Apakšpozīcija · Nodaļa 48 · Pozīcija 4810

4810.22

4810.22: Papīrs un kartons rakstīšanai, apdrukai vai citiem: porains krītpapīrs

Viegls krītpapīrs (LWC)

Oficiālais apraksts porains krītpapīrs

Apakšpozīcija 4810.22 – viegls krītpapīrs (LWC) – ietilpst pozīcijā 4810, 48. nodaļā.

Kas jāmaksā

Imports: ES

Muitas nodoklis Bez muitas trešo valstu likme atkarīgs no izcelsmes valsts
Papildu nodokļi un maksājumi 5 papildu pasākumi Importa prasības: 3
PVN importa dalībvalsts standarta likme, no 17% līdz 27%
Muitas kalkulatorsAprēķināt nodokļus un maksājumus →

Likmes pa valsts tarifa pozīcijām · ES kombinētā nomenklatūra

ES: tarifa pozīcijas →
  1. 4810 22 00 porains krītpapīrs Bez muitas—

Papildu muitas nodokļi un importa noteikumi

Maksājumi papildus muitas nodoklim un prasības, kas precēm jāizpilda uz robežas.

Papildu nodokļi un maksājumi 6

  • Antidempinga maksājumsGalīgais antidempinga nodoklis 27,1%
    Tikai
    4810 22 00 20 With a weight of 70 g/m² or more but not exceeding 400 g/m² and brightness of more than 84 (measured according to ISO 2470-1), excluding multi-ply paper, multi-ply paperboard, kraft paper, kraft paperboard and rolls suitable for use in web-fed presses
    Izcelsmes valstis
    Ķīna
    Tiesību akts
    Regulation 1648/23
    Likmes konkrētiem eksportētājiem (2)
    UzņēmumsLikme
    Gold East Paper (Jiangsu) Co., Ltd, Zhenjiang City, Jiangsu Province, CN; Gold Huasheng Paper (Suzhou Industrial Park) Co., Ltd, Suzhou City, Jiangsu Province, CN B0018%
    Shangdong Chenming Paper Holdings Limited, Shouguang City, Shandong Province, PRC; Shouguang Chenming Art Paper Co., Ltd, Shouguang City, Shandong Province, PRC B01335,1%
  • Kompensācijas maksājumsGalīgais kompensācijas nodoklis 12%
    Tikai
    4810 22 00 20 With a weight of 70 g/m² or more but not exceeding 400 g/m² and brightness of more than 84 (measured according to ISO 2470-1), excluding multi-ply paper, multi-ply paperboard, kraft paper, kraft paperboard and rolls suitable for use in web-fed presses
    Izcelsmes valstis
    Ķīna
    Tiesību akts
    Regulation 1647/23
    Likmes konkrētiem eksportētājiem (2)
    UzņēmumsLikme
    Gold East Paper (Jiangsu) Co., Ltd, Zhenjiang City, Jiangsu Province, CN; Gold Huasheng Paper (Suzhou Industrial Park) Co., Ltd, Suzhou City, Jiangsu Province, CN B00112%
    Shangdong Chenming Paper Holdings Limited, Shouguang City, Shandong Province, PRC; Shouguang Chenming Art Paper Co., Ltd, Shouguang City, Shandong Province, PRC B0134%
  • Muitas nodokļu piemērošanas apturēšanaAtbrīvojums no nodokļiem - preces dažu kategoriju kuģiem vai citiem kuģošanas līdzekļiem un urbumu vai ieguves platformām. Bez muitas
    Tikai
    4810 22 00 80 Other
    Izcelsmes valstis
    visas valstis
    Tiesību akts
    Regulation 2658/87
    Dokumenti
    • C990 Atļauja kuģu un platformu izmantošanai galapatēriņam (Deleģētās Regulas (ES) 2015/2446 A pielikuma 8c sleja)
  • Muitas nodoklis mazvērtīgiem sūtījumiemZemas vērtības sūtījuma muitas nodoklis 3 EUR
    Izcelsmes valstis
    visas valstis
    Spēkā
    līdz 2026. gada 31. oktobris
    Tiesību akts
    Regulation 0382/26
  • Muitas nodoklis mazvērtīgiem sūtījumiemZemas vērtības sūtījuma muitas nodoklis 3 EUR
    Izcelsmes valstis
    visas valstis
    Spēkā
    no 2026. gada 1. novembris
    Tiesību akts
    Regulation 0382/26
    Dokumenti
    • C127 Tirdzniecības produkta identifikators
    • C128 Nestandartizēts ražotāja produkta identifikators
    • C129 Standartizēts ražotāja produkta identifikators
    • Y081 Nav standartizēta ražotāja produkta identifikatora deklarētajam produktam
  • Apstrādes maksaSavienības apstrādes maksa 2 EUR
    Izcelsmes valstis
    visas valstis
    Spēkā
    no 2026. gada 1. novembris
    Tiesību akts
    Regulation 2108/26
    Dokumenti
    • Y126 Goods sold in distance sales

