Apakšpozīcija · Nodaļa 20 · Pozīcija 2009
2009.12: nesaldēta, kuras Briksa vērtība nepārsniedz 20
Nesaldēta apelsīnu sula (Briksa vērtība līdz 20)
Apakšpozīcija 2009.12 – nesaldēta apelsīnu sula (Briksa vērtība līdz 20) – ietilpst pozīcijā 2009, 20. nodaļā.
Kas jāmaksā
Imports: ES
Likmes pa valsts tarifa pozīcijām · ES kombinētā nomenklatūra
ES: tarifa pozīcijas →- 2009 12 00 nesaldēta, kuras Briksa vērtība nepārsniedz 20 12,2%—
Papildu muitas nodokļi un importa noteikumi
Maksājumi papildus muitas nodoklim un prasības, kas precēm jāizpilda uz robežas.
Papildu nodokļi un maksājumi 5
- Papildu muitas nodoklisPapildus nodokļi 50% ar dokumentu Y-155 (Ražojumi, ko tieši vai netieši eksportē no Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas) · citādi bez muitas
- Izcelsmes valstis
- visas valstis, izņemot Baltkrievija, Krievija
- Tiesību akts
- Regulation 1227/25
- Dokumenti
- Y155 Ražojumi, ko tieši vai netieši eksportē no Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas
- Papildu muitas nodoklisPapildus nodokļi 50%
- Izcelsmes valstis
- Baltkrievija, Krievija
- Tiesību akts
- Regulation 1227/25
- Muitas nodoklis mazvērtīgiem sūtījumiemZemas vērtības sūtījuma muitas nodoklis 3 EUR
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Spēkā
- līdz 2026. gada 31. oktobris
- Tiesību akts
- Regulation 0382/26
- Muitas nodoklis mazvērtīgiem sūtījumiemZemas vērtības sūtījuma muitas nodoklis 3 EUR
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Spēkā
- no 2026. gada 1. novembris
- Tiesību akts
- Regulation 0382/26
- Apstrādes maksaSavienības apstrādes maksa 2 EUR
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Spēkā
- no 2026. gada 1. novembris
- Tiesību akts
- Regulation 2108/26
- Dokumenti
- Y126 Goods sold in distance sales
Importa prasības 3
- Importa kontroleBioloģisko produktu importa kontrole
- Izcelsmes valstis
- visas valstis, izņemot Šveice, Islande, Lihtenšteina, Norvēģija
- Tiesību akts
- Regulation 2306/21
- Importa kontrole
- Izcelsmes valstis
- Ukraina
- Tiesību akts
- Regulation 0692/14
- Dokumenti
- Y997 Preces, kuru izcelsme nav Krimā vai Sevastopolē vai kuru galamērķis nav Krima vai Sevastopole (Padomes Regulas (ES) Nr. 692/2014 2 un 2.b.1. pants)
- N864 Rēķindeklarācija vai izcelsmes deklarācija, ko uz rēķina vai cita komercdokumenta sagatavojis ikviens eksportētājs
- N954 Preču pārvadājumu apliecība EUR.1
- Importa kontrole
- Izcelsmes valstis
- Ukraina
- Tiesību akts
- Regulation 0263/22
- Dokumenti
- Y984 Preces, kuru izcelsme nav vai nav paredzētas Ukrainas valdības nekontrolētajās teritorijās Doneckas, Hersonas, Luhanskas un Zaporižjas apgabalos
- N954 Preču pārvadājumu apliecība EUR.1
- N864 Rēķindeklarācija vai izcelsmes deklarācija, ko uz rēķina vai cita komercdokumenta sagatavojis ikviens eksportētājs
Preferenciālās likmes pa valstīm
| Nolīgums vai shēma | Valstis | Likme |
