Apakšpozīcija · Nodaļa 48 · Pozīcija 4804
4804.21: Nekrītots kraftpapīrs un kartons ruļļos vai loksnēs: maisu kraftpapīrs, nebalināts
Nebalināts maisu kraftpapīrs
Oficiālais apraksts nebalināts
Apakšpozīcija 4804.21 – nebalināts maisu kraftpapīrs – ietilpst pozīcijā 4804, 48. nodaļā.
Kas jāmaksā
Imports: ES
Likmes pa valsts tarifa pozīcijām · ES kombinētā nomenklatūra
ES: tarifa pozīcijas →- 4804 21 nebalināts:
- 4804 21 10 kurā ne mazāk kā 80 % no kopējā šķiedru satura ir skujkoku sulfātceluloze vai natronceluloze Bez muitas—
- 4804 21 90 citāds Bez muitas—
Papildu muitas nodokļi un importa noteikumi
Maksājumi papildus muitas nodoklim un prasības, kas precēm jāizpilda uz robežas.
Papildu nodokļi un maksājumi 3
- Muitas nodoklis mazvērtīgiem sūtījumiemZemas vērtības sūtījuma muitas nodoklis 3 EUR
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Spēkā
- līdz 2026. gada 31. oktobris
- Tiesību akts
- Regulation 0382/26
- Muitas nodoklis mazvērtīgiem sūtījumiemZemas vērtības sūtījuma muitas nodoklis 3 EUR
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Spēkā
- no 2026. gada 1. novembris
- Tiesību akts
- Regulation 0382/26
- Apstrādes maksaSavienības apstrādes maksa 2 EUR
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Spēkā
- no 2026. gada 1. novembris
- Tiesību akts
- Regulation 2108/26
- Dokumenti
- Y126 Goods sold in distance sales
Importa prasības 4
- Importa kontroleTādu koksnes un koksnes izstrādājumu importa kontrole, uz ko attiecas FLEGT licencēšanas sistēma
- Izcelsmes valstis
- Indonēzija
- Tiesību akts
- Decision 0284/14
- Dokumenti
- C690 FLEGT kokmateriālu importa licence
- C631 Oficiāla vēstule, kurā apstiprina nekoksnes vai pārstrādātu materiālu izmantošanu papīra izstrādājumos un kuru izdevusi par rūpniecības jautājumiem atbildīgā ministrija FLEGT BPN partnervalstī, kura ir papīra izstrādājumu izcelsmes valsts
- Y057 Preces, par kurām nav jāuzrāda FLEGT importa licence kokmateriāliem
- Importa kontrole
- Izcelsmes valstis
- Baltkrievija, Ukraina
- Tiesību akts
- Regulation 0765/06, Regulation 0692/14
- Dokumenti
- Y727 Nepiemēro aizliegumus, kas noteikti Padomes Regulas (ES) Nr. 765/2006 1ra panta 1. punktā (sk. līguma izņēmumus 1ra panta 3. punktā)
- Y728 Nepiemēro aizliegumus, kas noteikti Padomes Regulas (ES) Nr. 765/2006 1ra panta 1. punktā (sk. līguma izņēmumus 1ra panta 4. punktā)
- L152 Importa atļauja saskaņā ar Padomes Regulas (ES) Nr. 765/2006 1ra panta 10 punktu
- Y870 Preces ir ievestas ES muitas savienības teritorijā un uzrādītas muitas dienestiem pirms šīs sankcijas stāšanās spēkā vai piemērošanas datuma, izvēloties vēlāko no šiem datumiem (sk. Regulas (ES) Nr. 765/2006 8.f pantu)
- Y997 Preces, kuru izcelsme nav Krimā vai Sevastopolē vai kuru galamērķis nav Krima vai Sevastopole (Padomes Regulas (ES) Nr. 692/2014 2 un 2.b.1. pants)
- N864 Rēķindeklarācija vai izcelsmes deklarācija, ko uz rēķina vai cita komercdokumenta sagatavojis ikviens eksportētājs