Importa prasības 4

  • Importa kontroleTādu koksnes un koksnes izstrādājumu importa kontrole, uz ko attiecas FLEGT licencēšanas sistēma
    Izcelsmes valstis
    Indonēzija
    Tiesību akts
    Decision 0284/14
    Dokumenti
    • C690 FLEGT kokmateriālu importa licence
    • C631 Oficiāla vēstule, kurā apstiprina nekoksnes vai pārstrādātu materiālu izmantošanu papīra izstrādājumos un kuru izdevusi par rūpniecības jautājumiem atbildīgā ministrija FLEGT BPN partnervalstī, kura ir papīra izstrādājumu izcelsmes valsts
    • Y057 Preces, par kurām nav jāuzrāda FLEGT importa licence kokmateriāliem
  • Importa kontrole
    Izcelsmes valstis
    Baltkrievija, Ukraina
    Tiesību akts
    Regulation 0765/06, Regulation 0692/14
    Dokumenti
    • Y727 Nepiemēro aizliegumus, kas noteikti Padomes Regulas (ES) Nr. 765/2006 1ra panta 1. punktā (sk. līguma izņēmumus 1ra panta 3. punktā)
    • Y728 Nepiemēro aizliegumus, kas noteikti Padomes Regulas (ES) Nr. 765/2006 1ra panta 1. punktā (sk. līguma izņēmumus 1ra panta 4. punktā)
    • L152 Importa atļauja saskaņā ar Padomes Regulas (ES) Nr. 765/2006 1ra panta 10 punktu
    • Y870 Preces ir ievestas ES muitas savienības teritorijā un uzrādītas muitas dienestiem pirms šīs sankcijas stāšanās spēkā vai piemērošanas datuma, izvēloties vēlāko no šiem datumiem (sk. Regulas (ES) Nr. 765/2006 8.f pantu)
    • Y997 Preces, kuru izcelsme nav Krimā vai Sevastopolē vai kuru galamērķis nav Krima vai Sevastopole (Padomes Regulas (ES) Nr. 692/2014 2 un 2.b.1. pants)
    • N864 Rēķindeklarācija vai izcelsmes deklarācija, ko uz rēķina vai cita komercdokumenta sagatavojis ikviens eksportētājs
    • N954 Preču pārvadājumu apliecība EUR.1
  • Importa kontrole
    Izcelsmes valstis
    Krievija
    Spēkā
    līdz 2027. gada 31. decembris
    Tiesību akts
    Regulation 0833/14
    Dokumenti
    • L142 Importa atļauja saskaņā ar Padomes Regulas (ES) Nr. 833/2014 3.i panta 3.c punktu
    • Y874 Nepiemēro aizliegumus, kas noteikti Padomes Regulas (ES) Nr. 833/2014 3.i panta 1. punktā (sk. izņēmumus 3.i panta 3.aa punktā)
    • L143 Importa atļauja saskaņā ar Padomes Regulas (ES) Nr. 833/2014 12.b panta 2. punktu
    • Y859 Preces ir ievestas ES muitas savienības teritorijā un uzrādītas muitas dienestiem pirms šīs sankcijas stāšanās spēkā vai piemērošanas datuma, izvēloties vēlāko no šiem datumiem (sk. Regulas (ES) Nr. 833/2014 12.e pantu)
  • Importa kontrole
    Izcelsmes valstis
    Ukraina
    Tiesību akts
    Regulation 0263/22
    Dokumenti
    • Y984 Preces, kuru izcelsme nav vai nav paredzētas Ukrainas valdības nekontrolētajās teritorijās Doneckas, Hersonas, Luhanskas un Zaporižjas apgabalos
    • N954 Preču pārvadājumu apliecība EUR.1
    • N864 Rēķindeklarācija vai izcelsmes deklarācija, ko uz rēķina vai cita komercdokumenta sagatavojis ikviens eksportētājs

