Apakšpozīcija · Nodaļa 64 · Pozīcija 6405
6405.20: Citādi apavi, ar tekstilmateriālu virsu
Oficiālais apraksts ar tekstilmateriālu virsu
Apakšpozīcija 6405.20 ietilpst pozīcijā 6405 (citādi apavi), 64. nodaļā.
Kas jāmaksā
Imports: ES
Likmes pa valsts tarifa pozīcijām · ES kombinētā nomenklatūra
ES: tarifa pozīcijas →- 6405 20 ar tekstilmateriālu virsu:
- 6405 20 10 ar koka vai korķa ārējo zoli 3,5%pa
- ar citu materiālu ārējo zoli:
- 6405 20 91 čības un citi telpās valkājami apavi 4%pa
- 6405 20 99 citādi 4%pa
Papildu muitas nodokļi un importa noteikumi
Maksājumi papildus muitas nodoklim un prasības, kas precēm jāizpilda uz robežas.
Papildu nodokļi un maksājumi 4
- Muitas nodokļu piemērošanas apturēšanaAtbrīvojums no nodokļiem - preces dažu kategoriju kuģiem vai citiem kuģošanas līdzekļiem un urbumu vai ieguves platformām. Bez muitas
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Tiesību akts
- Regulation 2658/87
- Dokumenti
- C990 Atļauja kuģu un platformu izmantošanai galapatēriņam (Deleģētās Regulas (ES) 2015/2446 A pielikuma 8c sleja)
- Tarifa pozīcijas
- 2 no 3 pozīcijām
- Muitas nodoklis mazvērtīgiem sūtījumiemZemas vērtības sūtījuma muitas nodoklis 3 EUR
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Spēkā
- līdz 2026. gada 31. oktobris
- Tiesību akts
- Regulation 0382/26
- Muitas nodoklis mazvērtīgiem sūtījumiemZemas vērtības sūtījuma muitas nodoklis 3 EUR
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Spēkā
- no 2026. gada 1. novembris
- Tiesību akts
- Regulation 0382/26
- Apstrādes maksaSavienības apstrādes maksa 2 EUR
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Spēkā
- no 2026. gada 1. novembris
- Tiesību akts
- Regulation 2108/26
- Dokumenti
- Y126 Goods sold in distance sales
Importa prasības 5
- Importa kontroleImporta kontrole - CITES
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Tiesību akts
- Regulation 0966/23
- Importa kontroleLuksuspreču importa kontrole
- Izcelsmes valstis
- Ziemeļkoreja
- Tiesību akts
- Regulation 2062/17
- Dokumenti
- Y945 Nekomerciālas, personiskām vajadzībām paredzētas preces, kas atrodas ceļotāju bagāžā (Regulas (ES) 2017/1509 10. panta 2. punkts)
- Y946 Preces, kas ir nepieciešamas diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību Ziemeļkorejā vai starptautisko organizāciju, kurām ir imunitāte saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, oficiālām vajadzībām, vai to personāla personiskajām vajadzībām (Regulas (ES) 2017/1509 10. panta 3. punkts)
- Y948 Preces, izņemot tās preces, kuras aprakstītas Regulas (ES) 2017/1509 VIII pielikumā (Luksuspreces)
- Importa kontroleNo roņiem iegūto produktu importa kontrole
- Izcelsmes valstis
- visas valstis
- Tiesību akts
- Regulation 1850/15