|---|---|---|
| trešo valstu likme (bez nolīguma) | — | 12,2% |
| GSP-EBA (īpašs režīms vismazāk attīstītajām valstīm - Viss, izņemot ieročus) | Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša un vēl 42Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša, Benina, Burkinafaso, Burundija, Butāna, Centrālāfrikas Republika, Čada, Dienvidsudāna, Džibutija, Eritreja, Etiopija, Gambija, Gvineja, Gvineja-Bisava, Haiti, Jemena, Kambodža, Kiribati, Komoru salas, Kongo (Kinšasa), Laosa, Lesoto, Libērija, Madagaskara, Malāvija, Mali, Mauritānija, Mjanma (Birma), Mozambika, Nepāla, Nigēra, Ruanda, Santome un Prinsipi, Senegāla, Sjerraleone, Somālija, Sudāna, Tanzānija, Togo, Tuvalu, Uganda, Zambija, Zālamana salas | Bez muitas |
| CARIFORUM | Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza un vēl 10Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza, Dominika, Dominikāna, Gajāna, Grenāda, Jamaika, Sentkitsa un Nevisa, Sentlūsija, Sentvinsenta un Grenadīnas, Surinama, Trinidāda un Tobāgo | Bez muitas |
| AZT (Aizjūras zemes un teritorijas) | Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija un vēl 8Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija, Grenlande, Jaunkaledonija, Kirasao, Nīderlandes Karību salas, Senbartelmī, Senpjēra un Mikelona, Sintmārtena, Volisa un Futunas salas | Bez muitas |
| GSP+ (īpašu veicināšanas režīmu ilgtspējīgai attīstībai un labai pārvaldībai) | Bolīvija, Filipīnas, Kaboverde, Kirgizstāna un vēl 4Bolīvija, Filipīnas, Kaboverde, Kirgizstāna, Mongolija, Pakistāna, Šrilanka, Uzbekistāna | Bez muitas |
| Centrālā Amerika | Gvatemala, Hondurasa, Kostarika, Nikaragva, Panama, Salvadora | Bez muitas |
| SADC EPA | Botsvāna, Namībija, Svatini | Bez muitas |
| Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas valstis | Maurīcija, Seišelu salas, Zimbabve | Bez muitas |
| ES–Andora nolīgums | Andora | Bez muitas |
| ES–Albānija nolīgums | Albānija | Bez muitas |
| ES–Bosnija un Hercegovina nolīgums | Bosnija un Hercegovina | Bez muitas |
| ES–Kanāda nolīgums | Kanāda | Bez muitas |
| ES–Kotdivuāra nolīgums | Kotdivuāra | Bez muitas |
| ES–Čīle nolīgums | Čīle | Bez muitas |
| ES–Kamerūna nolīgums | Kamerūna | Bez muitas |
| ES–Kolumbija nolīgums | Kolumbija | Bez muitas |
| ES–Alžīrija nolīgums | Alžīrija | Bez muitas |
| ES–Ekvadora nolīgums | Ekvadora | Bez muitas |
| ES–Ēģipte nolīgums | Ēģipte | Bez muitas |
| Preferenciāla izcelsme saskaņā ar Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti par grozījumu izdarīšanu 1. un 4. protokolā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses. | Rietumsahāra | Bez muitas |
| ES–Fidži nolīgums | Fidži | Bez muitas |
| ES–Apvienotā Karaliste nolīgums | Apvienotā Karaliste | Bez muitas |
| ES–Gruzija nolīgums | Gruzija | Bez muitas |
| ES–Gana nolīgums | Gana | Bez muitas |