ES: imports pa mēnešiem

pēdējie 12 mēneši54,6 milj. €-27% · iepriekšējie 12 mēneši
Vidējā importa cena0,78 € par kg
Preferenciālā likme0%
2024. g. janv.: 5,8 milj. €2024. g. febr.: 7,1 milj. €2024. g. marts: 7 milj. €2024. g. apr.: 8 milj. €2024. g. maijs: 8,8 milj. €2024. g. jūn.: 6,3 milj. €2024. g. jūl.: 5 milj. €2024. g. aug.: 6,4 milj. €2024. g. sept.: 5,8 milj. €2024. g. okt.: 8,1 milj. €2024. g. nov.: 6 milj. €2024. g. dec.: 6,2 milj. €2025. g. janv.: 7 milj. €2025. g. febr.: 6,4 milj. €2025. g. marts: 7,6 milj. €2025. g. apr.: 6,8 milj. €2025. g. maijs: 5,4 milj. €2025. g. jūn.: 5,2 milj. €2025. g. jūl.: 5,1 milj. €2025. g. aug.: 5,2 milj. €2025. g. sept.: 6,6 milj. €2025. g. okt.: 6,6 milj. €2025. g. nov.: 4,9 milj. €2025. g. dec.: 4 milj. €2026. g. janv.: 4 milj. €2026. g. febr.: 5,1 milj. €2026. g. marts: 4,8 milj. €2026. g. apr.: 4,3 milj. €2026. g. maijs: 3,5 milj. €2026. g. jūn.: 3,9 milj. €2026. g. jūl.: 2,8 milj. €2026. g. aug.: 4 milj. € 202420252026
Dati līdz: 2026. g. augusts (provizoriski) · Mēneša dati: Eurostat Comext (CC BY 4.0), HMRC (OGL v3.0)

Galvenie piegādātāji, pēdējie 12 mēneši

ValstsVērtībaDaļaIzmaiņas
Šveice 52,2 milj. € 95,6% -27,9%
Apvienotā Karaliste 1,1 milj. € 2% +75,3%
Ķīna 469 tūkst. € 0,9% -22,8%
Turcija 206 tūkst. € 0,4% -48,8%
Amerikas Savienotās Valstis 152 tūkst. € 0,3% -45,8%
Bosnija un Hercegovina 65 tūkst. € 0,1% —
Norvēģija 52 tūkst. € 0,1% +9,9%
Indija 47 tūkst. € 0,1% -70%

Tā pati apakšpozīcija citos tarifos

Turcija Bez muitas Trešo valstu muitas nodoklis 2 tarifa pozīcijas ASV Bez muitas Vispārējā (MFN) 4 tarifa pozīcijas AK Bez muitas Trešo valstu muitas nodoklis 2 tarifa pozīcijas Kanāda Bez muitas Trešo valstu muitas nodoklis 2 tarifa pozīcijas Meksika Bez muitas Trešo valstu muitas nodoklis 2 tarifa pozīcijas Brazīlija 12,6% – 14,4% Trešo valstu muitas nodoklis 2 tarifa pozīcijas · vidēji 13,5% Argentīna 12,6% – 16% Trešo valstu muitas nodoklis 7 tarifa pozīcijas · vidēji 15% Peru Bez muitas Trešo valstu muitas nodoklis 1 tarifa pozīcija Jaunzēlande Bez muitas Trešo valstu muitas nodoklis 6 tarifa pozīcijas Japāna Bez muitas Trešo valstu muitas nodoklis 1 tarifa pozīcija Taivāna Bez muitas Trešo valstu muitas nodoklis 12 tarifa pozīcijas GCC 5% Trešo valstu muitas nodoklis 4 tarifa pozīcijas Šveice Bez muitas Trešo valstu muitas nodoklis 1 tarifa pozīcija Norvēģija Bez muitas Trešo valstu muitas nodoklis 1 tarifa pozīcija Ziemeļmaķedonija Bez muitas Trešo valstu muitas nodoklis 1 tarifa pozīcija Nigērija 10% Trešo valstu muitas nodoklis 2 tarifa pozīcijas

Pasaules tirdzniecība 2024. gadā

4810.22 · 1,8 mljrd. $

Tirdzniecības vērtība (USD) tirdzniecība nav reģistrēta < 209 tūkst. $209 tūkst. $+3,2 milj. $+31,7 milj. $+> 212,2 milj. $