- Dokumenti
- C679 Atbilstības dokuments (izstrādājumiem no roņiem), ko atzītā iestāde pirms 2015. gada 18. oktobra izdevusi saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 737/2010
- C680 Rakstisks paziņojums par importu un dokuments, kas apliecina, kur izstrādājumi tika iegūti (izstrādājumiem no roņiem)
- C683 Eiropas Savienība – Atbilstības dokuments izstrādājumu no roņiem, kurus nomedījuši Inuīti vai citas iezemiešu kopienas, laišanai savienības tirgū Saskaņā ar 3. Panta 1. punktu Regulā (EK) nr. 1007/2009 par tirdzniecību ar izstrādājumiem no roņiem
- Y032 Citas preces, kas nav Regulā (ES) 2015/1850 (OV L 271) minētie izstrādājumi no roņiem
- Importa kontrole
- Izcelsmes valstis
- Ukraina
- Tiesību akts
- Regulation 0692/14
- Dokumenti
- Y997 Preces, kuru izcelsme nav Krimā vai Sevastopolē vai kuru galamērķis nav Krima vai Sevastopole (Padomes Regulas (ES) Nr. 692/2014 2 un 2.b.1. pants)
- N864 Rēķindeklarācija vai izcelsmes deklarācija, ko uz rēķina vai cita komercdokumenta sagatavojis ikviens eksportētājs
- N954 Preču pārvadājumu apliecība EUR.1
- Importa kontrole
- Izcelsmes valstis
- Ukraina
- Tiesību akts
- Regulation 0263/22
- Dokumenti
- Y984 Preces, kuru izcelsme nav vai nav paredzētas Ukrainas valdības nekontrolētajās teritorijās Doneckas, Hersonas, Luhanskas un Zaporižjas apgabalos
- N954 Preču pārvadājumu apliecība EUR.1
- N864 Rēķindeklarācija vai izcelsmes deklarācija, ko uz rēķina vai cita komercdokumenta sagatavojis ikviens eksportētājs
Preferenciālās likmes pa valstīm
| Nolīgums vai shēma | Valstis | Likme |
|---|---|---|
| trešo valstu likme (bez nolīguma) | — | 3,5% – 4% |
| GSP-EBA (īpašs režīms vismazāk attīstītajām valstīm - Viss, izņemot ieročus) | Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša un vēl 41Afganistāna, Angola, Austrumtimora, Bangladeša, Benina, Burkinafaso, Burundija, Butāna, Centrālāfrikas Republika, Čada, Dienvidsudāna, Džibutija, Eritreja, Etiopija, Gambija, Gvineja, Gvineja-Bisava, Haiti, Jemena, Kiribati, Komoru salas, Kongo (Kinšasa), Laosa, Lesoto, Libērija, Madagaskara, Malāvija, Mali, Mauritānija, Mjanma (Birma), Mozambika, Nepāla, Nigēra, Ruanda, Santome un Prinsipi, Senegāla, Sjerraleone, Somālija, Sudāna, Tanzānija, Togo, Tuvalu, Uganda, Zambija, Zālamana salas | Bez muitas |
| CARIFORUM | Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza un vēl 10Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza, Dominika, Dominikāna, Gajāna, Grenāda, Jamaika, Sentkitsa un Nevisa, Sentlūsija, Sentvinsenta un Grenadīnas, Surinama, Trinidāda un Tobāgo | Bez muitas |