- N954 Preču pārvadājumu apliecība EUR.1
- Importa kontrole
- Izcelsmes valstis
- Krievija
- Spēkā
- līdz 2027. gada 31. decembris
- Tiesību akts
- Regulation 0833/14
- Dokumenti
- L142 Importa atļauja saskaņā ar Padomes Regulas (ES) Nr. 833/2014 3.i panta 3.c punktu
- Y874 Nepiemēro aizliegumus, kas noteikti Padomes Regulas (ES) Nr. 833/2014 3.i panta 1. punktā (sk. izņēmumus 3.i panta 3.aa punktā)
- L143 Importa atļauja saskaņā ar Padomes Regulas (ES) Nr. 833/2014 12.b panta 2. punktu
- Y859 Preces ir ievestas ES muitas savienības teritorijā un uzrādītas muitas dienestiem pirms šīs sankcijas stāšanās spēkā vai piemērošanas datuma, izvēloties vēlāko no šiem datumiem (sk. Regulas (ES) Nr. 833/2014 12.e pantu)
- Importa kontrole
- Izcelsmes valstis
- Ukraina
- Tiesību akts
- Regulation 0263/22
- Dokumenti
- Y984 Preces, kuru izcelsme nav vai nav paredzētas Ukrainas valdības nekontrolētajās teritorijās Doneckas, Hersonas, Luhanskas un Zaporižjas apgabalos
- N954 Preču pārvadājumu apliecība EUR.1
- N864 Rēķindeklarācija vai izcelsmes deklarācija, ko uz rēķina vai cita komercdokumenta sagatavojis ikviens eksportētājs
ES: imports pa mēnešiem
Galvenie piegādātāji, pēdējie 12 mēneši
| Valsts | Vērtība | Daļa | Izmaiņas |
|---|---|---|---|
| 38,2 milj. € | 58,4% | -3,1% | |
| 17 milj. € | 26% | +20,9% | |
| 3 milj. € | 4,6% | +53,5% | |
| 2,9 milj. € | 4,4% | -41,9% | |
| 1,9 milj. € | 3% | -64,5% | |
| 487 tūkst. € | 0,7% | -45,5% | |
| 372 tūkst. € | 0,6% | -40,7% | |
| 341 tūkst. € | 0,5% | +12 098,3% |
Tā pati apakšpozīcija citos tarifos
Pasaules tirdzniecība 2024. gadā
Tirdzniecības vērtība (USD) tirdzniecība nav reģistrēta < 50 tūkst. $50 tūkst. $+3 milj. $+57 milj. $+> 183 milj. $
Eksports: 135
- Zviedrija: 487 milj. $
- Austrija: 285 milj. $
- Krievija: 241 milj. $
- Čehija: 183 milj. $
- Vācija: 151 milj. $
- Kanāda: 150 milj. $
- Spānija: 116 milj. $
- Amerikas Savienotās Valstis: 113 milj. $
- Bulgārija: 83 milj. $
- Brazīlija: 79 milj. $
- Bosnija un Hercegovina: 68 milj. $
- Japāna: 57 milj. $
- Ķīna: 47 milj. $
- Itālija: 43 milj. $
- Polija: 41 milj. $
- Čīle: 40 milj. $
- Igaunija: 36 milj. $
- Austrālija: 35 milj. $
- Kolumbija: 23 milj. $
- Dienvidkoreja: 21 milj. $
- Somija: 16 milj. $
- Francija: 16 milj. $
- Turcija: 15 milj. $
- Meksika: 15 milj. $
- Nīderlande: 9 milj. $
- Taizeme: 8 milj. $
- Saūda Arābija: 7 milj. $
- Argentīna: 6 milj. $
- Tanzānija: 5 milj. $
- Beļģija: 3 milj. $
- Portugāle: 2 milj. $
- Dienvidāfrikas Republika: 2 milj. $
- Malaizija: 2 milj. $
- Indija: 2 milj. $
- Apvienotā Karaliste: 1 milj. $
- Indonēzija: 1 milj. $
- Serbija: 1 milj. $
- Senegāla: 724 tūkst. $
- Lietuva: 686 tūkst. $
- Baltkrievija: 635 tūkst. $
- Horvātija: 591 tūkst. $
- Apvienotie Arābu Emirāti: 555 tūkst. $
- Maldīvija: 498 tūkst. $
- Ungārija: 496 tūkst. $
- Singapūra: 426 tūkst. $
- Slovēnija: 365 tūkst. $
- Peru: 280 tūkst. $