Eksports: 91
  1. Somija: 651,7 milj. $
  2. Vācija: 390,7 milj. $
  3. Kanāda: 212,2 milj. $
  4. Austrija: 137,9 milj. $
  5. Šveice: 94 milj. $
  6. Ķīna: 57,5 milj. $
  7. Apvienotā Karaliste: 55,9 milj. $
  8. Amerikas Savienotās Valstis: 43,4 milj. $
  9. Nīderlande: 31,7 milj. $
  10. Beļģija: 19,1 milj. $
  11. Zviedrija: 14,8 milj. $
  12. Itālija: 14,2 milj. $
  13. Spānija: 13,2 milj. $
  14. Japāna: 12,5 milj. $
  15. Polija: 11,3 milj. $
  16. Austrālija: 7,1 milj. $
  17. Dienvidkoreja: 6,2 milj. $
  18. Francija: 5 milj. $
  19. Slovēnija: 3,7 milj. $
  20. Brazīlija: 3,6 milj. $
  21. Norvēģija: 3,4 milj. $
  22. Čīle: 3,2 milj. $
  23. Jaunzēlande: 1,5 milj. $
  24. Indija: 1,3 milj. $
  25. Indonēzija: 1,1 milj. $
  26. Turcija: 973,9 tūkst. $
  27. Čehija: 869,3 tūkst. $
  28. Slovākija: 861,4 tūkst. $
  29. Portugāle: 765,8 tūkst. $
  30. Gvatemala: 553,8 tūkst. $
  31. Ungārija: 530,8 tūkst. $
  32. Bosnija un Hercegovina: 519,5 tūkst. $
  33. Vjetnama: 374 tūkst. $
  34. Lietuva: 340,6 tūkst. $
  35. Ķīnas īpašās pārvaldes apgabals Honkonga: 317,7 tūkst. $
  36. Malaizija: 263,6 tūkst. $
  37. Īrija: 240,3 tūkst. $
  38. Dienvidāfrikas Republika: 231,2 tūkst. $
  39. Singapūra: 228,9 tūkst. $
  40. Dānija: 223,2 tūkst. $
  41. Apvienotie Arābu Emirāti: 214,9 tūkst. $
  42. Ziemeļmaķedonija: 209,2 tūkst. $
  43. Šrilanka: 209 tūkst. $
  44. Filipīnas: 188,1 tūkst. $
  45. Sv.Helēnas sala: 176,2 tūkst. $
  46. Krievija: 148,7 tūkst. $
  47. Taizeme: 132,2 tūkst. $
  48. Taivāna: 124 tūkst. $
  49. Jordānija: 104,1 tūkst. $
  50. Meksika: 93,9 tūkst. $
  51. Britu Virdžīnas: 92,5 tūkst. $
  52. Salvadora: 81,5 tūkst. $
  53. Rumānija: 75,7 tūkst. $
  54. Izraēla: 65,1 tūkst. $
  55. Bulgārija: 63,6 tūkst. $
  56. Ēģipte: 49,9 tūkst. $
  57. Horvātija: 46,6 tūkst. $
  58. Igaunija: 30,6 tūkst. $
  59. Grieķija: 29,5 tūkst. $
  60. Latvija: 23,4 tūkst. $

Lielākās eksportētājvalstis

VietaValstsVērtībaDaļa
1 Somija 651,7 milj. $ 36,1%
2 Vācija 390,7 milj. $ 21,6%
3 Kanāda 212,2 milj. $ 11,8%
4 Austrija 137,9 milj. $ 7,6%
5 Šveice 94 milj. $ 5,2%
6 Ķīna 57,5 milj. $ 3,2%
7 Apvienotā Karaliste 55,9 milj. $ 3,1%
8 Amerikas Savienotās Valstis 43,4 milj. $ 2,4%
9 Nīderlande 31,7 milj. $ 1,8%
10 Beļģija 19,1 milj. $ 1,1%

Lielākās importētājvalstis

VietaValstsVērtībaDaļa
1 Amerikas Savienotās Valstis 367 milj. $ 20,3%
2 Vācija 208,5 milj. $ 11,5%
3 Francija 199 milj. $ 11%
4 Polija 128,9 milj. $ 7,1%
5 Beļģija 99,1 milj. $ 5,5%
6 Meksika 68,3 milj. $ 3,8%
7 Itālija 62,6 milj. $ 3,5%
8 Spānija 61,8 milj. $ 3,4%
9 Apvienotā Karaliste 48,2 milj. $ 2,7%
10 Indija 38 milj. $ 2,1%

Šī produkta ievedmuita pasaulē 164

Vislielākās labvēlības režīma (MFN) muitas nodoklis, ko katra valsts piemēro šīs HS apakšpozīcijas precēm: tās valsts tarifa pozīciju vidējais rādītājs, ar zemāko un augstāko pozīciju, ja tās atšķiras. Preces no valstīm, ar kurām ir tirdzniecības nolīgums, bieži maksā mazāk.