| ES–Islande nolīgums | Islande | Bez muitas |
| ES–Jordānija nolīgums | Jordānija | Bez muitas |
| ES–Japāna nolīgums | Japāna | Bez muitas |
| ES–Kenija nolīgums | Kenija | Bez muitas |
| ES–Dienvidkoreja nolīgums | Dienvidkoreja | Bez muitas |
| ES–Libāna nolīgums | Libāna | Bez muitas |
| ES–Maroka nolīgums | Maroka | Bez muitas |
| ES–Moldova nolīgums | Moldova | Bez muitas |
| ES–Melnkalne nolīgums | Melnkalne | Bez muitas |
| ES–Ziemeļmaķedonija nolīgums | Ziemeļmaķedonija | Bez muitas |
| ES–Jaunzēlande nolīgums | Jaunzēlande | Bez muitas |
| ES–Peru nolīgums | Peru | Bez muitas |
| ES–Papua-Jaungvineja nolīgums | Papua-Jaungvineja | Bez muitas |
| ES–Palestīnas teritorijas nolīgums | Palestīnas teritorijas | Bez muitas |
| ES–Serbija nolīgums | Serbija | Bez muitas |
| ES–Singapūra nolīgums | Singapūra | Bez muitas |
| ES–Sanmarīno muitas savienība | Sanmarīno | Bez muitas |
| ES–Turcija nolīgums | Turcija | Bez muitas |
| ES–Ukraina nolīgums | Ukraina | Bez muitas |
| ES–Vjetnama nolīgums | Vjetnama | Bez muitas |
| ES–Samoa nolīgums | Samoa | Bez muitas |
| ES–Kosova nolīgums | Kosova | Bez muitas |
| ES–Izraēla nolīgums | Izraēla | 3,6% |
| ES–Tunisija nolīgums | Tunisija | 3,6% |
| ES–Meksika nolīgumsKvota | Meksika | 4,2% |
| GSP - Vispārīgās | Indija, Indonēzija, Kongo (Brazavila), Kuka salas un vēl 6Indija, Indonēzija, Kongo (Brazavila), Kuka salas, Mikronēzija, Nigērija, Niue, Sīrija, Tadžikistāna, Vanuatu | 8,5% |
| Mercosur | Argentīna, Brazīlija, Paragvaja, Urugvaja | 10,6% |
ES: imports pa mēnešiem
Galvenie piegādātāji, pēdējie 12 mēneši
| Valsts | Vērtība | Daļa | Izmaiņas |
|---|---|---|---|
| 353,1 milj. € | 85,3% | -2,7% | |
| 34 milj. € | 8,2% | +115,7% | |
| 14,6 milj. € | 3,5% | +23,3% | |
| 7,8 milj. € | 1,9% | -52,6% | |
| 765 tūkst. € | 0,2% | +14,2% | |
| 734 tūkst. € | 0,2% | -21,5% | |
| 650 tūkst. € | 0,2% | -23,9% | |
| 630 tūkst. € | 0,2% | -3,9% |
Tā pati apakšpozīcija citos tarifos
Pasaules tirdzniecība 2024. gadā
Tirdzniecības vērtība (USD) tirdzniecība nav reģistrēta < 224,8 tūkst. $224,8 tūkst. $+2,6 milj. $+25,5 milj. $+> 208,7 milj. $
Eksports: 126
- Brazīlija: 1,2 mljrd. $
- Spānija: 239,2 milj. $
- Nīderlande: 216,6 milj. $
- Vācija: 208,7 milj. $
- Amerikas Savienotās Valstis: 144,9 milj. $
- Meksika: 136,2 milj. $
- Beļģija: 130,7 milj. $
- Īrija: 99,1 milj. $
- Austrija: 41 milj. $
- Francija: 35,6 milj. $
- Polija: 34,6 milj. $
- Dānija: 26,9 milj. $
- Apvienotā Karaliste: 25,5 milj. $
- Ēģipte: 19 milj. $
- Itālija: 17,3 milj. $
- Grieķija: 16,3 milj. $
- Ungārija: 12,4 milj. $
- Maroka: 11,3 milj. $
- Kipra: 10,8 milj. $
- Gvatemala: 7,5 milj. $
- Dienvidāfrikas Republika: 6,6 milj. $
- Izraēla: 5,6 milj. $
- Turcija: 5,4 milj. $
- Kanāda: 5,4 milj. $
- Austrālija: 5,1 milj. $
- Kostarika: 4,2 milj. $
- Taizeme: 3,7 milj. $
- Kuveita: 3,5 milj. $
- Serbija: 3,3 milj. $