- Šveice: 279 tūkst. $
- Vjetnama: 262 tūkst. $
- Slovākija: 235 tūkst. $
- Norvēģija: 225 tūkst. $
- Taivāna: 197 tūkst. $
- Sudāna: 133 tūkst. $
- Izraēla: 127 tūkst. $
- Kenija: 125 tūkst. $
- Ukraina: 111 tūkst. $
- Ekvadora: 69 tūkst. $
- Ķīnas īpašās pārvaldes apgabals Honkonga: 60 tūkst. $
- Uganda: 60 tūkst. $
- Dānija: 50 tūkst. $
Tirdzniecības vērtība (USD) tirdzniecība nav reģistrēta < 2 milj. $2 milj. $+13 milj. $+41 milj. $+> 128 milj. $
Imports: 158
- Vācija: 216 milj. $
- Ķīna: 202 milj. $
- Meksika: 171 milj. $
- Amerikas Savienotās Valstis: 135 milj. $
- Slovēnija: 128 milj. $
- Maroka: 113 milj. $
- Itālija: 98 milj. $
- Ēģipte: 98 milj. $
- Indonēzija: 97 milj. $
- Polija: 70 milj. $
- Turcija: 69 milj. $
- Malaizija: 62 milj. $
- Dienvidkoreja: 47 milj. $
- Apvienotā Karaliste: 47 milj. $
- Dienvidāfrikas Republika: 41 milj. $
- Saūda Arābija: 41 milj. $
- Taizeme: 40 milj. $
- Francija: 40 milj. $
- Spānija: 38 milj. $
- Dānija: 36 milj. $
- Kanāda: 35 milj. $
- Serbija: 33 milj. $
- Gvatemala: 32 milj. $
- Kotdivuāra: 30 milj. $
- Peru: 26 milj. $
- Beļģija: 24 milj. $
- Portugāle: 23 milj. $
- Argentīna: 22 milj. $
- Indija: 20 milj. $
- Pakistāna: 19 milj. $
- Dominikāna: 19 milj. $
- Šrilanka: 18 milj. $
- Vjetnama: 17 milj. $
- Nīderlande: 17 milj. $
- Ukraina: 16 milj. $
- Ekvadora: 14 milj. $
- Rumānija: 14 milj. $
- Ungārija: 14 milj. $
- Alžīrija: 13 milj. $
- Senegāla: 13 milj. $
- Taivāna: 12 milj. $
- Apvienotie Arābu Emirāti: 11 milj. $
- Kenija: 10 milj. $
- Horvātija: 10 milj. $
- Salvadora: 10 milj. $
- Filipīnas: 10 milj. $
- Gana: 9 milj. $
- Kolumbija: 8 milj. $
- Čehija: 8 milj. $
- Austrija: 8 milj. $
- Austrālija: 7 milj. $
- Kuveita: 6 milj. $
- Uganda: 5 milj. $
- Grieķija: 5 milj. $
- Tunisija: 5 milj. $
- Jaunzēlande: 4 milj. $
- Irāka: 4 milj. $
- Omāna: 4 milj. $
- Somija: 4 milj. $
- Zviedrija: 4 milj. $
Lielākās eksportētājvalstis
| Vieta | Valsts | Vērtība | Daļa |
|---|---|---|---|
| 1 | 487 milj. $ | 20,2% | |
| 2 | 285 milj. $ | 11,8% | |
| 3 | 241 milj. $ | 10% | |
| 4 | 183 milj. $ | 7,6% | |
| 5 | 151 milj. $ | 6,3% | |
| 6 | 150 milj. $ | 6,2% | |
| 7 | 116 milj. $ | 4,8% | |
| 8 | 113 milj. $ | 4,7% | |
| 9 | 83 milj. $ | 3,4% | |
| 10 | 79 milj. $ | 3,3% |
Lielākās importētājvalstis
| Vieta | Valsts | Vērtība | Daļa |
|---|---|---|---|
| 1 | 216 milj. $ | 9% | |
| 2 | 202 milj. $ | 8,4% | |
| 3 | 171 milj. $ | 7,1% | |
| 4 | 135 milj. $ | 5,6% | |
| 5 | 128 milj. $ | 5,3% | |
| 6 | 113 milj. $ | 4,7% | |
| 7 | 98 milj. $ | 4,1% | |
| 8 | 98 milj. $ | 4,1% | |
| 9 | 97 milj. $ | 4% | |
| 10 | 70 milj. $ | 2,9% |
Šī produkta ievedmuita pasaulē 165
Vislielākās labvēlības režīma (MFN) muitas nodoklis, ko katra valsts piemēro šīs HS apakšpozīcijas precēm: tās valsts tarifa pozīciju vidējais rādītājs, ar zemāko un augstāko pozīciju, ja tās atšķiras. Preces no valstīm, ar kurām ir tirdzniecības nolīgums, bieži maksā mazāk.