  • 5%muitas mediāna
  • 43valstu skaits bez muitas (MFN)
  • 32%augstākais: Lihtenšteina, Fidži, Bermudu salas

164

ImportētājvalstsMFN muitas nodoklispozīcijas no – līdzdatu gads
Afganistāna 2,5% 2018 · HS 2012
Albānija 0% 2023
Alžīrija 15% 2023
Amerikas Savienotās Valstis 0% 2023
Angilja 15% 2021 · HS 2017
Angola 2% 2023 · HS 2017
Antigva un Barbuda 5% 2021 · HS 2007
Apvienotā Karaliste 0% 2023
Apvienotie Arābu Emirāti 5% 2023
Argentīna 15% 14% – 16% 2023 · HS 2017
Armēnija 7,5% 5% – 10% 2023
Aruba 12% 2021 · HS 2012
Austrālija 5% 2023
Azerbaidžāna 15% 2023 · HS 2017
Bahamu salas 20% 2022
Bahreina 5% 2023
Baltkrievija 7,5% 5% – 10% 2021 · HS 2017
Bangladeša 15% 2023 · HS 2017
Barbadosa 5% 2022 · HS 2017
Beliza 5% 2023
Benina 10% 2023
Bermudu salas 25% 2023
Bolīvija 10% 2023 · HS 2017
Bosnija un Hercegovina 10% 2022
Botsvāna 0% 2023
Brazīlija 15% 14% – 16% 2023 · HS 2017
Bruneja 0% 2023 · HS 2017
Burkinafaso 10% 2023
Burundija 10% 2023
Butāna 10% 2022
Centrālāfrikas Republika 5% 2023
Čada 5% 2023
Čīle 6% 2023 · HS 2017
Dienvidāfrikas Republika 0% 2023
Dienvidkoreja 0% 2023
Dominika 5% 2023 · HS 2017
Dominikāna 0% 2023
Eiropas Savienība (27 valstis) 0% 2023
Ekvadora 0% 2023 · HS 2017
Ekvatoriālā Gvineja 5% 2023
Etiopija 10% 2021 · HS 2017
Ēģipte 10% 2019 · HS 2017
Fidži 25% 5% – 32% 2023
Filipīnas 1% 2023
Gabona 5% 2023
Gajāna 5% 2023 · HS 2017
Gambija 10% 2023
Gana 10% 2023
Gibraltārs 12% 2023 · HS 2017
Grenāda 5% 2023 · HS 2012
Gruzija 0% 2022 · HS 2017
Gvatemala 5% 0% – 10% 2023
Gvineja 10% 2023
Gvineja-Bisava 10% 2023
Haiti 5% 2020 · HS 2017
Hondurasa 5% 0% – 10% 2023
Indija 10% 2023
Indonēzija 5% 2023
Irāna 10% 2020 · HS 2017
Islande 0% 2023
Izraēla 0% 2022 · HS 2017
Jamaika 0% 2023
Japāna 0% 2023
Jaunzēlande 0% 2023
Jemena 5% 2017 · HS 2017
Jordānija 0% 2023
Kaboverde 5% 2023 · HS 2017
Kaimanu salas 22% 2021 · HS 2002
Kambodža 7% 2023 · HS 2017
Kamerūna 5% 2023
Kanāda 0% 2023
Katara 5% 2023
Kazahstāna 0% 2023
Kenija 10% 2023
Kirgizstāna 7,5% 5% – 10% 2021 · HS 2017
Kiribati 20% 2023 · HS 2002
Kolumbija 0% 2023 · HS 2017
Komoru salas 5% 2021 · HS 2017
Kongo (Brazavila) 5% 2023
Kostarika 6,3% 0% – 9% 2023
Kotdivuāra 10% 2023 · HS 2017
Krievija 7,5% 5% – 10% 2021 · HS 2017
Kuba 10% 2023 · HS 2017
Kuka salas 0% 2022 · HS 2017
Kuveita 5% 2023
Ķīna 5% 2023
Ķīnas īpašās pārvaldes apgabals Honkonga 0% 2023
ĶTR īpašais administratīvais reģions Makao 0% 2023
Laosa 5% 2023 · HS 2017
Lesoto 0% 2023
Libāna 0% 2020 · HS 2017
Libērija 10% 2023
Lihtenšteina 32%* 26% – 38% 2021 · HS 2017
Lībija 5% 2021 · HS 2017
Madagaskara 5% 2023
Malaizija 10% 0% – 20% 2023
Malāvija 10% 2021 · HS 2017
Maldīvija 0% 2023
Mali 10% 2023
Maroka 18% 2023
Mauritānija 10% 2023 · HS 2017
Maurīcija 0% 2023
Meksika 0% 2023 · HS 2017
Mikronēzija 4% 2021 · HS 2017
Mjanma (Birma) 3% 2023 · HS 2017
Moldova 0% 2023 · HS 2017
Mongolija 5% 2023
Montserrata 5% 2023 · HS 2017
Mozambika 7,5% 2023
Namībija 0% 2023
Nauru 10% 2021 · HS 2017
Nepāla 15% 2023
Nigēra 10% 2023
Nigērija 10% 2023
Nikaragva 5% 0% – 10% 2023
Norvēģija 0% 2023
Omāna 5% 2023
Pakistāna 20% 2023
Palau 3% 2023 · HS 2012
Palestīnas teritorijas 0% 2017 · HS 2017
Panama 11% 0% – 15% 2023
Papua-Jaungvineja 5% 0% – 10% 2023
Paragvaja 14% 11% – 16% 2023 · HS 2017
Peru 0% 2023 · HS 2017
Ruanda 10% 2023
Salvadora 5% 0% – 10% 2022
Samoa 8% 2020 · HS 2017
Santome un Prinsipi 10% 2019 · HS 2017
Saūda Arābija 5% 2023
Seišelu salas 0% 2023
Senegāla 10% 2023
Senpjēra un Mikelona 6% 2021 · HS 2017
Sentkitsa un Nevisa 5% 2023
Sentlūsija 0% 2023 · HS 2012
Sentvinsenta un Grenadīnas 5% 2023
Singapūra 0% 2023 · HS 2017
Sīrija 1% 2020 · HS 2012
Sjerraleone 10% 2023
Somālija 15% 2023 · HS 2017
Sudāna 22% 3% – 40% 2021 · HS 2017
Surinama 5% 2023 · HS 2007
Svatini 0% 2023
Šrilanka 0% 2023
Šveice 22%* 18% – 27% 2023
Tadžikistāna 7% 2021 · HS 2012
Taizeme 0% 2023
Tanzānija 10% 2023
Togo 10% 2023
Tonga 15% 2023 · HS 2017
Trinidāda un Tobāgo 0% 2023 · HS 2012
Turcija 5% 2023
Tuvalu 15% 2017 · HS 2017
Uganda 10% 2023
Ukraina 0% 2023 · HS 2017
Urugvaja 15% 14% – 16% 2023 · HS 2017
Uzbekistāna 0% 2021 · HS 2017
Vanuatu 10% 2023
Venecuēla 15% 14% – 16% 2023 · HS 2017
Vjetnama 5% 2023
Volisa un Futunas salas 6% 2021 · HS 2012
Zambija 15% 2023
Zālamana salas 10% 2023 · HS 2017
Ziemeļmaķedonija 0% 2023
Zimbabve 0,1% 2023