| AZT (Aizjūras zemes un teritorijas) | Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija un vēl 8Antarktika, Aruba, Francijas Dienvidjūru teritorija, Francijas Polinēzija, Grenlande, Jaunkaledonija, Kirasao, Nīderlandes Karību salas, Senbartelmī, Senpjēra un Mikelona, Sintmārtena, Volisa un Futunas salas | Bez muitas |
| GSP - Vispārīgās | Indija, Indonēzija, Kenija, Kongo (Brazavila) un vēl 7Indija, Indonēzija, Kenija, Kongo (Brazavila), Kuka salas, Mikronēzija, Nigērija, Niue, Sīrija, Tadžikistāna, Vanuatu | Bez muitas |
| GSP+ (īpašu veicināšanas režīmu ilgtspējīgai attīstībai un labai pārvaldībai) | Bolīvija, Filipīnas, Kaboverde, Kirgizstāna un vēl 4Bolīvija, Filipīnas, Kaboverde, Kirgizstāna, Mongolija, Pakistāna, Šrilanka, Uzbekistāna | Bez muitas |
| Centrālā Amerika | Gvatemala, Hondurasa, Kostarika, Nikaragva, Panama, Salvadora | Bez muitas |
| Mercosur | Argentīna, Brazīlija, Paragvaja, Urugvaja | Bez muitas |
| SADC EPA | Botsvāna, Namībija, Svatini | Bez muitas |
| Eiropas Ekonomiskā zona | Islande, Lihtenšteina, Norvēģija | Bez muitas |
| Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas valstis | Maurīcija, Seišelu salas, Zimbabve | Bez muitas |
| ES–Andora muitas savienība | Andora | Bez muitas |
| ES–Albānija nolīgums | Albānija | Bez muitas |
| ES–Bosnija un Hercegovina nolīgums | Bosnija un Hercegovina | Bez muitas |
| ES–Kanāda nolīgums | Kanāda | Bez muitas |
| ES–Šveice nolīgums | Šveice | Bez muitas |
| ES–Kotdivuāra nolīgums | Kotdivuāra | Bez muitas |
| ES–Čīle nolīgums | Čīle | Bez muitas |
| ES–Kamerūna nolīgums | Kamerūna | Bez muitas |
| ES–Kolumbija nolīgums | Kolumbija | Bez muitas |
| ES–Alžīrija nolīgums | Alžīrija | Bez muitas |
| ES–Ekvadora nolīgums | Ekvadora | Bez muitas |
| ES–Ēģipte nolīgums | Ēģipte | Bez muitas |
| Preferenciāla izcelsme saskaņā ar Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti par grozījumu izdarīšanu 1. un 4. protokolā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses. | Rietumsahāra | Bez muitas |
| ES–Fidži nolīgums | Fidži | Bez muitas |
| ES–Fēru salas nolīgums | Fēru salas | Bez muitas |
| ES–Apvienotā Karaliste nolīgums | Apvienotā Karaliste | Bez muitas |
| ES–Gruzija nolīgums | Gruzija | Bez muitas |
| ES–Gana nolīgums | Gana | Bez muitas |
| ES–Izraēla nolīgums | Izraēla | Bez muitas |
| ES–Jordānija nolīgums | Jordānija | Bez muitas |
| ES–Japāna nolīgums | Japāna | Bez muitas |
| ES–Dienvidkoreja nolīgums | Dienvidkoreja | Bez muitas |
| ES–Libāna nolīgums | Libāna | Bez muitas |
| ES–Maroka nolīgums | Maroka | Bez muitas |
| ES–Moldova nolīgums | Moldova | Bez muitas |
| ES–Melnkalne nolīgums | Melnkalne | Bez muitas |
| ES–Ziemeļmaķedonija nolīgums | Ziemeļmaķedonija | Bez muitas |
| ES–Meksika nolīgums | Meksika | Bez muitas |
| ES–Jaunzēlande nolīgums | Jaunzēlande | Bez muitas |
| ES–Peru nolīgums | Peru | Bez muitas |