- Hondurasa: 2,8 milj. $
- Portugāle: 2,6 milj. $
- Krievija: 2,4 milj. $
- Somija: 2,3 milj. $
- Argentīna: 2,3 milj. $
- Slovēnija: 2,1 milj. $
- Slovākija: 1,8 milj. $
- Čehija: 1,7 milj. $
- Latvija: 1,4 milj. $
- Lietuva: 1,2 milj. $
- Saūda Arābija: 1,2 milj. $
- Armēnija: 1 milj. $
- Zviedrija: 1 milj. $
- Apvienotie Arābu Emirāti: 954,5 tūkst. $
- Ķīna: 854,6 tūkst. $
- Šveice: 714,7 tūkst. $
- Bahreina: 672,3 tūkst. $
- Panama: 606,8 tūkst. $
- Senegāla: 523,1 tūkst. $
- Beliza: 491,5 tūkst. $
- Igaunija: 477,6 tūkst. $
- Jaunzēlande: 448,8 tūkst. $
- Kotdivuāra: 374,1 tūkst. $
- Malaizija: 339,6 tūkst. $
- Singapūra: 330 tūkst. $
- Indija: 305,5 tūkst. $
- Ziemeļmaķedonija: 305,5 tūkst. $
- Gruzija: 300,8 tūkst. $
- Bulgārija: 292,5 tūkst. $
- Kolumbija: 247,2 tūkst. $
- Ķīnas īpašās pārvaldes apgabals Honkonga: 228,9 tūkst. $
Tirdzniecības vērtība (USD) tirdzniecība nav reģistrēta < 237,8 tūkst. $237,8 tūkst. $+1,5 milj. $+12,5 milj. $+> 120,8 milj. $
Imports: 210
- Amerikas Savienotās Valstis: 788,1 milj. $
- Beļģija: 331,5 milj. $
- Nīderlande: 292,9 milj. $
- Francija: 262,5 milj. $
- Apvienotā Karaliste: 180,8 milj. $
- Vācija: 121,8 milj. $
- Kanāda: 120,8 milj. $
- Spānija: 65,7 milj. $
- Īrija: 51,9 milj. $
- Zviedrija: 40,9 milj. $
- Šveice: 35,7 milj. $
- Austrija: 31,3 milj. $
- Polija: 27,9 milj. $
- Čehija: 23,6 milj. $
- Itālija: 17 milj. $
- Somija: 16,2 milj. $
- Meksika: 16,1 milj. $
- Dānija: 16 milj. $
- Norvēģija: 15,8 milj. $
- Dienvidkoreja: 14,3 milj. $
- Ungārija: 12,5 milj. $
- Slovākija: 12,2 milj. $
- Rumānija: 11 milj. $
- Portugāle: 9,4 milj. $
- Krievija: 8,3 milj. $
- Slovēnija: 8,1 milj. $
- Saūda Arābija: 7,8 milj. $
- Japāna: 7,6 milj. $
- Ķīna: 7,2 milj. $
- Horvātija: 7,2 milj. $
- Lietuva: 7,1 milj. $
- Luksemburga: 5,5 milj. $
- Čīle: 4,5 milj. $
- Ukraina: 3,6 milj. $
- Latvija: 3,4 milj. $
- Igaunija: 3,3 milj. $
- Serbija: 3,3 milj. $
- Bulgārija: 3,2 milj. $
- Grieķija: 3 milj. $
- Singapūra: 2,5 milj. $
- Islande: 2,4 milj. $
- Panama: 2,3 milj. $
- Albānija: 2,1 milj. $
- Ķīnas īpašās pārvaldes apgabals Honkonga: 2 milj. $
- Izraēla: 2 milj. $
- Filipīnas: 2 milj. $
- Indija: 1,9 milj. $
- Nikaragva: 1,8 milj. $
- Malta: 1,8 milj. $
- Lībija: 1,7 milj. $
- Senegāla: 1,5 milj. $
- Apvienotie Arābu Emirāti: 1,5 milj. $
- Kazahstāna: 1,5 milj. $
- Dominikāna: 1,3 milj. $
- Salvadora: 1,2 milj. $
- Bahamu salas: 1,2 milj. $
- Botsvāna: 1,1 milj. $
- Bosnija un Hercegovina: 1,1 milj. $
- Kipra: 1,1 milj. $
- Melnkalne: 1,1 milj. $
Lielākās eksportētājvalstis
| Vieta | Valsts | Vērtība | Daļa |
|---|---|---|---|
| 1 | 1,2 mljrd. $ | 43,3% | |
| 2 | 239,2 milj. $ | 9% | |
| 3 | 216,6 milj. $ | 8,1% | |
| 4 | 208,7 milj. $ | 7,8% | |
| 5 | 144,9 milj. $ | 5,4% | |
| 6 | 136,2 milj. $ | 5,1% | |
| 7 | 130,7 milj. $ | 4,9% | |
| 8 | 99,1 milj. $ | 3,7% | |