Tarifu datu gadi: 2017–2023; likmes kopš tā laika var būt mainījušās. * īpatnējo muitas nodokļu ad valorem ekvivalents (UNCTAD aplēse) · UNCTAD TRAINS, piekļuve ar WITS (Pasaules Banka)

Klasifikācijas un atbilstības

Kur šī HS apakšpozīcija ir Apvienoto Nāciju Organizācijas statistikas klasifikācijās un kādi kodi tai bija iepriekšējos Harmonizētās sistēmas izdevumos.

SITC Rev. 4
64134 Paper & paperboard of a kind used for writing, printing/other graphic purposes, of which > 10 % by weight of the total fibre content consists of fibres obtained by a mechanical/chemi-mechanical process
Galīgais izlietojums (BEC Rev. 5)
Starppatēriņa preces · BEC 611220
Produkts CPC 2.1
32143 Paper and paperboard coated with kaolin or with other inorganic substances
Darbība ISIC Rev. 4
1701 Manufacture of pulp, paper and paperboard

Iepriekšējie HS izdevumi

HSKods
20174810.22nemainīts
20124810.22nemainīts
20074810.22nemainīts
20024810.22nemainīts
19964810.21, 4823.40, 4823.51, 4823.59mainīts
19924810.21, 4823.40, 4823.51, 4823.59mainīts

ANO Statistikas nodaļas (UNSD) atbilstības tabulas

ES atmežošanas regula (EUDR)

Šo preču produktus drīkst laist ES tirgū vai eksportēt tikai tad, ja tie nav saistīti ar atmežošanu, ir likumīgi ražoti un uz tiem attiecas paziņojums par pienācīgu rūpību.