- 5%muitas mediāna
- 49valstu skaits bez muitas (MFN)
- 45%augstākais: Bahamu salas, Kenija, Bermudu salas
165
| Importētājvalsts | MFN muitas nodoklis | pozīcijas no – līdz | datu gads |
|---|---|---|---|
| 2,5% | 2018 · HS 2012 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 15% | 2021 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5% | 2021 · HS 2007 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 12% | 2023 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 12% | 2021 · HS 2012 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 15% | 2023 · HS 2017 | ||
| 45% | 2022 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 10% | 2021 · HS 2017 | ||
| 7,5% | 5% – 10% | 2023 · HS 2017 | |
| 5% | 2022 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 25% | 2023 | ||
| 5% | 2023 · HS 2017 | ||
| 10% | 2022 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 12% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 25% | 2023 | ||
| 10% | 2022 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 6% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 15% | 2023 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 10% | 2021 · HS 2017 | ||
| 5% | 2019 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 3% | 2023 | ||
| 6% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 5% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 12% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 · HS 2012 | ||
| 0% | 2022 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 0% | 2020 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 5% | 2020 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2022 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2017 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2023 · HS 2017 | ||
| 22% | 2021 · HS 2002 | ||
| 7% | 2023 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 35% | 2023 | ||
| 10% | 2021 · HS 2017 | ||
| 20% | 2023 · HS 2002 | ||
| 10% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5% | 2021 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2023 · HS 2017 | ||
| 10% | 2021 · HS 2017 | ||
| 3% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2022 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2020 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 7,4%* | 2021 · HS 2017 | ||
| 5% | 2021 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 10% | 2021 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 10% | 2,5% – 18% | 2023 | |
| 5% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 4% | 2021 · HS 2017 | ||
| 3% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 15% | 2023 · HS 2017 | ||
| 2,5% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 10% | 2021 · HS 2017 | ||
| 15% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 3% | 2023 | ||
| 3% | 2023 · HS 2012 | ||
| 0% | 2017 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 12% | 2023 · HS 2017 | ||
| 6% | 2023 · HS 2017 | ||
| 25% | 2023 | ||
| 0% | 2022 | ||
| 8% | 2020 · HS 2017 | ||
| 10% | 2019 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 6% | 2021 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 0% | 2023 · HS 2012 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 1% | 2020 · HS 2012 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 25% | 2023 · HS 2017 | ||
| 3% | 2021 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 · HS 2007 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5,9%* | 2023 | ||
| 7% | 2021 · HS 2012 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 25% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 15% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 · HS 2012 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 15% | 2017 · HS 2017 | ||
| 25% | 2023 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 12% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2021 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 15% | 2023 · HS 2017 | ||
| 10% | 3% – 17% | 2023 | |
| 6% | 2021 · HS 2012 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 10% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0,1% | 2023 |
Tarifu datu gadi: 2017–2023; likmes kopš tā laika var būt mainījušās. * īpatnējo muitas nodokļu ad valorem ekvivalents (UNCTAD aplēse) · UNCTAD TRAINS, piekļuve ar WITS (Pasaules Banka)
Klasifikācijas un atbilstības
Kur šī HS apakšpozīcija ir Apvienoto Nāciju Organizācijas statistikas klasifikācijās un kādi kodi tai bija iepriekšējos Harmonizētās sistēmas izdevumos.
- SITC Rev. 4
- 64142 Sack kraft paper, uncoated, in rolls/sheets
- Galīgais izlietojums (BEC Rev. 5)
- Starppatēriņa preces · BEC 611210
- Produkts CPC 2.1
- 32133 Other uncoated kraft paper and paperboard; sack kraft paper, creped or crinkled
- Darbība ISIC Rev. 4
- 1701 Manufacture of pulp, paper and paperboard
Iepriekšējie HS izdevumi
| HS | Kods | |
|---|---|---|
| 2017 | 4804.21 | nemainīts |
| 2012 | 4804.21 | nemainīts |
| 2007 | 4804.21 | nemainīts |
| 2002 | 4804.21 | nemainīts |
| 1996 | 4804.21 | mainīts |
| 1992 | 4804.21 | mainīts |
ANO Statistikas nodaļas (UNSD) atbilstības tabulas
ES atmežošanas regula (EUDR)
Šo preču produktus drīkst laist ES tirgū vai eksportēt tikai tad, ja tie nav saistīti ar atmežošanu, ir likumīgi ražoti un uz tiem attiecas paziņojums par pienācīgu rūpību.