| 9 | 41 milj. $ | 1,5% | |
| 10 | 35,6 milj. $ | 1,3% |
Lielākās importētājvalstis
| Vieta | Valsts | Vērtība | Daļa |
|---|---|---|---|
| 1 | 788,1 milj. $ | 29,6% | |
| 2 | 331,5 milj. $ | 12,4% | |
| 3 | 292,9 milj. $ | 11% | |
| 4 | 262,5 milj. $ | 9,9% | |
| 5 | 180,8 milj. $ | 6,8% | |
| 6 | 121,8 milj. $ | 4,6% | |
| 7 | 120,8 milj. $ | 4,5% | |
| 8 | 65,7 milj. $ | 2,5% | |
| 9 | 51,9 milj. $ | 1,9% | |
| 10 | 40,9 milj. $ | 1,5% |
Šī produkta ievedmuita pasaulē 162
Vislielākās labvēlības režīma (MFN) muitas nodoklis, ko katra valsts piemēro šīs HS apakšpozīcijas precēm: tās valsts tarifa pozīciju vidējais rādītājs, ar zemāko un augstāko pozīciju, ja tās atšķiras. Preces no valstīm, ar kurām ir tirdzniecības nolīgums, bieži maksā mazāk.
- 15%muitas mediāna
- 13valstu skaits bez muitas (MFN)
- 108%augstākais: Dominika, Barbadosa, Nepāla
162
| Importētājvalsts | MFN muitas nodoklis | pozīcijas no – līdz | datu gads |
|---|---|---|---|
| 30% | 2018 · HS 2012 | ||
| 15% | 2023 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 8,6%* | 6,3% – 11% | 2023 | |
| 0% | 2021 · HS 2017 | ||
| 60% | 2023 · HS 2017 | ||
| 18% | 10% – 20% | 2021 · HS 2007 | |
| 12% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 14% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 6% | 2021 · HS 2012 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 15% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 5% | 2021 · HS 2017 | ||
| 25% | 2023 · HS 2017 | ||
| 70% | 10% – 141% | 2022 · HS 2017 | |
| 33% | 10% – 40% | 2023 | |
| 15% | 10% – 20% | 2023 | |
| 5% | 2023 | ||
| 20% | 2023 · HS 2017 | ||
| 46%* | 2022 | ||
| 25% | 2023 | ||
| 14% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 15% | 10% – 20% | 2023 | |
| 35% | 2023 | ||
| 10% | 2022 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 6% | 2023 · HS 2017 | ||
| 25% | 2023 | ||
| 54% | 2023 | ||
| 108% | 10% – 150% | 2023 · HS 2017 | |
| 20% | 2023 | ||
| 12% | 2023 | ||
| 30% | 2023 · HS 2017 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 35% | 2021 · HS 2017 | ||
| 60% | 2019 · HS 2017 | ||
| 32% | 2023 | ||
| 1% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 33% | 10% – 40% | 2023 · HS 2017 | |
| 15% | 10% – 20% | 2023 | |
| 15% | 10% – 20% | 2023 | |
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 33% | 10% – 40% | 2023 · HS 2012 | |
| 12% | 2022 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 15% | 10% – 20% | 2023 | |
| 15% | 10% – 20% | 2023 | |
| 5% | 2020 · HS 2017 | ||
| 15% | 2023 | ||
| 35% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 55% | 2020 · HS 2017 | ||
| 18% | 0% – 20% | 2023 | |
| 12% | 2022 · HS 2017 | ||
| 33% | 10% – 40% | 2023 | |
| 24% | 21% – 26% | 2023 | |
| 5% | 2023 | ||
| 7,5% | 5% – 10% | 2017 · HS 2017 | |
| 7,5% | 0% – 15% | 2023 | |
| 35% | 2023 · HS 2017 | ||