  • Koksne piemērošanas sākums: 2026. gada 30. decembris

Paper and Paperboard: Articles of paper pulp, of paper or of paperboard (not including waste as defined in Article 3, point (1), of Directive 2008/98/EC; not including used products and second-hand products; not including recovered (waste and scrap) products and products derived from recovered (waste and scrap) products; not including single use packing material and packing containers used exclusively to support, protect or carry another product made available on the market or exported and presented with that product; not including packing material and packing containers clearly suitable for repetitive use used exclusively to support, protect or carry another product made available on the market or exported and presented with that product from the moment they are used for such purpose and onwards; not including items of correspondence and marketing and information materials exclusively accompanying another product made available on the market or exported, or supplied for marketing or information purposes free of charge)

Regula (ES) 2023/1115, I pielikums (konsolidētais teksts)

Nesenās normatīvo aktu izmaiņas, kurās minēts šis kods

Tiesību akti, kuru tekstā minēts šis kods vai tā pozīcija. Pārbaudiet pašu aktu: kods var būt minēts arī citu iemeslu dēļ, ne tikai muitas nodokļa izmaiņu dēļ.

  1. GB Sankcijas · Piemēro no:

    The Russia (Sanctions) (EU Exit) (Amendment) Regulations 2026

    S.I. 2026/543 · Avots: legislation.gov.uk

Normatīvo aktu izmaiņas →

ES kombinētajā nomenklatūrā apakšpozīcijā 4810.22 ir tikai viena tarifa pozīcija; trešo valstu muitas nodokļa likme ir 0%.

Turcijas muitas tarifa apakšpozīcijā 4810.22 ir 2 tarifa pozīcijas, un likumā noteiktā likme (Likums Nr. 474) ir 0%.

Precēm, kuru izcelsmes valsts ir Ķīna, ES papildus muitas nodoklim ir noteikusi antidempinga maksājumu; tā likme ir 27,1%.

Precēm, kuru izcelsmes valsts ir Ķīna, ES papildus muitas nodoklim ir noteikusi kompensācijas maksājumu; tā likme ir 12%.

Periodā 2025. g. septembris – 2026. g. augusts ES importēja šīs apakšpozīcijas preces 54,6 milj. € vērtībā (−27% salīdzinājumā ar iepriekšējiem 12 mēnešiem); lielākais piegādātājs – Šveice ar 96% no importa, otrajā vietā – Apvienotā Karaliste.

Šo preču pasaules eksporta vērtība 2024. gadā bija 1,8 mljrd. $ (−12,6% gada laikā).

Eksportā pirmajā vietā – Somija (651,7 milj. $), otrajā – Vācija.

Juridiskās piezīmes

Piezīmes par apakšpozīcijām

1. Apakšpozīcijā 480411 un 480419 “kraftpapīrs” ir ar mašīnu mehāniski apdarināts vai kalandrēts papīrs vai kartons ruļļos, kurā ne mazāk kā 80 % no kopējā šķiedru satura ir sulfātceluloze vai natronceluloze, kura masa pārsniedz 115 g/m2 un kura minimālais pārrāvējspēks pēc Millena ir norādīts tabulā; attiecībā uz jebkuru citu masu to nosaka ar lineāro interpolāciju vai ekstrapolāciju.

Svars (g/m2)Minimālais pārrāvējspēks pēc Millena (kPa)
115393
125417
200637
300824
400961

2. Apakšpozīcijā 480421 un 480429 “maisu kraftpapīrs” ir mašīnapdares papīrs ruļļos, kurā ne mazāk kā 80 % no kopējā šķiedru satura ir sulfātceluloze vai natronceluloze, kura masa nav mazāka par 60 g/m2, bet nepārsniedz 115 g/m2, un kurš atbilst vienam no šādiem parametru kopumiem:

  1. a) plīšanas pretestības koeficients pēc Millena ir ne mazāks kā 3,7 kPa·m2/g, šķērsvirziena stiepes koeficients – lielāks par 4,5 %, bet garenvirziena stiepes koeficients – lielāks par 2 %;

  2. b) plīšanas un stiepes minimālā pretestība un izturība ir norādīta turpmāk dotajā tabulā; bet jebkuram citam svaram atbilstošo minimālo pretestību un izturību nosaka ar lineāro interpolāciju:

    Svars (g/m2)Minimālā plīšanas pretestība (mN)Minimālā stiepes izturība (kN/m)
    GarenvirzienāGarenvirzienā un šķērsvirzienāŠķērsvirzienāGarenvirzienā un šķērsvirzienā
    6070015101,96,0
    7083017902,37,2
    8096520702,88,3
    100123026353,710,6
    115142530604,412,3

3. Apakšpozīcijā 480511 “pusķīmisko šķiedru papīrs gofrēšanai” ir papīrs ruļļos, kurā vismaz 65 % no kopējā šķiedru satura ir cietkoksnes nebalinātas šķiedras, kas iegūtas mehānisku un ķīmisku pārstrādes procesu apvienojumā un kam sagraušanas pretestība pēc CMT 30 (Concora Medium Test – Konkora metodes tests ar 30 min izturēšanu) metodes ir vairāk nekā 1,8 N/g/m2 23 °C temperatūrā, ja relatīvais mitrums ir 50 %.