- Koksne piemērošanas sākums: 2026. gada 30. decembris
Paper and Paperboard: Articles of paper pulp, of paper or of paperboard (not including waste as defined in Article 3, point (1), of Directive 2008/98/EC; not including used products and second-hand products; not including recovered (waste and scrap) products and products derived from recovered (waste and scrap) products; not including single use packing material and packing containers used exclusively to support, protect or carry another product made available on the market or exported and presented with that product; not including packing material and packing containers clearly suitable for repetitive use used exclusively to support, protect or carry another product made available on the market or exported and presented with that product from the moment they are used for such purpose and onwards; not including items of correspondence and marketing and information materials exclusively accompanying another product made available on the market or exported, or supplied for marketing or information purposes free of charge)
Regula (ES) 2023/1115, I pielikums (konsolidētais teksts)
Nesenās normatīvo aktu izmaiņas, kurās minēts šis kods
Tiesību akti, kuru tekstā minēts šis kods vai tā pozīcija. Pārbaudiet pašu aktu: kods var būt minēts arī citu iemeslu dēļ, ne tikai muitas nodokļa izmaiņu dēļ.
-
The Russia (Sanctions) (EU Exit) (Amendment) Regulations 2026
S.I. 2026/543 · Avots: legislation.gov.uk
ES kombinētajā nomenklatūrā apakšpozīcija 4804.21 ir sadalīta 2 tarifa pozīcijās; trešo valstu muitas nodokļa likme ir 0%.
Turcijas muitas tarifa apakšpozīcijā 4804.21 ir 2 tarifa pozīcijas, un likumā noteiktā likme (Likums Nr. 474) ir 0%.
Periodā 2025. g. septembris – 2026. g. augusts ES importēja šīs apakšpozīcijas preces 65,4 milj. € vērtībā (−6% salīdzinājumā ar iepriekšējiem 12 mēnešiem); lielākais piegādātājs – Bosnija un Hercegovina ar 58% no importa, otrajā vietā – Brazīlija.
Šo preču pasaules eksporta vērtība 2024. gadā bija 2 mljrd. $ (+0,9% gada laikā).
Eksportā pirmajā vietā – Zviedrija (487 milj. $), otrajā – Austrija.
Juridiskās piezīmes
Piezīmes par apakšpozīcijām
1. Apakšpozīcijā 480411 un 480419 “kraftpapīrs” ir ar mašīnu mehāniski apdarināts vai kalandrēts papīrs vai kartons ruļļos, kurā ne mazāk kā 80 % no kopējā šķiedru satura ir sulfātceluloze vai natronceluloze, kura masa pārsniedz 115 g/m2 un kura minimālais pārrāvējspēks pēc Millena ir norādīts tabulā; attiecībā uz jebkuru citu masu to nosaka ar lineāro interpolāciju vai ekstrapolāciju.
| Svars (g/m2) | Minimālais pārrāvējspēks pēc Millena (kPa) |
|---|---|
| 115 | 393 |
| 125 | 417 |
| 200 | 637 |
| 300 | 824 |
| 400 | 961 |
2. Apakšpozīcijā 480421 un 480429 “maisu kraftpapīrs” ir mašīnapdares papīrs ruļļos, kurā ne mazāk kā 80 % no kopējā šķiedru satura ir sulfātceluloze vai natronceluloze, kura masa nav mazāka par 60 g/m2, bet nepārsniedz 115 g/m2, un kurš atbilst vienam no šādiem parametru kopumiem:
a) plīšanas pretestības koeficients pēc Millena ir ne mazāks kā 3,7 kPa·m2/g, šķērsvirziena stiepes koeficients – lielāks par 4,5 %, bet garenvirziena stiepes koeficients – lielāks par 2 %;
b) plīšanas un stiepes minimālā pretestība un izturība ir norādīta turpmāk dotajā tabulā; bet jebkuram citam svaram atbilstošo minimālo pretestību un izturību nosaka ar lineāro interpolāciju:
Svars (g/m2) Minimālā plīšanas pretestība (mN) Minimālā stiepes izturība (kN/m) Garenvirzienā Garenvirzienā un šķērsvirzienā Šķērsvirzienā Garenvirzienā un šķērsvirzienā 60 700 1510 1,9 6,0 70 830 1790 2,3 7,2 80 965 2070 2,8 8,3 100 1230 2635 3,7 10,6 115 1425 3060 4,4 12,3
3. Apakšpozīcijā 480511 “pusķīmisko šķiedru papīrs gofrēšanai” ir papīrs ruļļos, kurā vismaz 65 % no kopējā šķiedru satura ir cietkoksnes nebalinātas šķiedras, kas iegūtas mehānisku un ķīmisku pārstrādes procesu apvienojumā un kam sagraušanas pretestība pēc CMT 30 (Concora Medium Test – Konkora metodes tests ar 30 min izturēšanu) metodes ir vairāk nekā 1,8 N/g/m2 23 °C temperatūrā, ja relatīvais mitrums ir 50 %.
