 milj. $ | 19,3% | |
| 3 | 176 milj. $ | 6,4% | |
| 4 | 120 milj. $ | 4,4% | |
| 5 | 109 milj. $ | 4% | |
| 6 | 104 milj. $ | 3,8% | |
| 7 | 89 milj. $ | 3,2% | |
| 8 | 76 milj. $ | 2,8% | |
| 9 | 44 milj. $ | 1,6% | |
| 10 | 39 milj. $ | 1,4% |
Lielākās importētājvalstis
| Vieta | Valsts | Vērtība | Daļa |
|---|---|---|---|
| 1 | 615 milj. $ | 22,3% | |
| 2 | 402 milj. $ | 14,6% | |
| 3 | 295 milj. $ | 10,7% | |
| 4 | 258 milj. $ | 9,4% | |
| 5 | 186 milj. $ | 6,7% | |
| 6 | 80 milj. $ | 2,9% | |
| 7 | 68 milj. $ | 2,5% | |
| 8 | 59 milj. $ | 2,1% | |
| 9 | 55 milj. $ | 2% | |
| 10 | 49 milj. $ | 1,8% |
Šī produkta ievedmuita pasaulē 162
Vislielākās labvēlības režīma (MFN) muitas nodoklis, ko katra valsts piemēro šīs HS apakšpozīcijas precēm: tās valsts tarifa pozīciju vidējais rādītājs, ar zemāko un augstāko pozīciju, ja tās atšķiras. Preces no valstīm, ar kurām ir tirdzniecības nolīgums, bieži maksā mazāk.
- 15%muitas mediāna
- 11valstu skaits bez muitas (MFN)
- 143%augstākais: Dominika, Barbadosa, Angola
162
| Importētājvalsts | MFN muitas nodoklis | pozīcijas no – līdz | datu gads |
|---|---|---|---|
| 30% | 2018 · HS 2012 | ||
| 15% | 2023 | ||
| 15% | 2023 | ||
| 7,2%* | 2023 | ||
| 0% | 2021 · HS 2017 | ||
| 60% | 2023 · HS 2017 | ||
| 15% | 10% – 20% | 2021 · HS 2007 | |
| 18% | 14% – 30% | 2023 | |
| 5% | 2023 | ||
| 14% | 2023 · HS 2017 | ||
| 2,5% | 0% – 5% | 2023 | |
| 6% | 2021 · HS 2012 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 15% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 2,5% | 0% – 5% | 2021 · HS 2017 | |
| 25% | 2023 · HS 2017 | ||
| 91% | 40% – 141% | 2022 · HS 2017 | |
| 40% | 2023 | ||
| 15% | 10% – 20% | 2023 | |
| 5% | 2023 | ||
| 20% | 2023 · HS 2017 | ||
| 37%* | 2022 | ||
| 25% | 2023 | ||
| 14% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 15% | 10% – 20% | 2023 | |
| 35% | 2023 | ||
| 10% | 2022 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 6% | 2023 · HS 2017 | ||
| 25% | 2023 | ||
| 54% | 2023 | ||
| 143% | 135% – 150% | 2023 · HS 2017 | |
| 16% | 8% – 20% | 2023 | |
| 24% | 15% – 34% | 2023 | |
| 30% | 2023 · HS 2017 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 35% | 2021 · HS 2017 | ||
| 60% | 2019 · HS 2017 | ||
| 32% | 2023 | ||
| 7% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 40% | 2023 · HS 2017 | ||
| 15% | 10% – 20% | 2023 | |
| 15% | 10% – 20% | 2023 | |
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 40% | 2023 · HS 2012 | ||
| 12% | 2022 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 15% | 10% – 20% | 2023 | |
| 15% | 10% – 20% | 2023 | |
| 10% | 2020 · HS 2017 | ||
| 25% | 2023 | ||
| 35% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 32% | 2020 · HS 2017 | ||
| 10% | 0% – 20% | 2023 | |
| 10% | 0% – 12% | 2022 · HS 2017 | |
| 40% | 2023 | ||
| 24% | 21% – 26% | 2023 | |
| 5% | 2023 | ||
| 7,5% | 5% – 10% | 2017 · HS 2017 | |
| 7,5% | 0% – 15% | 2023 | |
| 30% | 2023 · HS 2017 | ||
| 22% | 2021 · HS 2002 | ||
| 35% | 2023 · HS 2017 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 5,7% | 0% – 10% | 2023 | |
| 35% | 2023 | ||
| 2,5% | 0% – 5% | 2021 · HS 2017 | |
| 15% | 2023 · HS 2017 | ||
| 20% | 2021 · HS 2017 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 14% | 2023 | ||
| 15% | 10% – 20% | 2023 · HS 2017 | |
| 2,5% | 0% – 5% | 2021 · HS 2017 | |