4. Apakšpozīcija 480512 attiecas uz papīru ruļļos, kas izgatavots galvenokārt no mehānisku un ķīmisku procesu apvienojumā iegūtas salmu papīrmasas un sver 130 g/m2 vai vairāk un kam sagraušanas pretestība pēc CMT 30 (Konkora metodes tests ar 30 min izturēšanu) pārsniedz 1,4 N/g/m2 23 °C temperatūrā, ja relatīvais mitrums ir 50 %.

5. Apakšpozīcija 480524 un 480525 attiecas uz papīru un kartonu, kas pilnībā vai galvenokārt izgatavots no pārstrādāta (atkritumu un makulatūras) papīra un kartona masas. Testlainera virsmas slānis var būt arī no krāsota papīra vai no papīra, kurš izgatavots no balinātas vai nebalinātas nereģenerētas celulozes. Šo izstrādājumu plīšanas pretestības koeficients pēc Millena ir vismaz 2 kPa·m2/g.

6. Apakšpozīcijā 480530 “sulfītcelulozes ietinamais papīrs” ir ar mašīnu kalandrēts papīrs, kurā vairāk nekā 40 % no kopējā šķiedru satura ir sulfītcelulozes šķiedras un kura pelnvielu saturs nepārsniedz 8 % un plīšanas pretestības koeficients pēc Millena ir ne mazāks par 1,47 kPa·m2/g.

7. Apakšpozīcijā 481022 “porains krītpapīrs” ir no abām pusēm krītots papīrs, kura kopējā masa nepārsniedz 72 g/m2 un katras puses pārklājuma slāņa masa nepārsniedz 15 g/m2, uz pamatnes, no kura kopējā šķiedru satura vismaz 50 % ir mehāniskā procesā iegūtas koksnes šķiedras.

Jautājumi un atbildes

Papīrs un kartons rakstīšanai, apdrukai vai citiem: porains krītpapīrs – kāds ir preču kods?

Harmonizētajā sistēmā šīs preces klasificē apakšpozīcijā 4810.22 (pozīcija 4810), kas ietilpst X iedaļā. ES kombinētajā nomenklatūrā, ko piemēro arī Latvijā, kodam pievieno vēl divus ciparus.

Kāds ir ievedmuitas nodoklis kodam 4810.22 ES?

ES kombinētajā nomenklatūrā precēm no valstīm bez preferenciāla nolīguma trešo valstu muitas nodokļa likme kodam 4810.22 ir 0%. Preferenciālās likmes, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.

Kāds ir ievedmuitas nodoklis kodam 4810.22 Turcijā?

Turcijas muitas tarifā precēm no valstīm bez preferenciāla nolīguma likumā noteiktā likme (Likums Nr. 474) kodam 4810.22 ir 0%. Preferenciālās likmes, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.

Kura valsts visvairāk eksportē preces ar kodu 4810.22?

Somija: 651,7 milj. $ 2024. gadā (36,1% no pasaules eksporta).

Vai apakšpozīcijas 4810.22 precēm piemēro antidempinga maksājumu vai citu papildu muitas nodokli?

Precēm, kuru izcelsmes valsts ir Ķīna, ES papildus muitas nodoklim ir noteikusi antidempinga maksājumu; tā likme ir 27,1%. Precēm, kuru izcelsmes valsts ir Ķīna, ES papildus muitas nodoklim ir noteikusi kompensācijas maksājumu; tā likme ir 12%. Pasākumā nosauktajiem eksportētājiem var būt noteiktas atšķirīgas likmes.

No kurām valstīm ES importē apakšpozīcijas 4810.22 preces?

Pēdējos 12 mēnešos (2025. g. septembris – 2026. g. augusts) lielākie piegādātāji bija Šveice (96%), Apvienotā Karaliste (2%) un Ķīna (1%); kopējais imports – 54,6 milj. €.

Lejupielādēt CSV formātā Sekot izmaiņām (RSS)