| 22% | 2021 · HS 2002 | ||
| 35% | 2023 · HS 2017 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 35% | 2023 | ||
| 5% | 2021 · HS 2017 | ||
| 15% | 2023 · HS 2017 | ||
| 20% | 2021 · HS 2017 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 14% | 2023 | ||
| 15% | 10% – 20% | 2023 · HS 2017 | |
| 5% | 2021 · HS 2017 | ||
| 15% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2022 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 10% | 2023 · HS 2017 | ||
| 25% | 2023 | ||
| 40% | 2020 · HS 2017 | ||
| 15% | 10% – 20% | 2023 | |
| 49%* | 22% – 76% | 2021 · HS 2017 | |
| 5% | 2021 · HS 2017 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 25% | 2021 · HS 2017 | ||
| 25% | 0% – 50% | 2023 | |
| 15% | 10% – 20% | 2023 | |
| 40% | 2023 | ||
| 15% | 10% – 20% | 2023 · HS 2017 | |
| 0% | 2023 | ||
| 20% | 2023 · HS 2017 | ||
| 14% | 3% – 25% | 2021 · HS 2017 | |
| 15% | 2023 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 19% | 5% – 50% | 2023 · HS 2017 | |
| 20% | 2023 | ||
| 25% | 2023 | ||
| 10% | 2021 · HS 2017 | ||
| 63%* | 2023 | ||
| 15% | 10% – 20% | 2023 | |
| 15% | 10% – 20% | 2023 | |
| 15% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 0% | 2023 · HS 2012 | ||
| 12% | 2017 · HS 2017 | ||
| 15% | 2023 | ||
| 15% | 2023 | ||
| 14% | 2023 · HS 2017 | ||
| 6% | 2023 · HS 2017 | ||
| 35% | 2023 | ||
| 15% | 2022 | ||
| 20% | 2020 · HS 2017 | ||
| 10% | 2019 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 15% | 10% – 20% | 2023 | |
| 5% | 2021 · HS 2017 | ||
| 30% | 0% – 40% | 2023 | |
| 33% | 10% – 40% | 2023 · HS 2012 | |
| 36% | 10% – 40% | 2023 | |
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 25% | 20% – 30% | 2020 · HS 2012 | |
| 15% | 10% – 20% | 2023 | |
| 25% | 2023 · HS 2017 | ||
| 40% | 2021 · HS 2017 | ||
| 33% | 10% – 40% | 2023 · HS 2007 | |
| 25% | 2023 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 49%* | 22% – 76% | 2023 | |
| 15% | 2021 · HS 2012 | ||
| 40%* | 2023 | ||
| 35% | 2023 | ||
| 15% | 10% – 20% | 2023 | |
| 7,5% | 0% – 15% | 2023 · HS 2017 | |
| 33% | 10% – 40% | 2023 · HS 2012 | |
| 59% | 2023 | ||
| 12% | 2017 · HS 2017 | ||
| 35% | 2023 | ||
| 2% | 2023 · HS 2017 | ||
| 14% | 2023 · HS 2017 | ||
| 10% | 2021 · HS 2017 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 20% | 2023 · HS 2017 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 25% | 2023 | ||
| 10% | 2023 · HS 2017 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 0,4% | 2023 |
Tarifu datu gadi: 2017–2023; likmes kopš tā laika var būt mainījušās. * īpatnējo muitas nodokļu ad valorem ekvivalents (UNCTAD aplēse) · UNCTAD TRAINS, piekļuve ar WITS (Pasaules Banka)
Klasifikācijas un atbilstības
Kur šī HS apakšpozīcija ir Apvienoto Nāciju Organizācijas statistikas klasifikācijās un kādi kodi tai bija iepriekšējos Harmonizētās sistēmas izdevumos.