| ES–Papua-Jaungvineja nolīgums | Papua-Jaungvineja | Bez muitas |
| ES–Palestīnas teritorijas nolīgums | Palestīnas teritorijas | Bez muitas |
| ES–Serbija nolīgums | Serbija | Bez muitas |
| ES–Singapūra nolīgums | Singapūra | Bez muitas |
| ES–Sanmarīno muitas savienība | Sanmarīno | Bez muitas |
| ES–Tunisija nolīgums | Tunisija | Bez muitas |
| ES–Turcija muitas savienība | Turcija | Bez muitas |
| ES–Ukraina nolīgums | Ukraina | Bez muitas |
| ES–Amerikas Savienotās Valstis nolīgums | Amerikas Savienotās Valstis | Bez muitas |
| ES–Vjetnama nolīgums | Vjetnama | Bez muitas |
| ES–Samoa nolīgums | Samoa | Bez muitas |
| ES–Kosova nolīgums | Kosova | Bez muitas |
| ES–Dienvidāfrikas Republika nolīgums | Dienvidāfrikas Republika | Bez muitas |
ES: imports pa mēnešiem
Galvenie piegādātāji, pēdējie 12 mēneši
| Valsts | Vērtība | Daļa | Izmaiņas |
|---|---|---|---|
| 152,6 milj. € | 86,1% | -14,1% | |
| 4,6 milj. € | 2,6% | +13% | |
| 4,1 milj. € | 2,3% | -54,1% | |
| 3 milj. € | 1,7% | -11,5% | |
| 2 milj. € | 1,1% | -20% | |
| 1,6 milj. € | 0,9% | -3% | |
| 1,2 milj. € | 0,7% | +79,4% | |
| 986 tūkst. € | 0,6% | -19,9% |
Tā pati apakšpozīcija citos tarifos
Pasaules tirdzniecība 2024. gadā
Tirdzniecības vērtība (USD) tirdzniecība nav reģistrēta < 142 tūkst. $142 tūkst. $+2 milj. $+8 milj. $+> 22 milj. $
Eksports: 154
- Ķīna: 859 milj. $
- Vjetnama: 59 milj. $
- Polija: 38 milj. $
- Itālija: 23 milj. $
- Vācija: 22 milj. $
- Spānija: 21 milj. $
- Amerikas Savienotās Valstis: 19 milj. $
- Francija: 17 milj. $
- Nīderlande: 16 milj. $
- Turcija: 13 milj. $
- Apvienotā Karaliste: 11 milj. $
- Austrija: 10 milj. $
- Slovākija: 9 milj. $
- Beļģija: 9 milj. $
- Pakistāna: 8 milj. $
- Čehija: 8 milj. $
- Singapūra: 8 milj. $
- Portugāle: 8 milj. $
- Indija: 7 milj. $
- Mjanma (Birma): 6 milj. $
- Tunisija: 6 milj. $
- Krievija: 6 milj. $
- Meksika: 5 milj. $
- Kambodža: 5 milj. $
- Ungārija: 4 milj. $
- Japāna: 4 milj. $
- Taizeme: 3 milj. $
- Kanāda: 3 milj. $
- Grieķija: 3 milj. $
- Bangladeša: 2 milj. $
- Horvātija: 2 milj. $
- Rumānija: 2 milj. $
- Apvienotie Arābu Emirāti: 2 milj. $
- Dānija: 2 milj. $
- Indonēzija: 2 milj. $
- Zviedrija: 2 milj. $
- Armēnija: 2 milj. $
- Malaizija: 2 milj. $
- Bosnija un Hercegovina: 1 milj. $
- Luksemburga: 1 milj. $
- Šveice: 1 milj. $
- Taivāna: 1 milj. $
- Bulgārija: 1 milj. $
- Slovēnija: 1 milj. $
- Dienvidāfrikas Republika: 1 milj. $
- Dienvidkoreja: 1 milj. $
- Brazīlija: 915 tūkst. $
- Ķīnas īpašās pārvaldes apgabals Honkonga: 847 tūkst. $
- Austrālija: 831 tūkst. $
- Kirgizstāna: 790 tūkst. $
- Ukraina: 727 tūkst. $
- Serbija: 687 tūkst. $
- Maroka: 592 tūkst. $
- Īrija: 466 tūkst. $
- Laosa: 453 tūkst. $