4. Apakšpozīcija 480512 attiecas uz papīru ruļļos, kas izgatavots galvenokārt no mehānisku un ķīmisku procesu apvienojumā iegūtas salmu papīrmasas un sver 130 g/m2 vai vairāk un kam sagraušanas pretestība pēc CMT 30 (Konkora metodes tests ar 30 min izturēšanu) pārsniedz 1,4 N/g/m2 23 °C temperatūrā, ja relatīvais mitrums ir 50 %.
5. Apakšpozīcija 480524 un 480525 attiecas uz papīru un kartonu, kas pilnībā vai galvenokārt izgatavots no pārstrādāta (atkritumu un makulatūras) papīra un kartona masas. Testlainera virsmas slānis var būt arī no krāsota papīra vai no papīra, kurš izgatavots no balinātas vai nebalinātas nereģenerētas celulozes. Šo izstrādājumu plīšanas pretestības koeficients pēc Millena ir vismaz 2 kPa·m2/g.
6. Apakšpozīcijā 480530 “sulfītcelulozes ietinamais papīrs” ir ar mašīnu kalandrēts papīrs, kurā vairāk nekā 40 % no kopējā šķiedru satura ir sulfītcelulozes šķiedras un kura pelnvielu saturs nepārsniedz 8 % un plīšanas pretestības koeficients pēc Millena ir ne mazāks par 1,47 kPa·m2/g.
7. Apakšpozīcijā 481022 “porains krītpapīrs” ir no abām pusēm krītots papīrs, kura kopējā masa nepārsniedz 72 g/m2 un katras puses pārklājuma slāņa masa nepārsniedz 15 g/m2, uz pamatnes, no kura kopējā šķiedru satura vismaz 50 % ir mehāniskā procesā iegūtas koksnes šķiedras.
Jautājumi un atbildes
Nekrītots kraftpapīrs un kartons ruļļos vai loksnēs – kāds ir preču kods?
Harmonizētajā sistēmā šīs preces klasificē apakšpozīcijā 4804.21 (pozīcija 4804), kas ietilpst X iedaļā. ES kombinētajā nomenklatūrā, ko piemēro arī Latvijā, kodam pievieno vēl divus ciparus.
Kāds ir ievedmuitas nodoklis kodam 4804.21 ES?
ES kombinētajā nomenklatūrā precēm no valstīm bez preferenciāla nolīguma trešo valstu muitas nodokļa likme kodam 4804.21 ir 0%. Preferenciālās likmes, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
Kāds ir ievedmuitas nodoklis kodam 4804.21 Turcijā?
Turcijas muitas tarifā precēm no valstīm bez preferenciāla nolīguma likumā noteiktā likme (Likums Nr. 474) kodam 4804.21 ir 0%. Preferenciālās likmes, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
Kura valsts visvairāk eksportē preces ar kodu 4804.21?
Zviedrija: 487 milj. $ 2024. gadā (20,2% no pasaules eksporta).
No kurām valstīm ES importē apakšpozīcijas 4804.21 preces?
Pēdējos 12 mēnešos (2025. g. septembris – 2026. g. augusts) lielākie piegādātāji bija Bosnija un Hercegovina (58%), Brazīlija (26%) un Amerikas Savienotās Valstis (5%); kopējais imports – 65,4 milj. €.