- SITC Rev. 4
- 0591 Orange juice
- Galīgais izlietojums (BEC Rev. 5)
- Patēriņa preces · BEC 113101
- Produkts CPC 2.1
- 21431 Orange juice
- Darbība ISIC Rev. 4
- 1030 Processing and preserving of fruit and vegetables
Iepriekšējie HS izdevumi
| HS | Kods | |
|---|---|---|
| 2017 | 2009.12 | nemainīts |
| 2012 | 2009.12 | nemainīts |
| 2007 | 2009.12 | nemainīts |
| 2002 | 2009.12 | nemainīts |
| 1996 | 2009.19 | mainīts |
| 1992 | 2009.19 | mainīts |
ANO Statistikas nodaļas (UNSD) atbilstības tabulas
Saistoši klasifikācijas lēmumi līdzīgām precēm 1
ASV muitas (CBP, CROSS) un Apvienotās Karalistes HMRC (Advance Tariff Rulings) lēmumi par šim kodam klasificētām precēm. Lēmums ir saistošs tikai tā turētājam, taču parāda, kā iestādes klasificē līdzīgas preces. Preču apraksti ir iestāžu angliskie teksti.
- 600010411 HMRC
An orange juice drink of 100% orange juice with cells (not from concentrate). The product is pasteurised and packed in a 250ml glass bottle, with a steel twist off cap. It is ready to drink.
Nesenās normatīvo aktu izmaiņas, kurās minēts šis kods
Tiesību akti, kuru tekstā minēts šis kods vai tā pozīcija. Pārbaudiet pašu aktu: kods var būt minēts arī citu iemeslu dēļ, ne tikai muitas nodokļa izmaiņu dēļ.
-
FR Doc. 2026-14542 · 91 FR 45516 · Avots: federalregister.gov
-
Missing MFN measures added to commodity codes – 7 July 2026
Trade Tariff news 7127 · Avots: trade-tariff.service.gov.uk
-
Harmonized Tariff Schedule of the United States — 2026 HTS Revision 11
2026HTSRev11 · Avots: hts.usitc.gov
-
FR Doc. 2026-11158 · 91 FR 33854 · Avots: federalregister.gov
ES kombinētās nomenklatūras apakšpozīcija 2009.12 ir viena pati tarifa pozīcija, un trešo valstu muitas nodokļa likme ir 12,2%.
Turcijas muitas tarifā apakšpozīcijā 2009.12 ir tikai viena tarifa pozīcija; likumā noteiktā likme (Likums Nr. 474) ir 58,5%.
Precēm no 147 valstīm, ievedot tās ES, var piemērot preferenciālo likmi (piemēram, GSP-EBA, CARIFORUM) trešo valstu muitas nodokļa likmes (12,2%) vietā; 130 valstu precēm muitas nodokli nepiemēro vispār.
Precēm, kuru izcelsmes valsts ir Baltkrievija vai Krievija, ES papildus muitas nodoklim ir noteikusi papildu muitas nodokli; tā likme ir 50%.
ES imports šajā apakšpozīcijā pēdējos 12 mēnešos (2025. g. septembris – 2026. g. augusts) bija 413,7 milj. € (+1% salīdzinājumā ar iepriekšējiem 12 mēnešiem), vidēji 0,71 € par kilogramu; lielākais piegādātājs – Brazīlija ar 85% no importa, otrajā vietā – Apvienotā Karaliste.
2024. gadā šo preču eksports pasaulē sasniedza 2,7 mljrd. $, par 16,2% vairāk nekā 2023. gadā.
Visvairāk eksportēja Brazīlija (43,3% no kopapjoma), otrajā vietā – Spānija.
Juridiskās piezīmes
Piezīmes par apakšpozīcijām
1. Apakšpozīcijā 200510 “homogenizēti dārzeņi” ir homogenizēti dārzeņu izstrādājumi zīdaiņu vai mazu bērnu pārtikai vai diētiskām vajadzībām, kas safasēti mazumtirdzniecībai tarā ar tīro svaru ne vairāk kā 250 g. Šīs definīcijas piemērošanā neņem vērā sastāvdaļas nelielos daudzumos, kas var būt pievienotas izstrādājumam kā garšvielas, konservācijas vai citām vajadzībām. Šajos produktos var nelielā daudzumā būt acīm redzami dārzeņu gabaliņi. Šī apakšpozīcija ir prioritāra salīdzinājumā ar citām pozīcijas 2005 apakšpozīcijām.