- Dominikāna: 453 tūkst. $
- Somija: 446 tūkst. $
- Lietuva: 350 tūkst. $
- Nepāla: 330 tūkst. $
- Zimbabve: 284 tūkst. $
Tirdzniecības vērtība (USD) tirdzniecība nav reģistrēta < 334 tūkst. $334 tūkst. $+3 milj. $+9 milj. $+> 36 milj. $
Imports: 204
- Amerikas Savienotās Valstis: 308 milj. $
- Saūda Arābija: 106 milj. $
- Apvienotā Karaliste: 103 milj. $
- Japāna: 91 milj. $
- Vācija: 82 milj. $
- Francija: 69 milj. $
- Itālija: 36 milj. $
- Spānija: 33 milj. $
- Nīderlande: 26 milj. $
- Polija: 24 milj. $
- Dienvidkoreja: 22 milj. $
- Kanāda: 19 milj. $
- Apvienotie Arābu Emirāti: 18 milj. $
- Čehija: 16 milj. $
- Austrālija: 15 milj. $
- Austrija: 15 milj. $
- Meksika: 15 milj. $
- Īrija: 13 milj. $
- Beļģija: 12 milj. $
- Izraēla: 9 milj. $
- Krievija: 9 milj. $
- Slovākija: 8 milj. $
- Maroka: 7 milj. $
- Brazīlija: 7 milj. $
- Dānija: 7 milj. $
- Šveice: 7 milj. $
- Rumānija: 7 milj. $
- Ķīna: 7 milj. $
- Portugāle: 6 milj. $
- Zviedrija: 6 milj. $
- Grieķija: 6 milj. $
- Ķīnas īpašās pārvaldes apgabals Honkonga: 6 milj. $
- Ungārija: 6 milj. $
- Singapūra: 6 milj. $
- Čīle: 5 milj. $
- Azerbaidžāna: 5 milj. $
- Vjetnama: 5 milj. $
- Katara: 4 milj. $
- Norvēģija: 4 milj. $
- Dienvidāfrikas Republika: 3 milj. $
- Kuveita: 3 milj. $
- Horvātija: 3 milj. $
- Indonēzija: 3 milj. $
- Malaizija: 3 milj. $
- Taivāna: 3 milj. $
- Filipīnas: 3 milj. $
- Gvatemala: 3 milj. $
- Jaunzēlande: 3 milj. $
- Kazahstāna: 3 milj. $
- Bulgārija: 3 milj. $
- Somija: 3 milj. $
- Bahreina: 2 milj. $
- Kipra: 2 milj. $
- Nigērija: 2 milj. $
- Kirgizstāna: 2 milj. $
- Bosnija un Hercegovina: 2 milj. $
- Slovēnija: 2 milj. $
- Taizeme: 2 milj. $
- Turcija: 2 milj. $
- Irāka: 2 milj. $
Lielākās eksportētājvalstis
| Vieta | Valsts | Vērtība | Daļa |
|---|---|---|---|
| 1 | 859 milj. $ | 68,7% | |
| 2 | 59 milj. $ | 4,7% | |
| 3 | 38 milj. $ | 3% | |
| 4 | 23 milj. $ | 1,9% | |
| 5 | 22 milj. $ | 1,7% | |
| 6 | 21 milj. $ | 1,6% | |
| 7 | 19 milj. $ | 1,5% | |
| 8 | 17 milj. $ | 1,4% | |
| 9 | 16 milj. $ | 1,3% | |
| 10 | 13 milj. $ | 1% |
Lielākās importētājvalstis
| Vieta | Valsts | Vērtība | Daļa |
|---|---|---|---|
| 1 | 308 milj. $ | 24,6% | |
| 2 | 106 milj. $ | 8,4% | |
| 3 | 103 milj. $ | 8,3% | |
| 4 | 91 milj. $ | 7,3% | |
| 5 | 82 milj. $ | 6,6% | |
| 6 | 69 milj. $ | 5,5% | |
| 7 | 36 milj. $ | 2,9% | |
| 8 | 33 milj. $ | 2,7% | |
| 9 | 26 milj. $ | 2,1% | |
| 10 | 24 milj. $ | 2% |
Šī produkta ievedmuita pasaulē 165
Vislielākās labvēlības režīma (MFN) muitas nodoklis, ko katra valsts piemēro šīs HS apakšpozīcijas precēm: tās valsts tarifa pozīciju vidējais rādītājs, ar zemāko un augstāko pozīciju, ja tās atšķiras. Preces no valstīm, ar kurām ir tirdzniecības nolīgums, bieži maksā mazāk.