| 15% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2022 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 7,5% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 10% | 2023 · HS 2017 | ||
| 25% | 2023 | ||
| 23% | 5% – 40% | 2020 · HS 2017 | |
| 15% | 10% – 20% | 2023 | |
| 42%* | 19% – 65% | 2021 · HS 2017 | |
| 5% | 2021 · HS 2017 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 25% | 2021 · HS 2017 | ||
| 25% | 0% – 50% | 2023 | |
| 15% | 10% – 20% | 2023 | |
| 40% | 2023 | ||
| 15% | 10% – 20% | 2023 · HS 2017 | |
| 0% | 2023 | ||
| 20% | 2023 · HS 2017 | ||
| 14% | 3% – 25% | 2021 · HS 2017 | |
| 15% | 2023 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 30% | 10% – 50% | 2023 · HS 2017 | |
| 20% | 2023 | ||
| 25% | 2023 | ||
| 10% | 2021 · HS 2017 | ||
| 41%* | 2023 | ||
| 15% | 10% – 20% | 2023 | |
| 15% | 10% – 20% | 2023 | |
| 15% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 10% | 0% – 12% | 2017 · HS 2017 | |
| 10% | 2023 | ||
| 15% | 2023 | ||
| 14% | 2023 · HS 2017 | ||
| 6% | 2023 · HS 2017 | ||
| 35% | 2023 | ||
| 15% | 2022 | ||
| 20% | 2020 · HS 2017 | ||
| 10% | 2019 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 34%* | 2023 | ||
| 15% | 10% – 20% | 2023 | |
| 5% | 2021 · HS 2017 | ||
| 40% | 2023 | ||
| 40% | 2023 · HS 2012 | ||
| 40% | 2023 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 25% | 20% – 30% | 2020 · HS 2012 | |
| 15% | 10% – 20% | 2023 | |
| 25% | 2023 · HS 2017 | ||
| 40% | 2021 · HS 2017 | ||
| 40% | 2023 · HS 2007 | ||
| 25% | 2023 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 32%* | 14% – 50% | 2023 | |
| 15% | 2021 · HS 2012 | ||
| 10%* | 2023 | ||
| 35% | 2023 | ||
| 15% | 10% – 20% | 2023 | |
| 7,5% | 0% – 15% | 2023 · HS 2017 | |
| 40% | 2023 · HS 2012 | ||
| 59% | 2023 | ||
| 12% | 2017 · HS 2017 | ||
| 35% | 2023 | ||
| 2% | 2023 · HS 2017 | ||
| 14% | 2023 · HS 2017 | ||
| 10% | 2021 · HS 2017 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 20% | 2023 · HS 2017 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 4% | 2021 · HS 2012 | ||
| 25% | 2023 | ||
| 10% | 2023 · HS 2017 | ||
| 12% | 0% – 15% | 2023 | |
| 0,4% | 2023 |
Tarifu datu gadi: 2017–2023; likmes kopš tā laika var būt mainījušās. * īpatnējo muitas nodokļu ad valorem ekvivalents (UNCTAD aplēse) · UNCTAD TRAINS, piekļuve ar WITS (Pasaules Banka)
Klasifikācijas un atbilstības
Kur šī HS apakšpozīcija ir Apvienoto Nāciju Organizācijas statistikas klasifikācijās un kādi kodi tai bija iepriekšējos Harmonizētās sistēmas izdevumos.
- SITC Rev. 4
- 0591 Orange juice
- Galīgais izlietojums (BEC Rev. 5)
- Patēriņa preces · BEC 113101
- Produkts CPC 2.1
- 21431 Orange juice
- Darbība ISIC Rev. 4
- 1030 Processing and preserving of fruit and vegetables
Iepriekšējie HS izdevumi
| HS | Kods | |
|---|---|---|
| 2017 | 2009.11 | nemainīts |
| 2012 | 2009.11 | nemainīts |
| 2007 | 2009.11 | nemainīts |
| 2002 | 2009.11 | nemainīts |
| 1996 | 2009.11 | nemainīts |
| 1992 | 2009.11 | nemainīts |
ANO Statistikas nodaļas (UNSD) atbilstības tabulas
Saistoši klasifikācijas lēmumi līdzīgām precēm 1
ASV muitas (CBP, CROSS) un Apvienotās Karalistes HMRC (Advance Tariff Rulings) lēmumi par šim kodam klasificētām precēm. Lēmums ir saistošs tikai tā turētājam, taču parāda, kā iestādes klasificē līdzīgas preces. Preču apraksti ir iestāžu angliskie teksti.