2. Apakšpozīcijā 200710 “homogenizēti izstrādājumi” ir homogenizēti izstrādājumi no augļiem zīdaiņu vai mazu bērnu pārtikai vai diētiskām vajadzībām, kas safasēti mazumtirdzniecībai tarā ar tīro svaru ne vairāk kā 250 g. Šīs definīcijas piemērošanā neņem vērā sastāvdaļas nelielos daudzumos, kas var būt pievienotas izstrādājumam kā garšvielas, konservācijas vai citām vajadzībām. Šajos produktos var nelielā daudzumā būt acīm redzami augļu gabaliņi. Apakšpozīcija 200710 ir prioritāra salīdzinājumā ar citām pozīcijas 2007 apakšpozīcijām.
3. Apakšpozīcijās 200912, 200921, 200931, 200941, 200961 un 200971 “Briksa vērtība” ir Briksa grādu tiešais nolasījums no Briksa hidrometra vai 20 °C temperatūrā ar refraktometru iegūts atstarošanas indekss, kas izteikts kā saharozes saturs procentos, kuru koriģē atbilstoši 20 °C, ja nolasījums izdarīts atšķirīgā temperatūrā.
Jautājumi un atbildes
Nesaldēta, kuras Briksa vērtība nepārsniedz 20 – kāds ir preču kods?
Harmonizētajā sistēmā šīs preces klasificē apakšpozīcijā 2009.12 (pozīcija 2009), kas ietilpst IV iedaļā. ES kombinētajā nomenklatūrā, ko piemēro arī Latvijā, kodam pievieno vēl divus ciparus.
Kāds ir ievedmuitas nodoklis kodam 2009.12 ES?
ES kombinētajā nomenklatūrā precēm no valstīm bez preferenciāla nolīguma trešo valstu muitas nodokļa likme kodam 2009.12 ir 12,2%. Preferenciālās likmes, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
Kāds ir ievedmuitas nodoklis kodam 2009.12 Turcijā?
Turcijas muitas tarifā precēm no valstīm bez preferenciāla nolīguma likumā noteiktā likme (Likums Nr. 474) kodam 2009.12 ir 58,5%. Preferenciālās likmes, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
Kura valsts visvairāk eksportē preces ar kodu 2009.12?
Brazīlija: 1,2 mljrd. $ 2024. gadā (43,3% no pasaules eksporta).
No kurām valstīm apakšpozīcijas 2009.12 preces var ievest ES bez muitas nodokļa?
Precēm no 130 valstīm saskaņā ar tirdzniecības nolīgumu vai preferenču shēmu piemēro 0% likmi (piemēram, GSP-EBA, CARIFORUM, AZT). Precēm jāatbilst nolīguma izcelsmes noteikumiem, un importētājam jābūt izcelsmes apliecinājumam; pretējā gadījumā piemēro trešo valstu muitas nodokļa likmi (12,2%). Augstāk izvēlieties izcelsmes valsti, lai redzētu tās likmi.
Vai apakšpozīcijas 2009.12 precēm piemēro antidempinga maksājumu vai citu papildu muitas nodokli?
Precēm, kuru izcelsmes valsts ir Baltkrievija vai Krievija, ES papildus muitas nodoklim ir noteikusi papildu muitas nodokli; tā likme ir 50%. Pasākumā nosauktajiem eksportētājiem var būt noteiktas atšķirīgas likmes.
No kurām valstīm ES importē apakšpozīcijas 2009.12 preces?
Pēdējos 12 mēnešos (2025. g. septembris – 2026. g. augusts) lielākie piegādātāji bija Brazīlija (85%), Apvienotā Karaliste (8%) un Maroka (4%); kopējais imports – 413,7 milj. €.