- 15%muitas mediāna
- 12valstu skaits bez muitas (MFN)
- 194%augstākais: Ekvadora, Uzbekistāna, Zimbabve
165
| Importētājvalsts | MFN muitas nodoklis | pozīcijas no – līdz | datu gads |
|---|---|---|---|
| 5% | 2018 · HS 2012 | ||
| 15% | 2023 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 7,5% | 2,5% – 13% | 2023 | |
| 10% | 2021 · HS 2017 | ||
| 10% | 2023 · HS 2017 | ||
| 20% | 2021 · HS 2007 | ||
| 3,3% | 2% – 4% | 2023 | |
| 5% | 2023 | ||
| 35% | 2023 · HS 2017 | ||
| 12%* | 2023 | ||
| 6% | 2021 · HS 2012 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 15% | 2023 · HS 2017 | ||
| 20% | 2022 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 12%* | 2021 · HS 2017 | ||
| 25% | 2023 · HS 2017 | ||
| 20% | 2022 · HS 2017 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 15% | 10% – 20% | 2023 | |
| 6,5% | 2023 | ||
| 40% | 2023 · HS 2017 | ||
| 15% | 2022 | ||
| 18% | 0% – 30% | 2023 | |
| 35% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 · HS 2017 | ||
| 15% | 10% – 20% | 2023 | |
| 25% | 2023 | ||
| 10% | 2022 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 6% | 2023 · HS 2017 | ||
| 18% | 0% – 30% | 2023 | |
| 13% | 2023 | ||
| 20% | 2023 · HS 2017 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 3,8% | 3,5% – 4% | 2023 | |
| 194%* | 2023 · HS 2017 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 35% | 2021 · HS 2017 | ||
| 60% | 2019 · HS 2017 | ||
| 15% | 2023 | ||
| 15% | 2023 | ||
| 13% | 2023 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 20% | 2023 · HS 2017 | ||
| 15% | 10% – 20% | 2023 | |
| 15% | 10% – 20% | 2023 | |
| 3% | 2023 · HS 2017 | ||
| 20% | 2023 · HS 2012 | ||
| 0% | 2022 · HS 2017 | ||
| 15% | 2023 | ||
| 15% | 10% – 20% | 2023 | |
| 15% | 10% – 20% | 2023 | |
| 10% | 2020 · HS 2017 | ||
| 15% | 2023 | ||
| 35% | 2023 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 35% | 15% – 55% | 2020 · HS 2017 | |
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2022 · HS 2017 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 3,4% | 2023 | ||
| 6,7% | 0% – 10% | 2023 | |
| 10% | 2017 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 30% | 2023 · HS 2017 | ||
| 22% | 2021 · HS 2002 | ||
| 15% | 2023 · HS 2017 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 12% | 0% – 18% | 2023 | |
| 5% | 2023 | ||
| 12%* | 2023 | ||
| 35% | 2023 | ||
| 12%* | 2021 · HS 2017 | ||
| 50% | 2023 · HS 2002 | ||
| 15% | 2023 · HS 2017 | ||
| 20% | 2021 · HS 2017 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 14% | 2023 | ||
| 15% | 10% – 20% | 2023 · HS 2017 | |
| 12%* | 2021 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 · HS 2017 | ||
| 0% | 2022 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 10% | 2023 · HS 2017 | ||
| 18% | 0% – 30% | 2023 | |
| 10% | 2020 · HS 2017 | ||
| 15% | 10% – 20% | 2023 | |
| 4,5%* | 2021 · HS 2017 | ||
| 5% | 2021 · HS 2017 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 25% | 2021 · HS 2017 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 15% | 10% – 20% | 2023 | |
| 40% | 2023 | ||
| 15% | 10% – 20% | 2023 · HS 2017 | |
| 0% | 2023 | ||
| 10% | 0% – 20% | 2023 · HS 2017 | |
| 4% | 2021 · HS 2017 | ||
| 7,5% | 2023 · HS 2017 | ||
| 15% | 2023 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 20% | 2023 · HS 2017 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 18% | 0% – 30% | 2023 | |
| 10% | 2021 · HS 2017 | ||
| 33% | 20% – 40% | 2023 | |
| 15% | 10% – 20% | 2023 | |
| 15% | 10% – 20% | 2023 | |
| 15% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 3% | 2023 · HS 2012 | ||
| 24% | 2017 · HS 2017 | ||
| 15% | 2023 | ||
| 10% | 2023 | ||
| 20% | 2023 · HS 2017 | ||
| 11% | 2023 · HS 2017 | ||
| 25% | 2023 | ||
| 15% | 2022 | ||
| 20% | 2020 · HS 2017 | ||
| 10% | 2019 · HS 2017 | ||
| 5% | 2023 | ||