- N301712 U.S. CBP
The tariff classification of orange juice concentrate from Brazil
Nesenās normatīvo aktu izmaiņas, kurās minēts šis kods
Tiesību akti, kuru tekstā minēts šis kods vai tā pozīcija. Pārbaudiet pašu aktu: kods var būt minēts arī citu iemeslu dēļ, ne tikai muitas nodokļa izmaiņu dēļ.
-
FR Doc. 2026-14542 · 91 FR 45516 · Avots: federalregister.gov
-
FR Doc. 2026-11158 · 91 FR 33854 · Avots: federalregister.gov
ES kombinētajā nomenklatūrā apakšpozīcija 2009.11 ir sadalīta 4 tarifa pozīcijās; trešo valstu muitas nodokļa likme svārstās no 15,2% līdz 33,6% (vidēji 24,4%). 2 pozīcijām noteikts specifisks vai kombinēts muitas nodoklis.
Turcijas muitas tarifa apakšpozīcijā 2009.11 ir 4 tarifa pozīcijas, un likumā noteiktā likme (Likums Nr. 474) ir 58,5%.
Preces no 111 valstīm var ievest ES bez muitas nodokļa saskaņā ar tirdzniecības nolīgumiem un preferenču shēmām (piemēram, GSP-EBA, CARIFORUM); trešo valstu muitas nodokļa likme ir 15,2% – 33,6%.
Precēm, kuru izcelsmes valsts ir Baltkrievija vai Krievija, ES papildus muitas nodoklim ir noteikusi papildu muitas nodokli; tā likme ir 50%.
Periodā 2025. g. septembris – 2026. g. augusts ES importēja šīs apakšpozīcijas preces 131,8 milj. € vērtībā (−31% salīdzinājumā ar iepriekšējiem 12 mēnešiem); lielākais piegādātājs – Ēģipte ar 35% no importa, otrajā vietā – Meksika.
Šo preču pasaules eksporta vērtība 2024. gadā bija 3 mljrd. $ (+39,6% gada laikā).
Eksportā pirmajā vietā – Brazīlija (1 mljrd. $), otrajā – Meksika.
Jautājumi un atbildes
Augļu vai riekstu sulas: apelsīnu sula, saldēta – kāds ir preču kods?
Harmonizētajā sistēmā šīs preces klasificē apakšpozīcijā 2009.11 (pozīcija 2009), kas ietilpst IV iedaļā. ES kombinētajā nomenklatūrā, ko piemēro arī Latvijā, kodam pievieno vēl divus ciparus.
Kāds ir ievedmuitas nodoklis kodam 2009.11 ES?
ES kombinētajā nomenklatūrā precēm no valstīm bez preferenciāla nolīguma trešo valstu muitas nodokļa likme kodam 2009.11 svārstās no 15,2% līdz 33,6% atkarībā no tarifa pozīcijas. Preferenciālās likmes, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
Kāds ir ievedmuitas nodoklis kodam 2009.11 Turcijā?
Turcijas muitas tarifā precēm no valstīm bez preferenciāla nolīguma likumā noteiktā likme (Likums Nr. 474) kodam 2009.11 ir 58,5%. Preferenciālās likmes, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
Kura valsts visvairāk eksportē preces ar kodu 2009.11?
Brazīlija: 1 mljrd. $ 2024. gadā (42,6% no pasaules eksporta).
No kurām valstīm apakšpozīcijas 2009.11 preces var ievest ES bez muitas nodokļa?
Precēm no 111 valstīm saskaņā ar tirdzniecības nolīgumu vai preferenču shēmu piemēro 0% likmi (piemēram, GSP-EBA, CARIFORUM, AZT). Precēm jāatbilst nolīguma izcelsmes noteikumiem, un importētājam jābūt izcelsmes apliecinājumam; pretējā gadījumā piemēro trešo valstu muitas nodokļa likmi (15,2% – 33,6%). Augstāk izvēlieties izcelsmes valsti, lai redzētu tās likmi.
Vai apakšpozīcijas 2009.11 precēm piemēro antidempinga maksājumu vai citu papildu muitas nodokli?
Precēm, kuru izcelsmes valsts ir Baltkrievija vai Krievija, ES papildus muitas nodoklim ir noteikusi papildu muitas nodokli; tā likme ir 50%. Pasākumā nosauktajiem eksportētājiem var būt noteiktas atšķirīgas likmes.
No kurām valstīm ES importē apakšpozīcijas 2009.11 preces?
Pēdējos 12 mēnešos (2025. g. septembris – 2026. g. augusts) lielākie piegādātāji bija Ēģipte (35%), Meksika (18%) un Brazīlija (18%); kopējais imports – 131,8 milj. €.