| 0% | 2023 | ||
| 15% | 10% – 20% | 2023 | |
| 2% | 2021 · HS 2017 | ||
| 25% | 2023 | ||
| 20% | 2023 · HS 2012 | ||
| 20% | 2023 | ||
| 0% | 2023 · HS 2017 | ||
| 30% | 2020 · HS 2012 | ||
| 15% | 10% – 20% | 2023 | |
| 25% | 2023 · HS 2017 | ||
| 40% | 2021 · HS 2017 | ||
| 20% | 2023 · HS 2007 | ||
| 18% | 0% – 30% | 2023 | |
| 20% | 2023 | ||
| 3,7%* | 2023 | ||
| 15% | 2021 · HS 2012 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 25% | 2023 | ||
| 15% | 10% – 20% | 2023 | |
| 20% | 2023 · HS 2017 | ||
| 20% | 2023 · HS 2012 | ||
| 34% | 34% – 34% | 2023 | |
| 19% | 2017 · HS 2017 | ||
| 25% | 2023 | ||
| 10% | 2023 · HS 2017 | ||
| 35% | 2023 · HS 2017 | ||
| 88%* | 2021 · HS 2017 | ||
| 15% | 2023 | ||
| 35% | 2023 · HS 2017 | ||
| 30% | 2023 | ||
| 6% | 2021 · HS 2012 | ||
| 25% | 2023 | ||
| 10% | 2023 · HS 2017 | ||
| 25% | 2023 | ||
| 73%* | 2023 |
Tarifu datu gadi: 2017–2023; likmes kopš tā laika var būt mainījušās. * īpatnējo muitas nodokļu ad valorem ekvivalents (UNCTAD aplēse) · UNCTAD TRAINS, piekļuve ar WITS (Pasaules Banka)
Klasifikācijas un atbilstības
Kur šī HS apakšpozīcija ir Apvienoto Nāciju Organizācijas statistikas klasifikācijās un kādi kodi tai bija iepriekšējos Harmonizētās sistēmas izdevumos.
- SITC Rev. 4
- 85159 Footwear with uppers of textile materials, n.e.s.
- Galīgais izlietojums (BEC Rev. 5)
- Patēriņa preces · BEC 413202
- Produkts CPC 2.1
- 29340 Footwear with uppers of textile materials, other than sports footwear
- Darbība ISIC Rev. 4
- 1520 Manufacture of footwear
Iepriekšējie HS izdevumi
| HS | Kods | |
|---|---|---|
| 2017 | 6405.20 | nemainīts |
| 2012 | 6405.20 | nemainīts |
| 2007 | 6405.20 | nemainīts |
| 2002 | 6405.20 | nemainīts |
| 1996 | 6405.20 | nemainīts |
| 1992 | 6405.20 | nemainīts |
ANO Statistikas nodaļas (UNSD) atbilstības tabulas
Saistoši klasifikācijas lēmumi līdzīgām precēm 67
ASV muitas (CBP, CROSS) un Apvienotās Karalistes HMRC (Advance Tariff Rulings) lēmumi par šim kodam klasificētām precēm. Lēmums ir saistošs tikai tā turētājam, taču parāda, kā iestādes klasificē līdzīgas preces. Preču apraksti ir iestāžu angliskie teksti.
- N361396 U.S. CBP
The tariff classification of a house slipper from China
- N355201 U.S. CBP
The tariff classification of workout footwear from Mexico
- N343443 U.S. CBP
The tariff classification of overshoes from Pakistan
- N340850 U.S. CBP
The tariff classification of footwear from Thailand
- N340133 U.S. CBP
The tariff classification of footwear from Pakistan
- N333008 U.S. CBP
The tariff classification of footwear from Austria
- 600016359 HMRC
A mans slipper which covers the ankle. The slipper has a textile upper and a textile outer sole. The upper is made of a fleece style material, it is grey in colour. The upper has a zip fastening, with a ribbon attached demonstrating the company name. There is a company logo on the side of the…
- 600016363 HMRC
A woman's slipper which covers the ankle. The slipper has a textile upper and a textile outer sole. The upper is made of a woolly faux fur material, it is beige in colour. The slipper has a decorative fabric strip and button attached to the rear of the slipper. The outer sole has clear visible…
- 600016039 HMRC
The product is a pair of black pram shoes. The upper is made of polyurethane (PU) plastic. The stitched outer sole is made of cotton canvas and has a rubberised polyurethane-based puff print applied to improve grip. The outer sole is considered to be of non-durable construction. None of the…
- 600015127 HMRC
Ladies mule style slippers. The uppers have a wrap over cross design made from plush textile. The slippers are off white in colour. There are raised treads on the outer sole, these are covered in a textile. The treads form the greatest surface area in contact with the ground.
- 600015126 HMRC
Ladies mule style slippers. The uppers are made from a plush textile. The slippers are grey in colour. There are raised treads on the outer sole, which have a textile covering. The treads form the greatest surface area in contact with the ground.
- 600014849 HMRC
Women's slip on boot style slippers for indoor wear. The upper part is made from a textile dog patterned material and has artificial fur lining, the slipper covers the ankle and is coloured Blue/Cream the fur lining is cream coloured. It has the company logo attached to the rear of the slipper by…
kopā 67 lēmumi par šo kodu
ES kombinētajā nomenklatūrā apakšpozīcija 6405.20 ir sadalīta 3 tarifa pozīcijās; trešo valstu muitas nodokļa likme svārstās no 3,5% līdz 4% (vidēji 3,8%).
Turcijas muitas tarifa apakšpozīcijā 6405.20 ir 3 tarifa pozīcijas, un likumā noteiktā likme (Likums Nr. 474) svārstās no 3,5% līdz 4%.
Preces no 152 valstīm var ievest ES bez muitas nodokļa saskaņā ar tirdzniecības nolīgumiem un preferenču shēmām (piemēram, GSP-EBA, CARIFORUM); trešo valstu muitas nodokļa likme ir 3,5% – 4%.
Periodā 2025. g. septembris – 2026. g. augusts ES importēja šīs apakšpozīcijas preces 177,2 milj. € vērtībā (−14% salīdzinājumā ar iepriekšējiem 12 mēnešiem); lielākais piegādātājs – Ķīna ar 86% no importa, otrajā vietā – Tunisija.
Šo preču pasaules eksporta vērtība 2024. gadā bija 1 mljrd. $ (−2,2% gada laikā).
Eksportā pirmajā vietā – Ķīna (859 milj. $), otrajā – Vjetnama.
Jautājumi un atbildes
Citādi apavi, ar tekstilmateriālu virsu – kāds ir preču kods?
Harmonizētajā sistēmā šīs preces klasificē apakšpozīcijā 6405.20 (pozīcija 6405), kas ietilpst XII iedaļā. ES kombinētajā nomenklatūrā, ko piemēro arī Latvijā, kodam pievieno vēl divus ciparus.
Kāds ir ievedmuitas nodoklis kodam 6405.20 ES?
ES kombinētajā nomenklatūrā precēm no valstīm bez preferenciāla nolīguma trešo valstu muitas nodokļa likme kodam 6405.20 svārstās no 3,5% līdz 4% atkarībā no tarifa pozīcijas. Preferenciālās likmes, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
Kāds ir ievedmuitas nodoklis kodam 6405.20 Turcijā?
Turcijas muitas tarifā precēm no valstīm bez preferenciāla nolīguma likumā noteiktā likme (Likums Nr. 474) kodam 6405.20 svārstās no 3,5% līdz 4% atkarībā no tarifa pozīcijas. Preferenciālās likmes, antidempinga maksājumi un PVN nav iekļauti.
Kura valsts visvairāk eksportē preces ar kodu 6405.20?
Ķīna: 859 milj. $ 2024. gadā (68,7% no pasaules eksporta).
No kurām valstīm apakšpozīcijas 6405.20 preces var ievest ES bez muitas nodokļa?
Precēm no 152 valstīm saskaņā ar tirdzniecības nolīgumu vai preferenču shēmu piemēro 0% likmi (piemēram, GSP-EBA, CARIFORUM, AZT). Precēm jāatbilst nolīguma izcelsmes noteikumiem, un importētājam jābūt izcelsmes apliecinājumam; pretējā gadījumā piemēro trešo valstu muitas nodokļa likmi (3,5% – 4%). Augstāk izvēlieties izcelsmes valsti, lai redzētu tās likmi.
No kurām valstīm ES importē apakšpozīcijas 6405.20 preces?
Pēdējos 12 mēnešos (2025. g. septembris – 2026. g. augusts) lielākie piegādātāji bija Ķīna (86%), Tunisija (3%) un Vjetnama (2%); kopējais imports – 177,2 milj. €.